Muitas maksājumu parāda galvojumu un avansa iemaksu administrēšanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 86Rīgā 2018. gada 13. februārī (prot. Nr. 9 6. §)

Izdoti saskaņā ar Muitas likuma 25. panta otrās daļas 1. punktu, 26. panta otro daļu un 27. panta ceturto daļu, Pievienotās vērtības nodokļalikuma 85. panta astotās daļas 2. punktu un likuma "Par akcīzes nodokli" 32. panta septīto daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. muitas maksājumu parāda galvojuma iesniegšanas, piešķiršanas, piemērošanas, apturēšanas, atjaunošanas un anulēšanas kārtību;

1.1.1 kārtību, kādā izsniedz, groza, aptur, atjauno, atceļ un anulē atļauju, lai sniegtu vispārējo galvojumu, ieskaitot iespējamo samazinājumu un atbrīvojumu (turpmāk – vispārējā galvojuma atļauja);

1.2. pievienotās vērtības nodokļa parāda galvojuma veidus, iesniegšanas, pieņemšanas, piemērošanas, apmēra noteikšanas, uzskaites un dzēšanas kārtību un prasības personas atbrīvošanai no pievienotās vērtības nodokļa parāda galvojuma iesniegšanas;

1.3. akcīzes nodokļa parāda galvojuma iesniegšanas, administrēšanas un dzēšanas kārtību;

1.4. gadījumus, kad akcīzes nodokļa galvojums nav jāiesniedz, un nosacījumus, kurus izpildot nodokļa maksātājam var samazināt galvojuma summu;

1.5. muitas maksājumu parāda galvojuma apmēra noteikšanas, uzskaites un atbrīvošanas kārtību;

1.6. Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk – regula Nr. 952/2013), 89. panta 9. punktā minētā atbrīvojuma piemērošanas kārtību;

1.7. kārtību, kādā iegūstams galvinieka statuss Eiropas Savienības tieši piemērojamo normatīvo aktu muitas jomā izpratnē, un galvinieka tiesības un pienākumus;

1.8. muitas maksājumu parāda samaksas termiņa atlikšanas un atliktā muitas maksājumu parāda samaksas kontroles un uzskaites kārtību;

1.8.1 kārtību, kādā izsniedz, groza, aptur, atjauno, atceļ un anulē atļauju, lai atliktu muitas maksājumu samaksu (turpmāk – atliktā maksājuma atļauja);

1.9. kārtību, kādā drošības naudu iemaksā, atmaksā un pārskaita valsts budžetā;

1.10. kārtību, kādā administrē Valsts ieņēmumu dienesta deponēto naudas līdzekļu uzskaites kontā (turpmāk – deponēto naudas līdzekļu uzskaites konts) avansā iemaksātos muitas maksājumus (turpmāk – avansa maksājums).

2. Preču muitošanā muitas maksājumu parādu, kas radies vai var rasties, nodrošina ar galvojumu.

3. Piemērojot muitas procedūru vai pagaidu uzglabāšanu, Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestāde uzrauga galvojumu muitas maksājumu parādam, kas radies vai var rasties, un nosaka tā apmēru atbilstoši regulas Nr. 952/2013 89. un 90. pantam, Pievienotās vērtības nodokļa likumam un likumam "Par akcīzes nodokli".

4. Galvojumu Valsts ieņēmumu dienestā var iesniegt:

4.1. persona, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas jomā ir atbildīga par muitas maksājumu parādu (turpmāk – parādnieks);

4.2. persona, kura var kļūt atbildīga par muitas maksājumu parādu, kas var rasties;

4.3. persona, kura atbilstoši regulas Nr. 952/2013 nosacījumiem iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu regulas Nr. 952/2013 148. pantā vai regulas Nr. 952/2013 211. pantā noteikto atļauju saņemšanai;

4.4. persona saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punktu, ja galvinieks personai, kura sniedz galvojumu, ir atļāvis galvojumu izmantot trešās personas muitas parāda nodrošināšanai.

5. Saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 97. pantu par vienu muitas maksājumu parādu var iesniegt vairākus galvojumus un galvojumus var sniegt vairākas šo noteikumu 4. punktā minētās personas. Šādos gadījumos minētās personas saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 84. pantu par muitas maksājumu parādu atbild proporcionāli sniegtajai galvojuma daļai.

