Zaudējis spēku - Aktīvu kvalitātes novērtēšanas un uzkrājumu veidošanas normatīvie noteikumi

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 19Rīgā 2018. gada 16. janvārī(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomessēdes protokols Nr. 2 2. p.)

Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 55. pantu unFinanšu instrumentu tirgus likuma 119.1 panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. "Aktīvu kvalitātes novērtēšanas un uzkrājumu veidošanas normatīvie noteikumi" (tālāk tekstā – noteikumi) nosaka prasības attiecībā uz aktīvu kvalitātes novērtēšanu un uzkrājumu veidošanu. Noteikumi ir saistoši Latvijas Republikā reģistrētajām kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras ir iestādes Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012, (tālāk tekstā – Regula Nr. 575/2013) izpratnē (tālāk tekstā – iestāde), izņemot kredītiestādes, kuru uzraudzību veic Eiropas Centrālā banka.

2. Iestādes ievēro šo noteikumu prasības individuāli un prudenciālās konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti, nodrošinot konsolidācijas grupā vai apakšgrupā, kā arī ikvienā meitas sabiedrībā noteikumu prasībām atbilstošu aktīvu kvalitātes novērtēšanas un uzkrājumu veidošanas procesu.

3. Noteikumu prasības attiecas uz visu veidu finanšu aktīviem, kas ir parāda instrumenti, tostarp kredītiem (tālāk tekstā – aktīvi). Noteikumu 59., 71. un 72. punkts attiecas uz pārņemto aktīvu novērtēšanu. Noteikumu 60. punkts attiecas uz ārpusbilances saistību novērtēšanu.

4. Noteikumos lietotie termini:

4.1. uzkrājumi – saskaņā ar grāmatvedības standartiem finanšu pārskatos atzītie vērtības samazināšanās zaudējumi;

4.2. procentu kapitalizācija – uzkrāto procentu pieskaitīšana kredīta pamatsummai vai tās samaksa uz aizņēmējam izsniegta jauna kredīta rēķina;

4.3. grāmatvedības standarti – Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotie Starptautiskie grāmatvedības standarti, Starptautiskie finanšu pārskatu standarti un Starptautisko finanšu pārskatu interpretāciju komitejas standartu interpretācijas, kuras apstiprinājusi Eiropas Komisija un kuras publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

4.4. FKTK – Finanšu un kapitāla tirgus komisija;

4.5. pirmajā posmā esošie aktīvi saskaņā ar grāmatvedības standartiem – aktīvi, kuriem kredītrisks no sākotnējās atzīšanas nav būtiski pieaudzis 9. starptautiskā finanšu pārskatu standarta izpratnē;

4.6. otrajā posmā esošie aktīvi saskaņā ar grāmatvedības standartiem – aktīvi, kuriem kredītrisks no sākotnējās atzīšanas ir būtiski pieaudzis, bet nav samazināta kredītvērtība 9. starptautiskā finanšu pārskatu standarta izpratnē;

4.7. trešajā posmā esošie aktīvi saskaņā ar grāmatvedības standartiem – aktīvi, kuriem ir samazināta kredītvērtība 9. starptautiskā finanšu pārskatu standarta izpratnē;

4.8. pārskatīts aktīvs (forborne asset) – riska darījums Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/227, ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Regulu Nr. 575/2013, (tālāk tekstā – Regula Nr. 2015/227) V pielikuma 163.–165. punkta izpratnē;

4.9. ienākumus nenesošs (non-performing) aktīvs – riska darījums Regulas Nr. 2015/227 V pielikuma 145. punkta izpratnē, tostarp tādi riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības (defaulted) saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 178. pantu, un trešajā posmā esošie aktīvi saskaņā ar grāmatvedības standartiem;

4.10. pārējo terminu lietojums atbilst terminu lietojumam Regulā Nr. 575/2013, Regulā Nr. 2015/227, grāmatvedības standartos un FKTK normatīvajos noteikumos, kas nosaka prasības attiecībā uz kredītriska pārvaldīšanu.

