Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu" pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 27Rīgā 2018. gada 9. janvārī (prot. Nr. 2 24. §)

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfonduun Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodavadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" 8.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu" (turpmāk – specifiskais atbalsts) pirmo un otro projektu iesniegumu atlases kārtu;

1.2. specifiskā atbalsta mērķi;

1.3. specifiskajam atbalstam un tā atlases kārtām pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Sociālā fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam un projekta sadarbības partneriem;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;

1.7. vienošanās un līguma par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. augstākās izglītības institūcija – valsts vai privātpersonas dibināta un noteiktā kārtībā Latvijas Republikā reģistrēta un akreditēta augstskola vai koledža;

2.2. komunikācijas un publicitātes plāns – projekta iesniedzēja izstrādāts pasākumu plāns, kurā noteikts, kā projekta iesniedzējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) nodrošinās specifiskā atbalsta projekta ietvaros radīto rezultātu izplatīšanu projekta iesniedzēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) institūcijās un pārējām ieinteresētajām pusēm, kā arī aprakstīti paredzētie mērķauditorijas sasniegšanas, iesaistīšanas un informēšanas pasākumi projekta īstenošanas laikā un pēc projekta pabeigšanas;

2.3. kopīgā doktorantūras studiju programma – doktora studiju programma, kas atbilst Augstskolu likuma 55.1 pantā noteiktajām prasībām;

2.4. pedagogu izglītības attīstības plāns – pasākumu kopums atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotās darba grupas priekšlikumiem konceptuāli jaunas skolotāju izglītības sistēmas izveidošanai, lai nodrošinātu kompetencēs balstītas izglītības prasībām atbilstošu pedagogu izglītību. Pedagogu izglītības attīstības plānu izstrādā projekta iesniedzējs, kas īsteno jebkura līmeņa augstākās izglītības studiju programmas studiju virzienā "Izglītība un pedagoģija", un saskaņo to ar Pedagogu izglītības jaunveides konsultatīvo padomi. Plānā iekļauj pasākumus augstākās izglītības institūcijas pedagoģijas studiju programmu izstrādei, aprobācijai un akreditācijai un pedagogu izglītības pārvaldības pilnveidei, kā arī nosaka pasākumu īstenošanas kārtību un atbildīgās personas;

2.5. Pedagogu izglītības jaunveides konsultatīvā padome – Izglītības un zinātnes ministrijas izveidota padome, kuras sastāvā ir iekļauti Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Nacionālā kultūras centra, Latvijas Studentu apvienības, nodibinājuma "Iespējamā misija" pārstāvji, kā arī darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu" 8.3.1.1. pasākuma "Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana" ietvaros īstenotā Valsts izglītības satura centra projekta "Kompetenču pieeja mācību saturā" un nozares eksperti. Padomes darbību nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāts un apstiprināts nolikums;

2.6. pedagogu izglītības komunikācijas un publicitātes plāns – projekta iesniedzēja izstrādāts pasākumu plāns, kurā noteikts, kā projekta iesniedzējs un sadarbības partneris nodrošinās specifiskā atbalsta projekta ietvaros radīto rezultātu izplatīšanu projekta iesniedzēja un sadarbības partnera institūcijā un pārējām ieinteresētajām pusēm, kā arī aprakstīti paredzētie mērķauditorijas sasniegšanas, iesaistīšanas un informēšanas pasākumi projekta īstenošanas laikā un pēc projekta pabeigšanas. Projekta iesniedzējs plānu saskaņo ar Pedagogu izglītības jaunveides konsultatīvo padomi;

2.7. pedagoģijas studiju programma – jebkura līmeņa augstākās izglītības studiju programma studiju virzienā "Izglītība un pedagoģija";

2.8. publiskā finansējuma intensitāte – kopējais Eiropas Sociālā fonda finansējuma un valsts budžeta finansējuma apmērs procentos no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

2.9. studiju programma Eiropas Savienības valodā – jebkura līmeņa augstākās izglītības studiju programma, kuru pilnībā īsteno kādā no Eiropas Savienības valodām, kas nav latviešu valoda, saskaņā ar Augstskolu likuma 56. panta trešajā daļā noteiktajām prasībām. Šādu studiju programmu var īstenot arī kā kopīgo studiju programmu, izņemot doktorantūras studiju programmu;

2.10. studiju programmu attīstības un konsolidācijas plāns – projekta iesniedzēja izstrādāts studiju programmu attīstības redzējums, kas dalījumā pa studiju virzieniem ietver no jauna izveidojamo un slēdzamo studiju programmu uzskaitījumu, pamatojumu, laika grafiku plānotajām darbībām, sadarbības institūcijas (ja attiecināms), kā arī attiecīgo nozares profesionālo organizāciju viedokli. Projekta iesniedzējs plānu saskaņo ar Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotu komisiju, kuras sastāvā iekļauj Izglītības un zinātnes ministrijas, nozares ministriju un nozares profesionālo organizāciju pārstāvjus, un iesniedz to Izglītības un zinātnes ministrijā līdz 2018. gada 1. martam;

2.11. zinātniskā institūcija – Latvijas Republikas Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēts zinātniskais institūts (publiska aģentūra, atvasināta publiska persona, privāto tiesību juridiskā persona) vai augstskola.