6. Piemērojot īpašas muitas procedūras (izņemot muitas procedūras – tranzīts vai pagaidu ievešana ar pilnu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa) vai pagaidu uzglabāšanu, izmanto galvojumu muitas maksājumu parādam, kas var rasties. Šādā gadījumā muitas maksājumu parāds, kas var rasties, ietver:

6.1. muitas parādu;

6.2. akcīzes nodokļa parādu.

7. Piemērojot muitas procedūru – pagaidu ievešana ar pilnu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa, izmanto galvojumu muitas maksājumu parādam, kas var rasties, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 89. panta 8. punkta "c" apakšpunktu un Komisijas 2015. gada 28. jūlija Deleģētās regulas (ES) 2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (turpmāk – regula Nr. 2015/2446), 81. pantu galvojums nav jāsniedz. Gadījumos, kad galvojums pagaidu ievešanai ir jāsniedz, muitas maksājumu parāds, kas var rasties, ietver:

7.1. muitas parādu;

7.2. pievienotās vērtības nodokļa parādu.

8. Nododot patēriņam aizstājējproduktus ar vienlaicīgu laišanu brīvā apgrozībā muitas procedūrā – izvešana pārstrādei –, pirms tiek izvestas preces ar defektiem, izmanto galvojumu muitas maksājumu parādam, kas var rasties. Šādā gadījumā muitas maksājumu parāds, kas var rasties, ietver:

8.1. muitas parādu;

8.2. akcīzes nodokļa parādu.

9. Piemērojot muitas procedūras – laišana brīvā apgrozībā un galapatēriņš, izmanto galvojumu muitas maksājumu parādam, kas radies. Šādā gadījumā muitas maksājumu parāds, kas radies, ietver:

9.1. muitas parādu;

9.2. pievienotās vērtības nodokļa parādu.

10. Ja par galvojumu muitas maksājumu parādam, kas var rasties, izmanto drošības naudas iemaksu, muitas maksājumu parāds, kas var rasties, ietver:

10.1. muitas parādu;

10.2. akcīzes nodokļa parādu;

10.3. pievienotās vērtības nodokļa parādu.

11. Piemērojot muitas procedūru – tranzīts, izmanto galvojumu muitas maksājumu parādam, kas var rasties. Šādā gadījumā muitas maksājumu parāds, kas var rasties, ietver:

11.1. muitas parādu;

11.2. akcīzes nodokļa parādu;

11.3. pievienotās vērtības nodokļa parādu.

12. Šo noteikumu 4.2. apakšpunktā minētā persona, piemērojot muitas procedūras (izņemot muitas procedūras – tranzīts, laišana brīvā apgrozībā un pagaidu ievešana ar pilnu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa) vai pagaidu uzglabāšanu, muitas maksājumu parādam, kas var rasties, piemēro regulas Nr. 952/2013 89. panta 9. punktā minēto atbrīvojumu, noformējot vienu vai vairākas muitas vai pagaidu uzglabāšanas deklarācijas, ja kopējā nodrošināmā muitas maksājumu parāda summa visā laikposmā, kamēr muitas maksājumu parāds var rasties, nepārsniedz regulas Nr. 952/2013 89. panta 9. punktā noteikto statistiskās vērtības slieksni.

13. Ja persona piemēro šo noteikumu 12. punktā minēto atbrīvojumu pagaidu uzglabāšanai, tā Valsts ieņēmumu dienestā kopā ar pagaidu uzglabāšanas deklarāciju iesniedz parakstītu aprēķinu par muitas maksājumu parādu, kas var rasties. Aprēķinā norāda rēķina numuru un izsniegšanas datumu, kā arī preces vērtību, no kuras tiek aprēķināts muitas maksājumu parāds, kas var rasties.

14. Galvojums muitas parādam, kas radies vai var rasties, nav jāiesniedz:

14.1. ja muitas parāds netiek paziņots saskaņā ar Muitas likuma 8. pantu;

14.2. ja Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar šo noteikumu 12. punktu šo noteikumu 4.2. apakšpunktā minētajai personai ir piešķīris atbrīvojumu no prasības sniegt galvojumu;

14.3. ievedot preces brīvajās zonās.

