Peldvietas izveidošanas, uzturēšanas un ūdens kvalitātes pārvaldības kārtība

Ministru kabineta noteikumi Nr. 692Rīgā 2017. gada 28. novembrī (prot. Nr. 59 19. §)

Izdoti saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likuma 38.1 pantapirmo daļu un Ūdens apsaimniekošanas likuma 5. pantadesmitās daļas 6., 7., 8., 9. un 10. punktu un 22. panta piekto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. peldvietas izveidošanas un uzturēšanas kārtību;

1.2. peldvietas, kurās ūdens monitoringu peldsezonas laikā veic par valsts budžeta līdzekļiem;

1.3. drošības un higiēnas prasības peldvietām;

1.4. prasības sabiedrības informēšanai un kārtību, kādā izvietojami informatīvie uzraksti vai simboli par peldvietu;

1.5. prasības peldvietu ūdens monitoringam;

1.6. peldvietu ūdens kvalitātes novērtēšanas un klasificēšanas kārtību;

1.7. prasības peldvietu ūdens aprakstiem;

1.8. pasākumus peldvietu ūdens kvalitātes nodrošināšanai un cilvēku veselības aizsardzībai.

2. Noteikumu prasības attiecas uz šo noteikumu 1. un 2. pielikumā minētajām peldvietām, kuras, pamatojoties uz pašvaldību sniegto informāciju par attiecīgajā administratīvajā teritorijā esošo peldvietu apmeklējumu tendencēm, kā arī peldvietu infrastruktūru, tajās esošajām iekārtām vai veiktajiem labiekārtošanas pasākumiem peldēšanās veicināšanai, Veselības inspekcija ir atzinusi par tādām, ko apmeklē liels skaits peldētāju.

3. Noteikumu prasības nepiemēro attiecībā uz peldbaseiniem (tai skaitā publiskas lietošanas peldbaseiniem, kas tiek izmantoti peldēšanai, aktīvai atpūtai un ārstnieciskai profilaksei, arī SPA peldbaseiniem, atbilstoši normatīvajiem aktiem par higiēnas prasībām publiskas lietošanas peldbaseiniem), norobežotu ūdeni, kas pakļauts apstrādei vai ko izmanto ārstnieciskiem nolūkiem, kā arī mākslīgi radītu, norobežotu ūdeni, kas nošķirts no virszemes ūdeņiem un pazemes ūdeņiem.

4. Pašvaldības katru gadu izvērtē informāciju par to teritorijā esošajām peldvietām un līdz 31. decembrim iesniedz Veselības inspekcijā priekšlikumu, ja nepieciešama peldvietas iekļaušana šo noteikumu 1. vai 2. pielikumā minētajā sarakstā vai svītrošana no tā.

5. Peldvietas apsaimniekotājs – juridiska vai fiziska persona, pēc kuras iniciatīvas ir izveidota peldvieta, – ir atbildīgs par peldvietas izveidošanu, uzturēšanu, drošības un higiēnas prasību ievērošanu peldvietā, kā arī par informatīvo uzrakstu un citas ar peldvietu saistītas informācijas izvietošanu atbilstoši šo noteikumu prasībām.

6. Peldvietas ūdens pārvaldības pasākumi šo noteikumu izpratnē ietver:

6.1. monitoringa kalendāra plāna izstrādāšanu;

6.2. peldvietas ūdens monitoringu;

6.3. peldvietas ūdens kvalitātes novērtēšanu un klasificēšanu;

6.4. peldvietas ūdens apraksta izstrādāšanu un uzturēšanu;

6.5. piesārņojuma identificēšanu un tā ietekmes novērtēšanu, lai tas neradītu kaitējumu peldētāju veselībai;

6.6. informācijas sniegšanu sabiedrībai;

6.7. pasākumus, lai novērstu peldētāju saskari ar piesārņojumu;

6.8. pasākumus piesārņojuma risku mazināšanai.

7. Šo noteikumu izpildi kontrolē Veselības inspekcija.

II. Peldvietas izveidošanas un uzturēšanas kārtība, kā arī drošības un higiēnas prasības peldvietā

8. Peldvietu izveido saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto (atļauto) izmantošanu. Peldvietas robežas nosaka pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā attiecīgā peldvieta atrodas.

