Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs

81. Starpību starp tā bioloģiskā aktīva uzskaites vērtību, kuru paredzēts izmantot lauksaimnieciskajā darbībā, un šo noteikumu 79. punktā minēto vērtību pārskata perioda beigās atzīst pārskata perioda pamatdarbības ieņēmumos vai izdevumos.

82. Bioloģiskos aktīvus – augus un dzīvniekus, kurus paredzēts izmantot zinātniskās pētniecības, izglītības, transporta, izklaides, atpūtas vai drošības, kontroles un citiem mērķiem vai kuru izmantošanas mērķis nav zināms vai nav pieņemts lēmums par turpmāko izmantošanu, – uzskaita pamatlīdzekļu sastāvā saskaņā ar pamatlīdzekļu uzskaites pamatprincipiem.

83. Tādu mežaudžu uzskaites vērtību, kuras paredzētas zinātniskās pētniecības, izglītības, transporta, izklaides vai atpūtas vai drošības un kontroles mērķiem, budžeta iestāde:

83.1. aktualizē atbilstoši Meža valsts reģistrā norādītajai pilnajai vērtībai, veicot meža inventarizāciju Meža likumā noteiktajā kārtībā, ja mežaudzes sākotnēji atzītas, pamatojoties uz Meža valsts reģistra datiem, un starpību atzīst pārskata perioda pamatdarbības ieņēmumos vai izdevumos;

83.2. samazina atbilstoši budžeta iestādes grāmatvedības uzskaites kārtībā noteiktajai metodei (piemēram, atbilstoši aktuālajai Meža valsts reģistrā norādītajai pilnajai vērtībai, ja informācija par veikto mežsaimniecisko darbību aktualizēta pārskata gada laikā, vai proporcionāli izstrādātajai platībai vai izcirsto kokmateriālu daudzumam, ja informācija par veikto mežsaimniecisko darbību Meža valsts reģistrā nav aktualizēta pārskata gada laikā) un starpību atzīst pārskata perioda pamatdarbības izdevumos.

84. Pazemes aktīva, kuru budžeta iestāde atzinusi grāmatvedības uzskaitē, sākotnējo vērtību samazina un atzīst pārskata perioda pamatdarbības izdevumos, piemērojot vienu no šīm metodēm:

84.1. atbilstoši izstrādātajam daudzumam vienlaicīgi ar atzītajiem krājumiem un ieņēmumiem no pazemes aktīvu izstrādes saskaņā ar budžeta iestādes iekšējos normatīvajos aktos noteikto kārtību;

84.2. proporcionāli atzītajiem ieņēmumiem un prasībām par pazemes aktīvu izstrādes tiesībām.

85. Atbilstoši zemesgabala platības izmaiņām Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (piemēram, precizēta grafiski noteiktā platība, veikta kadastrālā uzmērīšana) grāmatvedības reģistros veic šādas izmaiņas, ja zemesgabals sākotnēji atzīts atbilstoši šo noteikumu 53. punktam un izmaiņas saskaņā ar budžeta iestādes grāmatvedības uzskaites kārtību ir būtiskas:

85.1. koriģē aktīva uzskaites vērtību atbilstoši aktuālajai kadastrālajai vērtībai;

85.2. starpību starp aktuālo vērtību un iepriekš uzskaitīto vērtību atzīst pārskata perioda pamatdarbības ieņēmumos vai izdevumos;

85.3. precizē aktīva analītisko informāciju (piemēram, platību).

86. Ja zemesgabals sākotnēji atzīts atbilstoši šo noteikumu 53. punktam, pēc zemesgabala sadalīšanas vai apvienošanas grāmatvedības reģistros veic šādas izmaiņas:

86.1. izslēdz aktīva uzskaites vērtību un atzīst pārējos izdevumus;

86.2. atzīst aktīvu aktuālajā kadastrālajā vērtībā un pārējos ieņēmumus.

2.2.1.1 Nolietojums un amortizācija

87. Pamatlīdzekļiem un ieguldījuma īpašumiem nolietojumu un nemateriālajiem ieguldījumiem amortizāciju (vērtības norakstīšanu) aprēķina, izmantojot lineāro metodi, nolietojamo vai amortizējamo vērtību lietderīgās lietošanas laikā sistemātiski samazinot ar vienmērīgiem atskaitījumiem, kurus uzskaita kā uzkrāto nolietojumu (amortizāciju) un atzīst pārskata perioda pamatdarbības izdevumos vai iekļauj cita aktīva vērtībā.

88. Pamatlīdzekļu un ieguldījuma īpašumu nolietojumu un nemateriālo ieguldījumu amortizāciju aprēķina atbilstoši pārskatu sagatavošanas periodiem, bet ne retāk kā reizi pārskata gadā.

89. Nolietojumu neaprēķina:

89.1. zemei;

89.2. bioloģiskajiem aktīviem;

89.3. pazemes aktīviem;

89.4. bibliotēku fondiem;

89.5. kultūras un mākslas priekšmetiem, muzeju krājuma priekšmetiem;

89.6. dārgakmeņiem, dārgmetāliem un to izstrādājumiem;

89.7. vērtslietām;

89.8. valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautajiem pasaules un valsts nozīmes kultūras pieminekļiem, izņemot tos, kuri tiek lietoti ikdienā.