3. Specifiskā atbalsta mērķis ir samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu.

4. Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir augstākās izglītības institūcijas.

5. Specifiskā atbalsta ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:

5.1. iznākuma rādītāji:

5.1.1. līdz 2023. gada 31. decembrim kopīgo doktorantūras studiju programmu skaits, kuru izstrādei un ieviešanai piešķirts Eiropas Sociālā fonda atbalsts, – 11, tai skaitā pirmās kārtas ietvaros – viena un otrās kārtas ietvaros – 10;

5.1.2. pirmās kārtas ietvaros līdz 2023. gada 31. decembrim jauno pedagoģijas studiju programmu skaits, kuru izstrādei un ieviešanai piešķirts Eiropas Sociālā fonda atbalsts, – 22, tai skaitā līdz 2018. gada 31. decembrim – 16;

5.1.3. otrās kārtas ietvaros līdz 2023. gada 31. decembrim Eiropas Savienības valodās īstenoto studiju programmu skaits, kuru izstrādei un ieviešanai piešķirts Eiropas Sociālā fonda atbalsts, – 62;

5.2. rezultāta rādītāji:

5.2.1. līdz 2023. gada 31. decembrim slēgto studiju programmu skaits, uz kuru bāzes izveidotas atbalstītās jaunās studiju programmas, – 220, tai skaitā pirmās kārtas ietvaros – 50 un otrās kārtas ietvaros – 170;

5.2.2. līdz 2023. gada 31. decembrim atbalstīto jauno kopīgo doktorantūras studiju programmu skaits, kas saņēmušas Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistra (European Quality Assurance Register for Higher Education) (turpmāk – EQAR) aģentūras akreditāciju, – 11, tai skaitā pirmās kārtas ietvaros – viena un otrās kārtas ietvaros – 10;

5.2.3. pirmās kārtas ietvaros līdz 2023. gada 31. decembrim atbalstīto jauno pedagoģijas studiju programmu skaits, kas saņēmušas EQAR aģentūras akreditāciju, – 22;

5.2.4. otrās kārtas ietvaros līdz 2023. gada 31. decembrim atbalstīto jauno studiju programmu skaits Eiropas Savienības valodās, kas saņēmušas EQAR aģentūras akreditāciju, – 62;

5.3. finanšu rādītājs – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi 350 000 euro apmērā.

6. Specifiskā atbalsta ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Izglītības un zinātnes ministrija.

7. Specifiskajam atbalstam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 12 655 508 euro, ko veido Eiropas Sociālā fonda finansējums – 10 757 181 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 898 327 euro.

8. (Svītrots ar MK 14.07.2020. noteikumiem Nr. 436)

9. Sadarbības iestādei ne vēlāk kā līdz 2019. gada 31. decembrim ir tiesības atkārtoti izsludināt atklātas projektu iesniegumu atlases kārtu atbilstoši otrās kārtas projektu īstenošanas nosacījumiem, ja nav apgūts viss specifiskā atbalsta pirmajā un otrajā kārtā pieejamais finansējums.

10. Specifiskā atbalsta ietvaros projektu maksimālā publiskā finansējuma intensitāte ir 100 procenti, ko veido:

10.1. valsts budžeta atbalsta intensitāte – 15 procenti;

10.2. Eiropas Sociālā fonda atbalsta intensitāte – 85 procenti.

11. Šo noteikumu 14. un 22. punktā minētais atlases kārtas projekta iesniedzējs, kas pēc tam, kad ir apstiprināts projekta iesniegums un noslēgta vienošanās vai līgums par projekta īstenošanu, ir arī Eiropas Sociālā fonda finansējuma saņēmējs (turpmāk – finansējuma saņēmējs), sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projekta iesniegumu atlases kārtas nolikumā noteiktajām prasībām un elektroniski iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu 2014.–2020. gadam.