II. Aktīvu kvalitātes novērtēšana un uzkrājumu veidošana

5. Iestāde izveido aktīvu kvalitātes novērtēšanas sistēmu, lai savlaicīgi novērtētu aktīvu kvalitāti un noteiktu paredzamo zaudējumu apmēru saskaņā ar iestādes politikām un procedūrām, ņemot vērā šo noteikumu prasības, kā arī izveidotu uzkrājumus saskaņā ar grāmatvedības standartu prasībām.

6. Iestāde regulāri vērtē aktīvu kvalitāti, pamatojoties uz vispusīgu, labi dokumentētu un konsekventi piemērojamu aktīvu portfeļa analīzi, izmantojot savus profesionālos spriedumus, pamatotus pieņēmumus un ņemot vērā visu pieejamo iekšējo un ārējo informāciju par vēsturiskajiem un pašreizējiem apstākļiem, kā arī nākotnes prognozes (forward looking information), kas ietekmē aktīvu kvalitāti.

7. Iestāde izstrādā un dokumentē aktīvu kvalitātes novērtēšanas un uzkrājumu veidošanas metodoloģiju (tālāk tekstā – metodoloģija), lai piesardzīgi aplēstu paredzamos zaudējumus un noteiktu pārskata datumā finanšu pārskatos atzīstamos uzkrājumus. Metodoloģiju dokumentē iestādes politikās un procedūrās. Iestāde iespēju robežās izmanto vienus un tos pašus datus, procesus un datu apstrādes rīkus paredzamo zaudējumu aprēķināšanai grāmatvedības un kapitāla pietiekamības aprēķina mērķiem. Iestāde regulāri pārskata un atjaunina izmantoto metodoloģiju atbilstoši izmaiņām iestādes stratēģijā un ekonomiskajā situācijā.

8. Par aktīvu kvalitātes novērtēšanas sistēmas izveidošanu un efektīvu darbību atbild iestādes vadība (padome un valde), kura apstiprina un regulāri pārskata iestādes politikas un procedūras, kā arī norīko atbildīgos darbiniekus/struktūrvienības par šo politiku un procedūru ieviešanu.

9. Iestādes vadība regulāri pārskata un izvērtē aktīvu kvalitātes vērtēšanas rezultātus un izveidoto uzkrājumu pietiekamību.

Būtisks kredītriska pieaugums

10. Iestāde regulāri, bet ne retāk kā reizi ceturksnī, un katru reizi, kad iestādes rīcībā nonāk informācija, kas norāda, ka noticis vai gaidāms būtisks kredītriska pieaugums, veic aktīvu kvalitātes novērtēšanu.

11. Iestāde izvērtē kredītriska pieauguma būtiskumu saskaņā ar grāmatvedības standartiem, īpaši izvērtējot šādas pazīmes:

11.1. darījumu partnerim iekšēji vai ārēji noteiktā kredītreitinga samazinājums vai reitinga prognozes pasliktināšanās;

11.2. kredītņēmējs ir informējis iestādi par vēlmi mainīt līguma nosacījumus, kas klasificējams kā aktīva pārskatīšana;

11.3. emitents ir ierosinājis pārskatīt aktīva emisijas prospektu;

11.4. aizņēmēja iekļaušana klientu ar kredītu agrīnām kvalitātes pasliktināšanās pazīmēm kontrolsarakstā (watch list) saskaņā ar FKTK normatīvajiem noteikumiem, kas nosaka prasības attiecībā uz kredītriska pārvaldīšanu;

11.5. iestādes lēmums paaugstināt prasības attiecībā uz nodrošinājumu vai izvirzīt stingrākus līguma nosacījumus attiecībā uz jauniem kredītiem, kas ir līdzīgi jau izsniegtajiem kredītiem, un lēmuma pamatojums ir kredītriska pieaugums no sākotnējās atzīšanas jau izsniegtajiem kredītiem.

