Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2. pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 13Rīgā 2018. gada 4. janvārī (prot. Nr. 1 32. §)

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu unKohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodavadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2. pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" (turpmāk – pasākums) otro projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – atlases kārta);

1.2. pasākuma un atlases kārtas mērķi;

1.3. atlases kārtai pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam un sadarbības partnerim;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;

1.7. līguma un vienošanās par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus.

2. Pasākuma un atlases kārtas mērķis ir veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu, viedu energovadību un atjaunojamo energoresursu izmantošanu šo noteikumu 1. pielikumā minētā finansējuma saņēmēja īpašumā vai lietošanā esošajās ēkās un inženierbūvēs.

3. Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Ekonomikas ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

4. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.

5. Pasākuma mērķa grupa ir valsts ēku un inženierbūvju īpašnieki un lietotāji.

6. Atlases kārtas īstenošanas veids ir ierobežota projektu iesniegumu atlase.

7. Atbalsts pasākuma un atlases kārtas ietvaros tiek sniegts granta veidā.

8. Pasākuma ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji un to vērtības:

8.1. līdz 2023. gada 31. decembrim 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" ietvaros sasniedzamais rezultāta rādītājs – vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei ēkās ne vairāk kā 120 kWh/m2 gadā. Rādītājs atspoguļo vidējo siltumenerģijas patēriņu apkurei ēkās visā Latvijas Republikā;

8.2. līdz 2023. gada 31. decembrim atlases kārtas ietvaros sasniedzamie iznākuma rādītāji:

8.2.1. primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums – vismaz 13 966 MWh/gadā;

8.2.2. uzstādītā atjaunojamos energoresursus izmantojoša siltumenerģijas ražošanas papildjauda – vismaz 0,13 MW;

8.2.3. aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums – vismaz 2493 CO2 ekvivalenta tonnas gadā.

9. Atlases kārtas īstenošanai pieejamais kopējais publiskais finansējums ir 37 598 499 euro, tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 31 958 724 euro un valsts budžeta finansējums – 5 639 775 euro.

10. Šo noteikumu 1. pielikumā minētie finansējuma saņēmēji nodrošina, ka netiek pārsniegts tiem aprēķinātais publiskais finansējums.

11. Eiropas Reģionālās attīstības fonda maksimālā līdzfinansējuma likme ir 85 procenti no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja projekta iesniedzējs neveic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros tam nav kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai.

12. Projektam, uz kuru attiecināmi komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumi, finansējuma saņēmējs nodrošina ar atbalsta piešķiršanu saistītās dokumentācijas glabāšanu visā projekta dzīves ciklā, bet ne mazāk kā 10 gadus no atbalsta piešķiršanas brīža, bet sadarbības iestāde – ne mazāk kā 10 gadus no pēdējā atbalsta piešķiršanas dienas.

II. Projekta iesniedzējam, sadarbības partnerim un projekta iesniegumam noteiktās prasības

13. Projekta iesniedzējs, kas pēc sadarbības iestādes lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu kļūst par finansējuma saņēmēju, ir norādīts šo noteikumu 1. pielikumā.

14. Projekta iesniedzējs projekta īstenošanai var piesaistīt sadarbības partneri, kas ir valsts kapitālsabiedrība, kura saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto deleģējumu lieto, pārvalda un apsaimnieko valsts nekustamos īpašumus, vai tiešās valsts pārvaldes iestādes padotības iestāde, vai – šo noteikumu 1. pielikuma 1.4. apakšpunktā minētajam projekta iesniedzējam – biedrība vai atvasināta publiska persona, ievērojot šādus nosacījumus:

14.1. projekta iesniedzējs noslēdz sadarbības līgumu ar sadarbības partneri pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē (izņemot šo noteikumu 1. pielikuma 1.4. apakšpunktā minēto projekta iesniedzēju, kurš sadarbības līgumus noslēdz un iesniedz sadarbības iestādē ne vēlāk kā līdz 2024. gada 30. jūnijam), sadarbības līgumā iekļaujot informāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, kā arī paredzot vismaz šādus nosacījumus sadarbības partnerim:

