Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās" pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 26Rīgā 2018. gada 9. janvārī (prot. Nr. 2 23. §)

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfonduun Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodavadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" 8.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās" (turpmāk – specifiskais atbalsts) pirmo un otro projektu iesniegumu atlases kārtu;

1.2. specifiskā atbalsta mērķi;

1.3. specifiskajam atbalstam un tā atlases kārtām pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Sociālā fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam un projekta sadarbības partneriem;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;

1.7. specifiskā atbalsta īstenošanas nosacījumus, tai skaitā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. akadēmiskais godīgums – akadēmiskā darba veikšana, ievērojot augstākos profesionālisma un precizitātes standartus, objektivitāti un patiesumu, morāles un ētikas principus, godīgumu, tostarp plaģiātisma novēršanu, patiesu ziņu sniegšanu un precizitāti akadēmiskajās publikācijās, kā arī komunikācijas un publicitātes pasākumos, kas veido akadēmiskās vides tēlu;

2.2. augstākās izglītības institūcija – valsts vai privātpersonas dibināta un noteiktā kārtībā Latvijas Republikā reģistrēta un akreditēta augstskola vai koledža;

2.3. augstākās izglītības institūcijas vadības personāls – rektors, direktors, prorektors, dekāns, struktūrvienības vadītājs, studiju virzienu direktors, studiju programmu direktors un visa iepriekš minētā personāla vietnieki, kā arī augstākās izglītības institūcijas lēmējinstitūciju dalībnieki;

2.4. e-risinājumi – informācijas sistēmas un programmatūra datu apkopošanai, digitalizācijai un monitoringam, lai paaugstinātu studiju efektivitāti un kvalitāti, sekmētu resursu koplietošanu, uzlabotu iekšējo pārvaldību, kā arī iekšējo un ārējo komunikāciju;

2.5. darba programma – projekta iesniedzēja izstrādāta programma, kas ietver detalizētu projekta ietvaros plānoto darbību saturisko un organizatorisko aprakstu, tai skaitā:

2.5.1. katra projekta īstenošanas posma – sagatavošanas, īstenošanas, uzraudzības un rezultātu izplatīšanas – pasākumu aprakstu;

2.5.2. projekta mērķi, atbalstāmo darbību kopumu un laika grafiku;

2.5.3. projekta īstenošanas vadības un īstenošanas personāla kapacitātes raksturojumu, informāciju par plānotajiem sadarbības partneriem un to iesaisti projektā plānoto darbību īstenošanā;

2.6. mācību plāns – augstākās izglītības institūcijas izstrādāts plāns vadības personāla kompetenču pilnveidei, kas pamato izvēlētos mācību virzienus, mācību veidu un kompetenču pilnveidē iesaistāmās personas, kā arī sniedz informāciju par plānoto mācību piedāvātāju loku un tiem izvirzītajām kvalitātes prasībām. Mācību plānā sniegta arī informācija par mācību papildinātību un nepārklāšanos ar darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.2. pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" un darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās" ietvaros paredzētajām mācībām;

2.7. pārmaiņu aģents – persona, kas atbild par augstākās izglītības institūcijas izmaiņu plānošanu un ieviešanu. Pārmaiņu aģents var būt augstākās izglītības institūcijā nodarbinātais vadības vai akadēmiskais personāls, zinātnieks, komersanta pārstāvis, students vai ārvalstu eksperts;

2.8. pedagogu izglītības attīstības plāns – pasākumu kopums atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotās darba grupas priekšlikumiem konceptuāli jaunas skolotāju izglītības sistēmas izveidošanai, lai nodrošinātu kompetencēs balstītas izglītības prasībām atbilstošu pedagogu izglītību. Pedagogu izglītības attīstības plānu izstrādā projekta iesniedzējs, kas īsteno jebkura līmeņa augstākās izglītības studiju programmas studiju virzienā "Izglītība, pedagoģija un sports", un saskaņo to ar Pedagogu izglītības jaunveides konsultatīvo padomi. Plānā iekļauj pasākumus augstākās izglītības institūcijas pedagoģijas studiju programmu izstrādei, aprobācijai un akreditācijai un pedagogu izglītības pārvaldības pilnveidei, kā arī nosaka pasākumu īstenošanas kārtību un atbildīgās personas;

2.9. Pedagogu izglītības jaunveides konsultatīvā padome – Izglītības un zinātnes ministrijas izveidota padome, kuras sastāvā ir iekļauti Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Nacionālā kultūras centra, Latvijas Studentu apvienības, nodibinājuma "Iespējamā misija" pārstāvji, kā arī darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu" 8.3.1.1. pasākuma "Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana" ietvaros īstenotā Valsts izglītības satura centra projekta "Kompetenču pieeja mācību saturā" un nozares eksperti. Padomes darbību nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāts un apstiprināts nolikums;