12. Iestāde neizmanto 30 dienu kavējuma rādītāju kā vienīgo būtiska kredītriska pieauguma pazīmi, savukārt visi aktīvi, kuriem kavējums pārsniedz 30 dienas, ir uzskatāmi par otrajā posmā esošiem aktīviem saskaņā ar grāmatvedības standartiem.

13. Ja iestāde secina, ka nav noticis būtisks kredītriska pieaugums pirmajā posmā esošam aktīvam saskaņā ar grāmatvedības standartiem, tā, ja nepieciešams, palielina uzkrājumus, nepārvietojot aktīvu uz otro posmu saskaņā ar grāmatvedības standartiem.

14. Pārskatītiem aktīviem, ja to atzīšana saskaņā ar grāmatvedības standartiem nav pārtraukta, iestāde izvērtē būtisku kredītriska pieaugumu kopš sākotnējās atzīšanas, salīdzinot saistību nepildīšanas risku pirms un pēc līguma nosacījumu pārskatīšanas. Iestāde ņem vērā pārskatīšanas ietekmi uz darījuma partnera spēju pildīt saistības, darījuma partnera finansiālo situāciju un nozares nākotnes prognozes, kā arī izvērtē darījumu partnera biznesa plānu un tā atbilstību saistību atmaksas grafikam pēc līguma pārskatīšanas.

15. Ja iestāde aktīviem piemēro zema kredītriska izņēmumu (low credit risk exemption), kas ļauj nevērtēt aktīvam būtisku kredītriska pieaugumu saskaņā ar grāmatvedības standartiem, iestāde izvērtē un dokumentē pierādījumus, ka aktīvs ir pamatoti uzskatāms par zema riska aktīvu. Šo izņēmumu iestāde nepiemēro kredītiem, izņemot gadījumu, ja darījuma partneris ir centrālā valdība un darījuma partnerim piešķirtais ārējo kredītu novērtēšanas institūciju kredītnovērtējums atbilst kredītkvalitātes pakāpei no viens līdz trīs saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 114. pantu, vai tāda vietējā pašvaldība, kuru saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 115. pantu attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde ir pielīdzinājusi šajā pantā minētajai centrālajai valdībai.

16. Visi ienākumus nenesoši vai atgūšanas procesā esoši aktīvi ir klasificējami kā trešajā posmā esoši aktīvi saskaņā ar grāmatvedības standartiem.

17. Iestāde izvērtē un atzīst būtisku kredītriska pieaugumu visam aktīvam kopumā, nedalot aktīvu sastāvdaļās.

18. Iestāde, izvērtējot būtisku kredītriska pieaugumu, izmanto visu informāciju, kuru tā saņem vai var saņemt un kuras iegūšana nav nesamērīgi apgrūtinoša vai saistīta ar pārmērīgām izmaksām. Iestāde nosaka iekšējos un ārējos informācijas avotus un metodes informācijas piemērošanai, ko tā izmanto būtiska kredītriska pieauguma noteikšanā un vērtēšanā. Aktīviem, kurus iestāde izvērtē individuāli, iestāde būtiska kredītriska pieauguma un ienākumus nenesoša aktīva statusa piešķiršanas izvērtējumā vairāk paļaujas uz kvalitatīvu un uz nākotni vērstu informāciju, ne tikai uz kavējuma dienām.

19. Iestāde izmanto scenārijus nākotnē paredzamo zaudējumu aprēķinā, piemērojot piesardzības principu. Bāzes scenārijam iestāde pēc iespējas izmanto tos pašus datus un pieņēmumus, ko tā piemēro savu finanšu pārskatu posteņu vērtēšanā un budžeta veidošanā. Iestāde nosaka laika periodu, ko scenāriji aptver, piemērojot detalizētas makroekonomiskās prognozes divu līdz trīs gadu periodam un pēc tam sekojot līdzi vispārīgām ekonomikas attīstības prognozēm.

