Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

1. pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir veicināt profesionālās mākslinieciskās un zinātniskās jaunrades attīstību un nostiprināšanu, nosakot radošo personu un profesionālo radošo organizāciju statusu un atbalsta pasākumus.

2. pants. Likuma darbības joma

(1) Likums attiecas uz profesionālo māksliniecisko jaunradi arhitektūras, dizaina, teātra, mūzikas, vizuālās mākslas, dejas, literatūras un kinematogrāfijas jomā (turpmāk — radošās jomas) un zinātnisko jaunradi attiecīgajās radošajās jomās.

(2) Likums neattiecas uz jaunradi kā amatierkustības izpausmi, amatniecību un ar radošajām jomām nesaistītu zinātnisko jaunradi.

3. pants. Profesionālās radošās organizācijas jēdziens un darbības mērķis

(1) Profesionālā radošā organizācija ir biedrība, kas reģistrēta profesionālo radošo organizāciju reģistrā un atbilst šādiem nosacījumiem:

1) tajā pēc profesionālās mākslinieciskās jaunrades principa brīvprātīgi apvienojušās ne mazāk kā 50 fiziskās personas, un šo personu uzņemšanai ir noteikti profesionālie kritēriji;

2) tās darbības mērķis ir veicināt noteiktas radošās jomas un Latvijas garīgās un materiālās kultūras attīstību, kā arī sekmēt sabiedrības kultūras vajadzību apmierināšanu un attiecīgajā radošajā jomā strādājošo personu radošo darbību un mākslas darbu izplatīšanu.

(2) Profesionālā radošā organizācija veic šādus uzdevumus:

1) īsteno kultūras projektus attiecīgajā radošajā jomā;

2) aizsargā radošo personu profesionālās un sociālās tiesības;

3) uztur savu biedru reģistru, uzkrāj un glabā informāciju par viņu radītajiem darbiem, izstādēm un radošo darbību;

4) nodrošina savas darbības rezultātā uzkrātās informācijas saglabāšanu, ievērojot fiziskās personas datu aizsardzības prasības;

5) reizi gadā līdz 10. janvārim iesniedz Kultūras ministrijai aktualizētu biedru sarakstu.

(3) Profesionālā radošā organizācija apvieno noteiktā radošajā jomā strādājošās radošās personas. Vienā radošajā jomā var darboties vairākas profesionālās radošās organizācijas.

(4) Profesionālo radošo organizāciju saimniecisko darbību, publisko darbību un organizatorisko struktūru nosaka Biedrību un nodibinājumu likums, ciktāl to neregulē šis likums.

4. pants. Profesionālās radošās organizācijas statūti

Profesionālās radošās organizācijas statūtos papildus Biedrību un nodibinājumu likumā paredzētajam norāda:

1) radošo jomu, kuru pārstāv profesionālā radošā organizācija;

2) profesionālās radošās organizācijas mērķi;

3) biedru uzņemšanai izvirzāmās prasības.

5. pants. Profesionālās radošās organizācijas statusa noteikšana un tās reģistrācija profesionālo radošo organizāciju reģistrā

(1) Lēmumu par profesionālās radošās organizācijas statusa noteikšanu biedrībai un tās reģistrāciju profesionālo radošo organizāciju reģistrā pieņem Kultūras ministrija. Profesionālo radošo organizāciju reģistru (turpmāk — reģistrs) kārto un uztur Kultūras ministrija.

(2) Lai iegūtu profesionālās radošās organizācijas statusu un tiktu reģistrēta reģistrā, biedrība iesniedz Kultūras ministrijai rakstveida iesniegumu un tam pievieno:

1) biedru sarakstu;

2) darbības plānu turpmākajiem trim kalendāra gadiem (īss iesākto un plānoto projektu, pasākumu un citu aktivitāšu apraksts).

(3) Reģistrā ieraksta šādas ziņas:

1) biedrības nosaukumu;

2) biedrības juridisko adresi un reģistrācijas numuru;

3) biedrības darbības mērķi un pārstāvēto radošo jomu;

4) datumu, kad pieņemts lēmums par reģistrēšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā;

5) ziņas par biedrības darbības izbeigšanu, maksātnespēju, likvidāciju vai reorganizāciju;

6) datumu, kad pieņemts lēmums par reģistrēšanu reģistrā un ieraksta izdarīšanas datumu.

