Rīgas pilsētas centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības saistošie noteikumi

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.17Rīgā 2017.gada 15.decembrī (prot. Nr.14, 98.§)

Izdoti saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma6.panta ceturtās daļas 1., 2. un 4.punktuun likuma "Par pašvaldībām"43.panta pirmās daļas 11.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai;

1.2. centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības;

1.3. brīvkrānu izmantošanas kārtību.

2. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

2.1. avārija – ūdensvada vai kanalizācijas tīklu vai inženierbūvju bojājums, kura rezultātā ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas daļu nav iespējams ekspluatēt atbilstoši paredzētajam mērķim, tiek apdraudēta vai var rasties apdraudējums ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas drošībai;

2.2. avārijas remontdarbi – remontdarbi, kas tiek veikti, lai novērstu avāriju;

2.3. brīvkrāns – sabiedriska ūdens ņemšanas vieta;

2.4. plānotie remontdarbi – remontdarbi, kas tiek veikti atbilstoši remontdarbu plānam;

2.5. kanalizācijas tīkls – cauruļvadu, veidgabalu, skataku, armatūras, aprīkojuma, iekārtu un ierīču kopums notekūdeņu novadīšanas pakalpojumu sniegšanai;

2.6. kvartāla tīkls – ūdensvada vai kanalizācijas tīkli, kas pievienoti ielas ūdensvada vai kanalizācijas tīkliem, atrodas ārpus sarkanajām līnijām un kam pievienoti divu vai vairāku objektu ūdensapgādes vai kanalizācijas novadīšanas tīkli;

2.7. objekts – nekustamais īpašums kā īpašuma objektu kopums vai būve, kā arī telpu grupa, kas ir pieslēgta centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai;

2.8. objekta īpašnieks – persona, kura ir ieguvusi objekta īpašuma tiesības un atbilst Civillikumā vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, vai Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteiktajam īpašnieka jēdzienam;

2.9. objekta valdītājs – persona, kura atbilst Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteiktajam tiesiskā valdītāja jēdzienam, kā arī publiskas personas iestāde vai publiskas personas kapitālsabiedrība, kuras valdījumā atrodas publiskas personas īpašumā esošs objekts;

2.10. pakalpojumu lietotājs – objekta īpašnieks vai valdītājs, kurš saņem noteikta veida sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus, pamatojoties uz noslēgtu pakalpojuma līgumu;

2.11. pakalpojumu sniedzējs – persona, kura sniedz sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus Rīgas pilsētā;

2.12. ūdensvada tīkls – cauruļvadu, veidgabalu, armatūras, aku, aprīkojuma, iekārtu, ierīču un norāžu zīmju kopums ūdensapgādes pakalpojumu sniegšanai.

3. Centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu veido šādi ārējie ūdensvada un kanalizācijas tīkli un būves, ja tie ir pakalpojumu sniedzēja īpašumā, valdījumā vai ja pašvaldība tos ir nodevusi pakalpojuma sniedzējam bezatlīdzības lietošanā (turējumā):

3.1. ūdens ieguves, sagatavošanas, uzglabāšanas un pārsūknēšanas būves un iekārtas;

3.2. ielas ūdensvada tīkli un pievadi līdz komercuzskaites mēraparāta mezgla skatakas ārējai sienai, kas atrodas ne tuvāk kā 1,5 metrus no ielas sarkanās līnijas un ne tālāk kā 2 metrus aiz ielas sarkanās līnijas, bet, ja tādas nav vai tā atrodas tālāk nekā 2 metrus aiz ielas sarkanās līnijas, – līdz pirmā zemesgabala robežai vai ēkas ārējai sienai, ja tā sakrīt ar zemesgabala robežu;

3.3. starp ēkām un būvēm izvietotie ūdensvada cauruļvadi ar vismaz 100 milimetru lielu diametru, bez pievadiem;

3.4. kvartāla ūdensvada tīkli bez pievadiem;

3.5. notekūdeņu attīrīšanas, apstrādes, uzglabāšanas un pārsūknēšanas būves un iekārtas;

3.6. ielas komunālo notekūdeņu kanalizācijas tīkli un pievadi līdz kontrolakas ārējai sienai, kas atrodas ne tuvāk kā 1,5 metrus no ielas sarkanās līnijas un ne tālāk kā 2 metrus aiz ielas sarkanās līnijas, bet, ja tādas nav vai tā atrodas tālāk nekā 2 metrus aiz ielas sarkanās līnijas, – līdz pirmā zemesgabala robežai vai ēkas ārējai sienai, ja tā sakrīt ar zemesgabala robežu;

3.7. kvartāla komunālo notekūdeņu kanalizācijas tīkli bez pievadiem.

