Zaudējis spēku - Klientu padziļinātās izpētes normatīvie noteikumi kredītiestādēm un licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 3Rīgā 2018. gada 9. janvārī(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomessēdes protokols Nr. 1 3. p.)

Izdoti saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļulegalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma7. panta otro daļu, 21.1 panta otro daļu, 22. panta ceturto daļuun 47. panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. "Klientu padziļinātās izpētes normatīvajos noteikumos kredītiestādēm un licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm" (tālāk tekstā – noteikumi) lietoti šādi termini:

1.1. risks – ietekme un iespējamība, ka kredītiestāde var tikt izmantota noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā;

1.2. risku paaugstinošs faktors – faktors, kas paaugstina noteiktām darījumu attiecībām vai atsevišķam darījumam piemītošo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku;

1.3. riska segmenti – noteikta veida noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku paaugstinoši faktori;

1.4. klienta riska profils – klientam piemītošais kopējais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks, ko veido klientam piemītošo risku paaugstinošu faktoru kopums;

1.5. balstoties uz riska izvērtējumu (uz riska izvērtējumu balstīta pieeja (risk based approach)) – pieeja, kurā kredītiestāde identificē, izvērtē un nodrošina skaidru izpratni par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem, kuriem kredītiestāde ir pakļauta, un veic pasākumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novēršanai atbilstoši pastāvošajiem riskiem;

1.6. klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēma – kredītiestādes izveidota sistēma, kas skaitliskā izteiksmē atspoguļo kopējo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska līmeni, kas piemīt sadarbībai ar konkrēto klientu;

1.7. riska skaitliskais novērtējums – riska faktoru ietekmes nozīmīguma izvērtējums, kas skaitliskā izteiksmē atspoguļo riska faktora ietekmi uz kopējo riska līmeni;

1.8. (svītrots ar FKTK 29.05.2018. noteikumiem Nr. 86).

2. Noteikumi ir saistoši kredītiestādēm, licencētām maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm, kā arī to filiālēm (tālāk tekstā visas kopā – kredītiestāde).

3. Noteikumi nosaka minimālās prasības klientu padziļinātajai izpētei un darījumu pastiprinātai uzraudzībai, kā arī prasības iekšējās kontroles sistēmas izveidei. Kredītiestāde detalizētas prasības klientu padziļinātai izpētei un darījumu pastiprinātai uzraudzībai nosaka savās politikās un procedūrās, balstoties uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska izvērtējumu. Kredītiestādes pienākums ir pierādīt, ka tās veiktie un atbilstoši dokumentētie klienta padziļinātās izpētes pasākumi ir atbilstoši sadarbībai ar klientu piemītošajiem riskiem.

4. Noteikumi nosaka:

4.1. gadījumus, kuros kredītiestāde veic klienta padziļināto izpēti;

4.2. padziļinātās izpētes kārtību un minimālo apjomu, sākot darījumu attiecības, kā arī darījumu attiecību laikā;

4.3. klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēmas izstrādes un lietošanas prasības kredītiestādēm;

4.4. noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska segmentācijas un atbilstošo riska faktoru vērtēšanas kārtību;

4.5. īpašos klienta padziļinātās izpētes pasākumus;

4.6. klienta darījumu pastiprinātās uzraudzības kārtību.

II. Klienta padziļinātās izpētes kārtība

1. Vispārīgie jautājumi

5. Klienta padziļinātās izpētes rezultātā iegūstamās informācijas apjoms ir atkarīgs no sadarbībai ar klientu piemītošajiem riskiem. Dažādiem klientiem padziļinātās izpētes rezultātā iegūstamās informācijas apjoms var būt atšķirīgs.

6. Lai nodrošinātu klienta padziļinātās izpētes procesa vienotību, pilnīgumu un nepārtrauktību, kredītiestāde klienta izpēti veic kopumā par visiem viena klienta izmantotajiem produktiem un pakalpojumiem, tai skaitā vērtējot kopumā klienta līdzekļu apgrozījumu un atlikumu. Lai nodrošinātu klientu padziļinātās izpētes procesa vienotību, kredītiestāde var visus darījumus ar klienta līdzekļiem veikt ar klienta norēķinu konta starpniecību.