9. Peldvietu aizliegts ierīkot un tā nedrīkst atrasties:

9.1. notekūdeņu ieplūdes vietā vai tiešā tās tuvumā – attālumā, kas ir mazāks par ūdens pilnīgai sajaukšanai nepieciešamo attālumu. Prasība neattiecas uz lietus notekūdeņu ieplūdes vietām, ja saskaņā ar attiecīgās peldvietas ūdens aprakstu, kas izstrādāts atbilstoši šiem noteikumiem, lietus notekūdeņu dēļ nepasliktinās peldvietas ūdens kvalitāte un peldvietas ūdens ir klasificēts vismaz kā pietiekamas kvalitātes ūdens;

9.2. rūpniecības uzņēmuma teritorijā vai vietā, kur ostas teritorijas ūdens neatbilst kvalitātes prasībām, vai vietā, kur peldvietas dēļ tiek traucēta ostas darbība;

9.3. vietā, kur ir nelabvēlīgs peldvietas hidroloģiskais režīms vai nestabila gultne;

9.4. vietā, kur tiek intensīvi izmantoti kuģošanas līdzekļi.

10. Peldvietas apsaimniekotājs pirms peldsezonas sākuma:

10.1. izveido gājēju celiņus, lai nodrošinātu piekļuvi peldvietai;

10.2. nodrošina, lai peldvietai būtu piebraucamais ceļš, kas nepieciešams operatīvajiem transportlīdzekļiem un transportlīdzekļiem, ko izmanto peldvietas apsaimniekošanai, uzraudzībai un kontrolei;

10.3. izvērtē un, ja iespējams, nodrošina peldvietas un tās infrastruktūras objektu vides pieejamību personām ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī piekļuvi ar bērnu ratiņiem;

10.4. peldvietu ūdeni norobežo ar bojām, lentēm vai citiem negrimstošiem materiāliem;

10.5. peldvietā, ja iespējams, izveido un norobežo peldēšanās sektoru bērniem līdz 10 gadu vecumam. Bērniem paredzētā sektora pamatni izvēlas vai izveido ar nelielu slīpumu un maksimālo dziļumu, kas nepārsniedz 70 cm;

10.6. nodrošina ērtu pieeju peldvietas ūdenim, drošu ūdensobjekta pamata reljefu un aizsardzību pret bīstamiem ģeoloģiskiem procesiem (piemēram, krasta nogruvumiem, noslīdējumiem);

10.7. ņemot vērā peldvietas noslogojumu, izvērtē nepieciešamību nodrošināt glābšanas dienesta darbību.

11. Peldvietas apsaimniekotājs var izveidot peldvietā funkcionālos sektorus (piemēram, sauļošanās zonu, sporta zonu, bērnu sektoru ar rotaļu laukumu pirmsskolas vecuma bērniem, nūdistu zonu).

12. Peldvietas apsaimniekotājs peldsezonas laikā peldvietā:

12.1. ierīko tualetes, paredzot kanalizācijas sistēmu ar notekūdeņu novadīšanu kanalizācijas tīklā vai vietējās attīrīšanas iekārtās, vai izvieto pārvietojamās tualetes;

12.2. ierīko ģērbtuves;

12.3. novieto atkritumu konteinerus;

12.4. nodrošina peldvietas sauszemes daļas smilšu virskārtas irdināšanu un sijāšanu, kur tas atļauts;

12.5. nodrošina regulāru un savlaicīgu atkritumu savākšanu un izvešanu.

13. Peldvietas apsaimniekotājs nodrošina, lai peldvietā netiktu veiktas darbības, kas varētu piesārņot peldvietu (piemēram, lai peldvietā neuzturētos un netiktu vesti pastaigā vai peldināti dzīvnieki).