2.10. savstarpējas mācīšanās pasākumi – pasākumi, kas notiek starp vairākām personām vai institūcijām, kas savstarpēji apmainās ar zināšanām, pieredzi un labo praksi studiju programmu satura kvalitātes, pārvaldības un iekšējās kvalitātes vadības sistēmas, kā arī vadības personāla kompetenču un prasmju paaugstināšanas jomā. Pasākumos iegūtās zināšanas iesaistītās puses izmanto savas darbības pilnveidošanai un uzlabošanai (peer-learning);

2.11. starptautiskais salīdzinošais izvērtējums (peer-review) – ārējais izvērtējums, ko veic neatkarīgi ārvalstu eksperti, kas nepārstāv augstākās izglītības institūciju un kuru darbībā nav tādu apstākļu, kas varētu izraisīt interešu konfliktu;

2.12. STEM studiju programma (Science, Technology, Engineering and Mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas) – šo noteikumu izpratnē augstākās izglītības studiju programma, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Latvijas izglītības klasifikāciju ietilpst:

2.12.1. izglītības tematiskajā grupā:

2.12.1.1. dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas;

2.12.1.2. inženierzinātnes, ražošana un būvniecība;

2.12.1.3. lauksaimniecība;

2.12.2. izglītības tematiskajā jomā:

2.12.2.1. mākslas;

2.12.2.2. veselības aprūpe (izņemot izglītības programmu kopu kosmetoloģija);

2.12.2.3. vides aizsardzība;

2.12.3. izglītības programmu kopā – restaurācija;

2.13. zinātniskā institūcija – Latvijas Republikas Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēts zinātniskais institūts (publiska aģentūra, atvasināta publiska persona un privāto tiesību juridiskā persona) vai augstskola.

3. Specifiskā atbalsta mērķis ir pilnveidot augstākās izglītības institūciju studiju programmu satura kvalitāti un, efektīvi izmantojot pieejamos resursus, nodrošināt labāku augstākās izglītības institūciju pārvaldību un vadības personāla kompetenču un prasmju paaugstināšanu.

4. Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir augstākās izglītības institūcijas.

5. Specifiskā atbalsta mērķi īsteno, veicot šo noteikumu 20. un 50.6 punktā minētās atbalstāmās darbības un sasniedzot šādus uzraudzības rādītājus:

5.1. pirmās atlases kārtas ietvaros:

5.1.1. iznākuma rādītāju – līdz 2023. gada 31. decembrim augstākās izglītības institūciju skaits, kurām piešķirts Eiropas Sociālā fonda atbalsts attīstības stratēģiju un rezultātu pārvaldības ieviešanai, – 20, tai skaitā līdz 2018. gada 31. decembrim – 10;

5.1.2. rezultāta rādītāju – līdz 2023. gada 31. decembrim augstākās izglītības institūciju skaits, kuras ir ieviesušas attīstības stratēģijas un rezultātu pārvaldību, – 20;

5.1.3. finanšu rādītāju – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi 1 000 000 euro apmērā;

5.2. otrās atlases kārtas ietvaros – specifiskos iznākuma rādītājus līdz 2023. gada 31. decembrim:

5.2.1. Ministru kabinetā apstiprināto valsts dibinātu augstskolu stratēģisko specializāciju skaits – 14;

5.2.2. augstskolu padomēs apstiprināto un ar Izglītības un zinātnes ministriju saskaņoto valsts dibinātu augstskolu attīstības stratēģiju skaits – 14;

5.2.3. valsts dibinātās augstskolās izveidoto padomju skaits, kurām sniegts atbalsts darbības nodrošināšanai, – 14.

6. Specifiskajam atbalstam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 18 612 079 euro, ko veido Eiropas Sociālā fonda finansējums – 15 820 266 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 2 791 813 euro, tai skaitā:

6.1. pirmajai atlases kārtai – 13 692 052 euro, ko veido Eiropas Sociālā fonda finansējums – 11 638 244 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 2 053 808 euro;

6.2. otrajai atlases kārtai – 4 920 027 euro, ko veido Eiropas Sociālā fonda finansējums – 4 182 022 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 738 005 euro.

7. (Svītrots ar MK 14.07.2020. noteikumiem Nr. 435)

8. Eiropas Sociālā fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma, valsts budžeta finansējums – 15 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.

9. Pirmo atlases kārtu īsteno atklātas projektu iesniegumu atlases veidā. Otro atlases kārtu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā par visu otrajai atlases kārtai pieejamo finansējumu.

10. (Svītrots ar MK 14.12.2021. noteikumiem Nr. 809)

11. Specifiskā atbalsta ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Izglītības un zinātnes ministrija.

II. Prasības pirmās atlases kārtas projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim

12. Projekta iesniedzējs pirmās atlases kārtas ietvaros var būt augstākās izglītības institūcija (izņemot valsts dibinātas augstskolas aģentūru – koledžu), kura pēc tam, kad ir noslēgta vienošanās vai līgums par projekta īstenošanu ar sadarbības iestādi un apstiprināts projekta iesniegums, ir arī Eiropas Sociālā fonda finansējuma saņēmēja.