4. Pakalpojumu sniedzējs savā tīmekļvietnē publicē:

4.1. tehnisko noteikumu pieprasījuma veidlapu un pieprasījumam pievienojamo dokumentu sarakstu;

4.2. būvniecības ieceres dokumentu izstrādāšanas vadlīnijas par objekta ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklu pievienošanu centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai;

4.3. ūdens komercuzskaites mēraparātu specifikāciju;

4.4. būvniecības ieceres dokumentu saskaņojuma pieprasījuma veidlapu;

4.5. rakšanas darbu centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas aizsargjoslā atļaujas pieprasījuma veidlapu, pieprasījumam pievienojamo dokumentu sarakstu un atļaujas saņemšanas kārtību;

4.6. atzinuma par ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu gatavību ekspluatācijai pieprasījuma veidlapu un pieprasījumam pievienojamo dokumentu sarakstu.

II. Kārtība, kādā ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai

5. Ja objektam piegulošajā teritorijā ir izbūvēta centralizētā ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēma, veicot jaunas būves (izņemot palīgēkas), kurā paredzēta ūdens lietošana, būvniecību, pievienošanās centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai ir obligāta, ja līdz zemesgabala robežai ir izbūvēts ūdensvada vai kanalizācijas pievads.

6. Centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai var tikt pievienoti nekustamā īpašuma kā īpašuma objektu kopuma ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli un būves. Izņēmuma gadījumos, izvērtējot objekta atrašanās vietu un citas sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu saņemšanas iespējas, pakalpojumu sniedzējs var atļaut centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai pievienot nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošas atsevišķas būves ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklus un ūdensapgādes vai kanalizācijas būves.

7. Centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai netiek pievienoti atsevišķa nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošo dzīvokļu un telpu grupu ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli un būves.

8. Objekta ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklu un būvju pievienošanai centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai objekta īpašnieks, bet ja tāda nav, tiesiskais valdītājs vai lietotājs, kuram saskaņā ar līgumu noteiktas tiesības būvēt (turpmāk – būvniecības ierosinātājs), atbilstoši pakalpojumu sniedzēja izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem izstrādā būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos būvniecības ieceres dokumentus.

9. Tehniskos noteikumus objekta ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklu vai būvju pievienošanai centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai ir tiesīgs pieprasīt:

9.1. būvniecības ierosinātājs;

9.2. viens no objekta kopīpašniekiem;

9.3. daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieks, ja tehnisko noteikumu pieprasījums ir par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklu un būvju pievienošanu centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai.

10. Pakalpojumu sniedzējs saskaņošanai iesniegtos būvniecības ieceres dokumentus par objekta ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklu un būvju pievienošanu centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai nesaskaņo, ja to izstrādē nav ievērotas pakalpojumu sniedzēja tehnisko noteikumu prasības.

11. 10.punktā minētajā gadījumā pakalpojumu sniedzējs informē būvniecības ieceres dokumentu iesniedzēju par konstatētajām neatbilstībām.

12. Ja objekta ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklu un būvju pievienošanai centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai nepieciešams izbūvēt vai pārbūvēt centralizēto ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmu, centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas izbūvi vai pārbūvi organizē pakalpojumu sniedzējs par būvniecības ierosinātāja līdzekļiem.

13. Par 12.punktā minētās centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas izbūvi vai pārbūvi starp pakalpojumu sniedzēju un būvniecības ierosinātāju slēdzams līgums par pieslēguma ierīkošanu. Būvniecības ierosinātājs par pieslēguma ierīkošanu samaksā pirms būvdarbu uzsākšanas.

