Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte" 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus" trešās projektu iesniegumu atlases kārtas "Ieguldījumi kultūras un dabas mantojuma attīstībai nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībās" īstenošanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 635Rīgā 2017. gada 24. oktobrī (prot. Nr. 52 24. §)

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfonduun Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodavadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte" 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus" (turpmāk – specifiskais atbalsts) trešo projektu iesniegumu atlases kārtu "Ieguldījumi kultūras un dabas mantojuma attīstībai nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībās" (turpmāk – trešā atlases kārta);

1.2. specifiskā atbalsta mērķi;

1.3. trešajai atlases kārtai pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta iesnieguma (turpmāk – projekts) iesniedzējam;

1.5. specifiskā atbalsta īstenošanas nosacījumus, tai skaitā vienošanās par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus;

1.6. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.7. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;

1.8. valsts atbalsta komercdarbībai saņemšanas nosacījumus.

2. Specifisko atbalstu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

3. Specifiskā atbalsta īstenošanu nodrošina Kultūras ministrija kā atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde) sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un sadarbības iestādi.

4. Specifiskā atbalsta trešo atlases kārtu īsteno atbilstoši Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 10. panta otrās daļas 17. punktam, vadošajai iestādei slēdzot deleģēšanas līgumu ar Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Valmieras un Ventspils pilsētas pašvaldību.

5. Specifiskā atbalsta trešās atlases kārtas ietvaros tiek atbalstīti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izveidotajā Reģionālās attīstības koordinācijas padomē saskaņotajās pašvaldību attīstības programmās paredzētie projekti.

6. Projektu īsteno Latvijas Republikā.

II. Specifiskā atbalsta mērķis

7. Specifiskā atbalsta mērķis ir saglabāt, aizsargāt un attīstīt pašvaldību attīstības programmās balstītu nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, attīstīt esošās funkcijas un piedāvāt jaunradītus pakalpojumus kultūras un dabas mantojuma objektos, nodrošinot investīciju ilgtspēju un ietekmi uz nozīmīgu kultūras un dabas mantojuma objektu sociālekonomiskā potenciāla attīstību un integrāciju vietējās ekonomikas struktūrā.

8. Specifiskā atbalsta trešās atlases kārtas mērķa grupa ir nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldības, ar kultūras un dabas mantojuma objektu saistīto pakalpojumu sniedzēji, iedzīvotāji, vietējie un ārvalstu tūristi.

9. Specifisko atbalstu īsteno, sasniedzot šādus rādītājus:

9.1. trešās atlases kārtas iznākuma rādītāji – līdz 2023. gada 31. decembrim:

9.1.1. atbalstīto kultūras un dabas mantojuma objektu un tūrisma objektu apmeklējumu skaita paredzamais pieaugums, salīdzinot ar 2015. gadu, – ne mazāk kā 155 200 apmeklējumu;

9.1.2. atbalstīto dabas un kultūras mantojuma objektu skaits – ne mazāk kā 11 objekti;

9.1.3. jaunradīto pakalpojumu skaits atbalstītajos kultūras un dabas mantojuma objektos – ne mazāk kā 24 jaunradīti pakalpojumi;

9.2. rezultāta rādītājs – līdz 2023. gada 31. decembrim tūristu mītnēs pavadītās naktis Latvijas teritorijā gada laikā – ne mazāk kā 6 852 024;

9.3. enerģijas patēriņa rādītājs (megavatstundas) (ja attiecināms).

III. Specifiskajam atbalstam pieejamais finansējums

10. Specifiskā atbalsta trešās atlases kārtas ietvaros pieejamais kopējais attiecināmais finansējums granta veidā ir ne mazāks kā 30 211 833 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda jeb virssaistību finansējums – ne lielāks kā 25 680 058 euro un nacionālais finansējums (valsts budžeta finansējums, tai skaitā valsts budžeta dotācija pašvaldībai, pašvaldības finansējums un privātais finansējums) – 4 531 775 euro.

10.1 (Svītrots ar MK 17.12.2019. noteikumiem Nr. 676)

11. Eiropas Reģionālās attīstības fonda maksimālā finansējuma likme nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja projekta iesniedzējs neveic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros tam nav kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai.

12. Projekta iesniedzējam, kas veic saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta mērķa ietvaros ir kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, atbalsta summa, kas ietver Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu (ne vairāk kā 85 procenti no kopējā publiskā finansējuma) un citu publisko finansējumu, atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 53. panta 6. punktā noteiktajam nepārsniedz starpību starp tiešajām attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma.

13. Projekta iesniedzējs var saņemt ieguldījumu atbalstu no publiskā finansējuma, ievērojot šādus nosacījumus:

13.1. pašvaldībai, pašvaldības iestādei vai pašvaldības kapitālsabiedrībai, ja projektā īstenotajā infrastruktūrā neveic saimniecisko darbību, kas kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, publiskais finansējums nepārsniedz 100 procentus;

13.2. pašvaldībai, pašvaldības iestādei vai pašvaldības kapitālsabiedrībai, ja projektā īstenotajā infrastruktūrā veic saimniecisko darbību, kas kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, publiskais finansējums nepārsniedz šo noteikumu 12. punktā minētā aprēķina finanšu iztrūkumu.

14. Projekta iesniedzējs nodrošina projekta līdzfinansējumu šādā apmērā:

14.1. ja projekta iesniedzējs neveic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros tam nav kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, projekta iesniedzēja līdzfinansējums nav mazāks par 15 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ieskaitot valsts budžeta dotāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta dotācijas piešķiršanu pašvaldībām Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā līdzfinansēto projektu īstenošanai;

14.2. ja projekta iesniedzējs veic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana tam specifiskā atbalsta ietvaros ir kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, projekta iesniedzēja privātā līdzfinansējuma apmēru nosaka, ņemot vērā, ka publiskais finansējums nepārsniedz aprēķināto finanšu iztrūkumu. Projekta iesniedzējs līdzfinansējumu nodrošina no tādiem komerciāliem vai pašu līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts.

14.1 Specifiskā atbalsta ietvaros atbalstāmas ir maza mēroga investīcijas dabas un kultūras mantojuma objektos, tūrisma objektos un saistītajā infrastruktūrā. Investīcijas ir uzskatāmas par maza mēroga, ja Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījums nepārsniedz Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006, 3. panta 1. punkta "e" apakšpunktā noteiktās robežvērtības.

IV. Prasības projekta iesniedzējam un specifiskā atbalsta īstenošanas nosacījumi

15. Projekta iesniedzējs trešajā atlases kārtā ir nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldība – Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Valmieras un Ventspils pilsētas pašvaldība vai tās izveidota pašvaldības iestāde vai šajā punktā minētās pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi.

16. Projekta iesniedzējs atbilst šādiem nosacījumiem:

16.1. tas neatbilst grūtībās nonākuša saimnieciskās darbības veicēja statusam saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta definīciju;

16.2. pašvaldības dome nav pieņēmusi lēmumu par finanšu stabilizācijas pieteikuma iesniegšanu (attiecināms uz pašvaldību);

16.3. finanšu ministrs nav iecēlis pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraugu attiecīgajā pašvaldībā (attiecināms uz pašvaldību).

17. Pašvaldībai, kuras teritorijā īsteno projektu, ir apstiprināta pašvaldības attīstības programma, projektā plānotās investīcijas ir pamatotas attiecīgās pašvaldības attīstības programmā un sasniedzamie iznākuma rādītāji norādīti investīciju plānā.

18. Projektu īsteno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim, izņemot šo noteikumu 18.1 punktā minētos gadījumus.

18.1 Ja finansējuma saņēmējs nevar pilnībā pabeigt projektā plānotās darbības un sasniegt projektā plānotos iznākuma rādītājus līdz 2023. gada 31. decembrim, finansējuma saņēmējs pabeidz projektā plānotās darbības un sasniedz plānotos iznākuma rādītājus par saviem līdzekļiem līdz 2024. gada 31. oktobrim, ja sadarbības iestāde un atbildīgā iestāde sniedz pozitīvu atzinumu par projekta termiņa pagarināšanu.

18.2 Šo noteikumu 18.1 punktā minētajos gadījumos finansējuma saņēmējs:

18.21. līdz 2023. gada 31. decembrim iesniedz sadarbības iestādē priekšlikumus grozījumiem vienošanās nosacījumos par projektu īstenošanu;

18.22. sagatavo noslēguma maksājuma pieprasījumu par laikposmu līdz 2023. gada 31. decembrim un iesniedz sadarbības iestādē saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu. Noslēguma maksājuma pieprasījumā nodala laikposmā līdz 2023. gada 31. decembrim pabeigtās projekta darbības, sasniegtos iznākuma rādītājus un veiktos izdevumus no projekta darbībām, plānotajiem iznākuma rādītājiem un izdevumiem, kas tiks pabeigti, sasniegti un veikti laikposmā no 2024. gada 1. janvāra līdz projekta īstenošanas termiņa beigām, bet ne vēlāk kā līdz 2024. gada 31. oktobrim;

18.23. līdz 2024. gada 31. oktobrim iesniedz sadarbības iestādē pamatojošo dokumentāciju par pabeigtajām darbībām un sasniegtajiem iznākuma rādītājiem.

18.3 Sadarbības iestāde līdz 2023. gada 31. decembrim var piemērot proporcionalitātes maiņu maksājumu veikšanā, primāri pieļaujot attiecināmo izmaksu finansēšanu 100 % apmērā no projekta Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta dotācijas pašvaldībām finansējuma, nepiemērojot attiecināmo un neattiecināmo izmaksu proporciju.

18.4 Sadarbības iestāde apstiprina un veic maksājumus par šo noteikumu 18.22. apakšpunktā minētā noslēguma maksājuma pieprasījumā iekļautajiem attiecināmajiem izdevumiem, kas veikti līdz 2023. gada 31. decembrim.

18.5 Ja finansējuma saņēmējs šo noteikumu 18.1 punktā minētajos gadījumos nepabeidz par saviem līdzekļiem visas plānotās projekta darbības un nesasniedz visus plānotos iznākuma rādītājus līdz 2024. gada 31. oktobrim, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei visu projektā izmaksāto finansējumu saskaņā ar vienošanās par projekta īstenošanu nosacījumiem.

19. Projekta iesniedzējs atbilstoši atbildīgās iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem veic izmaksu un ieguvumu analīzi (finanšu analīzi un ekonomisko analīzi), ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli. Projekta pārskata periodu (projekta dzīves ciklu) nosaka atbilstoši Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 480/2014), I pielikumam.

20. Ja valsts atbalstu komercdarbībai sniedz saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. pantu un ja attiecīgajā projektā vai projekta daļā projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) ir radusies lielāka peļņa no pamatdarbības (neskaitot samērīgas peļņas daļu, kas atbilst tipiskai peļņai kultūras nozares attiecīgajā jomā Latvijas Republikā), nekā projektā plānots, finansējuma saņēmējs projekta pārskata perioda (projekta dzīves cikla) beigās veic šo noteikumu 19. punktā minētās izmaksu un ieguvumu analīzes pārrēķinu un sadarbības iestādei atmaksā starpību starp faktisko un plānoto peļņu no pamatdarbības.

21. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:

21.1. nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, XII pielikuma 2.2. punktā, un normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana;

21.2. savā tīmekļvietnē ne retāk kā reizi trijos mēnešos ievieto aktuālu informāciju par projekta īstenošanu;

21.3. nodrošina projekta rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc projekta pabeigšanas;

21.4. nodrošina projekta rezultātu uzturēšanu vismaz piecus gadus pēc projekta pabeigšanas.

22. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta dokumentāciju glabā atbilstoši Komisijas regulas Nr. 480/2014 I pielikumā noteiktajam projekta pārskata periodam (projekta dzīves ciklam).

23. Finansējuma saņēmējs uzkrāj datus:

23.1. par projekta ietekmi uz šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minētajiem iznākuma rādītājiem;

23.2. par projekta ietekmi uz šo noteikumu 9.2. apakšpunktā minēto rezultāta rādītāju;

23.3. par objektu skaitu, kuros Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība;

23.4. par objektu skaitu, kuros, īstenojot projektu, publiskajā iepirkumā izmantoti "zaļā" iepirkuma principi;

23.5. par jaunizveidotajām "zaļajām" darbavietām atbalstītajos objektos (ja attiecināms);

23.6. par enerģijas patēriņu (megavatstundas) trīs gadus pēc projekta īstenošanas. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumā norāda būves enerģijas patēriņu (megavatstundas) pirms projekta īstenošanas (ja attiecināms).