90. Katru funkcionāli atšķirīgu būves daļu analītiski var nodalīt no kopējā aktīva un nolietot atsevišķi īsākā laikposmā nekā aktīvam noteiktais lietderīgās lietošanas laiks. Izmaksas, kas nav konkrēti attiecināmas uz kādu no būves daļām, bet ir iekļautas būves kopējā vērtībā, sadala proporcionāli kopējai vērtībai uz visām būves daļām. Būves daļas un to lietderīgās lietošanas laiku, kurā budžeta iestāde paredz izmantot attiecīgo daļu, nosaka komisija vai speciālists.

91. Pamatlīdzekļiem un ieguldījuma īpašumiem nolietojumu aprēķina atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumā norādītajām nolietojuma normām.

92. Ilgtermiņa ieguldījumiem nomātajos pamatlīdzekļos lietderīgās lietošanas laiku nosaka atbilstoši noslēgtā nomas, īres vai apsaimniekošanas līguma darbības termiņam vai budžeta iestādes grāmatvedības uzskaites kārtībai.

93. Pamatlīdzekļiem, ieguldījuma īpašumiem un nemateriālajiem ieguldījumiem, kurus iegādājas saskaņā ar finanšu nomas (līzinga) nosacījumiem, nolietojumu (amortizāciju) aprēķina atbilstoši tādiem pašiem noteikumiem, kādi piemērojami pārējiem īpašumā esošiem tās pašas grupas aktīviem. Ja nav pietiekamas pārliecības, ka budžeta iestāde nomas termiņa beigās iegūs aktīva īpašuma tiesības, nomāto aktīvu pilnībā nolieto nomas termiņa laikā.

94. (Svītrots ar MK 06.09.2022. noteikumiem Nr. 547)

95. Pieņemot uzskaitē lietotu pamatlīdzekli vai ieguldījuma īpašumu, izņemot šo noteikumu 2.18. apakšnodaļā minēto darījumu, komisija vai speciālists konstatē attiecīgā aktīva tehnisko stāvokli, nosaka aktīva paredzamo atlikušo lietderīgās lietošanas laiku un atbilstošās nolietojuma normas. Novērtēšanu dokumentē.

96. Ja aktīva garantijas laikā piegādātājs to aizvieto ar jaunu, budžeta iestāde saņemtajam aktīvam lietderīgās lietošanas laiku nosaka atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumā norādītajām nolietojuma normām un nolietojumu aprēķina, sākot ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc aktīva nodošanas lietošanā.

97. Budžeta iestāde īpašumā un valdījumā esošajiem valsts un pašvaldību īpašumiem, kas nodoti turējumā valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām, ostu pārvaldēm vai atvasinātām publiskām personām, turpina aprēķināt nolietojumu aktīva atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumā norādītajām nolietojuma normām un to piemērošanas nosacījumiem.

98. Nosakot nemateriālo ieguldījumu lietderīgās lietošanas laiku, kurā budžeta iestāde paredz to izmantot, izvērtē, vai nemateriālā ieguldījuma lietderīgās lietošanas laiks ir noteikts vai nenoteikts.

99. Nemateriālajam ieguldījumam ir nenoteikts lietderīgās lietošanas laiks, ja, pamatojoties uz visu atbilstošo faktoru analīzi, vienlaikus ir spēkā šādi nosacījumi:

99.1. periods, kurā budžeta iestāde plāno saņemt aktīva radītos saimnieciskos labumus vai nodrošināt funkciju izpildi, ir neierobežots (piemēram, patentam);

99.2. nemateriālā ieguldījuma patiesā vērtība laika gaitā pieaug (piemēram, nemateriālajam kultūras un vēstures piemineklim – kinodokumentam, fotodokumentam, videodokumentam vai skaņu ierakstam) vai paliek nemainīga, neveicot papildu kapitālieguldījumus.

100. Nemateriālo ieguldījumu ar nenoteiktu lietderīgās lietošanas laiku neamortizē.

101. Nemateriālo ieguldījumu ar noteiktu lietderīgās lietošanas laiku amortizē. Lai noteiktu lietderīgās lietošanas laiku, izvērtē šādus faktorus:

101.1. veidu, kā budžeta iestāde paredzējusi aktīvu lietot un kā to varētu lietot cita persona;

101.2. aktīva tipiskos produkta dzīves ciklus un publisku informāciju par līdzīgā veidā lietotu līdzīgu aktīvu lietderīgās lietošanas laika aplēsēm;

101.3. tehnisko, tehnoloģisko, komerciālo vai cita veida novecošanos;

101.4. tās nozares stabilitāti, kurā darbojas attiecīgais aktīvs, un izmaiņas tirgus pieprasījumā pēc precēm vai pakalpojumiem, kas izriet no attiecīgā aktīva;

101.5. uzturēšanas izdevumu apmēru, kas nepieciešams, lai no aktīva iegūtu paredzamos nākotnes saimnieciskos labumus vai lai aktīvu varētu izmantot funkciju izpildei, un budžeta iestādes spēju un nodomu sasniegt šādu apmēru;

101.6. periodu, kurā aktīvs tiek kontrolēts, un juridiskus vai līdzīgus ierobežojumus aktīva lietošanai, piemēram, ar to saistītās nomas termiņa beigas;

101.7. vai aktīva lietderīgās lietošanas laiks ir atkarīgs no citu budžeta iestādes aktīvu lietderīgās lietošanas laika.