14. Astoņu gadu laikā pēc būvdarbu uzsākšanas citu objektu īpašnieki vai valdītāji savus ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklus var pievienot centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai, kuras jaunā būvniecība veikta 12.punktā paredzētajā kārtībā, pirms pievienošanās samaksājot pakalpojumu sniedzējam pieslēguma ierīkošanas maksu, kura atbilst faktiskajām būvdarbu izmaksām un konkrētam objektam pieprasītajam ūdens vai notekūdeņu daudzumam. Šajā gadījumā pakalpojumu sniedzējs saņemto pieslēguma ierīkošanas maksu atmaksā būvniecības ierosinātājam, par kura līdzekļiem tika veikta centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas izbūve.

15. 12.punktu var nepiemērot, ja objekta ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklu un būvju pievienošanai centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai nepieciešams izbūvēt vai pārbūvēt ūdensvada vai kanalizācijas pievadu no ielas ūdensvada vai kanalizācijas tīkla līdz piederības robežai.

16. Būvniecības ierosinātāja 15.punktā paredzētajā kārtībā veiktie ūdensvada vai kanalizācijas pievada izbūves vai pārbūves darbi uzskatāmi par centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas pārbūvi, un pēc būvdarbu pabeigšanas un būvdarbu rezultātā radītās būves nodošanas ekspluatācijā minētie pievadi ir pakalpojumu sniedzēja īpašums.

17. Pēc objekta ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklu un būvju pievienošanas centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai būvdarbu pabeigšanas būvniecības ierosinātājs nodrošina izpildīto darbu uzrādīšanu pakalpojumu sniedzēja pārstāvim atvērtā būvbedrē.

18. Pēc centralizētās ūdensapgādes sistēmas būvdarbu pabeigšanas būvniecības ierosinātājs par saviem līdzekļiem veic no jauna izbūvēto ūdensvada tīklu:

18.1. hidraulisko pārbaudi atbilstoši Latvijas būvnormatīvam par ūdensapgādes būvēm un Latvijas standarta par prasībām sistēmām un to komponentēm ārpus ēkām noteikumiem pakalpojumu sniedzēja pārstāvja klātbūtnē;

18.2. dezinfekciju un skalošanu atbilstoši Latvijas būvnormatīva par ūdensapgādes būvēm prasībām;

18.3. ūdens parauga testēšanu akreditētā laboratorijā;

18.4. novietojuma uzmērīšanu.

19. Pēc centralizētās kanalizācijas sistēmas būvdarbu pabeigšanas būvniecības ierosinātājs par saviem līdzekļiem veic no jauna izbūvēto kanalizācijas tīklu:

19.1. hidraulisko pārbaudi spiedkanalizācijai atbilstoši Latvijas būvnormatīva par kanalizācijas būvēm un Latvijas standarta par prasībām sistēmām un to komponentēm ārpus ēkām noteikumiem pakalpojumu sniedzēja pārstāvja klātbūtnē;

19.2. cauruļvadu vizuālo televīzijas inspekciju pašteces kanalizācijai pakalpojumu sniedzēja pārstāvja klātbūtnē;

19.3. novietojuma uzmērīšanu.

20. Pakalpojumu sniedzējs izsniedz atzinumu būvniecības ierosinātājam par ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu gatavību ekspluatācijai (ja atzinuma izsniegšana ir paredzēta būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos), ja būvdarbi izpildīti atbilstoši pakalpojumu sniedzēja un būvvaldē saskaņotiem būvniecības ieceres dokumentiem un iesniegti nepieciešamie dokumenti atzinuma izsniegšanai.

21. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs neizsniegt atzinumu par ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu gatavību ekspluatācijai, ja nav izpildītas 17., 18. vai 19.punkta prasības.

22. Būvniecības ierosinātājs ir atbildīgs par izbūvētās centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas daļas uzturēšanu līdz tās nodošanai ekspluatācijā, ja tā nodrošina sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu vienīgi būvniecības ierosinātāja objektam.

23. Atzinumu par ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu gatavību ekspluatācijai ir tiesīgs pieprasīt:

23.1. būvniecības ierosinātājs;

23.2. būvdarbu veicējs.