12. Lai izvērtētu projektu iesniegumu atbilstību kvalitātes kritērijiem saskaņā ar atlases kārtas nolikuma prasībām, sadarbības iestāde nodrošina atbilstošu Eiropas Komisijas ekspertu datubāzē iekļautu ekspertu atlasi, izmantojot šādus atlases kritērijus:

12.1. ekspertam ir doktora zinātniskais grāds;

12.2. ekspertam ir augstākās izglītības studiju satura izstrādes, inovāciju un pārvaldības vai izglītības tehnoloģiju praktiskā vai pētnieciskā pieredze pēdējo četru gadu laikā;

12.3. ir vēlams, lai ekspertam būtu pieredze Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vai citos līdzvērtīgos starptautiska līmeņa pētījumos augstākajā izglītībā.

II. Pirmās kārtas projektu īstenošanas nosacījumi

13. Pirmo kārtu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

14. Projektu iesniedzēji pirmajā kārtā ir:

14.1. Daugavpils Universitāte;

14.2. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija;

14.3. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija;

14.4. Latvijas Universitāte;

14.5. Liepājas Universitāte;

14.6. Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija.

15. Pirmajā kārtā katrs projekta iesniedzējs iesniedz vienu projekta iesniegumu, ietverot tajā visas studiju virzienā "Izglītība un pedagoģija" plānotās jaunās pedagoģijas studiju programmas, un projektu īsteno sadarbībā ar tām augstskolām, kas ir noteiktas pedagogu izglītības attīstības plānā. Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte un Liepājas Universitāte projektu īsteno arī sadarbībā ar nevalstisko organizāciju, kura ir reģistrēta izglītības iestāžu reģistrā un kurai ir vismaz divu gadu pieredze, īstenojot pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmu ne mazāk kā 650 stundu apjomā.

16. Pirmajai kārtai pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 5 990 078 euro, ko veido Eiropas Sociālā fonda finansējums – 5 091 566 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 898 512 euro.

17. Pirmās kārtas ietvaros katram projekta iesniedzējam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums, lai slēgtu vienošanos par projekta īstenošanu, nepārsniedz:

17.1. Daugavpils Universitātei – 670 115,23 euro (Eiropas Sociālā fonda finansējums – 569 597,94 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 100 517,29 euro);

17.2. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai – 305 006 euro (Eiropas Sociālā fonda finansējums – 259 255,10 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 45 750,90 euro);

17.3. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijai – 305 561 euro (Eiropas Sociālā fonda finansējums – 259 726,85 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 45 834,15 euro);

17.4. Latvijas Universitātei – 3 940 472,33 euro (Eiropas Sociālā fonda finansējums – 3 349 401,47 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 591 070,86 euro);

17.5. Liepājas Universitātei – 530 450,33 euro (Eiropas Sociālā fonda finansējums – 450 882,78 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 79 567,55 euro);

17.6. Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai – 238 472 euro (Eiropas Sociālā fonda finansējums – 202 701,20 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 35 770,80 euro).

18. Projekta iesniedzējs sagatavo un sadarbības iestādē iesniedz projekta iesniegumu atbilstoši projekta iesniegumu atlases kārtas nolikumā noteiktajām prasībām. Papildus atlases nolikumā noteiktajām prasībām projekta iesniedzējs pielikumā pievieno šādus dokumentus:

18.1. pedagogu izglītības attīstības plānu;

18.2. pedagogu izglītības komunikācijas un publicitātes plānu;

18.3. projekta iesnieguma un tā pielikumu tulkojumu angļu valodā atbilstoši atlases nolikumā noteiktajam.

19. Pirmajā kārtā atbalstāmas ir šādas darbības:

19.1. jaunu pedagoģijas studiju programmu izstrāde un licencēšana;

19.2. jauno pedagoģijas studiju programmu aprobācija, tai skaitā pieredzes apmaiņas pasākumi un mērķstipendijas studējošajiem otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības, maģistra vai doktora studiju programmās, kā arī papildu atbalsta pasākumi studiju laikā otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā studējošajiem un gadu pēc studiju pabeigšanas – šīs programmas absolventiem;

19.3. studiju virziena "Izglītība un pedagoģija" akreditācija EQAR aģentūrā, tai skaitā licencētas studiju programmas iekļaušana studiju virziena akreditācijas lapā;

19.4. specifiskā atbalsta ietvaros izstrādāto jauno pedagoģijas studiju programmu publicitāte, tai skaitā vienota komunikācija par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu, centralizēta studējošo un izglītības iestāžu piesaiste un atlase visām augstskolām, kas īstenos šo programmu;

19.5. projekta vadība un projekta īstenošanas nodrošināšana;

19.6. informācijas un publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu.