14.1.1. nodrošināt, ka projekta ieviešanā tiek piesaistīti darbinieki, kuriem ir pieredze energoefektivitātes paaugstināšanas projektu plānošanā, sagatavošanā, ieviešanā vai uzraudzībā, lai veiktu šo noteikumu 14.3. apakšpunktā minētās darbības;

14.1.2. deleģēto uzdevumu veikšanai izmantot sadarbības partnera rīcībā esošo kustamo un nekustamo mantu un infrastruktūru;

14.1.3. nodrošināt, ka ar projekta īstenošanu saistītās tiesības un pienākumi netiks nodoti tālāk citai personai, tai skaitā noslēdzot pakalpojuma līgumu;

14.2. ja projekta iesnieguma iesniegšanas dienā nav noslēgts sadarbības līgums, projekta iesniegumam pievieno projekta iesniedzēja un sadarbības partnera nodomu protokolu (šī prasība neattiecas uz šo noteikumu 1. pielikuma 1.4. apakšpunktā minēto projekta iesniedzēju). Nodomu protokolā ietver vismaz šādu informāciju:

14.2.1. projekta iesniedzēja un sadarbības partnera apņemšanās sadarboties projekta ietvaros, tai skaitā noslēgt sadarbības līgumu, ja projekts tiks apstiprināts;

14.2.2. projekta iesniedzēja un sadarbības partnera veicamie pienākumi projekta īstenošanā;

14.3. sadarbības partneris var īstenot šādas darbības:

14.3.1. projekta iesnieguma sagatavošana, tai skaitā projekta aktivitāšu noteikšana un laika grafika izstrāde;

14.3.2. projekta vadības nodrošināšana atbilstoši šo noteikumu un vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu nosacījumiem;

14.3.3. projekta organizatoriskās shēmas un grāmatvedības organizācijas apraksta izstrāde;

14.3.4. plānoto maksājuma pieprasījumu iesniegšanas grafika sastādīšana un aktualizēšana;

14.3.5. iepirkuma plāna izstrāde un aktualizēšana, iepirkuma dokumentācijas izstrāde, iepirkuma procedūru veikšana;

14.3.6. projekta finanšu plānošana un budžeta sastādīšana, budžeta izlietojuma kontrole;

14.3.7. projekta grozījumu pamatojuma sagatavošana;

14.3.8. projekta kvalitātes un risku vadība;

14.3.9. projekta ietvaros noslēgto līgumu izpildes kontrole un izmaksas attaisnojošās dokumentācijas pārbaude;

14.3.10. progresa pārskatu un maksājuma pieprasījuma sagatavošana;

14.3.11. projekta dokumentācijas glabāšana projekta īstenošanas laikā;

14.3.12. projekta iesniegumā plānoto informācijas un publicitātes pasākumu veikšana;

14.3.13. finansējuma saņēmēja interešu pārstāvēšana citās institūcijās saskaņā ar deleģējumu.

15. Projekta iesniegumu iesniedz par ēku, inženierbūvi vai kopēju ēku vai inženierbūvju grupu, kas ir projekta iesniedzēja īpašumā vai arī uz normatīvā akta, līguma vai iestādes lēmuma pamata nodota projekta iesniedzējam lietošanā vai valdījumā.

16. Par katru ēku, inženierbūvi vai kopēju ēku vai inženierbūvju grupu, kas atrodas vienā adresē, vai ēku vai inženierbūvju grupu, kas atrodas dažādās adresēs, ja tās ir funkcionāli saistītas, projekta iesniedzējs var iesniegt vienu projekta iesniegumu.