III. Prasības sabiedrības informēšanai un kārtība, kādā izvietojami informatīvie uzraksti vai simboli par peldvietu

14. Veselības inspekcija pēc peldvietu ūdens kvalitātes rezultātu iegūšanas iespējami īsā laikposmā pārbaudes rezultātus publicē Veselības inspekcijas tīmekļvietnē, kā arī plašsaziņas līdzekļiem un peldvietas apsaimniekotājam sniedz šādu informāciju par tām peldvietām un to ūdens kvalitāti, kurās monitorings veikts par valsts budžeta piešķirtajiem līdzekļiem:

14.1. katru gadu pirms peldsezonas sākuma – peldvietu sarakstu;

14.2. peldvietas ūdens kvalitātes novērtēšanas un klasificēšanas rezultātus pēdējo triju gadu laikā, kā arī peldvietas ūdens aprakstu;

14.3. katras peldvietas ūdens kvalitātes monitoringa rezultātus;

14.4. par zemas kvalitātes peldvietu ūdens piesārņojuma cēloņiem, avotiem un veiktajiem pasākumiem, lai novērstu piesārņojuma cēloņus un ierobežotu peldētāju nonākšanu saskarē ar piesārņojumu;

14.5. par peldēšanās aizliegumu vai ieteikumu attiecīgajā peldvietā nepeldēties, norādot pamatojumu un minot iemeslus;

14.6. ja peldvietas ūdens ir pakļauts īstermiņa piesārņojumam:

14.6.1. brīdinājumu, ja paredzams īstermiņa piesārņojums vai pastāv šāda iespējamība, un informāciju par tā paredzamo ilgumu;

14.6.2. paziņojumu, ka peldvietas ūdenī konstatēts īstermiņa piesārņojums;

14.6.3. informāciju par apstākļiem, kas varēja izraisīt īstermiņa piesārņojumu;

14.6.4. informāciju par īstermiņa piesārņojuma cēloņiem un veiktajiem pasākumiem, lai novērstu piesārņojuma cēloņus un ierobežotu peldētāju nonākšanu saskarē ar piesārņojumu;

14.6.5. informāciju par dienu skaitu iepriekšējā peldsezonā, kurās bija aizliegts peldēties vai bija ieteikts nepeldēties īstermiņa piesārņojuma dēļ;

14.7. ārkārtas gadījumā, ja ūdens piesārņojumu rada avārijas situācija – ķīmisko, radioaktīvo vai bioloģisko vielu noplūde vidē, – informāciju par ārkārtas situācijas raksturu un paredzamo ilgumu;

14.8. par peldvietas svītrošanu no peldvietu saraksta un tās iemesliem;

14.9. par peldēšanās pastāvīga aizlieguma noteikšanu vai ieteikumu attiecīgajā peldvietā nepeldēties un minētā aizlieguma vai ieteikuma iemesliem.

15. Veselības inspekcija nodrošina šo noteikumu 14. punktā minētās informācijas sniegšanu sabiedrībai, norādot konkrētās peldvietas atrašanās vietu attiecīgās pašvaldības teritorijā, kā arī izmantojot šo noteikumu 3. pielikumā norādītās informatīvās zīmes.

16. Peldvietas apsaimniekotājs peldsezonas laikā peldvietā labi saskatāmā vietā un drošā veidā izvieto informatīvo stendu, kurā norāda:

16.1. peldvietas nosaukumu;

16.2. konkrētās peldvietas atrašanās vietu attiecīgās pašvaldības teritorijā un peldvietas robežas, tai skaitā funkcionālo sektoru izvietojumu un glābšanas dienesta atrašanās vietu, ja tas atrodas peldvietas teritorijā;

16.3. peldvietas hidroloģisko raksturojumu (piemēram, ūdens līmeņa svārstības) un gultnes morfoloģisko raksturojumu (piemēram, gultnes stabilitāte, drošs ūdensobjekta pamata reljefs);

16.4. peldvietas maksimālo dziļumu;

16.5. instrukciju par pirmās palīdzības sniegšanu slīkšanas gadījumā, ja peldvietā nav nodrošināta nepārtraukta glābšanas dienesta darbība;

16.6. peldvietas apsaimniekotāja kontaktinformāciju un glābšanas dienesta tālruņa numurus;

16.7. sabiedriskās kārtības ievērošanas prasības peldvietā saskaņā ar attiecīgās pašvaldības izstrādātajiem saistošajiem noteikumiem;

