Zaudējis spēku - Par valsts budžetu 2018. gadam

53. pants. Lai sekmētu ārvalstu investīciju piesaisti, noteikt, ka atbilstoši atsevišķam Ministru kabineta lēmumam nepieciešamais finansējums pilotprojektu īstenošanai 2018. gadā ne vairāk kā 1 200 000 euro apmērā tiek nodrošināts no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

54. pants. Noteikt, ka veselības aprūpes finansēšanai budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 08.00.00 programmā "Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanas finansējums" rezervēto finansējumu:

1) 113 400 000 euro apmērā finanšu ministrs pārdala Veselības ministrijai pēc tam, kad Ministru kabinets ir apstiprinājis finansējumu veselības aprūpes sistēmas reformas pasākumu īstenošanai 2018. gadā, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir izskatījusi to un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali;

2) 85 302 674 euro apmērā finanšu ministrs pārdala Veselības ministrijai atbilstoši Ministru kabineta pieņemtam lēmumam, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir izskatījusi to un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.

55. pants. Atļaut finanšu ministram no Finanšu ministrijas budžeta programmas 41.01.00 "Iemaksas Eiropas Kopienas budžetā" veikt maksājumu Eiropas Stabilitātes mehānismam, lai atmaksātu ieņēmumus, ko Latvijas valsts 2016. un 2017. gadā ir guvusi no Eirosistēmas monetāro ienākumu pārdales starp Eirosistēmas nacionālajām bankām, kas radušies no Vērtspapīru tirgus programmas ietvaros Eirosistēmas iegādātajiem vērtspapīriem, uz kuriem attiecas Eirogrupas 2016. gada 25. maija paziņojums, kā finanšu resursus izmantojot Latvijas Bankas iemaksas valsts budžetā.

56. pants. (1) Noteikt, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā, ja šajā pantā nav noteikts citādi, var organizēt tā ministrija vai cita centrālā valsts iestāde, kuras valdījumā ir attiecīgais valsts nekustamais īpašums. Atsavināšanai paredzētā valsts nekustamā īpašuma novērtēšanu organizē tā valdītājs. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē ministrija vai cita centrālā valsts iestāde, kuras valdījumā ir attiecīgais valsts nekustamais īpašums, attiecīgā valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaita valsts budžetā. Finanšu ministram ir tiesības palielināt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei apropriāciju resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem 50 procentu apmērā no valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā valsts budžetā ieskaitītajiem līdzekļiem. Apropriāciju palielina, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par finansējuma summu un to, kādam mērķim atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi piešķirami apropriācijas palielināšanai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem, un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas un izskatīšanas nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto apropriāciju atļauts piešķirt kapitālieguldījumiem, neatliekamiem pasākumiem ar pozitīvu sociālekonomisku efektu vai amatpersonu (darbinieku) motivēšanai, ņemot vērā ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā.

(4) Ja tiek atsavināts valsts nekustamais īpašums, kuru Kultūras ministrija ir nodevusi Finanšu ministrijas valdījumā un valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" pārvaldīšanā, šā panta otrajā daļā minētā apropriācija piešķirama kapitālieguldījumiem Finanšu ministrijas valdījumā un valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" pārvaldīšanā esošo Kultūras ministrijas iestāžu funkciju nodrošināšanai izmantoto valsts nekustamo īpašumu attīstīšanai.

(5) Šajā pantā noteiktā kārtība nav attiecināma uz tādu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu, par kuru atsavināšanu Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama.

(6) Noteikt, ka valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu, veic kapitālos ieguldījumus tās pārvaldīšanā nodotajos valsts nekustamajos īpašumos, par ieguldītajiem valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" finanšu līdzekļiem nepiemērojot resursu cenu.

57. pants. Atļaut finanšu ministram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā palielināt Latvijas Republikas saistības pret Starptautisko Attīstības asociāciju:

1) par 2 660 000 euro Starptautiskās Attīstības asociācijas astoņpadsmitajam resursu papildinājumam;

2) par 2 380 000 euro iemaksām Daudzpusējā parādu atlaišanas iniciatīvā.

58. pants. (1) Atļaut finanšu ministram pārņemt valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca", valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca", valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Slimnīca "Ģintermuiža"", valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" un sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" valsts vārdā galvotās saistības līdz 150 692 062 euro, saglabājot prasījuma tiesības pret minētajām kapitālsabiedrībām.

(2) Atļaut finanšu ministram palielināt apropriāciju Veselības ministrijai Finanšu ministrijas prasījumu pret šā panta pirmajā daļā minētajām kapitālsabiedrībām apmērā, bet ne vairāk kā 150 692 062 euro, paredzot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem, šā panta pirmajā daļā minēto kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai ar finanšu ieguldījumu.

(3) Veselības ministrijai atbilstoši normatīvajiem aktiem veikt finanšu ieguldījumu ne vairāk kā 150 692 062 euro apmērā šā panta pirmajā daļā minēto kapitālsabiedrību pamatkapitālā ar mērķi dzēst saistības pret Finanšu ministriju, kas izveidojušās valsts vārdā galvoto aizdevumu pārņemšanas vai valsts galvoto saistību izpildes rezultātā.