102. Uz saistošās vienošanās pamata iegūto nemateriālo ieguldījumu lietderīgās lietošanas laiks nepārsniedz saistošās vienošanās termiņu, bet var būt īsāks par to. Ja saistošā vienošanās ir ar ierobežotu termiņu un termiņu var atjaunot, termiņa atjaunošanas periodu lietderīgās lietošanas laikā ietver tikai tad, ja ir pierādījumi, kas pamato termiņa atjaunošanu bez nozīmīgām izmaksām.

103. Šo noteikumu 102. punktā minētie pierādījumi ietver budžeta iestādes iepriekšējo pieredzi ar līdzīgas saistošās vienošanās termiņa atjaunošanu un plānoto vienošanās nosacījumu izpildi, lai to atjaunotu.

104. Izvērtējot, vai šo noteikumu 102. punktā minētās termiņa atjaunošanas izmaksas ir nozīmīgas, tās salīdzina ar paredzamo nākotnes saimniecisko labumu saņemšanu vai aktīva izmantošanu funkciju izpildei pēc termiņa atjaunošanas. Ja termiņa atjaunošanas izmaksas ir nozīmīgas, termiņa atjaunošanas periodu neietver lietderīgās lietošanas laikā, bet attiecīgās izmaksas pēc to rašanās uzskaita kā jauna, atsevišķa nemateriālā aktīva sākotnējo vērtību.

105. Nemateriālā ieguldījuma ar noteiktu lietderīgās lietošanas laiku atlikušo lietderīgās lietošanas laiku pārskata ne retāk kā reizi pārskata gadā. Ja atlikušais lietderīgās lietošanas laiks atšķiras no iepriekšējām aplēsēm, budžeta iestāde to koriģē un ņem vērā, aprēķinot amortizāciju, sākot no nākamā mēneša pirmā datuma pēc aplēses maiņas.

106. Budžeta iestāde ne retāk kā reizi pārskata gadā izvērtē pamatojumu nemateriālā ieguldījuma lietderīgās lietošanas laika nenoteiktībai un, ja konstatē apstākļu maiņu, saskaņā ar kuriem attiecīgajam nemateriālajam ieguldījumam var aplēst noteiktu lietderīgās lietošanas laiku, to ņem vērā, aprēķinot amortizāciju, sākot no nākamā mēneša pirmā datuma pēc aplēses maiņas.

107. Ja nemateriālajam ieguldījumam konstatē vērtības samazinājuma pazīmes atbilstoši šo noteikumu 116. punktam vai vērtības samazinājuma norakstīšanas pazīmes atbilstoši šo noteikumu 144. punktam, budžeta iestāde izvērtē un, ja nepieciešams, pārskata nemateriālo ieguldījumu lietderīgās lietošanas laiku.

108. Pamatlīdzekļu un ieguldījuma īpašumu nolietojumu un nemateriālo ieguldījumu amortizāciju sāk aprēķināt ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc aktīva nodošanas lietošanā un beidz aprēķināt ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc aktīva lietošanas izbeigšanas, klasificējot krājumu sastāvā kā atsavināšanai paredzētu ilgtermiņa ieguldījumu, izslēgšanas no uzskaites vai nolietojamās vai amortizējamās vērtības pilnīgas iekļaušanas nolietojuma vai amortizācijas aprēķinā.

109. Pamatlīdzekļiem un ieguldījuma īpašumiem nolietojumu un nemateriālajiem ieguldījumiem amortizāciju aprēķina tikai līdz to vērtības pilnīgai norakstīšanai. Ja aktīvu turpina lietot pēc tā vērtības pilnīgas iekļaušanas nolietojuma vai amortizācijas aprēķinā, nolietojuma vai amortizācijas aprēķināšanu pārtrauc, bet aktīvu saglabā uzskaitē.

110. Nolietojumu turpina aprēķināt arī pamatlīdzekļu un ieguldījuma īpašumu tehniskās apkopes, remonta un atjaunošanas, pārbūves vai restaurācijas laikā.

111. Amortizāciju turpina aprēķināt arī laikā, kad nemateriālo ieguldījumu nelieto, izņemot gadījumu, ja aktīva vērtība ir pilnīgi amortizēta vai aktīvs klasificēts krājumu sastāvā kā atsavināšanai paredzēts ilgtermiņa ieguldījums.

112. Veicot pamatlīdzekļa vai ieguldījuma īpašuma pārbūvi, restaurāciju vai atjaunošanu, aktīva atlikušo lietderīgās lietošanas laiku pārskata, attiecīgi koriģējot aktīva nolietojuma aprēķinu kārtējam periodam un nākamajiem periodiem, ja paredzamais lietošanas laiks palielinās:

112.1. būvēm – vairāk par 10 procentiem;

112.2. pārējiem pamatlīdzekļiem un ieguldījuma īpašumiem, izņemot būves, – vairāk par 50 procentiem.

113. Pamatlīdzekļiem un ieguldījuma īpašumiem pēc pārbūves, restaurācijas vai atjaunošanas nolietojumu aprēķina atlikušajā vai pārskatītajā lietderīgās lietošanas laikā.

2.2.2. Vērtības samazināšanās

114. Katra pārskata perioda beigās novērtē, vai nepastāv pazīmes, kas norāda uz to ilgtermiņa nefinanšu aktīvu vērtības būtisku samazinājumu, kurus uzskaita saskaņā ar izmaksu metodi.

115. Vērtības samazinājums norāda uz aktīva nākotnes saimniecisko labumu zaudējumiem vai ierobežojumiem aktīva izmantošanai funkciju izpildei, kas pārsniedz sistemātiski atzīto nolietojumu vai amortizāciju.

116. Budžeta iestāde izvērtē vismaz šādas pazīmes attiecībā uz ilgtermiņa nefinanšu aktīvu (izņemot ieguldījuma īpašumu):

116.1. vismaz par 90 procentiem samazinājies vai nepastāv pieprasījums pēc pakalpojuma, kuru sniedz budžeta iestāde, lietojot attiecīgo aktīvu;

116.2. pieņemts valdības vai pašvaldības lēmums, kas rada negatīvas izmaiņas budžeta iestādes darbībā;

116.3. aktīvs ir novecojis vai fiziski bojāts;

116.4. budžeta iestādes darbībā notikušas vai tuvākajā laikā gaidāmas ilgtermiņa izmaiņas, kas negatīvi ietekmē aktīva paredzēto lietojumu;

116.5. pieņemts lēmums apturēt aktīva izveidošanu pirms tā pabeigšanas vai nodošanas lietošanā (ekspluatācijā);

116.6. citas pazīmes, kas liecina par aktīva vērtības samazināšanos.

117. Budžeta iestāde izvērtē vismaz šādas pazīmes attiecībā uz ieguldījuma īpašumu:

117.1. pārskata periodā tehnoloģiskajā, tirgus, ekonomiskajā vai juridiskajā vidē, kurā darbojas budžeta iestāde, vai tirgos, kuros aktīvs tiek izmantots, ir notikušas izmaiņas, kas nelabvēlīgi ietekmē budžeta iestādi;

117.2. pārskata periodā ir vismaz par vienu procentpunktu palielinājusies diskonta likme, kas lietota, lai aprēķinātu aktīva lietošanas vērtību;

117.3. aktīvs ir novecojis vai fiziski bojāts;

117.4. budžeta iestādes darbībā notikušas vai tuvākajā laikā gaidāmas ilgtermiņa izmaiņas, kas negatīvi ietekmē aktīva paredzēto lietojumu;

117.5. pieņemts lēmums apturēt aktīva izveidošanu pirms tā pabeigšanas vai nodošanas lietošanā (ekspluatācijā);

117.6. ar aktīvu saistīto budžetā paredzēto ienākošo un izejošo naudas plūsmu kopsummas vai budžeta izpildes rezultāta samazināšanās vismaz par 50 procentiem;

117.7. citas pazīmes, kas liecina par aktīva vērtības samazināšanos.

118. Budžeta iestāde pārskata perioda beigās pārbauda, vai nemateriālajam ieguldījumam ar nenoteiktu lietderīgās lietošanas laiku un nemateriālajam ieguldījumam, kurš nav nodots lietošanā, nav samazinājusies vērtība, salīdzinot tā uzskaites vērtību ar atgūstamo vērtību arī tad, ja:

118.1. kāda no šo noteikumu 116. punktā minētajām pazīmēm ir konstatēta pārskata gada laikā;

118.2. šo noteikumu 116. punktā minētās pazīmes pārskata perioda beigās nav konstatētas.

119. Nemateriālā ieguldījuma ar nenoteiktu lietderīgās lietošanas laiku un nemateriālā ieguldījuma, kurš nav nodots lietošanā, vērtības samazinājuma pārbaudei var lietot atgūstamo vērtību, kas noteikta iepriekšējā pārskata perioda beigās veiktās pārbaudes ietvaros, ja:

119.1. iepriekšējā atgūstamā vērtība vismaz par 10 procentiem pārsniedza aktīva uzskaites vērtību;

119.2. pārskata perioda laikā nav notikušas tādas izmaiņas apstākļos, lai pārskata perioda beigās noteiktā atgūstamā vērtība būtu mazāka par aktīva uzskaites vērtību.

120. Ja pastāv vismaz viena šo noteikumu 116. vai 117. punktā minētā pazīme, vispirms izvērtē, vai iespējams noteikt aktīva patieso vērtību, atskaitot atsavināšanas izmaksas, saskaņā ar šo noteikumu 51. un 52. punktu, izņemot šo noteikumu 52.4. apakšpunktu.

121. Ja aktīva patiesā vērtība, atskaitot atsavināšanas izmaksas, pārsniedz tā uzskaites (atlikušo) vērtību, aktīva lietošanas vērtību neaprēķina un vērtības samazinājumu neveic.

122. Ja aktīva patiesā vērtība, atskaitot atsavināšanas izmaksas, ir mazāka par tā uzskaites (atlikušo) vērtību vai to nav iespējams noteikt, nosaka aktīva lietošanas vērtību.

123. Ilgtermiņa nefinanšu aktīva (izņemot ieguldījuma īpašumu) lietošanas vērtības noteikšanai piemēro šādas metodes:

123.1. amortizēto aizstāšanas izmaksu metodi;

123.2. atjaunošanas izmaksu metodi;

123.3. pakalpojuma vienību metodi.

124. Piemērojot amortizēto aizstāšanas izmaksu metodi, lietošanas vērtību nosaka, amortizējot aktīva aizstāšanas izmaksas atbilstoši esošā aktīva nolietojumam. Aktīva aizstāšanas izmaksas nosaka, salīdzinot aktīva reprodukcijas (tāda paša aktīva izveidošana vai iegāde) un aizstāšanas (līdzvērtīga aktīva izveidošana vai iegāde) izmaksas un izvēloties mazākās.

125. Piemērojot atjaunošanas izmaksu metodi, lietošanas vērtību nosaka, no amortizētajām aktīva aizstāšanas izmaksām pirms vērtības samazināšanās atskaitot aprēķinātās aktīva atjaunošanas izmaksas, kas nepieciešamas, lai atjaunotu aktīva darbību tādā līmenī, kāds tas bija pirms vērtības samazināšanās.

126. Piemērojot pakalpojuma vienību metodi, lietošanas vērtību nosaka, samazinot amortizētās aktīva aizstāšanas izmaksas pirms vērtības samazināšanās atbilstoši samazinātajam pakalpojuma vienību skaitam.

127. Ieguldījuma īpašuma lietošanas vērtību nosaka, aplēšot nākotnes ienākošo un izejošo naudas plūsmu pašreizējo (diskontēto) vērtību, ko budžeta iestāde plāno saņemt no turpmākās aktīva lietošanas tā pašreizējā stāvoklī un no tā atsavināšanas lietderīgās lietošanas laika beigās, ņemot vērā šo plūsmu apjoma vai rašanās laika iespējamās izmaiņas. Pašreizējo vērtību aprēķina, izmantojot atbilstošu Valsts kases tīmekļvietnē publicēto diskonta likmi.

128. Ieguldījuma īpašuma lietošanas vērtības noteikšanai nākotnes naudas plūsmu prognožu pamatā piemēro:

128.1. saprātīgus un pamatotus pieņēmumus, kas uzrāda visprecīzāko aplēsi par to saimniecisko apstākļu kopumu, kuri pastāvēs aktīva atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā. Pieņēmumi atbilst pagātnes prognožu faktiskajam iznākumam, ja vien turpmākie notikumi vai apstākļi, kas nepastāvēja tad, kad šīs faktiskās naudas plūsmas radās, nenosaka atšķirīgu pieeju;

128.2. aktuālo budžetu un prognozes par laika periodu, kas nepārsniedz piecus gadus, bet izslēdz jebkuras prognozētās nākotnes ienākošās vai izejošās naudas plūsmas, kas varētu rasties no nākotnes darbību pārstrukturēšanas, aktīvu darbības uzlabošanas vai veicināšanas;

128.3. nemainīgu vai samazinošu pieauguma likmi turpmākajiem gadiem līdz aktīva lietderīgās lietošanas laika beigām, ja vien nevar pamatot pieaugošas likmes lietošanu. Minētā pieauguma likme nepārsniedz ilgtermiņa vidējo produkcijai piemēroto pieauguma likmi nozarē, valstī vai tirgū, kurā attiecīgo aktīvu izmanto, ja vien nevar pamatot augstākas likmes piemērošanu.

129. Šo noteikumu 127. apakšpunktā minētās nākotnes naudas plūsmu aplēses ietver:

129.1. ienākošo naudas plūsmu prognozes saistībā ar ilgstošu aktīva lietošanu – naudas ieņēmumus un naudas ekvivalentus, kas jāsaņem no personām ārpus budžeta iestādes;

129.2. izejošo naudas plūsmu prognozes, kuras nepieciešamas, lai radītu naudas līdzekļu saņemšanu ilgstošas aktīva lietošanas rezultātā pašreizējā stāvoklī, tai skaitā izejošas naudas plūsmas, lai sagatavotu aktīvu lietošanai un ikdienas apkalpošanai, un kuras var tieši vai pamatoti un konsekventi attiecināt uz attiecīgo aktīvu. Aktīvu izveidošanas vai nepabeigtās būvniecības gadījumā izejošās naudas plūsmas ietver to turpmāko izejošo naudas plūsmu aplēsi, kuras paredzamas, pirms aktīvs būs gatavs lietošanai vai pārdošanai;

129.3. neto naudas plūsmas, kuras jāsaņem (vai jāmaksā) saistībā ar aktīva atsavināšanu tā lietderīgās lietošanas laika beigās, saskaņā ar šo noteikumu 51. punktu. Naudas plūsmas aplēš, izmantojot cenas, kādas ir spēkā aplēses dienā līdzīgiem aktīviem, kuru lietderīgās lietošanas laiks ir beidzies un kuri darbojušies līdzīgos apstākļos. Attiecīgās cenas koriģē, lai ņemtu vērā nākotnes cenu pieaugumu vai samazinājumu.

130. Nākotnes naudas plūsmu aplēsēs neietver:

130.1. ienākošās vai izejošās naudas plūsmas no finansēšanas darbības;

130.2. uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus vai maksājumus, aprēķinot lietošanas vērtību līdzdalības daļai radniecīgā vai asociētā kapitālsabiedrībā;

130.3. aplēsto nākotnes ienākošo naudas plūsmu, kura, iespējams, radīsies no saimniecisko labumu palielināšanās, kas saistīta ar izejošo naudas plūsmu, kura vēl nav radusies.

131. Nākotnes naudas plūsmas aplēš valūtā, kurā tās radīsies, un pēc tam diskontē, izmantojot šai valūtai atbilstošu Valsts kases tīmekļvietnē publicēto diskonta likmi. Budžeta iestāde aprēķina pašreizējo vērtību, izmantojot valūtas kursu lietošanas vērtības aprēķina dienā.

