Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 38Rīgā 2018. gada 16. janvārī (prot. Nr. 3 5. §)

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfonduun Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodavadības likuma 20. panta 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" (turpmāk – specifiskais atbalsts) otro projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – otrā projektu iesniegumu atlases kārta);

1.2. specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas mērķi;

1.3. specifiskā atbalsta otrajai projektu iesniegumu atlases kārtai pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Kohēzijas fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. līguma par projekta īstenošanu (turpmāk – līgums) vienpusēja uzteikuma nosacījumus.

2. Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas mērķis ir veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem apstrādes rūpniecības nozarē.

3. Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas mērķa grupa ir sīkie (mikro), mazie, vidējie un lielie komersanti, kas veic saimniecisko darbību apstrādes rūpniecības nozarēs.

4. Specifiskā atbalsta otro projektu iesniegumu atlases kārtu īsteno atklātas projektu iesniegumu atlases veidā.

5. Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanai pieejamais kopējais attiecināmais finansējums, lai slēgtu civiltiesiskos līgumus, ir 20 405 814 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 6 012 122 euro un privātais finansējums – 14 393 692 euro.

6. Atbalsts specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros tiek sniegts granta veidā.

7. Otrās atlases kārtas ietvaros vienam finansējuma saņēmējam un tā saistītajiem uzņēmumiem maksimāli pieejamais Kohēzijas fonda finansējuma apmērs ir 1 000 000 euro. Saistītie uzņēmumi atbilst Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), I pielikuma 3. panta 3. punktā noteiktajai definīcijai.

8. (Svītrots ar MK 20.10.2020. noteikumiem Nr. 642)

9. Specifiskā atbalsta un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros sasniedzamie rezultāta un iznākuma rādītāji un to vērtības:

9.1. līdz 2023. gada 31. decembrim specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros sasniedzamie rezultāta rādītāji:

9.1.1. enerģijas intensitāte apstrādes rūpniecībā – 263,9 kg naftas ekvivalenta uz 1 000 euro;

9.1.2. atjaunojamo energoresursu īpatsvars apstrādes rūpniecības enerģijas patēriņā – 51 %;

9.2. līdz 2023. gada 31. decembrim specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros sasniedzamie iznākuma rādītāji:

9.2.1. atbalstu saņēmušo komersantu skaits – 17;

9.2.2. enerģijas ietaupījums atbalstu saņēmušiem komersantiem – 27 819 MWh/gadā;

9.2.3. no atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda – 0,6 MW;

9.2.4. aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā – 6 205 CO2 ekvivalenta tonnas;

9.3. finanšu rādītājs specifiskā atbalsta ietvaros – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi 5 745 006 euro apmērā.

10. Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Ekonomikas ministrija.

II. Projekta iesniedzējam un projekta iesniegumam noteiktās prasības

11. Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs ir Latvijas Republikā reģistrēts sīkais (mikro), mazais, vidējais vai lielais komersants, un viena no tā darbības nozarēm ir apstrādes rūpniecība (Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā (turpmāk – NACE) 2. redakcijas C sadaļa).

12. Projekta īstenošanas vieta šo noteikumu izpratnē ir pašvaldības noteiktais funkcionālais zonējums Latvijas Republikas pašvaldības teritorijā, kurā pieļaujama rūpnieciskās ražošanas objektu atjaunošana un būvniecība un kurā projekta iesniedzējs veic un pēc noslēguma maksājuma veikšanas turpina saimniecisko darbību apstrādes rūpniecības nozarē.

13. Projekta iesniegumā iekļautajā rūpnieciskās ražošanas ēkā, ēku kompleksā vai ražošanas teritorijā vismaz gadu pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē ir uzstādītas ražošanas iekārtas un ar tām vismaz vienu gadu ir veikts nepārtraukts ražošanas process.

14. Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs var iesniegt vairākus projektu iesniegumus. Vienā projekta iesniegumā var iekļaut ieguldījumus vairākās rūpnieciskās ražošanas ēkās, inženierbūvēs vai inženiersistēmās, kuras:

14.1. atrodas vienā rūpnieciskās apbūves teritorijā;

14.2. ir nepieciešamas vienota ražošanas procesa nodrošināšanai.

15. Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros ieguldījumus veic rūpnieciskās ražošanas ēkās, inženierbūvēs, ražošanas iekārtās un inženiersistēmās.

16. Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros par ražošanas telpām uzskatāmas telpas, kas atrodas rūpnieciskās ražošanas ēkā un ir nepieciešamas ražošanas vajadzībām un ražošanas procesam, ieskaitot telpas, kuras norādītas normatīvajā aktā, kas nosaka darba aizsardzības prasības darba vietās.