7. Kredītiestāde izbeidz darījumu attiecības ar klientu, ja 45 kalendāro dienu laikā no dienas, kad konstatēti klienta padziļinātās izpētes priekšnosacījumi, nevar nodrošināt klienta padziļinātās izpētes minimālo prasību izpildi un pietiekamus pierādījumus, kas apliecina klienta darījumu tiesisko un ekonomisko mērķi.

8. Klienta riska izvērtēšanai kredītiestāde izmanto šajos noteikumos minētos riska segmentus un tiem atbilstošos riska faktorus.

9. Kredītiestāde, nodibinot darījumu attiecības un darījumu attiecību laikā, veic noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska izvērtējumu, ņemot vērā šādus riska segmentus:

9.1. klienta risks;

9.2. valsts un ģeogrāfiskais risks;

9.3. klienta izmantoto pakalpojumu un produktu risks;

9.4. pakalpojumu un produktu piegādes kanālu risks.

10. Kredītiestāde, veicot klientam piemītošā riska izvērtējumu, ņem vērā ne tikai šajos noteikumos minētos riskus, bet arī riskus, kas identificēti Latvijas Republikas valsts riska izvērtējumā un Eiropas Komisijas Eiropas Savienības riska izvērtējumā, kā arī citus riskus, kas raksturīgi finanšu iestādei.

11. Kredītiestāde, balstoties uz riska izvērtējumu, nodrošina iekšējās kontroles sistēmas izstrādi un darbību, kas ļauj savlaicīgi identificēt paaugstinātus riskus un veikt risku novēršanas vai mazināšanas pasākumus, tai skaitā procedūrās nosaka, kādos gadījumos un kādā apmērā jāveic klienta padziļinātā izpēte.

12. Kredītiestāde nodrošina, ka tās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas, tai skaitā izmantoto informācijas tehnoloģiju risinājumu, atbilstība un efektivitāte tiek neatkarīgi izvērtēta (auditēta) ne retāk kā reizi 18 mēnešos.

13. Neatkarīgi no klienta riska profila kredītiestāde veic klienta padziļināto izpēti, ja:

13.1. rodas aizdomas, ka klienta veiktie darījumi ir saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu;

13.2. par klientu vai tā veiktajiem darījumiem ir saņemta informācija vai pieprasījums saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai noziedzīgiem nodarījumiem no korespondējošajām kredītiestādēm;

13.3. par klientu vai tā veiktajiem darījumiem ir saņemts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta, pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras vai tiesas pieprasījums saistībā ar aizdomām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

13.4. par klientu vai tā veiktajiem darījumiem ir saņemti pieprasījumi saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai citu noziedzīgu nodarījumu no pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, prokuratūras vai tiesas kriminālprocesa ietvaros.

2. Klientu padziļinātās izpētes veikšanas kārtība

14. Kredītiestāde izstrādā klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēmu atbilstoši šajos noteikumus noteiktajiem principiem un prasībām, nodrošinot, ka klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēma skaitliskā izteiksmē atspoguļo katram klientam piemītošo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas kopējo riska līmeni. Kredītiestāde par katru novērtējuma procesā konstatētu risku paaugstinošu faktoru atbilstoši riska līmenim nosaka konkrētu punktu skaitu, un kopējais punktu skaits veido klienta kopējo riska profilu. Maksimālais iespējamais punktu skaits ir 100 punktu, ko kredītiestāde, balstoties uz riska izvērtējumu, sadala proporcionāli pa riska segmentiem.

15. Kredītiestāde, pamatojoties uz tās saimnieciskajai darbībai un klientiem raksturīgo risku, izstrādā un nosaka riska svērto likmi un skaitlisku vērtējumu atsevišķajiem risku segmentiem un faktoriem, uz kuru pamata tiek veidota klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēma. Tā skaitliskā izteiksmē atspoguļo kopējo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska līmeni, kas piemīt sadarbībai ar konkrēto klientu. Kredītiestāde, piemērojot skaitliskā novērtējuma sistēmu, izstrādā standartizētus lēmumu pieņemšanas algoritmus.

