Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.—2021. gada perioda vadības likums

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

I nodaļaVispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā lietoti šādi termini:

1) aģentūra — tiešās pārvaldes iestāde, kas normatīvajos aktos par finanšu instrumentu vadību un kontroli noteiktajā kārtībā īsteno daļu no programmas apsaimniekotāja funkcijām;

2) donorvalstis — Islande, Lihtenšteinas Firstiste un Norvēģijas Karaliste;

3) Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komiteja — Eiropas Ekonomikas zonas un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstu nodibināta komiteja, kas vada Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumentu un pieņem lēmumu par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansējuma piešķiršanu programmām;

4) Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments — finanšu instruments, kurš izveidots, pamatojoties uz 2003. gada 14. oktobrī Luksemburgā parakstīto līgumu "Par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas dalību Eiropas Ekonomikas zonā" (turpmāk — Dalības līgums), un kura finansējumu nodrošina Eiropas Ekonomikas zonas un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstis;

5) Finanšu instrumenta birojs — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstu nodibināta institūcija, kas no donorvalstu puses nodrošina Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta (turpmāk arī — finanšu instrumenti) darbību;

6) iepriekš noteiktais projekts — saprašanās memoranda B pielikumā vai programmā noteikts projekts;

7) līdzfinansējuma saņēmējs — projekta iesnieguma iesniedzējs, kura projekta iesniegumu ir apstiprinājis programmas apsaimniekotājs vai aģentūra, kā arī iepriekš noteiktā projekta īstenotājs, kura projektu ir pozitīvi novērtējis programmas apsaimniekotājs vai aģentūra;

8) Norvēģijas finanšu instruments — finanšu instruments, kurš izveidots, pamatojoties uz Dalības līgumu, un kura finansējumu nodrošina Norvēģijas Karaliste;

9) programma — pasākumu kopums, ko plānots īstenot ar finanšu instrumentu atbalstu, kas ir vērsts uz konkrētu rezultātu un mērķu sasniegšanu un kas ir noteikts saprašanās memoranda B pielikumā;

10) programmas apsaimniekotājs — nozares ministrija vai tās pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas saprašanās memoranda B pielikumā noteikta kā atbildīgā par programmas īstenošanu;

11) programmas koncepcija — dokuments, kas ietver īsu programmā plānoto aktivitāšu jomas un rezultātu aprakstu;

12) programmas līgums — līgums par programmas īstenošanu, ko vadošā iestāde slēdz ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komiteju vai Norvēģijas Ārlietu ministriju pēc programmas apstiprināšanas;

13) projekta iesniegums — iesniegums (aizpildīta veidlapa, tās pielikumi un citi dokumenti), ko iesniedz projekta iesnieguma iesniedzējs, lai pretendētu uz projektam nepieciešamo Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta un valsts budžeta līdzfinansējumu (turpmāk — programmas līdzfinansējums);

14) projekta lieta — projekta iesniegums vai iepriekš noteiktā projekta dokumentācija, projekta iesnieguma vai iepriekš noteiktā projekta vērtēšanas dokumenti, projekta līgums un citi ar projektu vai iepriekš noteikto projektu saistītie dokumenti, kas ir programmas apsaimniekotāja vai aģentūras rīcībā;

15) projekta līgums — līgums par projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanu, ko slēdz programmas apsaimniekotājs vai aģentūra ar līdzfinansējuma saņēmēju, un šis līgums ir:

16) projekts — projekta iesniegums, kas atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un ko ir apstiprinājis programmas apsaimniekotājs vai aģentūra;

17) projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji — noteikumi, saskaņā ar kuriem vērtē projekta iesniegumu un pieņem lēmumu par tā apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu;

18) saprašanās memorands:

2. pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt finanšu instrumentu vadību, lai veicinātu efektīvu, caurredzamu un pareizas finanšu pārvaldības principiem atbilstošu finanšu instrumentu ieviešanu Latvijā.

3. pants. Likuma darbības joma

Likums nosaka finanšu instrumentu vadībā iesaistīto institūciju, projekta vai iepriekš noteiktā projekta līdzfinansējuma saņēmēja un projekta partnera tiesības un pienākumus, finanšu instrumentu vadībā iesaistīto institūciju lēmumu pieņemšanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, kā arī nosacījumus programmas līdzfinansējuma piešķiršanai.