59. pants. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aprēķina un piešķir finansējumu programmas "Latvijas skolas soma" īstenošanai no 2018. gada 1. septembra līdz 2018. gada 31. decembrim izglītības iestāžu, kuras īsteno vispārējās un profesionālās izglītības programmas, dibinātājiem, kā arī programmas attiecināmās izmaksas un finansējuma izlietošanas nosacījumus.

60. pants. Atļaut finanšu ministram atbilstoši Ministru kabineta un Saeimas lēmumam palielināt apropriāciju Finanšu ministrijai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un finansēšanas kategorijā "Akcijas un cita līdzdalība pašu kapitālā" akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls" pamatkapitāla palielināšanai, vienlaikus nodrošinot, ka darījumam nav negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai un pilnībā tiek ievēroti valsts atbalsta nosacījumi. Ministru kabinetam līdz 2018. gada 30. jūnijam nodrošināt likumprojekta "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" iesniegšanu Saeimai, lai noteiktu, ka elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora akcijas un tai piederošās elektroenerģijas pārvades sistēmas infrastruktūras objekti nav atsavināmi.

61. pants. Atļaut finanšu ministram pēc tam, kad pieņemts Ministru kabineta lēmums par augstskolas — atvasinātas publiskas personas — nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūto līdzekļu piešķiršanu augstskolai — atvasinātai publiskai personai — atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā paredzētajam, palielināt atbildīgajai ministrijai apropriāciju augstskolas — atvasinātas publiskas personas — izdevumiem, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

62. pants. Ja 2018. gadā faktiskie ieņēmumi no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kuri fiksēti ar Ceļu satiksmes drošības direkcijai piederošiem tehniskajiem līdzekļiem, pārsniedz šajā likumā plānoto apmēru un saistībā ar to palielinās Ceļu satiksmes drošības direkcijas sagatavojamo un nosūtāmo protokolu–lēmumu skaits un ar to saistītie Ceļu satiksmes drošības direkcijas izdevumi, tad finanšu ministram ir tiesības atbilstoši Ministru kabineta lēmumam, kas pieņemts, izskatot Iekšlietu ministrijas priekšlikumus, palielināt Iekšlietu ministrijai apropriāciju resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

63. pants. Atļaut finanšu ministram pēc tam, kad ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par kārtējo pamatkapitāla palielināšanu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Eiropas dzelzceļa līnijas", palielināt apropriāciju Satiksmes ministrijai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem pamatkapitāla palielināšanai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Eiropas dzelzceļa līnijas".

64. pants. Programmas "Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO" izlietojumu nosaka Ministru kabinets.

65. pants. Noteikt, ka budžeta resora "62. Mērķdotācijas pašvaldībām" programmas 11.00.00 "Mērķdotācijas internātskolu uzturēšanas izdevumu daļējai segšanai" izpildītājs ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un tā nodrošina šīs programmas finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.

66. pants. Finanšu ministram ir tiesības palielināt šajā likumā noteikto apropriāciju budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atbilstoši budžetā ieskaitīto soda naudu apmēram par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma pārkāpumiem, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

67. pants. Lai nodrošinātu resursu efektīvu izlietojumu, piesaistīto ekspertu vietā, ja nepieciešams, Fiskālās disciplīnas padome ārējos normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildei ir tiesīga algot darbiniekus kārtējam gadam piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Fiskālās disciplīnas padome pielīdzināma budžeta iestādei Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē.

68. pants. Papildus Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajai Fiskālās disciplīnas padomes kompetencei Fiskālās disciplīnas padome veic Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija regulas (ES) Nr. 473/2013 par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs noteikto makroekonomisko prognožu apstiprināšanu.

Likums stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.Likums Saeimā pieņemts 2017. gada 23. novembrī.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2017. gada 6. decembrī

Likuma "Par valsts budžetu 2018.gadam"1. pielikums

Valsts konsolidētais budžets 2018.gadam

Likuma "Par valsts budžetu 2018.gadam"2. pielikums

Valsts budžeta ieņēmumi

Likuma "Par valsts budžetu 2018.gadam"3. pielikums

Valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta kopsavilkums

Likuma "Par valsts budžetu 2018.gadam"4. pielikums

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām

Likuma "Par valsts budžetu 2018.gadam"5. pielikums

Valsts speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām

Likuma "Par valsts budžetu 2018.gadam"6. pielikums

Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām

Likuma "Par valsts budžetu 2018.gadam"7. pielikums

Mērķdotācijas pašvaldībām – interešu izglītības programmu pedagogu daļējai darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām

Likuma "Par valsts budžetu 2018.gadam"8. pielikums

Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību speciālo pirmsskolas izglītības iestāžu, internātskolu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētajiem attīstības un rehabilitācijas centriem un speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem

Likuma "Par valsts budžetu 2018.gadam"9. pielikums

Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām

Likuma "Par valsts budžetu 2018.gadam"10. pielikums

Mērķdotācijas pašvaldību māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām

Likuma "Par valsts budžetu 2018.gadam"11. pielikums

Valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamais apjoms

Likuma "Par valsts budžetu 2018.gadam"12. pielikums

Valsts izsniedzamie galvojumi 2018.gadam

Likuma "Par valsts budžetu 2018.gadam"13. pielikums

2018.gadā dzēšamo parādsaistību saraksts