(4) Lēmumu par profesionālās radošās organizācijas statusa noteikšanu un ieraksta izdarīšanu reģistrā vai atteikumu izdarīt ierakstu reģistrā Kultūras ministrija pieņem mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas un informē par to iesniedzēju. Tādā pašā termiņā reģistra iestādes amatpersona pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanu reģistrā uz tiesas nolēmuma pamata.

(5) Reģistru publisko Kultūras ministrijas tīmekļvietnē.

6. pants. Reģistrācijas atteikums

(1) Kultūras ministrija pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt biedrību reģistrā, ja:

1) nav iesniegti šajā likumā noteiktie dokumenti;

2) statūtos noteiktais profesionālās radošās organizācijas mērķis vai biedrības darbība neatbilst šā likuma 3. panta pirmās vai otrās daļas prasībām;

3) biedrības iesniegtie dokumenti vai biedru skaits neatbilst šā likuma prasībām.

(2) Lēmumu par atteikumu reģistrēt biedrību reģistrā var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Lēmuma par atteikumu reģistrēt biedrību reģistrā pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

7. pants. Profesionālās radošās organizācijas statusa anulēšana un izslēgšana no reģistra

(1) Kultūras ministrija pieņem lēmumu par profesionālās radošās organizācijas statusa anulēšanu un biedrības izslēgšanu no reģistra, ja biedrība:

1) neatbilst šā likuma prasībām;

2) profesionālās radošās organizācijas statusa iegūšanai sniegusi nepatiesas ziņas Kultūras ministrijai;

3) savā darbībā pārkāpusi šā likuma noteikumus, arī ja tās pamatdarbības veids nav saistīts ar statūtos norādītajiem darbības mērķiem;

4) izbeidz savu darbību, tiek likvidēta, ir maksātnespējas procesā vai ir izslēgta no biedrību un nodibinājumu reģistra;

5) iesniedz Kultūras ministrijai iesniegumu ar lūgumu tai anulēt radošās profesionālās organizācijas statusu un to izslēgt no reģistra;

6) ir izdarījusi citus būtiskus pārkāpumus, tai skaitā grāmatvedības kārtošanas vai nodokļu jomā.

(2) Lēmumu par izslēgšanu no reģistra var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Lēmuma par profesionālās radošās organizācijas statusa anulēšanu pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(4) Kultūras ministrija informāciju par profesionālās radošās organizācijas statusa anulēšanu publicē savā tīmekļvietnē.

(5) Profesionālā radošā organizācija reorganizācijas gadījumā saglabā profesionālās radošās organizācijas statusu, ja tās turpmākā darbība atbilst šā likuma 3. panta prasībām.

8. pants. Valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšana

(1) Kultūras ministrija var normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā deleģēt profesionālajām radošajām organizācijām šādus ar valsts kultūrpolitiku saistītus valsts pārvaldes uzdevumus:

1) informācijas uzkrāšanu un apkopošanu par radošo jomu, kuru pārstāv attiecīgā profesionālā radošā organizācija;

2) attiecīgās radošās jomas profesionālās jaunrades izvērtēšanu, radošo personu izvirzīšanu apbalvošanai un ar apbalvošanu saistīto pasākumu organizēšanu;

3) valstiski nozīmīgu kultūras pasākumu rīkošanu;

4) šā likuma 12. panta trešajā daļā noteiktā lēmuma pieņemšanu par radošās personas statusa piešķiršanu personām, kuras nav nevienas radošās profesionālās organizācijas biedri, reizi gadā līdz 10. janvārim iesniedzot Kultūras ministrijai to personu sarakstu, kurām piešķirts radošās personas statuss;

5) uz radošo personu atbalsta pasākumu programmas stipendiju pretendējošo personu radošās darbības izvērtēšanu atbilstoši šā likuma 12. panta pirmās daļas 2., 3. un 4. punktā noteiktajiem kritērijiem.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 2. punktā noteiktos valsts pārvaldes uzdevumus katrā radošajā jomā var veikt tikai viena profesionālā radošā organizācija.

(3) Profesionālā radošā organizācija, pildot šajā likumā noteiktos valsts pārvaldes uzdevumus, ir Kultūras ministrijas funkcionālā pārraudzībā.

