Apdrošināšanas līguma likums

50. pants. Pārstāvība civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā

(1) Apdrošinātājam ir tiesības darboties apdrošinātā labā un pārstāvēt apdrošinātā intereses apdrošināšanas līgumā noteiktā atbildības limita ietvaros ar brīdi, kad pret apdrošināto var tikt celta zaudējumu piedziņas prasība.

(2) Pārstāvības pienākumu uzņemšanās nenozīmē, ka apdrošinātājs automātiski atzīst apdrošinātā atbildību, un nerada apdrošinātājam vai apdrošinātajam saistības atlīdzināt trešai personai radītos zaudējumus.

(3) Apdrošinātājs nevar uzņemties pārstāvības pienākumus gadījumos, kad šāda pienākumu pildīšana tieši vai netieši var negatīvi ietekmēt apdrošinātā intereses.

51. pants. Vienošanās ar trešo personu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā

(1) Ja apdrošinātais ir jebkādā veidā atlīdzinājis vai devis atlīdzības solījumu trešai personai bez apdrošinātāja piekrišanas, apdrošinātā darbības rezultātā radītie vai iespējamie izdevumi nav saistoši apdrošinātājam.

(2) Ja apdrošinātā riska iestāšanās gadījumā apdrošinātais ir veicis pasākumus zaudējumu samazināšanai vai sniedzis neatliekamo palīdzību cietušajai personai, tas nedod apdrošinātājam tiesības atteikties no saistībām, kas tam noteiktas apdrošināšanas līgumā.

52. pants. Apdrošināšanas atlīdzības un citu izdevumu maksājumi civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā

(1) Apdrošinātājs saskaņā ar apdrošināšanas līguma noteikumiem izmaksā apdrošināšanas atlīdzību trešai personai vai apdrošinātajam, ja apdrošinātais ir atlīdzinājis zaudējumus trešai personai, un šī atlīdzība nedrīkst pārsniegt apdrošināšanas līgumā noteikto atbildības limitu. Apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta saskaņā ar kompensācijas principu.

(2) Apdrošināšanas līgumā var paredzēt, ka atlīdzina arī izdevumus, kas saistīti ar tiesvedību, ekspertīzi vai citām ar apdrošinātā interešu aizstāvību saistītām darbībām.

(3) Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā apdrošināšanas atlīdzība nesedz apdrošinātajam piemēroto naudas sodu, kavējuma naudu vai cita veida sankcijas.

(4) Ja apdrošinātā ļauns nolūks vai rupja neuzmanība ir bijusi par iemeslu tam, lai nepiedalītos procesuālās izmeklēšanas darbībās vai tiesas procesā, apdrošinātais atlīdzina apdrošinātājam šīs darbības vai bezdarbības izraisītos zaudējumus.

(5) Apdrošinātājs var atteikties izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību un vienpusēji izbeigt apdrošināšanas līgumu, neatmaksājot apdrošināšanas prēmiju, ja apdrošinātais ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ nav izpildījis kādu no šā panta ceturtajā daļā minētajām darbībām un tādēļ nav iespējams:

1) pilnīgi noskaidrot negadījuma apstākļus, kas bija par pamatu trešās personas prasībai;

2) veikt nepieciešamās procesuālās darbības, lai pamatoti noraidītu trešās personas prasību.

(6) Ja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā viena un tā pati persona ir apdrošinājusi savu atbildību pie vairākiem apdrošinātājiem, katrs apdrošinātājs izmaksā apdrošināšanas atlīdzību proporcionāli apdrošināšanas līgumos noteiktajam atbildības limitam. Apdrošinātāji var vienoties par citu apdrošināšanas atlīdzības izmaksas kārtību, ja tam piekrīt persona, kura pretendē uz apdrošināšanas atlīdzību.

53. pants. Trešās personas tiesības celt prasību

Trešai personai ir tiesības celt prasību tieši pret apdrošinātāju tikai tad, ja šādas tiesības šai personai ir īpaši paredzētas normatīvajos aktos.

54. pants. Regresa prasība

(1) Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā apdrošinātājs ir tiesīgs celt regresa prasību pret apdrošināto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu regulējošos normatīvajos aktos un apdrošināšanas līgumā noteiktajos gadījumos. Regresa prasība pret apdrošināto noilgst triju gadu laikā no apdrošināšanas atlīdzības izmaksas dienas.

(2) Apdrošinātājam ir tiesības regresa prasības cedēt citām personām un nodot šīm personām tādas ziņas par šo cedēto prasības tiesību, kuras var sekmēt zaudējumu piedziņu.