20. Iestāde vismaz reizi pusgadā veic aplēsto zaudējumu salīdzināšanu ar faktiskajiem zaudējumiem (back-test) visiem būtiskajiem aktīvu portfeļiem. Ja tiek atklātas būtiskas atšķirības starp aplēstajiem un faktiskajiem zaudējumiem, iestāde par to informē iekšējā audita funkciju un koriģē zaudējumu novērtēšanas metodes, lai mazinātu šādas atšķirības.

21. Aktīvus, kuri ir individuāli nozīmīgi, iestāde vērtē individuāli. Pārējos aktīvus iestāde vērtē vai nu individuāli, vai apvienojot aktīvus grupās ar līdzīgiem kredītriska parametriem.

22. Iestāde izstrādā un dokumentē kritērijus, kas nosaka, kuri aktīvi ir vērtējami individuāli. Kritēriju noteikšanā iestāde ņem vērā aktīva absolūto apjomu un relatīvo lielumu attiecībā pret kopējiem aktīviem, kredītportfeli, vērtspapīru portfeli vai pašu kapitālu. Iestāde ņem vērā tādus kvalitatīvus rādītājus kā paaugstināts valsts risks, paaugstināts nozares risks un personas saistība ar iestādi. Iestāde ņem vērā arī to, vai tās portfelī ir aktīvi ar līdzīgu riska profilu un vai ir pieejami vēsturiski dati, lai varētu veikt aktīvu vērtēšanu grupās.

23. Ienākumus nenesošos aktīvus iestāde vērtē individuāli, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar iestādes izstrādāto metodoloģiju aktīvus var vērtēt aktīvu grupās, jo tie ir nelieli un individuālas vērtēšanas izmaksas ir nesamērīgas, salīdzinot ar iespējamo zaudējumu apmēru.

24. Ja ar vienu darījumu partneri iestādei ir vairāki aktīvi un viens no aktīviem ir uzskatāms par ienākumus nenesošu aktīvu, iestāde rīkojas saskaņā ar Regulas Nr. 2015/227 V pielikuma 155. punktu.

25. Ja aktīvs atbilst individuāli vērtēta aktīva kritērijiem, taču tas ir klasificēts kā ienākumus nesošs (performing) aktīvs, iestāde to ietver aktīvu grupā ar līdzīgiem kredītriska parametriem un vērtē kopumā, lai noteiktu šādas aktīvu grupas vērtības samazināšanās zaudējumus. Ja iestādei nav (tā nevar izveidot) aktīvu grupas ar līdzīgiem riska parametriem, tā aktīvus vērtē tikai individuāli.

26. Aktīvu vērtības samazināšanās zaudējumus, kas iestādei rodas, pārskatot aktīvu, vērtē, pamatojoties uz pārskatītā aktīva nākotnes naudas plūsmas aplēsi, ņemot vērā mainītos līguma nosacījumus un diskontēšanai izmantojot aktīva sākotnējo faktisko procentu likmi, pirms tika veiktas līguma nosacījumu izmaiņas.

Individuāli vērtējamie aktīvi

27. Iestāde aktīva dzīves laikā paredzamos zaudējumus aprēķina kā starpību starp nākotnes naudas plūsmu, kas tai pienākas saskaņā ar līgumu, un nākotnes naudas plūsmu, ko tā paredz saņemt (expects to receive) no attiecīgā aktīva, piemērojot dažādu scenāriju iestāšanās varbūtību svaru (probability weighted), kas ir diskontēta saskaņā ar grāmatvedības standartu prasībām.

28. Nākotnes naudas plūsmas aplēse ir iestādes labākā aplēse, kurā tiek ņemta vērā visa iestādei pieejamā informācija aplēses brīdī, tostarp arī nākotnes prognozes, un kura balstās uz saprātīgiem un pamatotiem pieņēmumiem un prognozēm, kas ir pienācīgi dokumentētas.