17. Projekta iesniedzējam ir īpašuma, ilgtermiņa nomas vai lietojuma tiesības, vai apbūves tiesība uz nekustamo īpašumu, tai skaitā zemi, inženierbūvi un rūpnieciskās ražošanas ēku, kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības, uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem pēc noslēguma maksājuma veikšanas. Īpašuma, nomas un lietojuma tiesības un apbūves tiesību nostiprina zemesgrāmatā līdz pirmā maksājuma pieprasījuma iesniegšanai sadarbības iestādē.

18. Ja projekta iesniedzējs ir sīkais (mikro), mazais vai vidējais komersants, projekta iesniegumam pievieno rūpnieciskās ražošanas ēkas energosertifikāta kopiju, pārskatu par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām un ražošanas procesa novērtējumu saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu vai rūpnieciskā energoaudita kopiju, kurš veikts saskaņā ar Energoefektivitātes likuma 9. panta prasībām, pārskatu par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām un ražošanas procesa novērtējumu saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu.

19. Ja projekta iesniedzējs ir lielais komersants, projekta iesniegumam pievieno rūpniecisko energoauditu (kopiju), kurš veikts saskaņā ar Energoefektivitātes likuma 10. panta prasībām, pārskatu par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām un ražošanas procesa novērtējumu saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu.

20. Ja projekta iesniedzēja uzņēmumā darbojas sertificēta energopārvaldības vai papildināta vides pārvaldības sistēma, projekta iesniedzējs sadarbības iestādē iesniedz energopārvaldības sistēmas vai papildinātās vides pārvaldības sistēmas sertifikāta kopiju un aizpildītu šo noteikumu 1. pielikumu vai rūpnieciskā energoaudita kopiju.

21. Projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finansējumu, ja:

21.1. tas atbilst Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 23. pantā noteiktajiem izslēgšanas kritērijiem;

21.2. uz to attiecas kāds no Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punktā noteiktajiem nosacījumiem, tostarp projekta iesniedzējs ir grūtībās nonācis uzņēmums atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta nosacījumiem.

22. Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros atbalstu nesniedz darbībām un nozarēm, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1300/2013 par Kohēzijas fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1084/2006 2. panta 2. punktā, Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. un 3. punktā un Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulas (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352/1) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013) 1. panta 1. punktā.

III. Atbalstāmās darbības

23. Finansējumu piešķir šādām darbībām:

23.1. rūpnieciskās ražošanas ēku energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšana;

23.2. energoefektivitātes paaugstināšana esošajās ražošanas tehnoloģiskajās iekārtās un ražošanas tehnoloģisko procesu nodrošinošo blakusprocesu iekārtās;

23.3. energoefektīvāku ražošanas tehnoloģisko iekārtu un ražošanas tehnoloģisko procesu nodrošinošo blakusprocesu iekārtu iegāde, lai aizstātu esošās ražošanas tehnoloģiskās iekārtas un ražošanas tehnoloģisko procesu nodrošinošo blakusprocesu iekārtas;

23.4. sekundāro energoresursu atgūšana no ražošanas tehnoloģiskajiem procesiem;

23.5. rūpnieciskās ražošanas ēkas inženiersistēmu atjaunošana, pārbūve vai izveide;

23.6. ieguldījumi atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanai;

23.7. projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošana;

23.8. projekta vadības un uzraudzības nodrošināšana.

24. Finansējumu nepiešķir ieguldījumiem, kas norādīti Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 2. punktā.

IV. Attiecināmās un neattiecināmās izmaksas

25. Projekta attiecināmās izmaksas ir:

25.1. tehniskās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas:

25.1.1. rūpnieciskās ražošanas ēkas energosertifikāta un tā pielikuma "Pārskats par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām un ražošanas procesa novērtējums" sagatavošana (sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem);

25.1.2. ietekmes sākotnējā izvērtējuma un ietekmes uz vidi novērtējuma un tā izstrādes izmaksas, projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas;

25.1.3. būvprojekta, būvprojekta minimālā sastāvā un vienkāršotās atjaunošanas vai pārbūves projekta izstrādes izmaksas;

25.2. projekta autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas;

25.3. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba līguma vai uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no apliekamajām attiecināmajām izmaksām, ņemot vērā, ka:

25.3.1. tās nepārsniedz 56 580 euro gadā, ja attiecināmās izmaksas ir pieci miljoni euro vai lielākas;

