Par konceptuālo ziņojumu "Konceptuāls ziņojums par imigrācijas politiku"
Ministru kabineta rīkojums Nr. 61Rīgā 2018. gada 15. februārī (prot. Nr. 9 34. §)
1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā par imigrācijas politiku (turpmāk – ziņojums) ietverto 1. risinājuma variantu:
1.1. ģimenes apvienošanas jomā:
1.1.1. Latvijas pilsoņu, nepilsoņu un trešo valstu pilsoņu, kuri Latvijā uzturas ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, laulātajiem, laulāto nepilngadīgajiem bērniem un vecākiem, kā arī Latvijas pilsoņu pilngadīgajiem bērniem tiesības uz uzturēšanos piešķirt uz sešiem gadiem, palielinot intervālu starp uzturēšanās atļaujas reģistrācijas termiņiem;
1.1.2. reģistrējot termiņuzturēšanās atļaujas, nepieprasīt uzaicinātājam noformēt izsaukumu;
1.2. darba migrācijas jomā:
1.2.1. atbrīvot no nepieciešamības reģistrēt brīvu darba vietu tos darba devējus, kas vēlas nodarbināt ārzemnieku, kurš vismaz divus gadus bijis nodarbināts Latvijas Republikā;
1.2.2. pētniekiem, kuri noslēguši zinātniskās sadarbības līgumu ar Latvijas Republikā reģistrētu zinātnisko organizāciju, piešķirt piekļuvi darba tirgum pedagoģiskā darba veikšanai;
1.2.3. ārzemniekiem, kuri vismaz divus gadus uzturējušies Latvijas Republikā sakarā ar nodarbinātību, atļaut mainīt darba devēju un neanulēt uzturēšanās atļauju līdz jauna darba devēja sameklēšanai, ja bezdarba periods neilgst vairāk par diviem mēnešiem un ārzemnieks turpina darbu, kas atbilst viņa iepriekšējai nodarbinātības jomai;
1.2.4. atcelt prasību saņemt jaunas tiesības uz nodarbinātību ārzemniekam, kuram pēc sešu mēnešu nodarbināšanas uzņēmumā mainās amats uzņēmuma ietvaros;
1.2.5. anulēt uzturēšanās atļauju darba ņēmējiem, kas gada laikā ilgāk nekā vienu mēnesi nepārtraukti atrodas bezalgas atvaļinājumā;
1.2.6. Nodarbinātības valsts aģentūrai izvērtēt iespēju Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmā iekļaut arī to trešo valstu pilsoņu dzīvesgaitas aprakstu (CV), kuri vēlas darbu meklēt Latvijā;
1.3. ārvalstu investoru uzņemšanas jomā Imigrācijas likumā precizēt investora ģimenes locekļu turpmākās uzturēšanās iespējas Latvijas Republikā investora nāves gadījumā;
1.4. komercreģistrā reģistrēto amatpersonu uzņemšanas jomā:
1.4.1. noteikt, ka ārzemniekiem, kas līdztekus darba līgumam ir komercreģistrā reģistrētas amatpersonas, uzturēšanās atļauja jāsaņem kā komercreģistrā reģistrētām amatpersonām, un uzņēmumam jāizpilda aktīvas ekonomiskās darbības kritērijs;
1.4.2. atcelt prasību par to, ka uzņēmumam jābūt reģistrētam komercreģistrā vismaz vienu gadu, pirms tā valdes loceklis ir tiesīgs pieprasīt uzturēšanās atļauju;
1.4.3. komercreģistrā reģistrētu valdes vai padomes locekli, prokūristu, administratoru, likvidatoru vai personālsabiedrības biedru, kam ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, vai personu, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli, atbrīvot no prasības noformēt izsaukumu, reģistrējot termiņuzturēšanās atļauju;
1.5. ārvalstu studentu uzņemšanas jomā:
1.5.1. paredzēt, ka termiņuzturēšanās atļauju izsniedz uz sešus mēnešus garāku termiņu, nekā noslēgts studiju līgums, lai students pēc studiju beigām var saņemt un legalizēt diplomu, kā arī iesniegt dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, ja viņš gatavojas turpināt studijas, meklēt darbu vai uzsākt darbu vai komercdarbību;