9. pants. Profesionālo radošo organizāciju apvienība

(1) Biedrība ir tiesīga iegūt profesionālo radošo organizāciju apvienības statusu, un tā tiek reģistrēta reģistrā, ja atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

1) tajā apvienojušās vairāk nekā puse no šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrētajām profesionālajām radošajām organizācijām;

2) apvienojušās profesionālās radošās organizācijas pārstāv vairāk nekā pusi no fiziskajām personām — profesionālo radošo organizāciju biedriem.

(2) Profesionālo radošo organizāciju apvienība var pārstāvēt vairākas radošās jomas.

(3) Profesionālo radošo organizāciju apvienību Kultūras ministrija atbilstoši šā likuma nosacījumiem reģistrē reģistrā.

(4) Kultūras ministrija var normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā deleģēt profesionālo radošo organizāciju apvienībai šā likuma 8. panta pirmajā daļā noteiktos valsts pārvaldes uzdevumus.

10. pants. Profesionālo radošo organizāciju tiesības

Profesionālajai radošajai organizācijai ir tiesības:

1) veidot sociālās nodrošināšanas un pabalstu fondus un izmaksāt saviem biedriem statūtos noteiktos pabalstus un stipendijas;

2) saņemt valsts budžeta līdzekļus tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu pildīšanai;

3) atbilstoši statūtiem un uz to pamata pieņemtajai kārtībai pieprasīt un saņemt no saviem biedriem — radošajām personām — informāciju par to radītajiem darbiem un izpildījumiem.

11. pants. Profesionālo radošo organizāciju īpašums

(1) Profesionālajai radošajai organizācijai aizliegts sadalīt savu mantu un finanšu līdzekļus starp dibinātājiem, valdes vai citu pārvaldes institūciju (ja tādas izveidotas) locekļiem un to laulātajiem, radiniekiem un svaiņiem, skaitot radniecību līdz otrajai pakāpei un svainību līdz pirmajai pakāpei, kā arī izmantot tā, lai šajā panta daļā minētās personas tieši vai netieši gūtu labumu (galvojumus, aizdevumus, vekseļus, kā arī citus materiālus labumus).

(2) Kultūras un mākslas vērtības, kas atzītas par kultūras pieminekļiem, iekļautas Nacionālajā muzeju krājumā vai Nacionālajā dokumentārajā mantojumā, profesionālās radošās organizācijas uztur un glabā, kā arī rīkojas ar tām, ievērojot likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību", Muzeju likuma un Arhīvu likuma noteikumus. Profesionālās radošās organizācijas valde ir atbildīga par šo kultūras un mākslas vērtību uzturēšanu un saglabāšanu.

(3) Profesionālās radošās organizācijas likvidācijas, maksātnespējas vai reorganizācijas gadījumā likvidators, maksātnespējas administrators vai biedrības valde informē Kultūras ministriju par likvidācijas, maksātnespējas procesa vai reorganizācijas uzsākšanu un iesniedz Kultūras ministrijai likvidējamās profesionālās radošās organizācijas slēguma finanšu pārskatu. Uz šā panta otrajā daļā minēto profesionālās radošās organizācijas mantu kreditoru prasījumu piedziņa nav vēršama. Šī manta profesionālās radošās organizācijas likvidācijas, maksātnespējas vai tādas reorganizācijas gadījumā, kuras rezultātā biedrība beidz pastāvēt, piekrīt valstij un pret kompensāciju nododama Kultūras ministrijai. Kompensācijas apmēra noteikšanai Kultūras ministrija izveido komisiju, kuras sastāvā pieaicināmi attiecīgās jomas eksperti.

12. pants. Radošās personas statuss

(1) Par radošo personu šā likuma izpratnē ir atzīstama fiziskā persona — autors vai izpildītājs Autortiesību likuma izpratnē —, ja:

1) tā ir profesionālās radošās organizācijas biedrs;

2) tā rada vai savā izpildījumā interpretē mākslas darbus šā likuma 2. panta pirmajā daļā noteiktajās radošajās jomās;

3) tās radītie darbi vai izpildījumi vismaz triju gadu laikā pirms radošās personas statusa iegūšanas ir publiskoti Autortiesību likuma izpratnē;

4) šī persona ar savu radošo darbību dod ieguldījumu profesionālās mākslas un kultūras attīstībā un to apliecina attiecīgā profesionālā radošā organizācija šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(11) Šā panta pirmās daļas 3. punkta prasība neattiecas uz fizisko personu — autoru vai izpildītāju —, kura pirms radošās personas statusa pieprasīšanas sasniegusi pensijas vecumu vai saņem izdienas pensiju.