15. Galvojums muitas maksājumu parādam par akcīzes nodokli nav jāsniedz šādos gadījumos:

15.1. ja precēm piemēro atbrīvojumu no akcīzes nodokļa saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" V nodaļu;

15.2. par akcīzes precēm, kurām saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 8. panta trešo daļu neiesniedz galvojumu;

15.3. ja šo noteikumu 4.2. apakšpunktā minētā persona ir saņēmusi atzītā uzņēmēja statusu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 39. pantu (izņemot gadījumu, ja tiek piemērota muitas procedūra – tranzīts);

15.4. ievedot preces brīvajās zonās;

15.5. par naftas produktiem (degvielu), kurus uzglabā muitas noliktavā kā valsts drošības rezervju naftas produktus (degvielu).

16. Galvojums muitas maksājumu parādam par pievienotās vērtības nodokli nav jāsniedz šādos gadījumos:

16.1. ja parādnieks, piemērojot muitas procedūras – laišana brīvā apgrozībā un galapatēriņš (muitas maksājumu parādam, kas radies) –, izmanto īpašo pievienotās vērtības nodokļa režīmu preču importa darījumos;

16.2. ja šo noteikumu 4.2. apakšpunktā minētā persona, piemērojot muitas procedūru – tranzīts, ir saņēmusi atzītā uzņēmēja statusu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 39. pantu un muitas maksājumu parādu, kas var rasties, nodrošina ar vispārējo galvojumu;

16.3. ievedot preces brīvajās zonās.

17. Persona šajos noteikumos minētos iesniegumus un ar tiem saistītos dokumentus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā, izmantojot Muitas likuma 13. panta pirmajā daļā minēto Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu (izņemot šo noteikumu 18. punktā noteiktos gadījumus).

18. Lai iesniegtu un apstrādātu vispārējā galvojuma atļauju un atliktā maksājuma atļauju pieteikumus, kā arī pārvaldītu ar pieteikumiem vai atļaujām saistītos lēmumus, tai skaitā par atļaujas grozījumiem, apturēšanu, atcelšanu un anulēšanu, izmanto regulas Nr. 952/2013 6. panta 1. punktā minētās elektroniskās datu apstrādes metodes (turpmāk – Muitas lēmumu sistēma). Lai veiktu autentificēšanu un piekļuves verificēšanu Muitas lēmumu sistēmā, izmanto Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu.

2. Galvinieka statusa piešķiršana, apturēšana un anulēšana un galvinieka atbildība

19. Galvinieks saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 94. panta 1. punktu ir kāda no šādām personām:

19.1. persona, kura ir saņēmusi atļauju kredītiestādes darbībai vai licenci apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbībai Eiropas Savienībā;

19.2. persona, kurai Valsts ieņēmumu dienests ir piešķīris galvinieka statusu.

20. Ja persona vēlas saņemt šo noteikumu 19.2. apakšpunktā minēto galvinieka statusu, tā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu par galvinieka statusa piešķiršanu un bankas izsniegtu apliecinājumu par šo noteikumu 21.7. apakšpunktā minēto depozīta kontu. Iesniegumā norāda galvojuma apmēru un darbības, kurām tā vēlas izsniegt galvojumu.

21. Valsts ieņēmumu dienests piešķir galvinieka statusu šo noteikumu 20. punktā minētajai personai, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

21.1. persona ir reģistrēta Latvijas Republikā;

21.2. persona vismaz divus gadus pirms dienas, kad tā iesniegusi Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu par galvinieka statusa piešķiršanu, ir reģistrējusi un kopš reģistrācijas dienas nepārtraukti veic saimniecisko darbību iekšzemē;

21.3. personai pēdējos divos gados ir stabils finansiālais stāvoklis un pietiekami apgrozāmie līdzekļi saistību izpildei. To vērtē, atbilstoši pēdējo divu gadu pārskatos norādītajiem datiem aprēķinot:

21.3.1. kopējo likviditātes koeficientu. Minētais koeficients nedrīkst būt mazāks par 2;

21.3.2. finansiālās stabilitātes koeficientu – saistību īpatsvaru bilancē. Minētais koeficients nedrīkst būt lielāks par 1;

21.4. personai nav nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu vai attiecīgo maksājumu termiņi ir pagarināti (atlikti, sadalīti) saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. pantu un tā veic maksājumus saskaņā ar nodokļu administrācijas lēmumu (nomaksas grafiku) vai nodokļu administrācijas lēmuma izpilde ir apturēta saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 80. pantu vai Muitas likuma 11. panta trešo daļu;

21.5. persona gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas par galvinieka statusa piešķiršanu nav sodīta par nodokļu aprēķina vai nodokļu maksāšanas kārtības nosacījumu pārkāpumiem;

21.6. personas (juridiskas personas) dibinātājs, valdes vai padomes loceklis nav atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījumā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, par piesavināšanos, neatļautu labumu pieņemšanu, komerciālo uzpirkšanu, kukuļņemšanu, kukuļdošanu, kukuļa piesavināšanos vai starpniecību kukuļošanā, kā arī par minētajiem noziedzīgiem nodarījumiem personai (juridiskai personai) saskaņā ar Krimināllikumu nav piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis;

21.7. galvojuma darbībām ir izveidots depozīta konts ar naudas līdzekļu uzkrājumu galvojuma apmērā iespējamā muitas maksājumu parāda segšanai.

22. Galvinieks:

22.1. piecu darbdienu laikā paziņo Valsts ieņēmumu dienestam par galvinieka saistību atcelšanu;

22.2. 10 darbdienu laikā pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma saņemšanas iesniedz informāciju un apstiprinātas dokumentu kopijas par galvinieka saistībām, ko tas izsniedzis saskaņā ar regulas Nr. 2015/2447 151. pantu.

23. Valsts ieņēmumu dienests pēc galvinieka vai personas, kura iesniegusi galvojumu, pieprasījuma veic nepieciešamās pārbaudes un sniedz ziņas par saistībām (pilnā apmērā vai daļu no tām), no kurām galvinieks ir atbrīvots.

24. (Svītrots ar MK 11.11.2025. noteikumiem Nr. 660)

25. Ja konstatēts muitas maksājumu parāds, Valsts ieņēmumu dienests normatīvajos aktos noteiktajā termiņā izdod nodokļu kontroles rēķinu vai nodokļu revīzijas (audita) rezultātā pieņem lēmumu un paziņo parādniekam prasību samaksāt muitas maksājumu parādu. Ja parādnieks muitas lietu un nodokļu jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav samaksājis muitas maksājumu parādu un ja galvojums nav atbrīvots, Valsts ieņēmumu dienests par muitas maksājumu parādu informē galvinieku, kura galvojuma saistības ir spēkā, piemērojot muitas procedūras vai pagaidu uzglabāšanu. Ja galvojumu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punktu iesniegusi persona, kas nav parādnieks, Valsts ieņēmumu dienests par muitas maksājumu parādu informē minēto personu un tās galvinieku.

26. Ja parādnieks muitas lietu un nodokļu jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņā nav samaksājis muitas maksājumu parādu, parādniekam piemērojot muitas procedūru (izņemot muitas procedūras – tranzīts un uzglabāšana muitas noliktavā) attiecīgā galvojuma darbības laikā, Valsts ieņēmumu dienests gada laikā no nodokļu kontroles rēķina vai nodokļu revīzijas (audita) rezultātā pieņemtā lēmuma paziņošanas dienas nosūta galviniekam un personai, kas sniegusi galvojumu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punkta otro teikumu, prasību samaksāt muitas maksājumu pamatparādu, kas nepārsniedz galvojuma summu un atbilst galvojuma nosacījumiem.

27. Ja parādnieks, piemērojot muitas procedūru – tranzīts, muitas lietu un nodokļu jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņā nav samaksājis muitas maksājumu parādu, Valsts ieņēmumu dienests regulas Nr. 2015/2446 85. panta 2. punktā noteiktajā termiņā nosūta galviniekam prasību samaksāt muitas maksājumu pamatparādu, kas nepārsniedz galvojuma summu.

28. Ja parādnieks muitas lietu un nodokļu jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņā nav samaksājis muitas maksājumu parādu, parādniekam piemērojot pagaidu uzglabāšanu vai muitas procedūru – uzglabāšana muitas noliktavā, Valsts ieņēmumu dienests gada laikā no nodokļu kontroles rēķina vai nodokļu revīzijas (audita) rezultātā pieņemtā lēmuma paziņošanas dienas nosūta galviniekam, kura saistības ir spēkā, piemērojot pagaidu uzglabāšanu vai muitas procedūru – uzglabāšana muitas noliktavā, prasību samaksāt muitas maksājumu pamatparādu, kas nepārsniedz galvojuma summu un atbilst galvojuma nosacījumiem. Ja galvojumu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punktu iesniegusi persona, kas nav parādnieks, Valsts ieņēmumu dienests minēto prasību nosūta personai, kas sniegusi galvojumu.

29. Ja parādnieks muitas lietu un nodokļu jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņā nav samaksājis muitas maksājumu parādu un laikā, kad atbilstoši šo noteikumu 26., 27. un 28. punktam Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs pieprasīt samaksāt attiecīgo muitas maksājumu parādu, ar tiesas spriedumu ir pasludināts parādnieka maksātnespējas process vai ir stājies spēkā tiesas lēmums par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības vērsties pie galvinieka un pie personas, kas sniegusi galvojumu, ja galvojumu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punktu iesniegusi persona, kas nav parādnieks, ar prasību samaksāt muitas maksājumu pamatparādu, kas nepārsniedz galvojuma summu un atbilst galvojuma nosacījumiem.

29.1 Ja persona, kas sniegusi galvojumu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punkta otro teikumu, šo noteikumu 26., 28. un 29. punktā minētajā gadījumā muitas lietu un nodokļu jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņā nav samaksājusi muitas maksājumu parādu, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības vērsties pie personas, kas sniegusi galvojumu, galvinieka, ja galvojumu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punktu iesniegusi persona, kas nav parādnieks, ar prasību samaksāt muitas maksājumu pamatparādu, kas nepārsniedz galvojuma summu un atbilst galvojuma nosacījumiem.

30. Galvinieks un persona, kas sniegusi galvojumu, vai tās galvinieks, ja galvojumu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punktu iesniegusi persona, kas nav parādnieks, 30 dienu laikā no šo noteikumu 26., 27., 28., 29. vai 29.1 punktā minētās Valsts ieņēmumu dienesta prasības paziņošanas dienas samaksā muitas maksājumu pamatparādu.

31. Ja šo noteikumu 30. punktā minētais termiņš nav ievērots, galvinieks un persona, kas sniegusi galvojumu, vai tās galvinieks, ja galvojumu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punktu iesniegusi persona, kas nav parādnieks, par katru nokavēto dienu maksā nokavējuma naudu 0,1 % apmērā no muitas maksājumu pamatparāda summas, kas galviniekam un personai, kas sniegusi galvojumu, ja galvojumu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punktu iesniegusi persona, kas nav parādnieks, ir paziņota saskaņā ar šo noteikumu 26., 27., 28., 29. vai 29.1 punktu, bet ne vairāk kā 100 % apmērā no tās.

32. Šo noteikumu 26., 27., 28., 29., 29.1, 30. un 31. punktā minētā prasība ir uzskatāma par administratīvo aktu, un tā piespiedu izpilde veicama pēc labprātīgai samaksai noteiktā 30 dienu termiņa notecējuma nokavēto nodokļu maksājumu piedziņai bezstrīdus kārtībā, kas noteikta likumā "Par nodokļiem un nodevām", pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.

33. Ja galvinieks vai persona, kas sniegusi galvojumu, vai tās galvinieks, ja galvojumu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punktu iesniegusi persona, kas nav parādnieks, ir samaksājis parādnieka muitas maksājumu parādu, bet pēc tam galvinieks vai persona, kas sniegusi galvojumu, vai tās galvinieks, ja galvojumu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punktu iesniegusi persona, kas nav parādnieks, vai parādnieks ar dokumentiem pierāda, ka minētais maksājumu parāds nav bijis pamatots, Valsts ieņēmumu dienests atmaksā galviniekam vai personai, kas sniegusi galvojumu, vai tās galviniekam, ja galvojumu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punktu iesniegusi persona, kas nav parādnieks, tā samaksāto maksājumu summu. Pieprasījums par nepareizi piedzīto maksājumu summu atmaksāšanu iesniedzams ne vēlāk kā triju gadu laikā no tā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas, kurš dod pamatu pieprasīt atmaksāt nepareizi piedzīto maksājumu summu.

34. Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu apturēt galvinieka statusu, kas piešķirts saskaņā ar šo noteikumu 21. punktu, ja ir konstatēts kāds no šādiem apstākļiem:

34.1. galvinieks neatbilst šo noteikumu 21. punktā minētajām prasībām;

34.2. galvinieks nav ievērojis kādu no šo noteikumu 22. punktā minētajām prasībām.