IX nodaļaPersonu apdrošināšana

55. pants. Personu apdrošināšanas veidi

(1) Personu apdrošināšanas veidi ir dzīvības apdrošināšana, nelaimes gadījumu apdrošināšana un veselības apdrošināšana.

(2) Dzīvības apdrošināšanas līgumā papildus var iekļaut citu apdrošināšanas veidu, kas saistīts ar personas fizisko stāvokli vai veselību.

(3) Puses apdrošināšanas līgumā var paredzēt, ka, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs izmaksā apdrošinājuma summu vai citu apdrošināšanas līgumā paredzēto summu, kuras apmērs vai apmēra aprēķināšanas noteikumi ir paredzēti, noslēdzot apdrošināšanas līgumu. Šādos gadījumos nepiemēro šā likuma 42. pantā noteikto kompensācijas principu.

(4) Personu apdrošināšanā (izņemot dzīvības apdrošināšanu) puses apdrošināšanas līgumā var vienoties par kompensācijas principa piemērošanu apdrošināšanas atlīdzības izmaksā. Šādā gadījumā ievēro arī šā likuma 44. panta normas.

56. pants. Apdrošināšanas atlīdzība un maksājumu dažādība

(1) Ja puses apdrošināšanas līgumā nav vienojušās par kompensācijas principa piemērošanu, maksājumi, ko apdrošinātais vai labuma guvējs saņēmis no citiem avotiem, nesamazina apdrošinātāja saistības.

(2) Dzīvības apdrošināšanas līgumos ar līdzekļu uzkrāšanu apdrošināšanas atlīdzību apdrošināšanas perioda beigās veido saskaņā ar apdrošināšanas līguma noteikumiem uzkrātie līdzekļi, bet, ja apdrošināšanas gadījums iestājas apdrošināšanas periodā, — apdrošināšanas atlīdzību veido saskaņā ar apdrošināšanas līguma noteikumiem uzkrātie līdzekļi un apdrošināšanas līgumā noteiktā dzīvības apdrošinājuma summa, ja puses apdrošināšanas līgumā nav vienojušās citādi.

57. pants. Labuma guvējs

(1) Apdrošinātajam ir tiesības dzīvības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumos norādīt vienu vai vairākas personas — labuma guvējus, kas saņems apdrošināšanas atlīdzību apdrošinātā nāves gadījumā, kā arī atteikties no labuma guvēja vai aizstāt šīs personas ar citām personām apdrošināšanas līguma laikā, paziņojot par to apdrošinātājam.

(2) Ja apdrošinātais, noslēdzot apdrošināšanas līgumu vai šā apdrošināšanas līguma darbības laikā nav norādījis labuma guvēju, to nosaka prasības celšanas brīdī.

(3) Ja apdrošinātais nav norādījis labuma guvēju vai prasības celšanas brīdī to nav iespējams noteikt, apdrošināšanas atlīdzību izmaksā apdrošinātā mantiniekiem Civillikumā noteiktajā kārtībā.

(4) Labuma guvējam ir tiesības atteikties par tādu būt.

58. pants. Labuma guvēja tiesības iepazīties ar apdrošināšanas līgumu

Pretendējot uz apdrošināšanas atlīdzību pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās, labuma guvējam ir tiesības pieprasīt no apdrošinātāja informāciju par apdrošināšanas līgumu un iepazīties ar to.

59. pants. Papildu prasības dzīvības apdrošināšanas līgumam

(1) Papildus šā likuma 8. pantā noteiktajām prasībām dzīvības apdrošināšanas līgumā norāda:

1) atpirkuma summu vai šīs summas aprēķina kārtību un tās saņemšanas noteikumus, ja noslēgts dzīvības apdrošināšanas līgums ar līdzekļu uzkrāšanu;

2) apdrošinājuma ņēmēja tiesības grozīt līgumu, mainot apdrošinājuma summu, apdrošināšanas prēmiju un tās maksāšanas kārtību;

3) apdrošinātāja piešķiramos papildu labumus (naudas līdzekļus) un to aprēķināšanas un piešķiršanas kārtību, ja noslēgts dzīvības apdrošināšanas līgums ar līdzekļu uzkrāšanu;

4) tirgum piesaistītajā dzīvības apdrošināšanas līgumā ar līdzekļu uzkrāšanu — tam atbilstošos aktīvus un uzkrāto līdzekļu aprēķināšanas kārtību.

(2) Ja dzīvības apdrošināšanas līguma ar līdzekļu uzkrāšanu darbības termiņš ir garāks par vienu gadu, šāda apdrošināšanas līguma darbības laikā apdrošinātājs ne retāk kā reizi 12 mēnešos informē apdrošinājuma ņēmēju par piešķirtajiem papildu labumiem (naudas līdzekļiem), ja tādi līgumā paredzēti.

(3) Apdrošinātājs dzīvības apdrošināšanas līguma darbības laikā nekavējoties informē apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināto (ja tas vienlaikus nav arī apdrošinājuma ņēmējs):

1) par izmaiņām apdrošinātāja firmā, kontaktinformācijā un citā līdzīgā informācijā, kas ir nepieciešama apdrošinājuma ņēmēja un apdrošinātā (ja tas vienlaikus nav arī apdrošinājuma ņēmējs) līgumisko saistību izpildei;

2) par izmaiņām apdrošināšanas noteikumos vai apdrošināšanas līgumam piemērojamos likumos, ja tās ir:

(4) Ja ir noslēgts līgums par dzīvības apdrošināšanu ar līdzekļu uzkrāšanu, kas paredz līdzdalību peļņā, apdrošinātājs vismaz reizi gadā informē apdrošinājuma ņēmēju par uzkrāto līdzekļu apmēru (tai skaitā par līdzdalību peļņā). Ja apdrošinātājs sniedz informāciju par līdzdalības peļņā iespējamo turpmāko attīstību, tas informē apdrošinājuma ņēmēju par atšķirībām starp faktiskajiem un sākotnējiem datiem.

(5) Ja tirgum piesaistītajā dzīvības apdrošināšanas līgumā ar līdzekļu uzkrāšanu piesaistīto aktīvu darbības noteikumos izdara grozījumus, apdrošinātājs pēc to stāšanās spēkā nodrošina, lai apdrošinājuma ņēmējam būtu pieejami šie grozījumi. Aktīvu darbības noteikumi uzskatāmi par pieejamiem apdrošinājuma ņēmējam, ja tie ir elektroniskā veidā publicēti apdrošinātāja tīmekļvietnē un apdrošinātājs ir norādījis tīmekļvietnes adresi, kur šāda informācija ir pieejama.

60. pants. Apdrošinājuma ņēmēja nāves gadījums

Personu apdrošināšanā apdrošinājuma ņēmēja nāves gadījumā, ja apdrošinātais ir cita persona, apdrošinājuma ņēmēja saistības var pārņemt apdrošinātais vai cits apdrošinājuma ņēmēja saistību pārņēmējs, paziņojot par to apdrošinātājam 15 dienu laikā no saistību pārņemšanas dienas. Apdrošinātājs nav tiesīgs izbeigt apdrošināšanas līgumu apdrošinājuma ņēmēja maiņas dēļ.

61. pants. Kaitējums personas dzīvībai, veselībai vai fiziskajam stāvoklim

Ja, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātais ir gājis bojā vai viņa veselībai vai fiziskajam stāvoklim nodarīts kaitējums, apdrošināšanas atlīdzību izmaksā saskaņā ar visiem noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem, kuri paredz izmaksu par šādu gadījumu, izņemot tos gadījumus, kad apdrošināšanas līgumā ir paredzēts izmantot kompensācijas principu.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par apdrošināšanas līgumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15. nr.; 2000, 13. nr.; 2002, 22. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2007, 56. nr.).

2. Šā likuma 28. panta otrā daļa stājas spēkā vienlaikus ar grozījuma Pacientu tiesību likumā (attiecībā uz ārstniecības iestādes tiesībām sniegt informāciju apdrošinātājam) spēkā stāšanos.

3. Šā likuma 8. panta 1.1 daļas prasības nelaimes gadījumu apdrošināšanas, sauszemes transporta apdrošināšanas, īpašuma apdrošināšanas un palīdzības apdrošināšanas līgumiem (Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 19. panta pirmās daļas 1., 3., 8., 9. un 18. punktā noteiktajos apdrošināšanas veidos) piemēro, sākot ar 2027. gada 1. janvāri, bet pārējiem apdrošināšanas līgumiem (Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 19. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajos apdrošināšanas veidos, izņemot pirmās daļas 1., 3., 8., 9. un 18. punktā noteiktajos apdrošināšanas veidos) — sākot ar 2028. gada 1. janvāri.

4. Šā likuma 19. panta ceturto daļu piemēro, sākot ar 2026. gada 1. jūliju.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 5. novembra direktīvas 2002/83/EK par dzīvības apdrošināšanu;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra direktīvas 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (Dokuments attiecas uz EEZ).

Likums Saeimā pieņemts 2018. gada 3. maijā.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2018. gada 18. maijā