17. Projekta iesniedzēji saņem apliecinājumu no ministrijas vai attiecīgās kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja par atļauju īstenot projektu. Apliecinājumā ir norādīta šāda informācija:

17.1. projekta attiecināmās un neattiecināmās izmaksas;

17.2. saskaņojums, ka neattiecināmās izmaksas ir nepieciešamas, lai īstenotu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, sasniegtu noteiktos rādītājus un nodrošinātu ieguldījumu ilgtspēju;

17.3. attiecināmo un neattiecināmo izmaksu segšanas avoti;

17.4. ministrijas vai kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja saskaņojums šo noteikumu 26. un 27. punktā minēto izmaksu ierobežojumu pārsniegšanai, ievērojot šo noteikumu 10. punktā minēto vai to, ka papildus piesaistītais publiskais finansējums tiks nodrošināts no šo noteikumu 1. pielikumā minētā finansējuma saņēmēja rīcībā esošajiem līdzekļiem (ja attiecināms).

18. Projekta iesniedzējs saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikumu sagatavo projekta iesniegumu un iesniedz to sadarbības iestādē.

18.1 Finansējuma saņēmējs sadarbības iestādē iesniedz apliecinājumu, kurā norādīta informācija par plānoto un piešķirto atbalstu par tām pašām attiecināmajām izmaksām, norādot atbalsta piešķiršanas datumu, atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu un plānoto vai piešķirto atbalsta summu.

19. Atlases kārtas ietvaros projekta iesniegumu nevar iesniegt par ēkām, kas var pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 9. augusta noteikumiem Nr. 534 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2. pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi".

20. (Svītrots ar MK 28.08.2018. noteikumiem Nr. 552)

III. Atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi

21. Projekta ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:

21.1. ēkas vai inženierbūves energoefektivitātes paaugstināšana:

21.1.1. būvdarbi ēku norobežojošajās konstrukcijās un inženierbūvju konstrukcijās, tostarp to siltināšana;

21.1.2. ēku un inženierbūvju inženiertehnisko sistēmu atjaunošana, pārbūve vai izveide;

21.2. atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju iegāde un uzstādīšana siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai un aukstuma apgādei;

21.3. aukstuma apgādes sistēmas atjaunošana, pārbūve vai izveide;

21.4. ēku un inženierbūvju automatizētās vadības un kontroles sistēmu iegāde un uzstādīšana;

21.5. energoefektīva apgaismojuma uzstādīšana iekštelpās un uz norobežojošajām konstrukcijām;

21.6. projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošana;

21.7. būvdarbi ēkā (ja, īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, tiek skarta ēkas iekšējā un ārējā apdare), lai nodrošinātu ēkas fasādes arhitektonisko un iekštelpu apdares detaļu vizuālo un tehnisko stāvokli un ēkas integrāciju pilsētvidē;

21.8. projekta vadības un uzraudzības nodrošināšana;

21.9. publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu.

22. Atlases kārtas ietvaros projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir:

22.1. izmaksas, kas saistītas ar energosertifikācijas, tehniskās apsekošanas, būvniecības izmaksu tāmes, būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, ēkas fasādes apliecinājuma kartes un inženierbūvju apliecinājuma kartes izstrādāšanu, kā arī būvprojekta ekspertīzes izmaksas;

22.2. projekta būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas;

22.3. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba līguma, rīkojuma vai uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no apliekamajām attiecināmajām izmaksām, ņemot vērā, ka:

22.3.1. tās nepārsniedz 56 580 euro gadā, ja tiešās attiecināmās izmaksas ir pieci miljoni euro vai lielākas;

22.3.2. tās nepārsniedz 24 426 euro gadā, pieskaitot 0,64 % no tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās projekta vadības personāla izmaksas, ja tiešās attiecināmās izmaksas ir mazākas par pieciem miljoniem euro;

22.3.3. attiecināma ir ne mazāka kā 30 % noslodze, personāla iesaisti projektā nodrošinot saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma vai rīkojuma pamata);

22.4. būvdarbu izmaksas:

22.4.1. norobežojošo konstrukciju siltināšana;

22.4.2. ēkas un inženierbūves inženiertehnisko sistēmu atjaunošana, pārbūve vai izveide;