1.5.2. Imigrācijas likumā iekļaut nosacījumu par to, ka uzturēšanās atļauju var anulēt, ja students nesasniedz noteiktu progresu studijās;
1.5.3. paredzēt iespēju saņemt termiņuzturēšanās atļauju sagatavošanas vai adaptācijas programmas apguves laikā;
1.5.4. atcelt prasību darba devējam reģistrēt brīvu darba vietu Nodarbinātības valsts aģentūrā, ja ārzemnieka uzaicināšanas iemesls ir nodarbināšana saskaņā ar darba līgumu un ārzemnieks Latvijas Republikas teritorijā vismaz trīs semestru garumā ir apguvis pilna laika bakalaura, maģistra vai doktorantūras studiju programmu un ieguvis valsts atzītu augstākās izglītības diplomu par šīs studiju programmas apguvi;
1.6. pastāvīgās uzturēšanās tiesību piešķiršanas jomā ārzemniekiem, kas nepārtraukti piecus gadus uzturējušies Latvijā ar termiņuzturēšanās atļauju vai kā Latvijas nepilsoņi pirms citas valsts pilsonības iegūšanas, pastāvīgas uzturēšanās tiesības piešķirt atbilstoši likumā "Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā" noteiktajiem kritērijiem;
1.7. administratīvo procedūru uzlabošanas jomā:
1.7.1. samazināt to ārzemnieku kategoriju skaitu, kuriem nepieciešams veikt termiņuzturēšanās atļaujas ikgadējo reģistrāciju;
1.7.2. ieviest elektroniskos pakalpojumus, kas vienkāršo administratīvo procedūru;
1.7.3. pirms uzturēšanās atļaujas izsniegšanas nodrošināt biometrijas datu pārbaudi katram ārzemniekam;
1.8. integrācijas jomā definēt imigrantu grupas, kurām integrācijas pasākumi (valodas un integrācijas kursi) ir obligāta prasība.
2. Noteikt Iekšlietu ministriju par atbildīgo institūciju ziņojuma īstenošanā.
3. Iekšlietu ministrijai ziņojuma kopsavilkumā ietvertā 1. risinājuma varianta ieviešanai sagatavot Imigrācijas likumprojektu, un iekšlietu ministram līdz 2019. gada 30. decembrim iesniegt to noteiktā kārtībā Ministru kabinetā.
4. Ziņojuma kopsavilkumā ietvertā 1. risinājuma varianta ieviešanu nodrošināt no Iekšlietu ministrijas budžeta programmas 11.00.00 "Pilsonības un migrācijas lietas" līdzekļiem.
Ministru prezidents,veselības ministra pienākumu izpildītājs Māris KučinskisIekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
(Ministru kabineta2018. gada 15. februārarīkojums Nr. 61)
Konceptuāls ziņojums par imigrācijas politiku
| Ieguvumi no piedāvātā regulējuma | Vienkāršota administratīvā procedūra un samazinātas administratīvās izmaksas. |
|---|---|
| Piedāvātā risinājuma vājās puses | Samazināti ieņēmumi valsts budžetā, piešķirot uzturēšanās atļaujas uz ilgāku termiņu un atceļot prasību katru gadu apstiprināt izsaukumu termiņuzturēšanās atļauju pieprasīšanai |
| Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu | Samazināti ieņēmumi valsts budžetā par aptuveni 70 149 euro, tomēr šo samazinājumu kompensēs ārzemnieku, kas pieprasa uzturēšanās atļaujas Latvijā, skaita palielinājums, līdz ar to šis pasākums neietekmēs plānotās valsts nodevas apjomu. |
| Ieguvumi no piedāvātā regulējuma | Nesamazinās iekasētie valsts nodevu ieņēmumi par uzturēšanās atļauju reģistrāciju. |
| --- | --- |
| Piedāvātā risinājuma vājās puses | Administratīvā procedūra ir pārāk birokratizēta, apgrūtinot gan valsts pārvaldes iestāžu darbību, gan uzliekot nevajadzīgus pienākumus Latvijas iedzīvotājiem – trešo valstu pilsoņu uzaicinātājiem un pašiem ieceļotājiem. |
| Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu | Nav |
| 2015 | |
| --- | --- |
| Lauksaimniecība | 71 |
| Apstrādes rūpniecība | 116 |
| Pārējā rūpniecība | 24 |
| Būvniecība | 72 |
| Tirdzniecība | 159 |
| Transports | 85 |
| Komercpakalpojumi | 170 |
| Sabiedriskie pakalpojumi | 199 |
| Kopā | 896 |
| Fakts | Fakts | Fakts | Prognoze | Prognoze | |
|---|---|---|---|---|---|
| Izglītības pakāpes | 2014 | 2015 | 2016 | 2022 | 2030 |
| Pieprasījums kopātai skaitā: | 884,7 | 896,1 | 904,9 | 946,9 | 981,1 |
| Augstākā izglītība | 301,0 | 314,8 | 322,4 | 361,6 | 403,1 |
| Vidējā profesionālā izglītība | 292,9 | 300,7 | 302,3 | 311,1 | 318,9 |
| Vidējā vispārējā izglītība | 219,5 | 208,8 | 209,0 | 205,5 | 190,1 |
| Pamatizglītība | 71,2 | 71,8 | 71,3 | 68,6 | 68,9 |
| Piedāvājums kopātai skaitā: | 992,3 | 994,3 | 991,9 | 1007,4 | 1038,6 |
| Augstākā izglītība | 319,0 | 331,2 | 333,4 | 358,7 | 419,4 |
| Vidējā profesionālā izglītība | 329,0 | 333,8 | 324,6 | 285,8 | 255,0 |
| Vidējā vispārējā izglītība | 250,2 | 237,7 | 235,6 | 231,3 | 233,4 |
| Pamatizglītība | 94,0 | 91,6 | 98,4 | 131,6 | 130,8 |
| Profesijas grupa, (2 zīmes) | Skaits, N | Sadalījums, % |
|---|---|---|
| Kopā (bāze): | 8187 | 100,0% |
| 71 Būvnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki (izņemot elektriķus) | 1204 | 14,7 |
| 93 Raktuvju, būvniecības, ražošanas un transporta strādnieki | 781 | 9,5 |
| 51 Individuālo pakalpojumu jomas darbinieki | 690 | 8,4 |
| 33 Komercdarbības un pārvaldes (administrācijas) speciālisti | 649 | 7,9 |
| 72 Metālapstrādes, mašīnbūves un tām radniecīgu jomu strādnieki | 626 | 7,7 |
| 75 Pārtikas produktu pārstrādes un kokapstrādes strādnieki, apģērbu izgatavošanas un citi amatnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki | 540 | 6,6 |
| 52 Tirdzniecības darbinieki | 456 | 5,6 |
| 24 Komercdarbības un pārvaldes (administrācijas) vecākie speciālisti | 399 | 4,9 |
| 83 Pašgājēju mašīnu un iekārtu vadītāji un celšanas iekārtu un mašīnu operatori | 345 | 4,2 |
| Ieguvumi no piedāvātā regulējuma | Vienkāršota administratīvā procedūra viesstrādnieku uzņemšanai, tādējādi uzlabojot darba devēju iespējas operatīvi reaģēt uz darba tirgus vajadzībām un veicinot Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. |
|---|---|
| Piedāvātā risinājuma vājās puses | Iespējama vietējā darbaspēka nodarbinātības samazināšanās. |
| Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu | Nav |
| Ieguvumi no piedāvātā regulējuma | Samazināts risks vietējā darbaspēka izstumšanai no darba tirgus. |
| --- | --- |
| Piedāvātā risinājuma vājās puses | Darba devēju iespējas operatīvi reaģēt uz darba tirgus vajadzībām ir apgrūtinātas, apdraudēta tautsaimniecības izaugsme. |
| Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu | Nav |
| Ieguvumi no piedāvātā regulējuma | Pastāvīga investoru programmas nosacījumu maiņa izraisījusi investoru skaita būtisku samazinājumu, līdz ar to stabilitātes saglabāšana regulējumā varētu palīdzēt atjaunot ārvalstnieku interesi par investīcijām tautsaimniecībā. Paredzot kritērijus, kādiem izpildoties, investora ģimenes locekļi saglabā tiesības uzturēties Latvijas Republikā, tiek panākta lielāka tiesiskā skaidrība par programmas nosacījumiem. |