25.3.2. tās nepārsniedz 24 426 euro gadā, pieskaitot 0,64 % no attiecināmajām izmaksām, neieskaitot projekta vadības personāla izmaksas, ja attiecināmās izmaksas ir mazākas par pieciem miljoniem euro;

25.3.3. attiecināma ir ne mazāka kā 30 % noslodze, personāla iesaisti projektā nodrošinot saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu. Nosacījums attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata;

25.4. rūpnieciskās ražošanas ēku energoefektivitāti paaugstinošas pārbūves vai vienkāršotās atjaunošanas darbu izmaksas:

25.4.1. būvdarbu izmaksas ēkas norobežojošajās konstrukcijās;

25.4.2. ēkas inženiersistēmu atjaunošanas, pārbūves vai izveides izmaksas;

25.4.3. būvlaukuma teritorijas sakārtošanas izmaksas;

25.5. izmaksas par energoefektīva apgaismojuma uzstādīšanu iekštelpās;

25.6. energoefektivitāti paaugstinošu papildu ieguldījumu izmaksas esošajās ražošanas tehnoloģiskajās iekārtās un ražošanas tehnoloģisko procesu nodrošinošo blakusprocesu iekārtās;

25.7. energoefektīvāku ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegādes izmaksas un ražošanas tehnoloģisko procesu nodrošinošo blakusprocesu iekārtu iegādes izmaksas, kas aizstāj esošās ražošanas tehnoloģiskās iekārtas un ražošanas tehnoloģisko procesu nodrošinošo blakusprocesu iekārtas;

25.8. sekundāro energoresursu atgūšanai no ražošanas tehnoloģiskajiem procesiem paredzēto iekārtu iegādes izmaksas;

25.9. tādu atjaunojamos energoresursus izmantojošu siltumenerģijas, aukstumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas avotu iegāde un uzstādīšana pašpatēriņa nodrošināšanai, kam iespējams aprēķināt enerģijas ietaupījumu augstāka energoefektivitātes līmeņa sasniegšanai atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 3. punktam;

25.9.1 saules enerģiju izmantojošu siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas avotu iegāde un uzstādīšana pašpatēriņam, ja uzstādīšanas izmaksas nepārsniedz 10 % no šajā punktā minēto siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas avotu iegādes izmaksām. Saules enerģiju izmantojošu siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas avotu iegādei un uzstādīšanai projekta attiecināmās izmaksas sedz atbilstoši Komisijas regulai Nr. 1407/2013;

25.10. iekšējo un ārējo lokālo siltumtīklu un lokālo aukstumtīklu rekonstrukcijas izmaksas;

25.11. iekārtu uzstādīšanas un pieslēgšanas izmaksas;

25.12. energopārvaldības sistēmas ieviešanas un rūpnieciskā energoaudita izstrādes izmaksas sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem.

26. Pievienotās vērtības nodokļa izmaksas šo noteikumu 25. punktā minētajām izmaksu pozīcijām ir attiecināmas, ja tās nav atgūstamas nodokļu politiku reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

27. Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros radušās projektu izmaksas ir attiecināmas, ja tās:

27.1. izmanto tikai finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas vajadzībām;

27.2. iekļauj finansējuma saņēmēja aktīvos kā amortizējamos ilgtermiņa ieguldījumus, tie paliek attiecīgajā reģionā un tos nenodod lietošanā trešajām personām vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas;

27.3. radušās, ievērojot drošas finanšu vadības principu, t. i., ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu 30. pantu.

28. Šo noteikumu 25.1.3. un 25.2. apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu kopsumma nepārsniedz 10 % no būvdarbu līguma summas.

29. Šo noteikumu 25.1., 25.2. un 25.3. apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu kopsumma nepārsniedz 20 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

30. Ja projekta ietvaros plānots veikt rūpnieciskās ražošanas ēkas energoefektivitāti paaugstinošas pārbūves vai vienkāršotās atjaunošanas darbus tādā rūpnieciskās ražošanas ēkā, kurā atrodas arī projekta iesniedzēja administratīvās telpas, un darbus nav iespējams veikt, nenodalot administratīvās telpas no kopējās rūpnieciskās ražošanas ēkas, visas ar rūpnieciskās ražošanas ēkas energoefektivitātes paaugstināšanu saistītās izmaksas ir attiecināmas, ja administratīvo telpu platība nepārsniedz 10 % no rūpnieciskās ražošanas ēkas kopējās platības.

31. Šo noteikumu 25.9. apakšpunktā norādītās izmaksas ir attiecināmas, ja ir veikts augstas efektivitātes sistēmu izmantošanas novērtējums saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likumu, ja šāds novērtējums ir nepieciešams.