(2) Ja fiziskā persona — autors vai izpildītājs — nav nevienas profesionālās radošās organizācijas biedrs, radošās personas statusa iegūšanai tā var vērsties profesionālajā radošajā organizācijā, kurai deleģēts attiecīgais valsts pārvaldes uzdevums, iesniedzot rakstveida iesniegumu un pievienojot tam šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4. punkta prasību izpildi apliecinošu informāciju.

(3) Profesionālā radošā organizācija izvērtē šā panta otrajā daļā minētā iesniedzēja atbilstību šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4. punkta prasībām un mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas pieņem lēmumu par radošās personas statusa piešķiršanu uz trim gadiem vai par atteikumu piešķirt radošās personas statusu.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto profesionālās radošās organizācijas lēmumu var apstrīdēt Kultūras ministrijā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Kultūras ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

13. pants. Radošās personas statusa apliecināšana

(1) Radošās personas statusu var apliecināt ar izziņu par biedra statusu vai lēmumu par radošās personas statusa piešķiršanu.

(2) Izziņu par biedra statusu profesionālā radošā organizācija var izsniegt saviem biedriem. Šādu izziņu valsts un pašvaldību institūcijas pieņem un atzīst, ja tā izdota ne agrāk kā vienu mēnesi pirms iesniegšanas dienas.

(3) Lēmumu par radošās personas statusu pieņem organizācija, kurai deleģēts šā likuma 8. panta pirmās daļas 4. punktā noteiktais valsts pārvaldes uzdevums. Lēmums ir spēkā trīs gadus no tā pieņemšanas dienas.

14. pants. Radošo personu atbalsta pasākumu programma

(1) Radošo personu atbalsta pasākumu programma (turpmāk — pasākumu programma) ir tādu pasākumu kopums, kas veicami, lai sniegtu atbalstu radošajām personām šajā likumā noteiktajā kārtībā, izmantojot valsts budžeta likumā kārtējam gadam Valsts kultūrkapitāla fondam paredzēto finansējumu.

(2) Pasākumu programmas mērķis ir sniegt radošu darbību veicinošu atbalstu radošajām personām.

(3) Pasākumu programmu Valsts kultūrkapitāla fonds īsteno līdz brīdim, kad izlietoti attiecīgajam kalendāra gadam piešķirtie valsts budžeta līdzekļi.

(4) Valsts kultūrkapitāla fonds pasākumu programmā paredzētos valsts budžeta līdzekļus sadala Valsts kultūrkapitāla fonda likumā noteiktajā kārtībā šādiem atbalsta veidiem:

1) radošajām personām, kuras piedzīvojušas dīkstāvi vai kurām iestājusies pārejoša darbnespēja;

2) sadzīves apstākļu nodrošināšanai radošajām personām, kuras saņem pensiju vai ir sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai likumā noteikto vecumu;

3) pašnodarbinātajām personām, kurām ir radošās personas statuss un kuru valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts gadā ir mazāks par 12 Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām.

(5) Valsts kultūrkapitāla fonds apstiprina pasākumu programmas nolikumu, kurā nosaka:

1) pasākumu programmas mērķi un atbalstāmos pasākumus;

2) iesnieguma iesniegšanas kārtību;

3) prasības attiecībā uz iesnieguma noformējumu un saturu;

4) iesnieguma izskatīšanas kārtību.

15. pants. Pasākumu programmas finanšu līdzekļu izlietojums

(1) Pasākumu programmas finanšu līdzekļus var izlietot atbalsta stipendijām šādos gadījumos:

1) radošā persona tās profesionālās darbības specifikas dēļ īslaicīgi nav saņēmusi turpmākai radošai darbībai nepieciešamos ienākumus;

2) periodā, kad persona tās profesionālās darbības specifikas dēļ īslaicīgi nav saņēmusi turpmākai radošai darbībai nepieciešamos ienākumus, tai iestājusies pārejoša darbnespēja;

3) pensijas vecumu sasniegušas radošās personas sadzīves apstākļu nodrošināšanai (īslaicīgai daļējai ārstniecības izmaksu un komunālo maksājumu segšanai par 12 kalendāra mēnešu periodu pirms atbalsta stipendijas pieprasījuma iesniegšanas).