29. Nākotnē paredzamo naudas plūsmu individuāli vērtētiem kredītiem aplēš, izmantojot šādus principus:

29.1. darbības turpināšanas (going concern) princips paredz, ka kredītņēmēja vai garantijas izsniedzēja naudas plūsma no pamatdarbības ir pietiekama, lai segtu esošās saistības. Ieņēmumus no nodrošinājuma realizācijas ņem vērā tikai tādā apmērā, ciktāl realizācija neietekmē naudas plūsmu no pamatdarbības. Šo principu piemēro gadījumos, kad nākotnē paredzamā naudas plūsma no pamatdarbības ir būtiska un to var ticami aplēst;

29.2. darbības pārtraukšanas (gone concern) princips paredz, ka kredītņēmējam nākotnē naudas plūsma no pamatdarbības nav paredzama vai tā nav pietiekama, lai izpildītu lielāko kredītsaistību daļu, un tiks realizēts vai pārņemts nodrošinājums. Šo principu piemēro vismaz tādos gadījumos, kad tiek izpildīts viens no šiem kritērijiem:

29.2.1. būtiski kredīta maksājumi ir ilgstoši kavēti;

29.2.2. nākotnes naudas plūsma no pamatdarbības tiek vērtēta kā negatīva vai nebūtiska salīdzinājumā ar kredītsaistību apjomu;

29.2.3. nākotnē paredzamo naudas plūsmu nav iespējams ticami aplēst vai iestādes rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai veiktu nākotnes naudas plūsmas analīzi pēc darbības turpināšanas principa.

Darbības turpināšanas principa piemērošana

30. Piemērojot darbības turpināšanas principu nākotnes naudas plūsmas no pamatdarbības aplēsē, iestāde ņem vērā šādus faktorus:

30.1. iestādei ir pieejams kredītņēmēja biznesa plāns un aktuāla, uzticama informācija par paredzamo naudas plūsmu;

30.2. nākotnes naudas plūsma no pamatdarbības ir pamatota ar kredītņēmēja finanšu pārskatiem. Naudas plūsmu, piemērojot piesardzības principu, detalizēti nosaka trīs līdz piecu gadu periodam, pēc tam pieņem, ka naudas plūsma saglabājas pēdējā aplēses gada apmērā. Nākotnes naudas plūsmas aplēsē ņem vērā biznesa restrukturizācijas plāna ietekmi, ja tāds ir izstrādāts, un risku, ka kredītņēmējs nākotnē atkal nespēs pildīt savas saistības, pamatojoties uz kredītņēmēja nākotnē paredzamo kredītspēju (expected credit standing);

30.3. finanšu pārskatos pieejamo informāciju koriģē, lai izslēgtu faktorus, kas ietekmēja finanšu informāciju pārskatos (piemēram, vienreizēji darījumi, izmaiņas grāmatvedības politikā), taču nav piemērojami nākotnes naudas plūsmas noteikšanai;

30.4. ja kredīta atgūstamība ir atkarīga no kredītņēmējam piederošu aktīvu pārdošanas, nākotnes naudas plūsmu aprēķina, ņemot vērā gan plānotos ieņēmumus no realizācijas, gan ar realizāciju saistītos izdevumus, ja tie ir būtiski.

31. Kredīta atgūstamo vērtību, izmantojot darbības turpināšanas principu, aprēķina, izmantojot vienu no šādām metodēm: detalizētu naudas plūsmas analīzi (detailed cash flow analysis), stabilas naudas plūsmas metodi (steady state approach) vai divu soļu naudas plūsmas metodi (two step cash flow approach). Iestāde izvēlēto principu piemēro konsekventi un maina tikai gadījumos, kad tas ir pamatoti.

32. Detalizētu naudas plūsmas metodi var izmantot visiem kredītiem, īpaši komerciālo vai mājokļu nekustamo īpašumu projektiem, kad nekustamo īpašumu paredzēts pārdot, un ilgtermiņa kuģniecības projektiem.

33. Stabilas naudas plūsmas metodi izmanto gadījumos, kad kredītņēmēja naudas plūsma no pamatdarbības ir pozitīva un stabila. Iestāde izmanto kredītņēmēja ieņēmumus pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBIDTA), ko reizina ar multiplikatoru. Iestādes piemērotais multiplikators nepārsniedz "divpadsmit" infrastruktūras projektiem, "desmit" – komunālo pakalpojumu projektiem un "seši" – pārējiem projektiem. Ja kredītņēmējam ir vairāki kredīti, tostarp arī citās iestādēs, naudas plūsma tiek sadalīta starp šiem kredītiem.