13. Valsts dibināta augstskola īsteno projektu, paredzot, ka tās aģentūra – koledža (ja attiecināms) – ir arī labuma guvējs no projektā īstenotām atbalstāmajām darbībām.

14. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumu iesniedz un projektu īsteno individuāli vai sadarbībā ar citu augstākās izglītības institūciju vai zinātnisko institūciju, projekta iesniegumā pamatojot tās izvēli un norādot tās iesaisti atbalstāmo darbību īstenošanā.

15. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumam pievieno sadarbības partnera apliecinājumu par gatavību piedalīties projekta īstenošanā. Pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas projekta iesniedzējs ar katru sadarbības partneri (ja attiecināms) slēdz sadarbības līgumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, tajā tostarp iekļaujot šādu informāciju:

15.1. sadarbības mērķi, principi un pušu atbildība;

15.2. sadarbības partnera īstenojamās darbības un to apjoms;

15.3. projekta iesniegumā plānotās finanšu plūsmas nodrošināšanas kārtība;

15.4. sankcijas, ja netiek izpildītas sadarbības līgumā minētās saistības.

16. Projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projekta iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un elektroniski iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu 2014.–2020. gadam. Papildus atlases nolikumā noteiktajām prasībām projekta iesniedzējs projekta iesniegumam pielikumā pievieno šādus dokumentus:

16.1. darba programmu;

16.2. mācību plānu;

16.3. pedagogu izglītības attīstības plānu (ja attiecināms);

16.4. pedagogu izglītības komunikācijas un publicitātes plānu (ja attiecināms);

16.5. projekta iesnieguma un tā pielikumu tulkojumu angļu valodā atbilstoši atlases nolikumā noteiktajam.

17. Projekta iesniedzējs pirmās atlases kārtas ietvaros iesniedz vienu projekta iesniegumu.

18. Viena projekta minimālais kopējais attiecināmais finansējuma apmērs ir 150 000 euro, maksimālais kopējais attiecināmais finansējuma apmērs ir 3 300 000 euro.

19. Projekta iesniedzējs projekta ietvaros pieejamo kopējo attiecināmo finansējuma apmēru nosaka, izmantojot šādu formulu:

F – pieejamais kopējais attiecināmais finansējums;

S – sākotnējais finansējums projekta iesniedzējam un augstskolas aģentūrai – koledžai (ja attiecināms) – katram 150 000 euro apmērā;

I – finansējums, kas nepārsniedz 300 euro par vienu augstākās izglītības institūcijā STEM studiju programmā studējošo;

ST – STEM studiju programmās studējošo skaits augstākās izglītības institūcijā, tai skaitā augstskolas aģentūrā – koledžā (ja attiecināms) – 2017./2018. akadēmiskajā gadā;

M – mērķfinansējums 500 000 euro apmērā pedagogu izglītības pārvaldības uzlabošanas pasākumu īstenošanai (attiecināms tikai tām augstākās izglītības institūcijām, kas īsteno studiju programmas studiju virzienā "Izglītība, pedagoģija un sports").

III. Pirmās atlases kārtas projektu atbalstāmās darbības un izmaksas

20. Pirmās atlases kārtas ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:

20.1. esošo studiju programmu satura pilnveide un salāgošana nozares attīstības vajadzībām;

20.2. augstākās izglītības institūcijas organizatorisko un pārvaldības struktūru pilnveide;

20.3. augstākās izglītības institūcijas kvalitātes vadības sistēmas pilnveide;

20.4. e-risinājumu izstrāde, pilnveide un ieviešana;

20.5. augstākās izglītības institūcijas vadības personāla kompetenču pilnveide;

20.6. projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana;

20.7. informācijas un publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu.

21. Šo noteikumu 20.1. apakšpunktā minētajai studiju programmu satura pilnveidei un salāgošanai nozares attīstības vajadzībām atbalstāmas šādas darbības:

21.1. studiju virzienā ietverto studiju programmu struktūras analīze un priekšlikumu izstrāde studiju programmu pārstrukturizācijai un konsolidācijai;

21.2. studiju virzienā ietverto studiju programmu satura analīze, atbilstības novērtējums nozares attīstības vajadzībām, tostarp nozarei nepieciešamajām profesionālajām kompetencēm, un priekšlikumu izstrāde studiju programmu satura pilnveidei;

21.3. inovatīvu mācību metožu, studiju kursu un prakses izstrāde;

21.4. starptautisku studiju programmu satura inovācijas konferenču organizēšana Latvijā;

21.5. nozares cilvēkresursu attīstības vajadzību un prasmju izpēte un prognozēšana.

22. Projekta iesniedzējam, kas īsteno pedagoģijas studiju programmas studiju virzienā "Izglītība, pedagoģija un sports", atbilstoši pedagogu izglītības attīstības plānam un papildus šo noteikumu 21. punktā minētajām darbībām atbalstāmas šādas darbības:

22.1. izstrādāt izglītības un zinātnes nozares kvalifikāciju struktūras projektu un iesniegt to Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomē;