Zaudējis spēku - Saistošie noteikumi par ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas kārtību Jēkabpils pilsētā
Jēkabpils pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.2Jēkabpilī 2018.gada 11.janvārī
APSTIPRINĀTSar Jēkabpils pilsētas domes 11.01.2018.lēmumu Nr.15 (prot. Nr.1, 17.§)Izdoti saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma6.panta pirmo daļu, ceturtās daļas 1., 2., 3. un 4.punktu
1. Vispārīgie jautājumi
1. Saistošie noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā ūdensapgādes tīkli vai kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, tai skaitā prasības komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvei;
1.2. centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības, tai skaitā, prasības notekūdeņu novadīšanai centralizētajā kanalizācijas sistēmā, brīvkrānu un ugunsdzēsības ierīču lietošanas un aizsardzības prasības;
1.3. sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramos noteikumus, tai skaitā līguma slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtību;
1.4. administratīvo atbildību par šo noteikumu pārkāpšanu.
2. Noteikumos ietvertie termini lietoti Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma un citu saistīto normatīvo aktu izpratnē.
3. Noteikumos ir lietoti šādi termini:
3.1. Pakalpojumu lietotājs – nekustamā īpašuma īpašnieks (daudzdzīvokļu īpašumu mājā – visi dzīvokļu īpašnieki) vai valdītājs, kurš saņem noteikta veida sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus, pamatojoties uz noslēgtu pakalpojuma līgumu;
3.2. Pakalpojuma sniedzējs – komersants, ar kuru pašvaldība noslēgusi līgumu par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu Jēkabpils pilsētā;
3.3. Pakalpojumu līgums – līgums par sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem starp Pakalpojumu lietotāju un Pakalpojumu sniedzēju par ūdensapgādes un/vai kanalizācijas pakalpojumiem;
3.4. Tīklu piederības robežakts – Pakalpojumu sniedzēja un Pakalpojumu lietotāja parakstīts dokuments, kurā norādītas robežas, kādās ūdensvada un kanalizācijas tīklus apkalpos katra Pakalpojumu līguma puse;
3.5. Ūdens patēriņa norma komercuzskaitei – ūdens patēriņa norma vienam iedzīvotājam (litri diennaktī) atbilstoši Noteikumu 2.pielikumam.
4. Noteikumu mērķis ir noteikt sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu (turpmāk – ūdenssaimniecības pakalpojumi) sniegšanas un lietošanas kārtību, lai veicinātu kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību un nodrošinātu Pakalpojumu lietotājus ar nepārtrauktiem pakalpojumiem, uzlabotu vides situāciju Jēkabpils pilsētā un dabas resursu racionālu izmantošanu.
5. Noteikumi neattiecas uz lietus notekūdeņu novadīšanu lietus kanalizācijas sistēmā.
6. Jēkabpils pilsētas pašvaldībā pilnvarots sniegt sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus ir SIA "Jēkabpils ūdens", reģistrācijas Nr. 45403000395.
2. Kārtība, kādā ūdensapgādes tīkli vai kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai
7. Kārtību, kādā ūdensapgādes tīkli vai kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai nosaka Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums, saistītie Ministru kabineta noteikumi un šie noteikumi.
8. Pirms būvniecības ieceres iesnieguma iesniegšanas būvvaldē nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs iesniedz Pakalpojumu sniedzējam aizpildītu iesniegumu (turpmāk – Iesniegums) tehnisko noteikumu saņemšanai un, ja nepieciešams noteikumu saņemšanai par lietus ūdeņu novadīšanu centralizētajās kanalizācijas sistēmās, kā arī saņem no inženiertīklu īpašniekiem pieslēgšanās (atslēgšanās) vai inženiertīklu šķērsošanas tehniskās prasības.
9. Tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir 1 gads.
10. Nekustamā īpašuma pieslēgšana centralizētās ūdensapgādes sistēmai un centralizētās kanalizācijas sistēmai ir obligāta zemes gabalam jaunbūves būvniecības gadījumā, ja piegulstošajā ielā atrodas centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas tīkli, un pašvaldības teritorijas plānojumā attiecīgā teritorija ir noteikta kā apbūves teritorija, kur ir ierīkojamas centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas.
11. Ja ūdens padeve īpašumā paredzēta no divām neatkarīgām ārējās ūdensapgādes sistēmām (piemēram: no vietējās akas vai urbuma un centralizētās ūdensapgādes sistēmas), uz centralizētās ūdensapgādes sistēmas obligāti jābūt ierīkotam pretvārstam.