16.8. informāciju par drošības prasībām peldvietā atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumam;

16.9. informāciju par aizliegumu ievest peldvietā dzīvniekus;

16.10. informāciju par smēķēšanas ierobežojumiem peldvietā atbilstoši normatīvajiem aktiem par tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu apriti;

16.11. informāciju par peldēšanās aizliegumu vai ieteikumu attiecīgajā peldvietā nepeldēties, norādot pamatojumu un minot iemeslus, kā arī izmantojot informatīvās zīmes, kas norādītas šo noteikumu 3. pielikuma 1. punktā;

16.12. informāciju par pašreizējo peldvietas ūdens kvalitātes klasifikāciju, izmantojot informatīvās zīmes, kas norādītas šo noteikumu 3. pielikuma 2. punktā;

16.13. vispārīgu peldvietas ūdens aprakstu, ko atbilstoši šo noteikumu prasībām Veselības inspekcija sagatavojusi sabiedrībai viegli uztveramā veidā;

16.14. ja peldvietas ūdenī konstatēts īstermiņa piesārņojums, – šo noteikumu 14.6. apakšpunktā minēto Veselības inspekcijas sagatavoto informāciju;

16.15. ārkārtas gadījumā, ja ūdens piesārņojumu rada avārijas situācija – ķīmisko, radioaktīvo vai bioloģisko vielu noplūde vidē, – informāciju par ārkārtas situācijas raksturu un paredzamo ilgumu;

16.16. informāciju par peldvietas svītrošanu no peldvietu saraksta un tās iemesliem;

16.17. informāciju par pastāvīgu peldēšanās aizliegumu vai ieteikumu attiecīgajā peldvietā nepeldēties, kā arī minētā aizlieguma vai ieteikuma iemesliem;

16.18. norādi uz Veselības inspekcijas tīmekļvietni un citiem avotiem, kur pieejama detalizēta informācija par peldvietas ūdens kvalitāti.

17. Veselības inspekcija tīmekļvietnē ievieto informāciju par sabiedrības iespējām brīvprātīgi iesaistīties peldvietu ūdens kvalitātes monitoringa veikšanā, veicot vizuālus peldvietu ūdens kvalitātes novērojumus, kā arī par iespējām piedalīties no valsts budžeta piešķirtajiem līdzekļiem monitorējamo peldvietu saraksta izveidošanā, aktualizēšanā un atjaunošanā. Veselības inspekcija izvērtē iesniegtos priekšlikumus un, ja tie ir pamatoti, ņem vērā.

18. Veselības inspekcija tīmekļvietnē izveido sadaļu, kur sabiedrība var sniegt ierosinājumus, uzdot jautājumus, izteikt piezīmes vai sūdzības par šo noteikumu prasību izpildi.

IV. Prasības peldvietas ūdens monitoringam

19. Veselības inspekcija katru gadu līdz 30. aprīlim izstrādā un apstiprina šo noteikumu 1. un 2. pielikumā minēto peldvietu monitoringa kalendāra plānu.

20. Veselības inspekcija katru gadu no 15. maija līdz 15. septembrim saskaņā ar peldvietu ūdens monitoringa kalendāra plānu par valsts budžeta līdzekļiem veic šo noteikumu 1. un 2. pielikumā minēto peldvietu ūdens kvalitātes monitoringu.

21. Monitoringu veic četru dienu laikā pēc monitoringa kalendāra plānā noteiktā datuma. Monitoringā iegūtā informācija veido peldvietu ūdens kvalitātes informācijas kopumu.

22. Atkāpes no monitoringa kalendāra plāna iespējamas ne biežāk kā reizi četros gados, ja radusies ārkārtas situācija un apstākļi, kas ietekmē peldvietu ūdens kvalitāti konkrētajā teritorijā. Monitoringa kalendāra plānā iekļauto peldvietu kontroli atsāk iespējami drīz pēc ārkārtas situācijas beigām, lai paņemtu nepieciešamos paraugus, ko ārkārtas situācijas dēļ nebija iespējams paņemt.