24. Papildus 8.–19.punktā noteiktajai kārtībai objekta ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklus var pievienot centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai, nododot pakalpojumu sniedzēja īpašumā ūdensvada vai kanalizācijas tīklus un būves, kuras atbilst 3.1., 3.2., 3.4., 3.5., 3.6. un 3.7.apakšpunktam, bet nav pakalpojumu sniedzēja īpašums, kā arī ūdensvada cauruļvadus starp ēkām un būvēm (ar vismaz 100 milimetru lielu diametru), kas tieši pievienoti centralizētajai ūdensapgādes sistēmai, nododot tos kā cauruļvadu kopumu posmā no pievienojuma vietas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai līdz pēdējās ēkas vai būves ārējai sienai, bet cilpveida cauruļvada gadījumā – līdz otrai pievienojuma vietai centralizētajai ūdensapgādes sistēmai.

25. Pakalpojumu sniedzēja īpašumā netiek pieņemti:

25.1. ēku un būvju iekšējie ūdensvada un kanalizācijas tīkli;

25.2. ēkās vai būvēs iebūvētās ūdens spiediena paaugstināšanas stacijas;

25.3. ūdensvada tīkli, kuri izbūvēti būvdarbu vajadzībām uz būvdarbu laiku un neatbilst Latvijas būvnormatīvā par ūdensapgādes būvēm noteiktajām prasībām;

25.4. ūdensvada cauruļvadu atsevišķi posmi starp ēkām vai būvēm;

25.5. lietus notekūdeņu kanalizācijas sistēmas;

25.6. lokālās notekūdeņu attīrīšanas ietaises;

25.7. kanalizācijas sūkņu stacijas ar spiedvada cauruļvada iekšējo diametru, kas mazāks par 100 milimetriem.

26. Pakalpojumu sniedzējs var pieņemt īpašumā 24.punktā minētos tīklus vai būves, ja tās izbūvētas atbilstoši Latvijas būvnormatīviem.

27. Ierosinot 24.punktā minēto tīklu un būvju nodošanu pakalpojuma sniedzēja īpašumā, attiecīgo tīklu un būvju īpašnieks iesniedz pakalpojumu sniedzējam:

27.1. dokumentu, kas apliecina iesniedzēja īpašuma tiesības uz ūdensvada vai kanalizācijas tīkliem un būvēm, ja publiskajās datubāzēs nevar noskaidrot šo tīklu vai būvju īpašnieku;

27.2. būvniecības ieceres dokumentāciju, ja pakalpojumu sniedzēja rīcībā nav akceptētās būvniecības ieceres dokumentācijas;

27.3. kanalizācijas sūkņu stacijai:

27.3.1. saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu par būvju tehnisko apsekošanu ne agrāk kā sešus mēnešus pirms iesniegšanas dienas sagatavotu būves tehniskās apsekošanas atzinumu;

27.3.2. informāciju par sūkņu ražotāju, ekspluatācijas uzsākšanas laiku, veiktajām tehniskajām apkopēm ekspluatācijas laikā;

27.4. ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklu izpilduzmērījumu ar tehniskajiem rādītājiem – izbūves gadu, tīklu atzīmēm, materiālu, diametru, garumiem papīra formātā (izdrukas mērogs 1:500 vai 1:250), bet, ja izpilduzmērījums veikts pēc 2005.gada 1.janvāra, arī digitālajā formātā (.DWG vai .DGN faila formāts) atbilstoši ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklu izbūves laikā spēkā esošajai Latvijas augstumu sistēmai, neietverot tajā citas komunikācijas;

27.5. ne agrāk kā divpadsmit mēnešus pirms iesniegšanas dienas izgatavotu ūdensvada vai kanalizācijas tīklu aizsargjoslu teritorijas topogrāfisko plānu ar uzrādītām apakšzemes inženierkomunikācijām papīra formātā (izdrukas mērogs 1:500) un digitālajā formātā (.DWG vai .DGN faila formāts);

27.6. informāciju par ūdensvada tīkla vai kanalizācijas spiedvada hidrauliskās pārbaudes, kas veikta ne agrāk kā sešus mēnešus pirms iesniegšanas dienas saskaņā ar Latvijas standarta par prasībām sistēmām un to komponentēm ārpus ēkām noteikumiem, rezultātiem. Hidrauliskā pārbaude veicama pakalpojumu sniedzēja pārstāvja klātbūtnē;

27.7. pašteces kanalizācijas cauruļvada vizuālās televīzijas inspekcijas, kas veikta ne agrāk kā sešus mēnešus pirms iesniegšanas, atskaiti. Cauruļvada vizuālā televīzijas inspekcija veicama pakalpojumu sniedzēja pārstāvja klātbūtnē.