4. pants. Finanšu instrumentu vadība

(1) Finanšu instrumentu vadība ir:

1) saprašanās memorandu grozījumu sagatavošana par finanšu instrumentu ieviešanu;

2) programmu koncepciju un iepriekš noteikto projektu sagatavošana, saskaņošana, apstiprināšana un programmu ieviešana;

3) finanšu instrumentu vadības un kontroles sistēmas izveide;

4) projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju izstrāde, projektu iesniegumu atlase;

5) vadības un kontroles sistēmas, programmu, projektu un iepriekš noteikto projektu kontrole un revīzija;

6) maksājumu veikšana un izdevumu sertificēšana finanšu instrumentu ieviešanas ietvaros;

7) ziņošana par konstatētajām neatbilstībām;

8) uzraudzība un izvērtēšana.

(2) Finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas finanšu instrumentu vadībā ievēro efektivitātes, lietderības, saimnieciskuma un proporcionalitātes principu.

5. pants. Programmas līdzfinansējuma piešķiršana

Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta projekta iesnieguma iesniegšana saskaņā ar šo likumu nerada finanšu instrumentu vadībā iesaistītajai institūcijai pienākumu piešķirt projekta iesnieguma iesniedzējam programmas līdzfinansējumu projekta īstenošanai.

II nodaļaFinanšu instrumentu vadības un projekta īstenošanas nodrošināšana

6. pants. Finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas

(1) Finanšu instrumentu vadību nodrošina šādas finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas:

1) vadošā iestāde;

2) programmas apsaimniekotājs;

3) aģentūra;

4) revīzijas iestāde;

5) sertifikācijas iestāde;

6) neatbilstību iestāde.

(2) Finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas finanšu instrumentu vadībā ievēro saprašanās memorandos noteikto.

7. pants. Vadošā iestāde, tās pienākumi un tiesības

(1) Vadošās iestādes funkcijas pilda Finanšu ministrija.

(2) Vadošajai iestādei ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt finanšu instrumentu efektīvu ieviešanu un uzraudzību;

2) nodrošināt saprašanās memorandu grozījumu sagatavošanu par finanšu instrumentu ieviešanu;

3) nodrošināt normatīvo aktu projektu izstrādi attiecībā uz finanšu instrumentu vadību un ieviešanu;

4) nodrošināt finanšu instrumentu vadības un kontroles sistēmas izveidi;

5) nodrošināt finanšu instrumentu ieviešanas publicitāti Latvijā;

6) nodrošināt programmu ieviešanas izvērtēšanas pasākumus;

7) veikt neatbilstību iestādes pienākumus, kas izriet no saprašanās memorandiem;

8) veikt citus pienākumus, kas noteikti šajā likumā vai izriet no saprašanās memorandiem.

(3) Vadošajai iestādei ir šādas tiesības:

1) ierosināt un veikt finanšu instrumentu ieviešanas kontroli un auditu;

2) pieprasīt un saņemt no finanšu instrumentu vadībā iesaistītajām institūcijām, līdzfinansējuma saņēmēja un projekta partnera informāciju, kas nepieciešama finanšu instrumentu vadības nodrošināšanai.

(4) Finanšu ministrija nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā vadošā iestāde, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām.

8. pants. Programmas apsaimniekotāja pienākumi un tiesības

(1) Programmas apsaimniekotāja funkcijas pilda Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Tieslietu ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

(2) Programmas apsaimniekotājam ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt programmas īstenošanu atbilstoši programmas līgumam;

2) izstrādāt normatīvo aktu projektus programmas ieviešanas nodrošināšanai;

3) izstrādāt un Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktajā kārtībā iesniegt Finanšu ministrijai sākotnējai izvērtēšanai atbalsta programmu vai individuālo atbalsta projektu;

4) izlases veidā veikt projektu un iepriekš noteikto projektu iepirkuma dokumentācijas un iepirkuma procedūras norises pirmspārbaudi;

5) veikt citus pienākumus, kas noteikti šajā likumā vai izriet no saprašanās memorandiem.

(3) Programmas apsaimniekotājam ir tiesības pieprasīt un saņemt no finanšu instrumentu vadībā iesaistītajām institūcijām, līdzfinansējuma saņēmēja un projekta partnera informāciju, kas nepieciešama programmas, projektu vai iepriekš noteikto projektu īstenošanas, uzraudzības un kontroles nodrošināšanai.

(4) Programmas apsaimniekotāja vadītājs nevar būt attiecīgās tiešās pārvaldes iestādes vadītājs.

9. pants. Aģentūras noteikšana, programmas apsaimniekotāja un aģentūras sadarbības kārtība

(1) Aģentūru un kompetences sadalījumu starp programmas apsaimniekotāju un aģentūru nosaka Ministru kabinets.

(2) Programmas apsaimniekotājs, pildot šā likuma 8. panta otrajā daļā noteiktos pienākumus, var daļu no tiem deleģēt aģentūrai, izņemot šādus pienākumus:

1) programmas koncepcijas izstrāde;

2) normatīvo aktu projektu izstrāde programmas ieviešanas nodrošināšanai;

3) sadarbības komitejas izveide un darba vadīšana programmās, kuras tiek īstenotas partnerībā ar donorvalstu institūcijām;

4) projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju izstrāde;

5) programmas vadības un kontroles sistēmas izstrāde.

(3) Aģentūra, pildot šā panta otrajā daļā noteiktos pienākumus, ir tā Ministru kabineta locekļa funkcionālajā pakļautībā, kura padotībā ir par šā likuma 8. panta otrajā daļā minēto pienākumu izpildi atbildīgais programmas apsaimniekotājs. Ministru kabineta loceklis aģentūras funkcionālo pakļautību īsteno ar pilnvarotās amatpersonas (programmas apsaimniekotāja vadītāja) starpniecību.

(4) Iestāde nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā programmas apsaimniekotājs vai aģentūra, tiktu nodalītas no citām iestādes funkcijām, tai skaitā funkcijām, kuras tā pilda kā līdzfinansējuma saņēmējs.

10. pants. Revīzijas iestādes pienākumi un tiesības

(1) Revīzijas iestādes funkcijas pilda Finanšu ministrija.

(2) Revīzijas iestādei ir šādi pienākumi:

1) veikt šajā likumā noteiktos un no saprašanās memorandiem izrietošos pienākumus;

2) sagatavot un iesniegt vadošajai iestādei gada revīzijas plānu;

3) izstrādāt normatīvo aktu projektus, kas saistīti ar revīzijas iestādes funkciju nodrošināšanu.

(3) Revīzijas iestādei ir tiesības pieprasīt un saņemt no finanšu instrumentu vadībā iesaistītajām institūcijām, līdzfinansējuma saņēmēja un projekta partnera informāciju, kas nepieciešama finanšu instrumentu revīzijas nodrošināšanai, kā arī lai pārliecinātos par finanšu instrumentu ieviešanas un uzraudzības sistēmas darbības efektivitāti.

(4) Finanšu ministrija nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā revīzijas iestāde, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām.

(5) Ja revīzijas iestādes rīcībā ir ziņas par jebkurām izmaiņām un apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt finanšu instrumentu ieviešanu, revīzijas iestāde nekavējoties informē par to Ministru kabinetu.

11. pants. Sertifikācijas iestādes pienākumi un tiesības

(1) Sertifikācijas iestādes funkcijas pilda Valsts kase.

(2) Sertifikācijas iestāde veic pienākumus, kas izriet no saprašanās memorandiem.

(3) Sertifikācijas iestādei ir tiesības pieprasīt un saņemt no finanšu instrumentu vadībā iesaistītajām institūcijām, līdzfinansējuma saņēmēja un projekta partnera informāciju, kas nepieciešama tās pienākumu veikšanai.

(4) Valsts kase nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā sertifikācijas iestāde, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām.

12. pants. Iepirkumu uzraudzības birojs, tā pienākumi un tiesības

(1) Iepirkumu uzraudzības birojam ir šādi pienākumi:

1) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā nodrošināt projektu un iepriekš noteikto projektu publiskā iepirkuma dokumentācijas un iepirkuma procedūras norises pirmspārbaudi;

2) izstrādāt projektu un iepriekš noteikto projektu publiskā iepirkuma dokumentācijas un publiskā iepirkuma procedūras norises pirmspārbaudes veikšanas metodiku (turpmāk – pirmspārbaužu metodika).

(2) Iepirkumu uzraudzības birojam ir tiesības pieprasīt un saņemt no finanšu instrumentu vadībā iesaistītajām institūcijām, līdzfinansējuma saņēmēja un projekta partnera informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā minēto pienākumu izpildi.

13. pants. Līdzfinansējuma saņēmēja pienākumi un tiesības

(1) Līdzfinansējuma saņēmējam ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanu atbilstoši projekta līgumam, Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, Eiropas Savienības tiesību aktiem un starptautiskajām tiesībām;

2) nodrošināt, lai projektam vai iepriekš noteiktajam projektam piešķirtais programmas līdzfinansējums tiktu izlietots saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, ievērojot efektivitātes, lietderības, saimnieciskuma un proporcionalitātes principus;

3) nodrošināt, lai projekta vai iepriekš noteiktā projekta ietvaros veiktie izdevumi būtu tieši saistīti ar projekta mērķu sasniegšanu un atbilstoši projekta īstenošanai piešķirtā finansējuma izmantošanas noteikumiem;

4) nekavējoties informēt programmas apsaimniekotāju vai aģentūru, ar kuru noslēgts projekta līgums, par jebkurām izmaiņām un apstākļiem, kas var negatīvi ietekmēt projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanu;

5) nodrošināt projekta vai iepriekš noteiktā projekta rezultātu saglabāšanu un ilgtspēju, ievērojot projekta līgumā noteiktos nosacījumus un termiņus;

6) nodrošināt grāmatvedībā analītisko uzskaiti par katru projektu vai iepriekš noteikto projektu, atbilstoši kodificējot visus ar projektu vai iepriekš noteikto projektu saistītos darījumus;

7) sniegt informāciju par projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanu un nodrošināt Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas auditoru padomes, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komitejas, Norvēģijas Ārlietu ministrijas, Valsts kontroles, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Iepirkumu uzraudzības biroja, kā arī finanšu instrumentu vadībā iesaistīto institūciju pārstāvjiem pieeju visu ar projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanu saistīto dokumentu oriģināliem, grāmatvedības reģistriem vai nodrošināt to izdrukas vai vizuālos attēlus uz ekrāna, kā arī pieeju attiecīgā projekta īstenošanas vietai;

8) nodrošināt projektu un iepriekš noteikto projektu publicitāti;

9) atmaksāt programmas apsaimniekotājam vai aģentūrai saņemto programmas līdzfinansējumu, kas nav izmantots vai ir izmantots neatbilstoši šīs daļas 1., 2. un 3. punktā minētajiem noteikumiem.

(2) Ja līdzfinansējuma saņēmējs nav pasūtītājs Publisko iepirkumu likuma izpratnē, bet no programmas līdzfinansējuma ir plānots segt 50 procentus vai vairāk no projekta vai iepriekš noteiktā projekta attiecināmajām izmaksām un paredzamā līgumcena bez pievienotās vērtības nodokļa ir vienāda ar Ministru kabineta noteikto līgumcenas robežvērtību, ar kuru sākot nepieciešams publicēt paziņojumu par iepirkumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai pārsniedz to, iepirkumu projektā veic Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Līdzfinansējuma saņēmējam ir šādas tiesības:

1) saņemt programmas līdzfinansējumu, ja projekts vai iepriekš noteiktais projekts ir īstenots saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, Eiropas Savienības tiesību aktiem, saprašanās memorandu un projekta līgumu;

2) īstenot projektu vai iepriekš noteikto projektu kopā ar projekta partneri, saglabājot atbildību par projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanu, mērķa sasniegšanu, izdevumu attiecināmību, maksājumiem un iepirkuma procedūras veikšanu, kā arī ievērojot uz šā likuma 15. panta 12. punkta pamata izdotos normatīvos aktus;

3) pieprasīt un saņemt projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanai nepieciešamo informāciju no finanšu instrumentu vadībā iesaistītajām institūcijām, Iepirkumu uzraudzības biroja un projekta partnera.

14. pants. Projekta partnera pienākumi un tiesības

(1) Projekta partnerim, kas ir Latvijas Republikas tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, cita valsts iestāde, atvasināta publiska persona, Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā vai fiziskā persona vai šādu personu apvienība un kas ar līdzfinansējuma saņēmēju ir noslēdzis sadarbības līgumu, ir šādi pienākumi:

1) īstenot projekta vai iepriekš noteiktā projekta aktivitātes atbilstoši partnerības līgumam, Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, Eiropas Savienības tiesību aktiem un starptautiskajām tiesībām;

2) nodrošināt, lai tā pārziņā esošo projekta vai iepriekš noteiktā projekta aktivitāšu īstenošanai piešķirtais programmas līdzfinansējums tiktu izlietots saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, ievērojot efektivitātes, lietderības, saimnieciskuma un proporcionalitātes principus;

3) nodrošināt, lai projekta vai iepriekš noteiktā projekta ietvaros veiktie projekta partnera izdevumi būtu tieši saistīti ar projekta mērķu sasniegšanu un atbilstoši piešķirtā finansējuma izmantošanas noteikumiem;

4) nekavējoties informēt līdzfinansējuma saņēmēju, ar kuru noslēgts partnerības līgums, par jebkurām izmaiņām un apstākļiem, kas var negatīvi ietekmēt projekta vai iepriekš noteiktā projekta aktivitāšu īstenošanu;

5) nodrošināt grāmatvedībā analītisko uzskaiti par katra projekta vai iepriekš noteiktā projekta aktivitātēm, atbilstoši kodificējot visus ar projektu vai iepriekš noteikto projektu saistītos darījumus;