| --- | --- |
| Piedāvātā risinājuma vājās puses | Nav |
| Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu | Nav |
| Ieguvumi no piedāvātā regulējuma | 1) samazināta iespēja apiet Imigrācijas likumā iekļautos nosacījumus par to, ka uzņēmumam jāveicina Latvijas tautsaimniecības attīstība;2) atceļot prasību par viena gada reģistrāciju, pirms komercreģistrā reģistrēta amatpersona ir tiesīga pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju, netiek ierobežota komercdarbība;3) samazināts administratīvais slogs, atceļot izsaukuma noformēšanas prasību, reģistrējot uzturēšanās atļauju. |
| --- | --- |
| Piedāvātā risinājuma vājās puses | Nav |
| Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu | Nav |
| Ieguvumi no piedāvātā regulējuma | Saglabāta ieceļošanas kritēriju stabilitāte, tādējādi veicinot iespēju, ka ārvalstu komersanti pieņems lēmumu par komercdarbības veikšanu Latvijā. |
| --- | --- |
| Piedāvātā risinājuma vājās puses | Saglabājas risks, ka komercreģistrā reģistrētas amatpersonas, apejot imigrācijas nosacījumus, saņem uzturēšanās atļaujas kā darba ņēmēji, bet uzņēmuma darbības rezultātā Latvijas tautsaimniecības attīstība netiek veicināta. |
| Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu | Nav |
| Ieguvumi no piedāvātā regulējuma | 1) samazināta iespēja ļaunprātīgi izmantot iespēju saņemt uzturēšanās atļauju studiju nolūkā;2) veikti pasākumi, lai veicinātu augstas kvalifikācijas nodarbināto piesaistīšanu Latvijas darba tirgum. |
| --- | --- |
| Piedāvātā risinājuma vājās puses | Sarežģītākas administratīvās procedūras, kontrolējošajām institūcijām veicot studiju progresa un finansējuma avotu pārbaudi. |
| Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu | Nav |
| Ieguvumi no piedāvātā regulējuma | Saglabāta salīdzinoši vienkārša kontroles sistēma, studentiem izsniedzot un reģistrējot termiņuzturēšanās atļaujas. |
| --- | --- |
| Piedāvātā risinājuma vājās puses | Turpina pastāvēt risks, ka studenti nepilnvērtīgi iesaistās studiju procesā, galveno uzmanību veltot nodarbinātībai. |
| Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu | Nav |
| Ieguvumi no piedāvātā regulējuma | 1) samazināts risks, ka pastāvīgās uzturēšanās atļauju turētāji kļūst par slogu valsts speciālajam sociālās apdrošināšanas budžetam un veselības aizsardzības budžetam;2) paplašinātas pastāvīgās uzturēšanās tiesību saņēmēju tiesības uz mobilitāti. |
| --- | --- |
| Piedāvātā risinājuma vājās puses | Nav |
| Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu | Pozitīva ietekme uz pašvaldību budžetu sociālai palīdzībai un valsts budžetu valsts sociālajiem pabalstiem, jo uzturēšanās atļauju saņēmējiem, ja viņu finanšu līdzekļu apjoms tiks pārbaudīts un atzīts par nepietiekamu, netiks piešķirta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, un līdz ar to viņu tiesības vērsties pēc sociālās palīdzības ir ierobežotas. Ietekmes detalizēta aprēķināšana nav iespējama. |
| Ieguvumi no piedāvātā regulējuma | Nav |
| --- | --- |
| Piedāvātā risinājuma vājās puses | Pastāv divi dažādi regulējumi pastāvīgās uzturēšanās tiesību iegūšanai. |
| Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu | Nav |
| Ieguvumi no piedāvātā regulējuma | 1) Uzlabota klientu apkalpošanas kvalitāte;2) Saīsinātas administratīvās procedūras;3) Nav nepieciešamības palielināt migrācijas jomā nodarbināto ierēdņu skaitu;4) Samazināts risks izsniegt uzturēšanās atļauju ārzemniekam, kuram tā nav piešķirta. |
| --- | --- |
| Piedāvātā risinājuma vājās puses | Ietekme uz valsts budžetu – elektronisko pakalpojumu ieviešanas izmaksas un samazinājums no valsts nodevas, kas iekasēta par izsaukumu apstiprināšanu uzturēšanās atļauju reģistrācijai un par uzturēšanās atļaujas reģistrācijai iesniegto dokumentu izskatīšanu. |
| Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu | 1) Papildu drošības pasākumu izmaksas Iekšlietu ministrijai – biometrijas datu nolasīšanas iekārtu iegāde 100 darbavietām – 450 euro x 100= 45 000 euro; programmatūras izstrādei – 120 cilvēkstundas (viena cilvēkstunda – 446 euro (ar PVN)). 120 x 446 euro = 53 520 euro.2) Samazināti ieņēmumi valsts budžetā par aptuveni 70 149 euro, tomēr šo samazinājumu kompensēs ārzemnieku, kas pieprasa uzturēšanās atļaujas Latvijā, skaita palielinājums, līdz ar to šis pasākums neietekmēs plānotās valsts nodevas apjomu (šis ietekmes vērtējums jau minēts 1.risinājuma variantā ziņojuma 1.sadaļā "Ģimenes apvienošana". |
| Ieguvumi no piedāvātā regulējuma | 1) Nav izdevumu no valsts budžeta, kas saistīti ar elektronisko pakalpojumu ieviešanu2) Valsts budžeta ieņēmumi saglabājas pašreizējā līmenī |
| --- | --- |
| Piedāvātā risinājuma vājās puses | 1) Klientu apkalpošanas kvalitāte pasliktinās2) Ierēdņu skaita palielinājums, lai nodrošinātu klientu apkalpošanu un lēmumu pieņemšanu normatīvajos aktos noteiktajos termiņos |
| Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu | Ierēdņu skaita palielinājums radītu ietekmi uz valsts budžetu (Iekšlietu ministrija), bet tā detalizēta aprēķināšana nav iespējama. Attiecīgie izdevumi tiktu segti Iekšlietu ministrijai piešķirto līdzekļu ietvaros. |
| Ieguvumi no piedāvātā regulējuma | Tiek nodrošināta sistēmiska pieeja imigrantu integrācijas jautājumu risināšanai. |
| --- | --- |
| Piedāvātā risinājuma vājās puses | Nepieciešami papildus administratīvie resursi, lai nodrošinātu integrācijas pienākumu izpildi. |
| Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu | Nav. |
| Ieguvumi no piedāvātā regulējuma | Tiek nodrošināta sistēmiska pieeja imigrantu integrācijas jautājumu risināšanai. |
| --- | --- |
| Piedāvātā risinājuma vājās puses | Slogs valsts budžetam. |
| Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu | Valstij nodrošinot vismaz 50% no kursu finansējuma, izmaksas gadā sasniegtu 739 200 euro (2,20 euro x 120 stundas x 2800 personas). |
| euro | euro |
| --- | --- |
| Risinājums | Risinājums (risinājuma varianti) |
| Risinājums | Risinājums (risinājuma varianti) |
| Finansējums konceptuālā ziņojuma īstenošanai kopā | |
| tajā skaitā | |
| Ziņojuma sadaļās norādītais 1. risinājuma variants | |
| Valsts budžets (Iekšlietu ministrija) | |
| Pašvaldību budžets | |
| Ziņojuma sadaļās norādītais 2. risinājuma variants | |
| Valsts budžets | |
| Pašvaldību budžets |
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.