34. Divu soļu naudas plūsmas metodi izmanto gadījumos, kad kredītņēmēja ieņēmumi nav stabili (t.i., projekts ir sākuma vai attīstības stadijā, tiek veikta restrukturizācija). Iestāde izvērtē paredzamo naudas plūsmu katram periodam atsevišķi un pēdējā perioda beigās aplēš galīgo vērtību (terminal value), ko aprēķina, piemērojot pēdējam detalizēti izvērtētajam periodam multiplikatoru saskaņā ar stabilas naudas plūsmas metodi vai piemērojot darbības pārtraukšanas principu.

Darbības pārtraukšanas principa piemērošana

35. Ja tiek piemērots darbības pārtraukšanas princips, kredīta atgūstamā vērtība ir naudas plūsma, kura varētu rasties nodrošinājuma realizācijas rezultātā un no kuras tiek atskaitīti ar nodrošinājuma realizāciju saistītie izdevumi, ko diskontē, piemērojot kredīta efektīvo procentu likmi saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.

36. Kredīta atgūstamo vērtību aprēķina pēc šādas formulas:

37. Kredīta naudas plūsmu pēc darbības pārtraukšanas principa nosaka, ņemot vērā:

37.1. nodrošinājuma apdrošināšanas esamību;

37.2. nākotnes ekonomikas prognozes, kas balstītas uz atzītiem un uzticamiem avotiem, ievērojot piesardzības principu;

37.3. atgūstamās naudas plūsmas aprēķinā finanšu garantijas realizāciju ņem vērā tikai tad, ja iestādes rīcībā ir uzticama informācija par garantijas izsniedzēja kredītspēju (creditworthiness) un garantijas realizācijas iespēju.

Nekustamā īpašuma, kas kalpo kā nodrošinājums ienākumus nenesošiem kredītiem, novērtēšana

38. Nekustamā īpašuma, kas kalpo kā kredīta nodrošinājums ienākumus nenesošiem kredītiem, novērtējumu veic individuāli katram īpašumam.

39. Šo noteikumu 38. punktā minēto īpašumu novērtējumu veic neatkarīgs sertificēts iekšējais vai ārējais vērtētājs saskaņā ar Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem, Eiropas vērtēšanas standartiem vai starptautiskajiem vērtēšanas standartiem brīdī, kad kredītu pārklasificē par ieņēmumus nenesošu kredītu. Ja pēdējais šo noteikumu prasībām atbilstošs vērtējums ir veikts mazāk nekā 12 mēnešus pirms ienākumus nenesoša kredīta statusa iegūšanas, iestāde šādam nodrošinājumam var neveikt atkārtotu novērtējumu. Komercīpašumiem veic vērtības atjaunināšanu vismaz reizi gadā un mājokļiem – vismaz reizi trijos gados tik ilgi, kamēr kredīts ir ienākumus nenesoša kredīta statusā. Iestāde nodrošina biežākus novērtējumus, ja tirgū vērojams būtisks nekustamā īpašuma vērtības kritums un/vai vērojama kāda individuāla kredīta nodrošinājuma vērtības strauja samazināšanās.

40. Iestāde var piemērot indeksāciju vai kādu citu statistisku nekustamā īpašuma vērtības atjaunināšanas metodi īpašuma vērtības samazināšanai, ja ienākumus nenesošā kredīta nenokārtoto saistību summa nepārsniedz 300 000 euro un nodrošinājumam ir piemērojamas minētās novērtēšanas metodes. Indeksāciju var piemērot arī nekustamajiem īpašumiem, kuru iepriekšējais novērtējums ir veikts pēdējo 12 mēnešu laikā, lai atjauninātu nekustamā īpašuma vērtību zaudējumu aprēķināšanas brīdī.