23. Peldvietu ūdens paraugus ņem pastāvīgo novērojumu vietās, kur uzturas daudz peldētāju vai ir paredzams lielākais piesārņojuma risks saskaņā ar peldvietu ūdens aprakstu. Ņemot paraugus, ievēro šādas prasības:

23.1. vienu ūdens paraugu ņem pirms katras peldsezonas sākuma. Ņemot vērā attiecīgajā ūdens paraugā iegūtos kvalitātes rādītājus, katrā peldsezonā ņem un analizē ne mazāk kā četrus ūdens paraugus;

23.2. starp ūdens paraugu ņemšanas laikiem nosaka vienmērīgus intervālus visā peldsezonas laikā. Minētais intervāls nepārsniedz vienu mēnesi;

23.3. ja konstatēts īstermiņa piesārņojums, papildus ņem vēl vienu ūdens paraugu, lai apstiprinātu, ka ūdens vairs nav piesārņots. Par īstermiņa piesārņojumu uzskata šo noteikumu 5. pielikumā minēto mikrobioloģisko piesārņojumu, ja tam ir skaidri nosakāmi iemesli un tas neietekmē peldvietas ūdens kvalitāti ilgāk par 72 stundām, un Veselības inspekcija ir izstrādājusi procedūras, lai novērstu piesārņojumu atbilstoši šo noteikumu 6. pielikumam. Īstermiņa piesārņojuma laikā un pēc tā novēršanas papildus ņemto ūdens paraugu neiekļauj peldvietu ūdens kvalitātes informācijas kopumā. Ja nepieciešams, peldvietu ūdens kvalitātes informācijas kopuma papildināšanai ūdens paraugu ņem septiņu dienu laikā pēc tam, kad īstermiņa piesārņojums vairs nav konstatēts.

24. Ņemot peldvietas ūdens paraugu, lai noteiktu tā atbilstību šo noteikumu 5. pielikumā minētajiem rādītājiem, papildus veic:

24.1. vizuālus zilaļģu izplatīšanās novērojumus, lai laikus konstatētu ūdens "ziedēšanu" un peldētāju veselības apdraudējumu, īpaši, ja peldvietas ūdens apraksts liecina, ka iespējama zilaļģu izplatīšanās;

24.2. vizuālus novērojumus, lai konstatētu peldvietas ūdens piesārņojumu ar jebkura veida peldošiem un citiem atkritumiem (piemēram, naftas produktiem, stiklu vai plastmasu);

24.3. vizuālus novērojumus, lai konstatētu piesārņojumu ar virsmas aktīvām vielām, par ko liecina ilgnoturīgas putas.

25. Peldvietas apsaimniekotājam peldsezonas laikā par saviem līdzekļiem, ievērojot šo noteikumu prasības, ir tiesības:

25.1. veikt to peldvietu ūdens kvalitātes monitoringu un novērtēšanu, kuras nav iekļautas par valsts budžeta līdzekļiem monitorējamo peldvietu sarakstā;

25.2. veikt to peldvietu papildu monitoringu biežākos laika intervālos vai ārpus peldsezonas laika, kuras ir iekļautas par valsts budžeta līdzekļiem monitorējamo peldvietu sarakstā.

26. Informāciju par šo noteikumu 25. punktā minētā monitoringa rezultātiem, par laboratorijām, kas ir testējušas attiecīgo peldvietu ūdens paraugus, kā arī par izmantotajām testēšanas metodēm peldvietas apsaimniekotājs līdz attiecīgā gada 31. oktobrim iesniedz Veselības inspekcijā. Veselības inspekcija monitoringa rezultātus iekļauj peldvietu ūdens kvalitātes informācijas kopumā. Peldvietu ūdens kvalitātes informācijas kopumu izmanto peldvietu ūdens kvalitātes novērtēšanā.

27. Peldvietas ūdens paraugus ir tiesīgas testēt laboratorijas, kuras ir akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību.

V. Peldvietu ūdens kvalitātes novērtēšanas un klasificēšanas kārtība

28. Veselības ministrija iesaka nacionālajai standartizācijas institūcijai to standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu prasību izpildei (turpmāk – piemērojamie standarti). Nacionālā standartizācijas institūcija publicē savā tīmekļvietnē sarakstu ar piemērojamiem standartiem, kas adaptēti nacionālo standartu statusā.