24. Pēc tam, kad noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu, sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, atbilstoši normatīvajam aktam par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumus, kuru kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma. Avansu var izmaksāt vairākos maksājumos.

25. Ja ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts tā ieviešanas gaitā vai projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību, un atbalsts tam kvalificējams kā valsts atbalsts komercdarbībai, tiek piemēroti Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumi. Ja Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumus nav iespējams piemērot, piešķirtais atbalsts ir nelikumīgs komercdarbības atbalsts un atbalsta sniedzējs piemēro šo noteikumu 52. punktā minētās nelikumīgā komercdarbības atbalsta atgūšanas normas. Ja attiecīgajā projektā vai projekta daļā projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) ir radusies lielāka peļņa no pamatdarbības (neskaitot samērīgas peļņas daļu, kas atbilst tipiskai peļņai kultūras nozares attiecīgajā jomā Latvijas Republikā) nekā projektā plānots, finansējuma saņēmējs projekta pārskata perioda (projekta dzīves cikla) beigās veic šo noteikumu 19. punktā minētās izmaksu un ieguvumu analīzes pārrēķinu un sadarbības iestādei atmaksā starpību starp faktisko un plānoto peļņu no pamatdarbības.

26. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtās vienošanās jebkurā no šādiem gadījumiem:

26.1. finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt specifiskā atbalsta mērķa vai specifiskā atbalsta mērķa uzraudzības rādītāju sasniegšanu;

26.2. citos gadījumos, ko paredz vienošanās par projekta īstenošanu.

V. Atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi

27. Projektā iekļauj atbalstāmās darbības, kas sekmē šo noteikumu II nodaļā minētā specifiskā atbalsta mērķa, šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minēto iznākuma rādītāju un šo noteikumu 9.2. apakšpunktā minētā rezultāta rādītāja sasniegšanu un ir iekļautas pašvaldības attīstības programmas investīciju plānā:

27.1. arhitektūras, arheoloģijas, vēstures, kā arī pilsētbūvniecības pieminekļu atjaunošana, konservācija, pārbūve vai restaurācija;

27.2. ar kultūras un dabas mantojumu (kopā vai atsevišķi) saistītās infrastruktūras (kas vienlaikus var būt arī tūrisma infrastruktūra) būvju atjaunošana, konservācija, pārbūve, restaurācija vai jaunu infrastruktūras būvju būvniecība un publiskās ārtelpas attīstīšana atbalstāmo objektu apkārtnē;

27.3. jaunu pakalpojumu (kas vienlaikus var būt arī tūrisma pakalpojumi) izveide, paplašinot kultūras un dabas mantojuma (kopā vai atsevišķi) saturisko piedāvājumu;

27.4. projekta vadības nodrošināšana;

27.5. publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu.

28. Projekta ietvaros ir atbalstāma vides prasību integrācija preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos ("zaļais" publiskais iepirkums), lai nodrošinātu atbilstību horizontālā principa "Ilgtspējīga attīstība" projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijam.

29. Kultūras vai dabas mantojuma objekts ir esoša vai jauna infrastruktūra (kas vienlaikus var būt arī tūrisma infrastruktūra), kas ir saistīta ar nozīmīga kultūras vai dabas mantojuma saglabāšanu, aizsargāšanu vai attīstīšanu, nodrošinot investīciju ilgtspēju un sociālekonomiskā potenciāla attīstību.

30. Kultūras vai dabas mantojuma objekts, kurā plānotas investīcijas, atrodas projekta iesniedzēja īpašumā, turējumā vai valdījumā.

31. Izmaksas ir attiecināmas no 2017. gada 24. augusta. Ja kultūras mantojuma objektam atbilstoši likumam "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" ir piešķirts valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statuss vai ja dabas mantojuma objekts ir objekts vai vieta Baltijas jūras piekrastē ar unikālu nacionālu un starptautisku nozīmi, kas veido piekrastes vienoto dabas un kultūras mantojumu, šo noteikumu 33.2. apakšpunktā minētās izmaksas ir attiecināmas no 2014. gada 1. janvāra.

32. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 33.1. apakšpunktā minētajām izmaksām, ko aprēķina:

32.1. tikai tām izmaksām, kas radušās uz darba līguma pamata;

32.2. neiesniedzot sadarbības iestādei izmaksas pamatojošos dokumentus par netiešo attiecināmo izmaksu izlietojumu;