20. Pirmajā kārtā attiecināmas ir šādas izmaksu pozīcijas:

20.1. projekta tiešās attiecināmās izmaksas šo noteikumu 19. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai:

20.1.1. tiešās attiecināmās personāla izmaksas:

20.1.1.1. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas (izņemot virsstundas) šo noteikumu 19.5. un 19.6. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;

20.1.1.2. projekta īstenošanas personāla (konsultanti, eksperti un citi speciālisti, tai skaitā ārvalstu) atlīdzības izmaksas (izņemot virsstundas) šo noteikumu 19.1., 19.2., 19.3. un 19.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;

20.1.2. mērķstipendijas studentiem, kas ir uzņemti specifiskā atbalsta ietvaros izstrādātajās studiju programmās un sniedz ieguldījumu to aprobācijas īstenošanā:

20.1.2.1. otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas studentam – līdz 280 euro mēnesī;

20.1.2.2. maģistra studiju programmas studentam – līdz 199,2 euro mēnesī saskaņā ar finansējuma saņēmēja nolikumā noteiktajiem kritērijiem un nosacījumiem;

20.1.2.3. doktora studiju programmas studentam – līdz 227,6 euro mēnesī saskaņā ar finansējuma saņēmēja nolikumā noteiktajiem kritērijiem un nosacījumiem;

20.1.3. jaunradītu darba vietu aprīkojuma, biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licences iegādes vai īres izmaksas, tai skaitā aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas, ne vairāk kā 3 000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, ja projekta vadības vai īstenošanas personāls ir nodarbināts projektā vismaz 30 procentu apmērā no normālā darba laika uz darba līguma pamata. Ja projekta vadības vai īstenošanas personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai daļlaiku, jaunradītas darba vietas aprīkojuma iegādes vai īres izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam;

20.1.4. iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas projekta vadības un īstenošanas personālam šo noteikumu 19.1., 19.2., 19.3. un 19.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, ja tās ir pamatotas un saistītas ar projekta īstenošanu;

20.1.5. ārvalstu komandējumu izmaksas projekta īstenošanas personālam šo noteikumu 19.1., 19.2. un 19.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, ja tās ir pamatotas un saistītas ar projekta īstenošanu;

20.1.6. transporta izmaksas (maksa par degvielu, transportlīdzekļu noma, transporta pakalpojumu pirkšana, maksa par sabiedriskā transporta izmantošanu) šo noteikumu 19.1., 19.2., 19.3. un 19.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;

20.1.7. pakalpojumu izmaksas šo noteikumu 19.1., 19.2., 19.3. un 19.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, tai skaitā tulkošanas izmaksas šo noteikumu 19.1., 19.2. un 19.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, juridisko pakalpojumu izmaksas šo noteikumu 19.1. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, ekspertu, konsultantu un citu speciālistu (tai skaitā ārvalstu) izmaksas šo noteikumu 19.1., 19.2. un 19.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai un projekta vadības personāla izmaksas šo noteikumu 19.5. un 19.6. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;

20.1.8. ar diskusiju un pieredzes apmaiņas pasākumu organizēšanu un īstenošanu saistītās izmaksas šo noteikumu 19.1., 19.2. un 19.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;

20.1.9. studiju programmu licencēšanas izmaksas, tai skaitā sadarbības partnerim, ja tas arī īstenos projekta ietvaros izstrādāto studiju programmu, šo noteikumu 19.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

20.1.10. studiju virziena "Izglītība un pedagoģija" akreditācijas izmaksas EQAR aģentūrā un izmaksas licencētas studiju programmas iekļaušanai studiju virziena akreditācijas lapā, tai skaitā ekspertu vizītes (ceļa izdevumi un viesnīca atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, vai tās EQAR aģentūras maksas pakalpojumu cenrādim, kura nodrošina akreditācijas ekspertu vizītes), šo noteikumu 19.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

20.1.11. specifiskā atbalsta ietvaros izstrādāto jauno studiju programmu publicitātes izmaksas šo noteikumu 19.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

20.1.12. projekta informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana šo noteikumu 19.6. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

20.1.13. mērķstipendijas otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas absolventiem – līdz 120 euro mēnesī;

20.2. projekta netiešās attiecināmās izmaksas šo noteikumu 19. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai. Tās plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 20.1.1.1. un 20.1.1.2. apakšpunktā minētajām tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām. Netiešo izmaksu vienoto likmi piemēro personāla izmaksām, kuras radušās uz darba līguma pamata.

III. Otrās kārtas projektu īstenošanas nosacījumi

21. Otro kārtu īsteno atklātas projektu iesniegumu atlases veidā.

22. Projektu iesniedzēji otrajā kārtā ir augstākās izglītības institūcijas, izņemot valsts dibinātas augstskolas aģentūras – koledžas. Valsts dibinātas augstskolas aģentūra – koledža – ir labuma guvējs augstskolas īstenotā projektā, ja tā ietvaros ir plānots izstrādāt studiju programmas augstskolas aģentūrā – koledžā.