22.4.3. izmaksas, kas saistītas ar inženierbūves un ēkas nodošanu ekspluatācijā;

22.4.4. būvdarbu veikšana ēkā un inženierbūvē, nodrošinot īstenoto energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ilgtspēju;

22.4.5. būvdarbu izmaksas, lai nodrošinātu ēkas fasādes arhitektonisko un iekštelpu apdares detaļu vizuālo un tehnisko stāvokli un ēkas integrāciju pilsētvidē;

22.5. apgaismojuma un elektroapgādes sistēmas izbūves, pārbūves vai atjaunošanas izmaksas un kompresoru, sūkņu, elektrodzinēju nomaiņas izmaksas, ja tās ir saistītas ar enerģijas ietaupījumu un CO2 emisijas samazinājumu;

22.6. atjaunojamos energoresursus izmantojošu siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas avotu un aukstuma apgādes avotu iegāde un uzstādīšana. Elektroenerģijas ražošanas avotu iegāde un uzstādīšana nav pieļaujama šo noteikumu VII un VIII nodaļā un 74.2. apakšpunktā minētajos gadījumos;

22.7. aukstuma apgādes sistēmas energoefektivitātes paaugstināšana;

22.8. fosilos energoresursus izmantojošu siltumenerģiju ražojošu iekārtu demontāžas izmaksas;

22.9. ēku un inženierbūvju automatizētās vadības un kontroles sistēmu uzstādīšana, kuras nodrošina enerģijas patēriņa kontroli un samazinājumu;

22.10. ar projekta darbībām tieši saistīto publicitātes pasākumu izmaksas, kas veiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana, un nepārsniedz 1 % no projekta kopējām attiecināmajām tiešajām izmaksām.

23. Pievienotās vērtības nodoklis ir attiecināmās izmaksas, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.

24. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 % apmērā no šo noteikumu 22.3. apakšpunktā minētajām izmaksām. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas aprēķina tikai tām izmaksām, kas radušās uz darba līguma vai rīkojuma pamata, neiesniedzot sadarbības iestādei izmaksas pamatojošos dokumentus par netiešo attiecināmo izmaksu izlietojumu.

25. Šo noteikumu 22.6. apakšpunktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja ir veikts augstas efektivitātes sistēmu izmantošanas novērtējums, kas apliecina, ka šādas sistēmas ieviešana ir tehniski un ekonomiski pamatota un samazina enerģijas patērētāju kopējās enerģijas izmaksas. Augstas efektivitātes sistēmu izmantošanas novērtējums ir skaidrojošs apraksts, kas sagatavots saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likuma 5. pantu un iekļauts būvprojektā vai ēkas fasādes apliecinājuma kartē saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumiem Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi".

26. Šo noteikumu 22.1. un 22.2. apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu kopsumma nepārsniedz 10 % no būvdarbu līguma summas. Ierobežojumu var nepiemērot, ja projekta iesniedzējs pamato, ka šīs prasības piemērošana nav iespējama, un ir saņēmis šo noteikumu 17.4. apakšpunktā minēto ministrijas vai kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja saskaņojumu.

27. Šo noteikumu 21.7. apakšpunktā minētās izmaksas nepārsniedz 30 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

28. Projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros radušās izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām, tās ir radušās ne agrāk par 2016. gada 1. janvāri un ir tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, ir izmērāmas, samērīgas, pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem, kā arī ir ievēroti saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi.

29. Projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros var plānot šādas neattiecināmās izmaksas:

29.1. izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 1. pielikuma 1. punktā minēto publisko finansējumu;

29.2. izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 26. un 27. punktā minētos ierobežojumus, ja tās netiek segtas no šo noteikumu 1. pielikumā norādītā finansējuma;

29.3. nodokļi un nodevu maksājumi, izņemot šo noteikumu 23. punktā minēto gadījumu;

29.4. izmaksas, kas radušās pirms šo noteikumu 28. punktā minētā termiņa;

29.5. izmaksas, kas radušās šo noteikumu 47.1. apakšpunktā minētajā gadījumā;

29.6. izmaksas, kas nav noteiktas šo noteikumu 22. punktā.