28. Pakalpojumu sniedzējam jautājuma par 24.punktā minēto tīklu un būvju pārņemšanu īpašumā izlemšanai ir tiesības pieprasīt arī citu informāciju.

29. Ja pakalpojumu sniedzējs piekrīt pieņemt īpašumā 24.punktā minētos tīklus un būves, tīklu un būvju īpašnieks un pakalpojumu sniedzējs paraksta aktu par tīklu un būvju nodošanu un pieņemšanu īpašumā.

30. 29.punktā minētajā gadījumā ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju īpašniekam līdz 29.punktā minētā akta parakstīšanai jānodrošina pakalpojumu sniedzējam nododamo ūdensvada un kanalizācijas tīklu aizsargjoslu reģistrēšana zemesgrāmatā.

31. Ja objektam piegulošajā teritorijā nav centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas, pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut pievienot objekta ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklus un būves esošajiem pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkliem aiz komercuzskaites mēraparāta mezgla, ja:

31.1. pievienošanās ir saskaņota ar pakalpojuma lietotāju;

31.2. pievienošana nepasliktina sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu citiem pakalpojumu lietotājiem.

32. Objekta īpašnieks vai valdītājs, kurš vēlas pievienot objekta ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklus vai būves pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkliem, no pakalpojumu sniedzēja pieprasa un saņem pieslēgšanās tehniskos noteikumus. Papildus citos normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem šādu tehnisko noteikumu pieprasījumam jāpievieno dokuments, kas apliecina, ka starp objekta īpašnieku vai valdītāju un pakalpojumu lietotāju ir panākta vienošanās par pieslēguma izbūves kārtību pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkliem un par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu saņemšanas kārtību, izmantojot šī pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklus.

33. Izbūvējot pieslēgumu pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkliem, objekta īpašnieks vai valdītājs ievēro pakalpojumu sniedzēja tehniskos noteikumus un būvniecību regulējošos normatīvos aktus, kā arī ar pakalpojumu lietotāju noslēgtās vienošanās noteikumus.

34. Ja objektā ir pārtraukta ūdensapgāde un demontēts komercuzskaites mēraparāts, bet pakalpojumu lietotājs vēlas atjaunot ūdensapgādi un iepriekš uzstādītais komercuzskaites mēraparāta diametrs nevar nodrošināt pakalpojumu lietotājam nepieciešamā ūdens daudzuma uzskaiti atbilstoši Latvijas būvnormatīviem un mēraparāta ražotāja prasībām, pakalpojumu lietotājs, saskaņojot ar pakalpojumu sniedzēju, par saviem līdzekļiem nodrošina komercuzskaites mēraparāta mezgla pārbūves tehniskā risinājuma izstrādi un pārbūves darbus.

III. Kārtība, kādā ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli un būves tiek atvienotas no centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas

35. Objekta ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklu vai būvju atvienošana no centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas ir pieļaujama, veicot objekta nojaukšanu, konservāciju vai pārtraucot objekta ekspluatāciju, pamatojoties uz kompetentās iestādes lēmumu.

36. Atvienojot objekta ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklus no centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas, veicami šādi nojaukšanas darbi:

36.1. ūdensvada pievada nojaukšana līdz ielas vai kvartāla ūdensvada tīklam, tai skaitā nojaucot pieslēguma armatūru un noslēdzot pieslēguma vietu;

36.2. kanalizācijas tīkla pievada nojaukšana līdz ielas vai kvartāla kanalizācijas tīklam vai skatakai, noslēdzot pieslēguma vietu.

37. Objekta ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklu vai būvju atvienošanai no centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas objekta īpašnieks vai valdītājs saskaņā ar pakalpojumu sniedzēja izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem izstrādā būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos būvniecības ieceres dokumentus.

38. Tehniskos noteikumus objekta atvienošanai no centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas ir tiesīgs pieprasīt:

38.1. objekta īpašnieks vai valdītājs;