29. Peldvietas ūdens kvalitāti atbilstoši šo noteikumu 32. punktam nosaka saskaņā ar šo noteikumu 5. un 7. pielikumu.

30. Peldvietas ūdens kvalitātes noteikšanā atļauts izmantot citas analīzes metodes, ja ar tām iegūtie rezultāti ir līdzvērtīgi rezultātiem, kas iegūti, lai izpildītu šo noteikumu 5., 7. un 8. pielikumā minētās prasības.

31. Peldvietas ūdens uzskatāms par piesārņotu, ja, veicot novērojumus atbilstoši šo noteikumu 24. punktam, tajā konstatē šo noteikumu 5. pielikumā minētos mikroorganismus vai citus organismus, vai atkritumus, kas ietekmē ūdens kvalitāti un rada risku peldētāju veselībai.

32. Veselības inspekcija pēc katras peldsezonas beigām izvērtē katras šo noteikumu 1. un 2. pielikumā minētās peldvietas ūdens kvalitāti, ņemot vērā attiecīgās peldvietas ūdens kvalitātes informācijas kopumu par pēdējiem četriem gadiem, ietverot pēdējo peldsezonu, un šo noteikumu 5. un 6. pielikumā minētās prasības.

33. Pamatojoties uz šo noteikumu 32. punktā minēto peldvietas ūdens kvalitātes novērtējumu, Veselības inspekcija atbilstoši šo noteikumu 6. pielikumam novērtē peldvietas ūdens kvalitāti un klasificē to, ņemot vērā noteikto ūdens kvalitātes klasi:

33.1. zemas kvalitātes peldvietas ūdens;

33.2. pietiekamas kvalitātes peldvietas ūdens;

33.3. labas kvalitātes peldvietas ūdens;

33.4. izcilas kvalitātes peldvietas ūdens.

34. Peldvietas ūdens novērtēšanu, pamatojoties uz peldvietas ūdens kvalitātes informācijas kopumu, kurā apkopoti ūdens kvalitātes rādītāji par mazāk nekā četrām peldsezonām, atļauts veikt, ja:

34.1. tā ir jauna peldvieta;

34.2. ir notikušas izmaiņas, kas var ietekmēt peldvietas ūdens klasifikāciju saskaņā ar šo noteikumu 33. punktu. Šādā gadījumā peldvietas ūdeni novērtē, pamatojoties uz peldvietas ūdens kvalitātes informācijas kopumu, kurā ir tikai to ūdens paraugu analīzes rezultāti, kas ņemti pēc izmaiņām peldvietas ūdens klasifikācijā;

34.3. peldvietas ūdens kvalitāte jau ir novērtēta atbilstoši normatīvajiem aktiem par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti. Šādā gadījumā izmanto atbilstošu informāciju, kas iegūta saskaņā ar minētajiem normatīvajiem aktiem, uzskatot, ka fekālo koliformu skaita rādītājs ir ekvivalents šo noteikumu 5. pielikumā minētajam Escherichia coli skaita rādītājam.

35. Peldvietas ūdens kvalitātes informācijas kopumā, ko izmanto, lai novērtētu peldvietas ūdens kvalitāti pēdējo četru gadu laikā vai mazākā laikposmā atbilstoši šo noteikumu 34. punktā minētajām prasībām, ietver ne mazāk kā 16 ūdens paraugu.

36. Ņemot vērā peldvietu ūdens kvalitātes novērtējumu, vienas ūdenstilpes peldvietu ūdeņus var sadalīt vai apvienot vienā grupā, ja:

36.1. peldvietu ūdeņi atrodas blakus;

36.2. peldvietu ūdens kvalitāte iepriekšējo četru gadu laikā ir novērtēta līdzīgā veidā atbilstoši šo noteikumu prasībām;

36.3. peldvietu ūdens apraksti identificē kopīgus riska faktorus vai liecina, ka riska faktoru nav.

37. Veselības inspekcija peldvietu ūdens kvalitāti novērtē nekavējoties pēc katra ūdens parauga ņemšanas atbilstoši šo noteikumu 8. pielikumā minētajām prasībām.