(11) Pasākumu programmas finanšu līdzekļus var izlietot arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanai par pašnodarbināto radošo personu, kuras valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts gadā ir mazāks par 12 Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām, bet ne ilgāk kā par periodu, kurā pašnodarbinātajam ir piešķirts radošās personas statuss.

(2) Radošā persona var saņemt atbalsta stipendiju pasākumu programmas ietvaros, ja:

1) tā atbilst šā likuma 12. panta prasībām;

2) tā ir radījusi un publiskojusi autortiesību vai blakustiesību objektu kādā no profesionālās mākslas nozarēm pēdējo triju gadu laikā pirms atbalsta stipendijas pieprasījuma iesniegšanas. Šis noteikums neattiecas uz personām, kuras iesniedz pieteikumu par šā panta pirmās daļas 3. punktā minētās atbalsta stipendijas saņemšanu;

3) tā atbalsta stipendijas pieprasīšanas un saņemšanas laikā neatrodas darba vai valsts civildienesta tiesiskajās attiecībās vai citās līdzīga rakstura pastāvīgās nodarbinātības attiecībās. Šis noteikums neattiecas uz personām, kuras iesniedz pieteikumu par šā panta pirmās daļas 1. vai 3. punktā minētās atbalsta stipendijas saņemšanu;

4) tās ienākumi triju kalendāra mēnešu laikā pirms atbalsta stipendijas pieprasījuma iesniegšanas vidēji katrā mēnesī nesasniedz 75 procentus no valstī noteiktās minimālās darba algas apmēra. Šis noteikums neattiecas uz personām, kuras iesniedz pieteikumu par šā panta pirmās daļas 2. vai 3. punktā minētās atbalsta stipendijas saņemšanu;

5) tai periodā, par kuru tiek pieprasīta stipendija, nav piešķirts bezdarbnieka vai slimības pabalsts. Šis noteikums neattiecas uz personām, kuras iesniedz pieteikumu par šā panta pirmās daļas 3. punktā minētās atbalsta stipendijas saņemšanu;

6) tās pensija un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamie ienākumi par iepriekšējo taksācijas gadu pirms atbalsta stipendijas pieprasījuma iesniegšanas vidēji katrā mēnesī kopā nepārsniedz iepriekšējā kalendāra gada vidējo vecuma pensiju Latvijā vairāk kā divas reizes. Šis noteikums neattiecas uz personām, kuras iesniedz pieteikumu par šā panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā minētās atbalsta stipendijas saņemšanu.

(21) Šā panta 1.1 daļā noteikto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu var veikt par personām, kuras ieguvušas radošās personas statusu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Šā panta pirmās daļas 1. un 2. punktā noteikto atbalsta stipendiju nevar saņemt personas, kurām ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), vai personas, kuras saņem izdienas pensiju.

(4) Valsts kultūrkapitāla fondam ir tiesības iegūt informāciju no valsts iestāžu reģistriem par personas ienākumiem, personas nodarbinātības periodiem, bezdarba un slimības periodiem, bezdarbnieka vai slimības pabalsta piešķiršanu šā panta otrajā daļā minēto apstākļu pārbaudei.

(5) Radošajai personai, kura saņem atbalsta stipendiju, ir pienākums nekavējoties, ne vēlāk kā piecu darbadienu laikā, rakstveidā ziņot Valsts kultūrkapitāla fondam par to, ka ir mainījušies apstākļi, kas bija par pamatu atbalsta stipendijas saņemšanai.

(6) Atbalsta stipendiju pārtrauc maksāt ar dienu, kad zuduši šā panta otrajā daļā paredzētie apstākļi. Radošajai personai ir pienākums atmaksāt saņemto pārmaksāto atbalsta stipendiju no dienas, kad zuduši šā panta otrajā daļā paredzētie apstākļi.

(7) Pasākuma programmas finanšu līdzekļus var izlietot ar atbalsta stipendiju piešķiršanu saistīto administratīvo izdevumu segšanai, bet ne vairāk kā 10 procentu apmērā no piešķirtā valsts budžeta finansējuma.

16. pants. Atbalsta stipendijas piešķiršana radošajām personām