132. Veicot nākotnes naudas plūsmu aplēses, ņem vērā specifisku nākotnes cenu pieaugumu vai samazinājumu, izņemot cenas pieaugumu vispārējas inflācijas dēļ.

133. Atbilstoši šo noteikumu 123. punktā minētajām metodēm vai šo noteikumu 127. punktā minētajiem nosacījumiem aprēķināto attiecīgo aktīva lietošanas vērtību salīdzina ar tā patieso vērtību, atskaitot atsavināšanas izmaksas. Aktīvu novērtē atgūstamajā vērtībā, kas ir lielākā no šīm abām vērtībām. Ja aktīva patieso vērtību nav iespējams noteikt, par tā atgūstamo vērtību nosaka lietošanas vērtību.

134. Ja atsevišķa aktīva atgūstamo vērtību nav iespējams noteikt, jo nav iespējams identificēt uz šo aktīvu specifiski attiecināmās ienākošās naudas plūsmas un aktīva lietošanas vērtība būtiski atšķiras no tā patiesās vērtības, no kuras atskaitītas atsavināšanas izmaksas, tad atgūstamo vērtību nosaka, apvienojot vairākus aktīvus (turpmāk – apvienotā uzskaites vienība).

135. Apvienotajā uzskaites vienībā iekļauj aktīvus, kuri rada vai kurus izmanto nodalāmās ienākošās naudas plūsmas radīšanai, bet katram atsevišķi atgūstamo vērtību nav iespējams noteikt.

136. Apvienotās uzskaites vienības atgūstamo vērtību nosaka šo noteikumu 133. punktā minētajā kārtībā.

137. Apvienotās uzskaites vienības uzskaites vērtību aprēķina:

137.1. summējot to aktīvu uzskaites vērtības, kurus var tieši iekļaut vai pamatoti un konsekventi attiecināt uz konkrēto apvienoto uzskaites vienību un kuri radīs nākotnes ienākošās naudas plūsmas, ko izmanto, nosakot apvienotās uzskaites vienības lietošanas vērtību;

137.2. pieskaitot atzīto saistību uzskaites vērtību (gadījumos, ja apvienotās uzskaites vienības atgūstamo vērtību nav iespējams noteikt, neņemot vērā šīs saistības, piemēram, aktīva atsavināšanas gadījumā pircējs pārņem saistības).

138. Aktīvu vai apvienoto uzskaites vienību novērtē atbilstoši zemākajai vērtībai, ja aktīva vai apvienotās uzskaites vienības atgūstamā vērtība bilances datumā ir zemāka par tā uzskaites (atlikušo) vērtību.

139. Apvienotās uzskaites vienības vērtības samazinājumu sadala proporcionāli katra vienībā ietilpstošā aktīva uzskaites vērtībai.

140. Ja vērtības samazinājums ir lielāks par uzskaites vērtību, uzskaites vērtību samazina līdz nullei.

141. Ja, nosakot aktīva vērtības samazinājumu, rodas pašreizējs vai iespējams pienākums, izvērtē šajos noteikumos noteiktās prasības saistību vai uzkrājumu atzīšanai vai iespējamo saistību uzrādīšanai.

142. Aktīva vērtības samazinājumu uzskaita nolietojuma un amortizācijas kontu grupu sastāvā, atzīstot pārējos izdevumus. Pēc aktīva vērtības samazinājuma atzīšanas tam turpina aprēķināt nolietojumu (amortizāciju), tā uzskaites (atlikušo) vērtību sistemātiski attiecinot uz atlikušo lietderīgās lietošanas laiku.

143. Katra pārskata perioda beigās novērtē, vai nepastāv pazīmes, kas norāda, ka iepriekšējos pārskata periodos atzītais aktīva vērtības samazinājums vairs nepastāv vai ir mazinājies.

144. Budžeta iestāde atbilstoši šo noteikumu 143. punktam izvērtē vismaz šādas pazīmes attiecībā uz ilgtermiņa nefinanšu aktīvu (izņemot ieguldījuma īpašumu):

144.1. vismaz par 90 procentiem palielinājies vai atjaunojies pieprasījums pēc pakalpojuma, kuru sniedz budžeta iestāde, lietojot attiecīgo aktīvu;

144.2. pieņemts valdības vai pašvaldības lēmums, kas rada pozitīvas izmaiņas budžeta iestādes darbībā;

144.3. pārskata perioda laikā veikti aktīva uzlabojumi vai atjaunošana, lai uzlabotu tā darbību;

144.4. budžeta iestādes darbībā notikušas vai tuvākajā laikā gaidāmas ilgtermiņa izmaiņas, kas pozitīvi ietekmē aktīva paredzēto lietojumu;

144.5. pieņemts lēmums atsākt aktīva izveidi, kas iepriekš apturēta vai pārtraukta pirms tā pabeigšanas vai nodošanas lietošanā (ekspluatācijā).

145. Budžeta iestāde atbilstoši šo noteikumu 143. punktam izvērtē vismaz šādas pazīmes attiecībā uz ieguldījuma īpašumu:

145.1. tehnoloģiskajā, tirgus, ekonomiskajā vai juridiskajā vidē, kurā darbojas budžeta iestāde, vai tirgū, kam ir piesaistīts konkrētais aktīvs, pārskata periodā ir notikušas vai tuvākajā laikā notiks izmaiņas, kas labvēlīgi ietekmē budžeta iestādi;

145.2. pārskata periodā ir vismaz par vienu procentpunktu samazinājusies diskonta likme, kas lietota, lai aprēķinātu aktīva lietošanas vērtību;

145.3. pieņemts valdības vai pašvaldības lēmums, kas rada pozitīvas izmaiņas budžeta iestādes darbībā;

145.4. pārskata perioda laikā veikti aktīva uzlabojumi vai atjaunošana, lai uzlabotu tā darbību;

145.5. budžeta iestādes darbībā notikušas vai tuvākajā laikā gaidāmas ilgtermiņa izmaiņas, kas pozitīvi ietekmē aktīva paredzēto lietojumu;

145.6. pieņemts lēmums atsākt aktīva izveidi, kas iepriekš apturēta vai pārtraukta pirms tā pabeigšanas vai nodošanas lietošanā (ekspluatācijā).

146. Ja pastāv vismaz viena no šo noteikumu 144. vai 145. punktā minētajām pazīmēm vai cita pazīme, no jauna veic šo noteikumu 120. un 133. punktā minētās darbības.

147. Ja aktīva vērtības samazinājums ir mazinājies vai vairs nepastāv, palielina tā uzskaites (atlikušo) vērtību, norakstot izveidoto vērtības samazinājumu un atzīstot pārējos ieņēmumus. Palielinātā aktīva uzskaites (atlikusī) vērtība nedrīkst pārsniegt uzskaites vērtību, kas būtu noteikta (atskaitot amortizāciju vai nolietojumu), ja aktīvam iepriekšējos periodos nebūtu atzīti izdevumi no vērtības samazinājuma.

148. Ja samazina iepriekš izveidoto apvienotās uzskaites vienības vērtības samazinājumu, summu sadala proporcionāli katra vienībā ietilpstošā aktīva uzskaites vērtībai.

149. Aktīva uzskaites vērtība, kurai pieskaitīta proporcionāli sadalītā vērtības samazinājuma norakstījuma summa, nepārsniedz uzskaites vērtību pārskata perioda beigās, ja aktīvam iepriekšējos periodos nebūtu atzīti izdevumi no vērtības samazināšanās.

150. Atlikušo vērtības samazinājuma norakstījuma summu, kura radusies, piemērojot šo noteikumu 149. punktā minētos nosacījumus, pārdala proporcionāli pārējo apvienotajā uzskaites vienībā ietilpstošo aktīvu uzskaites vērtībai.

151. Pēc aktīva vērtības samazinājuma koriģēšanas turpina aprēķināt nolietojumu (amortizāciju), aktīva uzskaites (atlikušo) vērtību sistemātiski attiecinot uz atlikušo lietderīgās lietošanas laiku.

152. Izveidoto aktīva vērtības samazinājumu var koriģēt tikai par konkrētā ilgtermiņa aktīva vērtības samazinājuma izmaiņu vērtību.

2.3. Izslēgšana no uzskaites

153. Ilgtermiņa ieguldījumu izslēdz no uzskaites dienā, kad budžeta iestāde nodod aktīva kontroli un visus riskus, un no attiecīgā aktīva gūstamos saimnieciskos labumus.

154. Ilgtermiņa ieguldījumu izslēdzot no uzskaites, uzkrāto nolietojumu (amortizāciju) un vērtības samazinājumu attiecina pret ilgtermiņa ieguldījuma sākotnējo vērtību.

155. Ilgtermiņa ieguldījumu izslēdzot no uzskaites, tā uzskaites (atlikušo) vērtību atzīst:

155.1. pārējos izdevumos – likvidējot aktīvu vai norakstot prettiesiskas darbības dēļ iznīcināto aktīvu. Līdz likvidētā aktīva utilizācijai to var uzskaitīt daudzuma vienībās atsevišķā reģistrā;

155.2. izdevumos no vērtību nodošanas bez atlīdzības – nododot aktīvu bez atlīdzības citai budžeta iestādei;

155.3. krājumu sastāvā – saskaņā ar pieņemto lēmumu apmainīt, pārdot, nodot finanšu nomā, nodot bez atlīdzības citai personai, izņemot vispārējās valdības sektora struktūru ietvaros, vai ieguldīt kapitālsabiedrībā nefinanšu aktīvu. Krājumu sastāvā atzīto ilgtermiņa ieguldījumu analītiski uzskaita atbilstoši ilgtermiņa ieguldījumu kontu grupas 2. līmenim;

155.4. īstermiņa finanšu ieguldījumu sastāvā – saskaņā ar pieņemto lēmumu apmainīt, pārdot, nodot finanšu nomā vai ieguldīt kapitālsabiedrībā finanšu ieguldījumu.

156. Ilgtermiņa ieguldījumu uzskaita kā atsavināšanai paredzētu, ja tas pašreizējā stāvoklī ir pieejams tūlītējai atsavināšanai un pakļauts normatīvajos aktos aktīvu atsavināšanas jomā noteiktajiem atsavināšanas nosacījumiem, tā lietderīgā lietošana ir pārtraukta un tā atsavināšana ir ticama. Ilgtermiņa ieguldījuma atsavināšanu uzskata par ticamu, ja ir spēkā šādi nosacījumi:

156.1. atsavināšana ir pamatota ar normatīvo aktu vai budžeta iestādes vadības lēmumu;

156.2. atsavināšanas process ir uzsākts;

156.3. ir pārliecība par atsavināšanas procesa pabeigšanu.