12. Ja nekustamā īpašumā pagraba telpās ir ierīkotas sanitārās iekārtas, uz kanalizācijas izvada jābūt ierīkotam vienvirziena vārstam, lai novērstu pagraba telpu applūšanu.
13. Pēc ūdensvada pievada un/vai kanalizācijas izvada izbūves pabeigšanas nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs Pakalpojumu sniedzējam iesniedz:
13.1. izbūvēto tīklu izpildmērījuma plānu grafiskā un digitālā formā;
13.2. aktu par komercuzskaites mēraparāta mezgla pieņemšanu;
13.3. kanalizācijas pašteces tīkliem, kuru dn≥200mm, TV inspekcijas (cauruļvada vizuālā apskate no iekšpuses ar videokameru un tās tehniskā stāvokļa novērtēšana) rezultātus;
13.4. segto darbu aktus.
14. Pēc nekustamā īpašuma izvada izbūves līdz centralizētajam kanalizācijas tīklam un objekta pieņemšanas ekspluatācijā, nekustamā īpašnieks vai valdītājs likvidē īpašumā esošās būves un sistēmas, kuras tika izmantotas nekustamajā īpašumā radīto notekūdeņu uzkrāšanai.
15. Ja ūdensvada ievadu vai kanalizācijas izvadu centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai nav iespējams pievienot tīklu izvietojuma dēļ, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut nekustamā īpašuma īpašniekam kā blakuslietotājam pievadu pievienot pie cita Pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes (aiz komercuzskaites mēraparāta mezgla) un kanalizācijas cauruļvadiem, tai skaitā šķērsojot cita īpašnieka nekustamo īpašumu, ja šāda pievienošana ir rakstveidā saskaņota ar zemes īpašnieku un Pakalpojumu lietotāju, un šāda pievienošana nepasliktina ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojuma saņemšanu citiem Pakalpojumu lietotājiem. Šādā gadījumā ir jābūt saskaņotam Tīklu piederības robežaktam un noslēgtam līgumam starp blakuslietotāju un Pakalpojumu lietotāju.
16. Ja nav iespējams komercuzskaites mēraparāta mezglu izbūvēt normatīvajos aktos noteiktajā vietā, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut to izbūvēt Pakalpojumu sniedzēja noteiktajā vietā, ko nosaka tehniskajos noteikumos.
17. Pēc komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūves, Pakalpojumu sniedzējs uzstāda verificētu komercuzskaites mēraparātu, kas ir Pakalpojumu sniedzēja īpašums.
3. Centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas, brīvkrānu un ugunsdzēsības ierīču ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības
3.1. Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu piederība un uzturēšana
18. Pakalpojumu sniedzēja īpašumā, valdījumā un atbildības robežās ir un par Pakalpojumu sniedzēja līdzekļiem tiek izbūvētas, ekspluatētas un remontētas šādas ūdenssaimniecības būves:
18.1. centralizētā ūdensapgādes sistēma, tai skaitā ūdensapgādes cauruļvadi, cauruļvadu armatūra, komercuzskaites mēraparāti, ūdens brīvkrāni un ugunsdzēsības hidranti;
18.2. centralizētā kanalizācijas sistēma, tai skaitā kanalizācijas cauruļvadi, skatakas un komercuzskaites mēraparāti, ja tos uzstādījis Pakalpojumu sniedzējs.
19. Pakalpojumu lietotāja atbildības robežās ir un par Pakalpojumu lietotāja līdzekļiem tiek izbūvētas, ekspluatētas un remontētas šādas ūdensapgāde un kanalizācijas būves:
19.1. nekustamā īpašuma zemes robežās un ārpus tām esošais ūdensapgādes pievads līdz centralizētās ūdensapgādes sistēmas cauruļvadu pirmajam aizbīdnim;
19.2. nekustamā īpašuma zemes robežās un ārpus tā esošais kanalizācijas izvads līdz centralizētās kanalizācijas sistēmas cauruļvadu pirmajai skatakai. Ja kanalizācijas izvads centralizētajai kanalizācijas sistēmai izbūvēts bez akas, tad izvads līdz pieslēguma vietai centralizētās kanalizācijas sistēmas cauruļvadam.
20. Pēc saskaņošanas ar Pakalpojumu lietotāju, Pakalpojumu sniedzējs savu sistēmu uzturēšanai ir tiesīgs jebkurā laikā apsekot Pakalpojumu lietotāja nekustamo īpašumu, lai pārliecinātos par ūdensapgādes un kanalizācijas inženierbūvju ekspluatācijas drošību un atbilstību ekspluatācijas noteikumiem.
21. Gadījumā, ja Pakalpojumu sniedzējs konstatē centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmas drošas ekspluatācijas apdraudējuma riskus, tas var nekavējoties atslēgt Pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu no centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas.
22. Ja Pakalpojumu sniedzējs Pakalpojumu lietotāja īpašumā vai valdījumā konstatē avāriju ūdensapgādes sistēmā, kā rezultātā radusies ūdens noplūde, ko nevar uzskaitīt ar komercuzskaites mēraparātu, ūdens zudumus aprēķina atbilstoši 3. vai 4.pielikumam.
3.2. Prasības notekūdeņu novadīšanai centralizētajā kanalizācijas sistēmā
23. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir atļauts novadīt notekūdeņus:
23.1. kuri nekaitē centralizētās kanalizācijas sistēmas būvēm un neietekmē būvju funkcijas, to ekspluatācijas mūžu;
23.2. kuri nav bīstami centralizētās kanalizācijas sistēmas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apkalpojošā personāla veselībai;
23.3. kurus kopā ar sadzīves notekūdeņiem var attīrīt Pakalpojumu sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, ievērojot Pakalpojumu sniedzējam izsniegtās piesārņojošās darbības atļaujas prasības un izsniegtos tehniskos noteikumus, kā arī attīrīšanas iekārtu tehnoloģiskos parametrus;
23.4. kuru temperatūra nepārsniedz +40°C, un vides pH ir robežās no 6,5 līdz 8,5;
23.5. kuri nesatur vielas, kuras piesārņo kanalizācijas cauruļvadus vai nogulsnējas uz kanalizācijas skataku sienām (piemēram – tauki);
23.6. kuru sastāvā piesārņojošo vielu koncentrācijas nepārsniedz 1.pielikumā noteiktās maksimāli pieļaujamās koncentrācijas.
24. Ja Pakalpojumu lietotāja novadāmo notekūdeņu piesārņojums pārsniedz 1.pielikumā maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, tad:
24.1. Pakalpojumu lietotāja notekūdeņiem, pirms to novadīšanas centralizētajā kanalizācijas sistēmā, jābūt attīrītiem vietējās attīrīšanas iekārtās tādā pakāpē, ka netiek pārsniegtas piesārņojošo vielu maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, kas noteiktas 1.pielikumā;
24.2. atsevišķos gadījumos, ievērojot normatīvos aktus, Pakalpojumu sniedzējs var atļaut Pakalpojumu lietotājam novadīt centralizētā kanalizācijas sistēmā notekūdeņus bez iepriekšējas attīrīšanas vai daļēji attīrītus notekūdeņus, ja maksimāli pieļaujamā notekūdeņu piesārņojuma koncentrācijas un papildu maksa noteikta Pakalpojuma līgumā, un ja piesārņojuma koncentrāciju pārsniegumu gadījumā netiek nodarīts kaitējums centralizētajai kanalizācijas sistēmai un/vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.
25. Pakalpojumu lietotāja pienākums ir nekavējoties ziņot Pakalpojumu sniedzējam par paaugstināta piesārņojuma rašanos novadāmajos notekūdeņos tehnoloģisku avāriju gadījumā, kā arī ziņot par atklātiem bojājumiem centralizētajā ūdensapgādes vai centralizētajā kanalizācijas sistēmā.
26. Gadījumos, ja centralizētajā kanalizācijas sistēmā iepludinātajos notekūdeņos tiek konstatēts piesārņojums un Pakalpojuma līgumā ar Pakalpojumu sniedzēju to pieņemšanas nosacījumi nav noteikti, un tas var izraisīt vai izraisa avāriju centralizētajā kanalizācijas sistēmā vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtas darbības traucējumus, tad Pakalpojumu sniedzējam ir tiesības pārtraukt notekūdeņu pieņemšanu bez brīdinājuma.
27. Ja tiek konstatēts Pakalpojumu sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ieplūdē vai kanalizācijas tīklos paaugstināts notekūdeņu piesārņojums, Pakalpojumu sniedzējam ir tiesības veikt paraugu noņemšanu un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu apsekošanu Pakalpojumu lietotāja nekustamajā īpašumā. Pakalpojumu lietotājam nav tiesību aizliegt paraugu noņemšanu.
28. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir aizliegts novadīt notekūdeņus, kuri satur:
28.1. prioritārās vielas, kuras atzītas par ūdens videi īpaši bīstamām un kuru emisiju un noplūdi nepieciešams novērst līdz normatīvajos aktos noteiktajam laikam;
28.2. degošus piemaisījumus un izšķīdinātas gāzveida vielas, kuras var veicināt uzliesmojošu maisījumu rašanos centralizētajā kanalizācijas sistēmā;
28.3. bioloģiski nedegradējamas sintētiskās virsmas aktīvās vielas;
28.4. skābes un citas vielas, kuras var izraisīt cilvēka veselībai bīstamu gāzu (sērūdeņraža oglekļa oksīda, zilskābes, sēroglekļa u.c.) izdalīšanos;
28.5. radioaktīvas vielas;
28.6. cietus priekšmetus, tekstilizstrādājumus, plastmasas izstrādājumus, stiklu, smiltis, grunti, eļļas, taukus un citas vielas, kas var veicināt centralizētās kanalizācijas sistēmas (vai cauruļvadu) aizsērēšanu;
28.7. nesasmalcinātus pārtikas un ražošanas atkritumus, koncentrētus šķīdumus, atslāņa un krāsvielu šķīdumus.
3.3. Prasības centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu ekspluatācijai un aizsardzībai
29. Jebkurai personai ir aizliegts:
29.1. novietot automašīnas un cita veida transporta tehniku vai citus smagus priekšmetus uz atbilstoši apzīmētām hidrantu akām;
29.2. centralizētās kanalizācijas tīklu skatakās izliet asenizācijas un citus notekūdeņus, novadīt nokrišņu un gruntsūdeņus, kā arī izmest cietos atkritumus vai citus priekšmetus;
29.3. nepiederošām personām veikt jebkādas darbības Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā esošajās centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmās;
29.4. bez Pakalpojuma sniedzēja pilnvarojuma atvērt un pārvietot centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas tīklu skataku vākus;
29.5. pirms komercuzskaites mēraparāta atstāt atvērtus iekšējās ūdensapgādes tīkla krānus, lai novērstu ūdensapgādes cauruļvada aizsalšanu, izņemot, ja ir saskaņojums par tādu rīcību ar Pakalpojumu sniedzēju;
29.6. bojāt ugunsdzēsības hidrantu un citu iekārtu informatīvās plāksnītes;
29.7. bez saskaņošanas ar Pakalpojumu sniedzēju noņemt plombas no komercuzskaites mēraparāta.
30. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nedrīkst kavēt plāksnīšu ar hidrantu, armatūras un skataku izvietojuma norādi izvietošanu uz ēku sienām vai žogiem.
31. Ja Pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes sistēmā trūkst noslēgarmatūras, kanalizācijas sistēmā nav hermētiski aizvērtas revīzijas (ēkas iekšējā kanalizācijas sistēmā ierīkota speciāla lūka, iespējai tīrīt kanalizācijas tīklus), ir bojāti Pakalpojumu lietotāja ēkas iekšējie ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli, vai netiek ievērotas šo noteikumu un būvnormatīvu prasības, Pakalpojumu lietotājs ir atbildīgs par iespējamām sekām.
32. Pakalpojumu lietotājs atlīdzina Pakalpojumu sniedzējam izdevumus komercuzskaites mēraparāta zādzības vai bojāšanas gadījumā, pēc to faktiskiem apmēriem, kas saistīti ar jauna komercuzskaites mēraparāta iegādi un uzstādīšanu, izņemot gadījumus, kad komercuzskaites mēraparāta mezgla atrašanās vieta ir ārpus Pakalpojumu lietotāja atbildības robežas.
33. Jebkura fiziska vai juridiska persona, atklājot bojājumus centralizētas ūdensapgādes un/vai kanalizācijas sistēmas infrastruktūrā, par to nekavējoties ziņo pakalpojumu sniedzējam.
34. Ja bojājums centralizētas ūdensapgādes un/vai kanalizācijas sistēmā radies personas darbības vai bezdarbības rezultātā, persona atlīdzina Pakalpojumu sniedzējam izdevumus par centralizētās ūdensapgādes un /vai kanalizācijas infrastruktūras atjaunošanu.
35. No decentralizētajām kanalizācijas sistēmām savāktos notekūdeņus drīkst novadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā tikai Pakalpojumu sniedzēja noteiktās, speciāli izveidotās notekūdeņu pieņemšanas vietās, pamatojoties uz noslēgtu līgumu par šiem pakalpojumiem.
3.4. Ugunsdzēsības ierīces, to lietošanas un aizsardzības prasības
36. Ja Pakalpojumu lietotāja komercuzskaites mēraparāta mezglā ir apvadlīnija, kas nodrošina ugunsdzēsības iekšējā ūdensvada un/vai Pakalpojumu lietotāja teritorijā esošo hidrantu darbību, Pakalpojumu sniedzējs noplombē apvadlīnijas aizbīdni noslēgtā stāvoklī un sastāda plombēšanas aktu. Pakalpojumu lietotājs ir atbildīgs par plombas tehnisko stāvokli un saglabāšanu.
37. Noņemt plombu no apvadlīnijas aizbīdņa drīkst, tikai dzēšot ugunsgrēku vai ugunsdzēsības dienestam veicot ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi. Pakalpojumu lietotājam 24 stundu laikā jāpaziņo Pakalpojumu sniedzējam par notikušo ugunsgrēku un jāizsauc Pakalpojumu sniedzēja pārstāvis aizbīdņa noplombēšanai.
38. Pakalpojumu lietotājam vismaz 24 stundas iepriekš rakstiski jābrīdina Pakalpojumu sniedzējs par ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi, laiku un vietu.
39. Lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem ir atļauts tikai ugunsgrēka gadījumā un Pakalpojumu sniedzēja vajadzībām.
40. Pakalpojumu sniedzējs atsevišķos gadījumos var atļaut lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem, ja par izlietoto ūdeni tiek samaksāts, atbilstoši komercuzskaites mēraparāta rādījumiem, ja tāds ir uzstādīts, vai pamatojoties uz Pakalpojuma sniedzēja veikto aprēķinu.
3.5. Brīvkrānu izmantošanas kārtība
41. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs likvidēt ūdens brīvkrānus vietās, kur nekustamā īpašuma īpašniekiem ir nodrošināta iespēja izbūvēt ūdensvada ievadu un saņemt centralizētus ūdensapgādes pakalpojumus.
42. Lai izmantotu ūdens brīvkrānus ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanai nekustamajā īpašumā, Pakalpojumu lietotājam ir jānoslēdz Pakalpojuma līgums ar Pakalpojumu sniedzēju.
43. Gadījumos, ja tiek konstatēts brīvkrāna bojājums, par to nekavējoties jāziņo Pakalpojumu sniedzējam vai policijai.
44. Pakalpojumu lietotājam, kam ir noslēgts līgums ar Pakalpojumu sniedzēju par ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanu nekustamajam īpašumam, izmantojot ūdens brīvkrānu, patērēto ūdens daudzumu no brīvkrāna nosaka pēc komercuzskaites mēraparāta rādījumiem vai ūdens patēriņa normas, kas noteikta 2.pielikumā.
4. Sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramie noteikumi, līguma slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtība
4.1. Pakalpojumu līguma slēgšana un tajā ietveramie noteikumi
45. Pakalpojuma līgumu ar Pakalpojumu sniedzēju slēdz:
45.1. nekustamā īpašuma īpašnieks, valdītājs vai to pilnvarotā persona;
45.2. izņēmuma gadījumā nekustamā īpašuma nomnieks, ja tas atrunāts nomas līgumā;
45.3. dzīvojamās mājās, kas ir sadalītas dzīvokļu īpašumos – dzīvojamās mājas pārvaldnieks vai dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotā persona, attiecīgās dzīvojamās mājas īpašnieka vārdā, ja tas paredzēts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas uzdevumā vai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumā, vai pašvaldības pilnvarots pārvaldnieks, gadījumos, kad dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības nav pārņemtas no pašvaldības;
45.4. dzīvojamās mājās, kuras nav sadalītas dzīvokļu īpašumos – dzīvojamās mājas īpašnieks (kopīpašnieki) vai kāds no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, kas pilnvarots citu kopīpašnieku vārdā slēgt līgumu, vai neuzdotās lietvedības ietvaros;
45.5. nedzīvojamo ēku gadījumos – visi kopīpašnieki vai kāds no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, kas pilnvarots citu kopīpašnieku vārdā slēgt līgumu;
45.6. persona, kas veic būvdarbus nekustamajā īpašumā un izmanto sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus būvniecības laikā;
45.7. persona, kura centralizētajā kanalizācijas sistēmā novada gruntsūdeņus un/vai lietus notekūdeņus.
46. Pakalpojuma līguma sagatavošanai, Pakalpojuma līguma slēdzējs iesniedz Pakalpojumu sniedzējam iesniegumu, norādot līguma slēgšanai nepieciešamās Pakalpojumu sniedzēja noteiktās ziņas un pievienojot:
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.