32. Projektā darbus var sākt ar dienu, kad sadarbības iestādē ir saņemts projekta iesniegums. Darbu sākums atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 23. punkta nosacījumiem. Ja projekta iesniedzējs darbu uzsācis pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē (izņemot darbības, kuru rezultātā radušās šo noteikumu 25.1., 25.3., 25.9.1 un 25.12. apakšpunktā minētās izmaksas, kas ir attiecināmas, sākot ar 2017. gada 1. oktobri), visas ar projektu saistītās izmaksas ir neattiecināmas.

33. Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros neattiecināmas ir šādas izmaksas:

33.1. lietotu iekārtu iegādes izmaksas;

33.2. līzinga maksājumi;

33.3. izmaksas, kas šo noteikumu 25. punktā nav noteiktas kā attiecināmas izmaksas vai pārsniedz šo noteikumu 28., 29. un 30. punktā minētos izmaksu ierobežojumus;

33.4. nodokļu un nodevu maksājumi, izņemot šo noteikumu 25.3. apakšpunktā un 26. punktā minēto gadījumu;

33.5. teritorijas labiekārtošanas un apzaļumošanas izmaksas, izņemot šo noteikumu 25.4.3. apakšpunktā minēto gadījumu;

33.6. jebkāda veida pārvietojamās tehnikas un transportlīdzekļu iegādes izmaksas;

33.7. izmaksas, kas radušās, pamatojoties uz noslēgtu darba līgumu, izņemot šo noteikumu 25.3. apakšpunktā minētās izmaksas;

33.8. projekta izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, nav izmērāmas, samērīgas, pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem un nav ievēroti saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi;

33.9. šo noteikumu 25.1., 25.3., 25.9.1 un 25.12. apakšpunktā minētās izmaksas, ja tās ir radušās pirms 2017. gada 1. oktobra;

33.10. lielajiem komersantiem neattiecināmas ir energopārvaldības sistēmas ieviešanas, rūpnieciskā energoaudita izstrādes izmaksas un šo noteikumu 25.1.1. apakšpunktā minētās izmaksas.

34. Attiecināmajās izmaksās iekļauj tikai tos ieguldījumus, par kuriem projekta starpposma vai noslēguma pārskata iesniegšanas dienā ir pilnībā samaksāts un kuri atrodas finansējuma saņēmēja bilancē.

V. Projekta īstenošanas un finansējuma saņemšanas nosacījumi

35. Projekta iesniegumā minētās darbības īstenojamas 36 mēnešu laikā pēc tam, kad ar sadarbības iestādi noslēgts līgums par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim.

35.1 Maksimāli pieļaujamā Kohēzijas fonda atbalsta intensitāte tiek aprēķināta no papildu ieguldījumu izmaksām, kas nepieciešamas, lai sasniegtu augstāku energoefektivitātes līmeni. Attiecināmajām izmaksām, kuras atbilst:

35.1 1. Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 3. punkta "a" apakšpunktam, piemēro 30 % atbalsta intensitāti;

35.1 2. Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 3. punkta "b" apakšpunktam, atbalsta intensitāti diferencē atkarībā no uzņēmuma lieluma. Lielajiem uzņēmumiem piemēro 45 %, vidējiem – 55 %, sīkajiem (mikro) un mazajiem uzņēmumiem – 65 % atbalsta intensitāti no attiecināmajām izmaksām.

35.2 Maksimāli pieļaujamā Kohēzijas fonda atbalsta intensitāte šo noteikumu 25.1., 25.3., 25.9.1 un 25.12. apakšpunktā minētajām izmaksām, kuras atbilst Komisijas regulai Nr. 1407/2013, ir 30 % no attiecināmajām izmaksām.

36. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka:

36.1. plānotais enerģijas ietaupījums pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas ir ne mazāks kā 15 % gadā no pārskatā par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām un ražošanas procesa novērtējumā vai rūpnieciskajā energoauditā aprēķinātā enerģijas patēriņa pirms energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas konkrētajā ražošanas procesā, ražošanas tehnoloģisko procesu nodrošinošajā blakusprocesā vai tādas rūpnieciskās ražošanas ēkas siltumenerģijas patēriņā, kurā tiek veikti ieguldījumi;

36.2. plānotais siltumenerģijas patēriņš rūpnieciskās ražošanas ēkas apkurei pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas nepārsniedz 110 kWh/m2 gadā, ja projekta ietvaros plānots veikt šo noteikumu 25.4. apakšpunktā minētās darbības;

36.3. rūpnieciskās ražošanas ēku vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas izmanto ražošanas vajadzībām apstrādes rūpniecības nozarē;