16. Kredītiestāde nosaka konkrētu riska skaitliskā novērtējuma robežlīmeni, pēc kura sasniegšanas konkrētajam klientam, kā arī klientiem, kas ar konkrēto klientu veido saistīto klientu grupu, tiek piemēroti padziļinātās izpētes pasākumi pirms sadarbības uzsākšanas un sadarbības laikā. Kredītiestāde nodrošina klienta riska novērtējuma skaitliskā rezultāta pārskatīšanu katru reizi, kad tiek veikta klienta padziļinātā izpēte vai piemēroti risku mazinoši pasākumi.

17. Kredītiestāde veido un uztur katram riska faktoram piešķirto skaitlisko novērtējumu un nodrošina tā automatizētu lietošanu klienta riska līmeņa noteikšanai. Kredītiestāde aktualizē riska faktoriem piešķirto skaitlisko novērtējumu ne retāk kā reizi gadā vai pēc nepieciešamības, ja tās rīcībā nonāk ziņas, kas liecina par izmaiņām informācijā, kas bijusi par pamatu, piešķirot riska faktoram konkrētu skaitlisko novērtējumu.

18. Kredītiestāde izstrādā tādus informācijas tehnoloģiju risinājumus, kas automatizēti identificē risku paaugstinošus faktorus un veic aprēķinus klienta riska skaitliskajam novērtējumam.

19. Kredītiestāde, balstoties uz riska izvērtējumu un klientam noteikto riska profilu (piešķirto punktu skaitu), nosaka nepieciešamos klienta padziļinātās izpētes pasākumus un to veikšanas regularitāti. Klienta padziļinātās izpētes pasākumus un to regularitāti nosaka, ievērojot pastāvošo riska līmeni.

20. Kredītiestāde izstrādā procedūras un nosaka klientu padziļinātās izpētes pasākumus atbilstoši klienta riska profilam, tai skaitā paredzot šādus risku mazinošus un padziļinātās izpētes pasākumus, nosakot to piemērošanas nepieciešamību, atbilstību, kārtību un apjomu atbilstoši riska novērtējuma līmenim:

20.1. klientu veikto darījumu uzraudzība, to analīze un ekonomiskā pamatojuma izvērtēšana, dokumentējot argumentētu slēdzienu par darījuma būtību un atbilstību klienta deklarētajai saimnieciskajai darbībai, kas kredītiestādei ir saprotama un nerada šaubas par darījuma ekonomisko un tiesisko mērķi;

20.2. papildu informācijas iegūšana par klientu no neatkarīgiem avotiem;

20.3. klienta sniegtās informācijas atbilstības konkrētajam darījumam pārbaude un pārliecināšanās, ka klienta iesniegtie dokumenti nesatur iespējamas viltojuma pazīmes;

20.4. darījumu izpildes ierobežojumi (piemēram, attiecībā uz apmēru, valūtām, partneriem, valstīm) līdz nepieciešamās informācijas vai dokumentu saņemšanai;

20.5. darījumu izpilde vienīgi pirms darījumu pamatojošo dokumentu saņemšanas;

20.6. darījumu izpilde tikai ar atbilstoši pilnvarota kredītiestādes darbinieka vai kredītiestādes augstākā līmeņa amatpersonas piekrišanu;

20.7. pakalpojumu un produktu ierobežojumu noteikšana (piemēram, nosakot konkrēta pakalpojuma ietvaros veicama darījuma apmēra limitus, atļaujot tikai noteikta veida darījumus vai maksājumus, atļaujot tikai darījumus uz noteiktām valstīm vai ar noteiktiem sadarbības partneriem).

21. Kredītiestāde pirms jaunas skaitliskā novērtējuma sistēmas izmantošanas sākšanas vai būtisku izmaiņu veikšanas esošajā skaitliskā novērtējuma sistēmā rakstveidā par to informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

III. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska segmenti un tiem atbilstošie riska faktori

1. Klienta risks

22. Klienta risks ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks, kas piemīt klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai, klienta un klienta patiesā labuma guvēja saimnieciskajai un personiskajai darbībai.

23. Kredītiestāde, izvērtējot klientam piemītošo risku, balstoties uz riska izvērtējumu, ņem vērā vismaz šādus risku ietekmējošus faktorus:

23.1. klienta vai klienta patiesā labuma guvēja saimnieciskā vai personiskā darbība;

23.2. klienta juridiskā forma, īpašnieku struktūra un uzvedība;

23.3. klienta vai klienta patiesā labuma guvēja reputācija.