30. Ja projektā tiek plānotas vai projekta īstenošanas laikā rodas neattiecināmās izmaksas:

30.1. šo noteikumu 29.1., 29.2., 29.3., 29.4. un 29.6. apakšpunktā noteiktās izmaksas sedz no finansējuma saņēmēja rīcībā esošajiem līdzekļiem;

30.2. šo noteikumu 29.5. apakšpunktā noteiktās izmaksas sedz no līdzekļiem, kas nav saistīti ne ar kādu valsts atbalstu, tajā skaitā no tādiem līdzekļiem, kas iegūti, piemēram, saimnieciskās darbības rezultātā un nav uzskatāmi par publiskajiem resursiem.

30.1 Ja projekta īstenošanas laikā rodas neattiecināmās izmaksas vai sadārdzinās projekta plānotās attiecināmās izmaksas un tādēļ projekta izmaksas pārsniedz šo noteikumu 1. pielikuma 1., 2., 3., 4. vai 7. punktā minētajam finansējuma saņēmējam pieejamā finansējuma maksimālo apmēru, šo noteikumu 1. pielikuma 1., 2., 3., 4. vai 7. punktā minētais finansējuma saņēmējs papildu izmaksas sedz no paša rīcībā esošajiem līdzekļiem.

31. Šo noteikumu 22. punktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja:

31.1. plānotā siltumenerģijas un elektroenerģijas ietaupījuma kopsumma pēc projekta īstenošanas nav mazāka par 30 % gadā no šo noteikumu 2. pielikumā aprēķinātā siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņa pirms projekta īstenošanas ēkai vai tās daļai, kurai ir veikta individuāla enerģijas uzskaite. Ietaupījuma aprēķinā var neņemt vērā enerģijas patēriņu karstā ūdens sagatavošanai, dzesēšanai (un gaisa sausināšanai), mehāniskajai ventilācijai (un gaisa mitrināšanai), apgaismojumam, papildu enerģijai un pārējam patēriņam, ja energoefektivitātes pasākumi nav paredzēti attiecīgo inženiertehnisko sistēmu ēkas energoefektivitātes uzlabošanai. Minētie nosacījumi attiecināmi arī uz inženierbūvēm;

31.2. plānotais siltumenerģijas patēriņš ēkas vai tās daļas apkurei pēc projekta īstenošanas, pamatojoties uz šo noteikumu 2. pielikumā veiktajiem aprēķiniem un projekta tehniskajā dokumentācijā paredzētajiem būvdarbiem, nepārsniedz 110 kWh/m2 gadā. Ja ēkas vidējais apkurināmo telpu augstums pārsniedz 3,5 metrus, siltumenerģijas patēriņu apkurei (kWh/m2 gadā) pēc projekta īstenošanas pārrēķina atbilstoši šo noteikumu 2. pielikuma 10. sadaļai.

32. Šo noteikumu 31.2. apakšpunktā minēto pieļaujamo līmeni atjaunojamai vai pārbūvējamai ēkai nepiemēro, ja šo prasību piemērošana nav tehniski vai funkcionāli iespējama vai ja izmaksu un ieguvumu analīze par attiecīgās ēkas kalpošanas laiku norāda uz zaudējumiem.

33. Pasākuma ietvaros ir atbalstāmi tādi ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, kurus saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energoefektivitātes aprēķina jomā šo noteikumu 2. pielikumā minētajā pārskatā paredzējis neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā. Minētie nosacījumi attiecināmi arī uz inženierbūvēm.

34. Pasākuma ietvaros ir atbalstāmi tādi būvdarbi, kas norādīti būvprojektā, ēkas fasādes apliecinājuma kartē un inženierbūvju apliecinājuma kartē.