157. Atsavināšanai paredzēto ilgtermiņa ieguldījumu, kas uzskaitīts apgrozāmo līdzekļu sastāvā, atjauno ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā, ja neparedzētu (vai iepriekš neparedzamu) apstākļu dēļ atsavināšanas process netiek pabeigts un ir vadības lēmums atsavināšanai paredzēto aktīvu turpināt izmantot budžeta iestādes darbības nodrošināšanai. Atsavināšanai paredzēto aktīvu atjauno ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā atlikušajā vērtībā un nolieto (amortizē) atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā atbilstoši iepriekš noteiktajam lietderīgās lietošanas laikam, sākot no nākamā mēneša pēc aktīva atjaunošanas ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā.

158. Ja ilgtermiņa ieguldījumu pārdod, budžeta iestāde atzīst pārējos izdevumus atsavināšanai paredzētā ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites vērtībā un pārējos ieņēmumus saņemtās vai saņemamās atlīdzības patiesajā vērtībā. Ja ieņēmumus no ilgtermiņa ieguldījuma pārdošanas ieskaita valsts budžeta ieņēmumos, saņemot atlīdzību, atzīst pārējos izdevumus un saistības pret budžetu.

2.4. Līdzdalības radniecīgajās un asociētajās kapitālsabiedrībās uzskaite

159. Budžeta iestāde atzīst ieguldījumu radniecīgajā kapitālsabiedrībā dienā, kad tā iegūst 50,001–100 procentus no akcionāru vai dalībnieku balsstiesībām kapitālsabiedrībā.

160. Budžeta iestāde atzīst ieguldījumu asociētajā kapitālsabiedrībā dienā, kad tā iegūst 20,001–50 procentus no akcionāru vai dalībnieku balsstiesībām kapitālsabiedrībā, ņemot vērā arī potenciālo balsstiesību, kuras ir pašlaik realizējamas vai pārvēršamas, esību un ietekmi, ieskaitot potenciālās balsstiesības, kas pieder citām personām.

161. Pārējos ieguldījumus kapitālsabiedrību kapitālā uzskaita saskaņā ar šo noteikumu 2.20. apakšnodaļu.

162. Līdzdalību radniecīgas un asociētas kapitālsabiedrības kapitālā sākotnēji novērtē un iegrāmato atbilstoši iegādes izmaksām. Ja ieguldījuma iegādes dienā iegādes izmaksas nesakrīt ar ieguldījuma patieso vērtību:

162.1. iegādes izmaksu pārsniegumu pār ieguldījuma patieso vērtību iekļauj ieguldījuma uzskaites vērtībā;

162.2. patiesās vērtības pārsniegumu pār iegādes izmaksām atzīst finanšu ieņēmumos pārskata periodā.

163. Ja budžeta iestāde, veicot mantisko ieguldījumu (piemēram, kapitalizējot nodokļu vai citas prasības, ieguldot pamatlīdzekli), iegūst kapitālsabiedrības kapitāla daļas, tad:

163.1. saskaņā ar budžeta iestādes vadības lēmumu konkrēto aktīvu izslēdz no ilgtermiņa ieguldījumu sastāva un atzīst apgrozāmo līdzekļu sastāvā aktīva atlikušajā vērtībā;

163.2. saskaņā ar pieņemšanas un nodošanas aktu aktīvu izslēdz no apgrozāmo līdzekļu sastāva un atzīst atbilstošos pārējos vai finanšu izdevumus;

163.3. iegūtās kapitālsabiedrības kapitāla daļas atzīst finanšu ieguldījumos un finanšu ieņēmumos kapitāla daļu patiesajā vērtībā;

163.4. ja iepriekš mantiskajam ieguldījumam atzītas rezerves, tās izslēdz un atzīst finanšu ieņēmumus.

164. Līdzdalību radniecīgas un asociētas kapitālsabiedrības kapitālā pēc sākotnējās atzīšanas katra pārskata gada beigās uzskaita saskaņā ar pašu kapitāla metodi, līdzdalību radniecīgās un asociētās kapitālsabiedrības kapitālā palielinot vai samazinot atbilstoši līdzdalības daļas vērtības izmaiņām kapitālsabiedrības pašu kapitālā pārskata gadā, izmantojot kapitālsabiedrības konsolidētajā gada pārskatā norādīto informāciju, šādā kārtībā:

164.1. līdzdalības vērtību pārskata perioda beigās nosaka, reizinot uz valsts vai pašvaldības līdzdalību attiecināmo kapitālsabiedrības pašu kapitāla vērtību ar valstij vai pašvaldībai piederošo daļu procentu, neņemot vērā potenciālo balsstiesību iespējamo izmantošanu vai pārvēršanu. Ja kapitālsabiedrības gada pārskata bilances datums nesakrīt ar kapitāla daļu turētāja bilances datumu, līdzdalības vērtības izmaiņas koriģē par veiktajiem darījumiem un citām izmaiņām, kas notikušas laikposmā starp pēdējā pieejamā kapitālsabiedrības gada pārskata bilances datumu un kapitāla daļu turētāja bilances datumu, taču šis laikposms nedrīkst būt garāks par trim mēnešiem;