24. Kredītiestāde, ņemot vērā pastāvošos riskus, veic klienta tipa izvērtēšanu un dalīšanu vismaz šādos klientu riska tipos, kas sarindoti, sākot ar zemākā riska tipu un beidzot ar augstākā riska tipu, un, veidojot klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēmu, piešķir katram no šiem tipiem noteiktu skaitlisku novērtējumu:

24.1. Latvijas Republikas rezidenti un Eiropas Ekonomikas zonas rezidenti fiziskas personas, kuru mēneša kredīta plānotais vai faktiskais apgrozījums nepārsniedz 15 000 euro;

24.2. ārvalstu personas, kas nav Eiropas Ekonomikas zonas rezidenti fiziskas personas, kuru mēneša kredīta plānotais vai faktiskais apgrozījums nepārsniedz 15 000 euro;

24.3. juridiskas personas un juridiski veidojumi, kuri pamata darbību veic Latvijas Republikā;

24.4. juridiskas personas un juridiski veidojumi, kuru pamata darbība nav saistīta ar Latvijas Republiku, bet kuri ietilpst publiski zināmā ārvalstu uzņēmumu grupā ar labu reputāciju;

24.5. fiziskas personas, kuru mēneša kredīta plānotais vai faktiskais apgrozījums pārsniedz 15 000 euro;

24.6. fiziskas personas, kuras atzīstamas par politiski nozīmīgām personām, to ģimenes locekļi vai ar politiski nozīmīgām personām cieši saistītas personas, vai juridiskas personas un juridiski veidojumi, kuru patiesie labuma guvēji ir minētās personas;

24.7. juridiskas personas un juridiskie veidojumi, kuru pamata darbība nav saistīta ar Latvijas Republiku un kuri neietilpst publiski zināmā ārvalstu uzņēmumu grupā ar labu reputāciju, kā arī loro korespondenti (respondenti);

24.8. čaulas veidojumi.

25. Kredītiestāde, nosakot klienta un klienta patiesā labuma guvēja saimnieciskajai vai personiskajai darbībai piemītošo risku, balstoties uz riska izvērtējumu, ņem vērā vismaz šādus risku paaugstinošus faktorus, kuriem kredītiestāde piešķir noteiktu skaitlisku novērtējumu:

25.1. klients vai klienta patiesais labuma guvējs ir ārpakalpojumu grāmatvedis, advokāts vai juridiska veidojuma dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs, kas kredītiestādē uz sava vārda atver kontu finanšu darījumu veikšanai klienta vārdā;

25.2. klients vai klienta patiesais labuma guvējs veic kādu no šādiem komercdarbības veidiem:

25.2.1. azartspēļu organizēšana;

25.2.2. inkasācijas pakalpojumu sniegšana;

25.2.3. starpniecība darījumos ar nekustamajiem īpašumiem;

25.2.4. tirdzniecība ar dārgmetāliem un dārgakmeņiem;

25.2.5. tirdzniecība ar ieročiem un munīciju;

25.2.6. pārapdrošināšanas pakalpojumu sniegšana, izņemot gadījumus, kad pakalpojumu sniedzējs ir atbilstoši licencēts un tiek veikta pakalpojuma sniedzēja uzraudzība vai pakalpojuma sniedzējam starptautiskās reitinga aģentūras devušas vērtējumu investīciju kategorijā;

25.2.7. naudas pakalpojumu sniegšana (piemēram, norēķinu kases, valūtas maiņas punkti, naudas pārskaitījumu aģenti vai citi pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā naudas pārskaitījumu iespējas);

25.2.8. valūtas tirdzniecības starpnieka pakalpojumu sniegšana (piemēram, Forex dīleri);

25.2.9. tādu pakalpojumu sniegšana, kuriem ir apgrūtināta iespēja dokumentāri pamatot pakalpojumu sniegšanas faktu (piemēram, reklāmas, mārketinga pakalpojumi, informācijas tehnoloģiju risinājumu piegāde un uzturēšana);

25.2.10. ieguldījumu pakalpojumi un ieguldījumu blakuspakalpojumi, izņemot gadījumus, kad pakalpojumu sniedzējs ir atbilstoši licencēts Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī vai citā valstī, kuras normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā ir līdzvērtīgas Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, un tiek veikta pakalpojumu sniedzēja uzraudzība;

25.3. klients vai klienta patiesais labuma guvējs ir persona, kas saistīta ar darbības sektoru, kurā pastāv augsts korupcijas risks;

25.4. klients vai klienta patiesais labuma guvējs ir persona, kas saistīta ar darbības sektoru, kurā būtiska loma ir skaidras naudas darījumiem;

25.5. klienta juridiskās personas izveidošanas iemesls ir neskaidrs, un informācija par klienta darbības tiesisko un ekonomisko mērķi ir vispārīga;

25.6. klienta vai klienta patiesā labuma guvēja iepriekšējā darbības un profesionālā pieredze nav saistīta ar plānoto saimniecisko darbību;

25.7. saimnieciskā darbība neatbilst klienta vai klienta patiesā labuma guvēja mantiskajam stāvoklim;

25.8. klienta saimnieciskās darbības veidam vai veiktajiem darījumiem ir neskaidrs tiesiskais vai ekonomiskais pamatojums (piemēram, nav iespējams pienācīgi pārliecināties par preču un pakalpojumu kustību).

26. Kredītiestāde, nosakot klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai un uzvedībai piemītošo risku, balstoties uz riska izvērtējumu, ņem vērā vismaz šādus risku paaugstinošus faktorus, kuriem kredītiestāde piešķir noteiktu skaitlisku novērtējumu:

26.1. klients ir juridiskā persona, kas emitē vai ir tiesīga emitēt uzrādītāja akcijas (kapitāla vērtspapīrus);

26.2. klients ir juridiskā persona, kuras īpašnieku vai dalībnieku struktūra apgrūtina iespēju noteikt patieso labuma guvēju un gadījumā, ja klienta īpašnieka struktūra ir mainīta, nav saprotami īpašnieku maiņas iemesli;

26.3. klients ir biedrība, nodibinājums un tiem pielīdzināms juridisks veidojums, kuram nav peļņas gūšanas rakstura, izņemot gadījumus, kad tam Latvijas Republikā ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss vai tas darbojas Latvijas Republikā un tā mēneša kredīta apgrozījums nepārsniedz 7 000 euro;

26.4. klienta veiktie darījumi vai maksājumi ir sarežģīti, netipiski lieli klienta saimnieciskajai vai personiskai darbībai vai ir neskaidrs to tiesiskais un ekonomiskais mērķis;

26.5. pastāv pamats uzskatīt, ka klients mēģina izvairīties no noteiktiem limita lielumiem;

26.6. klients mēģina izvairīties no informācijas sniegšanas vai mēģina slēpt savu saimniecisko darbību.

27. Kredītiestāde, nosakot klienta un klienta patiesā labuma guvēja reputācijai piemītošo risku, balstoties uz riska izvērtējumu, ņem vērā vismaz šādus risku paaugstinošus faktorus, kuriem kredītiestāde piešķir noteiktu skaitlisko novērtējumu:

27.1. par klientu vai klienta patieso labuma guvēju pieejama negatīva rakstura informācija, kas liecina par tā iespējamu saistību ar noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem vai to legalizēšanu, vai terorismu;

27.2. klienta vai klienta patiesā labuma guvēja līdzekļi agrāk ir bijuši iesaldēti vai arestēti saistībā ar iespējamām noziedzīgām darbībām;

27.3. par klientu vai klienta patieso labuma guvēju agrāk ir sniegti aizdomīga darījuma ziņojumi.

2. Valsts un ģeogrāfiskais risks

28. Klienta valsts un ģeogrāfiskais risks ir risks kredītiestādei tikt iesaistītai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā, sadarbojoties ar klientu vai klienta patieso labuma guvēju, kurš saistīts ar valsti vai teritoriju, kuras ekonomiskie, sociālie, tiesiskie vai politiskie apstākļi var liecināt par valstij raksturīgu augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas riska līmeni.

29. Kredītiestāde veic valsts un ģeogrāfiskā riska izvērtējumu, kas piemīt klientam, klienta patiesajam labuma guvējam un klienta sadarbības partneriem.

30. Kredītiestāde, izvērtējot klienta valsts un ģeogrāfisko risku, balstoties uz riska izvērtējumu, ņem vērā vismaz šādus risku ietekmējošus faktorus: