Zaudējis spēku - Gada pārskata sagatavošanas kārtība

Ministru kabineta noteikumi Nr.344Rīgā 2018. gada 19. jūnijā (prot. Nr.29 4.§)

Izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu unfinanšu vadību 30. panta 1.1 daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā:

1.1. budžeta iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes (turpmāk – iestāde) sagatavo gada pārskatu;

1.2. Valsts kase papildus šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajam pārskatam sagatavo ikgadējo pārskatu par valsts budžeta finanšu uzskaiti;

1.3. Valsts ieņēmumu dienests papildus šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajam pārskatam sagatavo ikgadējo pārskatu par šā dienesta administrētajiem nodokļiem, nodevām un citiem tā administrētajiem uz valsts budžetu attiecināmiem maksājumiem.

2. Noteikumus piemēro Likuma par budžetu un finanšu vadību 30. panta trešajā daļā minēto subjektu konsolidēto gada pārskatu vai gada pārskatu sagatavošanai.

3. Noteikumos lietoti šādi termini:

3.1. atsevišķais iestādes gada pārskats – pārskats, kurā norādīts iestādes finanšu pārskats un līdzdalība kapitālsabiedrību kapitālā atbilstoši pašu kapitāla metodei;

3.2. bilances datums – pārskata gada pēdējā kalendāra diena jeb 31. decembris;

3.3. būtiskuma līmenis – absolūta vai relatīva vērtība, sākot ar kuru budžeta iestādes finanšu pārskatā sniegtā informācija var ietekmēt finanšu pārskata lietotāju viedokli un pieņemtos lēmumus par attiecīgās budžeta iestādes finansiālo darbību. Būtiskums ir atkarīgs no attiecīgā posteņa vai kļūdas lieluma un rakstura, ņemot vērā informācijas nesniegšanas vai nepareizās norādīšanas konkrētos apstākļus;

3.4. darbības turpināšanas princips – pārskata sagatavošanas princips, saskaņā ar kuru pārskatā aktīvus un saistības norāda, pieņemot, ka iestāde darbosies vai funkciju nodrošinās arī turpmāk;

3.5. ikgadējais pārskats – pārskats par valsts budžeta finanšu uzskaiti un pārskats par Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem nodokļiem, nodevām un citiem tā administrētajiem uz valsts budžetu attiecināmiem maksājumiem (turpmāk arī – gada pārskats);

3.6. konsolidētais gada pārskats – gada pārskats, kas šajos noteikumos minētajā kārtībā sagatavots kā vienas vienības gada pārskats, kurā apkopota informācija par vairākām konsolidācijā iesaistītām iestādēm, izslēdzot konsolidācijā iesaistīto iestāžu savstarpējos darījumus un atlikumus;

3.7. kredītrisks – risks, ka finanšu instrumenta darījuma partneris radīs budžeta iestādei finanšu zaudējumus, nespējot izpildīt saistības;

3.8. likviditātes risks – risks, ka budžeta iestādei radīsies grūtības izpildīt finanšu saistības, par kurām norēķinās ar naudas līdzekļiem vai citiem finanšu aktīviem;

3.9. ministrija – šo noteikumu izpratnē – ministrijas un centrālās valsts iestādes;

3.10. naudas plūsmas princips – grāmatvedības uzskaites princips, saskaņā ar kuru darījumus un citus notikumus atzīst tad, kad tiek samaksāta vai saņemta nauda par tiem;

3.11. naudas plūsmas tiešā metode – pamatdarbības naudas plūsmas noteikšanas metode, saskaņā ar kuru norāda galvenās bruto saņemto naudas līdzekļu un bruto izmaksāto naudas līdzekļu grupas, izmantojot grāmatvedības reģistru datus;

3.12. notikums pēc bilances datuma – labvēlīgs notikums (piemēram, aktīvu vērtības pieaugums vai saistību summas samazinājums) vai nelabvēlīgs notikums (piemēram, radušās vai paredzamās izmaksas vai zaudējumi, aktīvu vērtības samazinājums vai saistību summas palielināšanās), kas notiek laikposmā starp bilances datumu un datumu, kad gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu apstiprina publiskošanai;

3.13. koriģējošs notikums pēc bilances datuma – notikums, kas sniedz pierādījumus par apstākļiem, kas pastāvējuši bilances datumā un attiecas uz pārskata gadu;

3.14. nekoriģējošs notikums pēc bilances datuma – notikums, kas liecina par apstākļiem, kas radušies pēc bilances datuma, neattiecas uz pārskata gadu, bet nākotnē varētu būtiski ietekmēt iestādes finanšu rādītājus (piemēram, aktīvus, saistības, budžeta izpildes rezultātu);

3.15. datums, kad pārskats apstiprināts publiskošanai – datums, kurā revidents sniedz attiecīgi atzinumu vai ziņojumu par gada pārskata sagatavošanas pareizību. Ja šāda atzinuma vai ziņojuma nav, tad tas ir datums, kad iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota persona paraksta pārskatu. Šajā datumā pārskats ir uzskatāms par pabeigtu un iesniegtu;

3.16. pārskata datums – tā pārskata perioda pēdējā kalendāra diena, uz kuru attiecas finanšu pārskats;

3.17. pārskata periods – laikposms, par kuru sagatavo pārskatu. Gada pārskata periods aptver saimniecisko gadu;

3.18. revidents – Valsts kontroles amatpersona, kas sniedz atzinumu par gada pārskata sagatavošanas pareizību, zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības atbildīgais zvērināts revidents, kas sagatavo ziņojumu par gada pārskata revīziju;

3.19. salīdzināmā informācija – informācija par iepriekšējo pārskata periodu, kuru sniedz par visiem gada pārskatā iekļautajiem posteņiem.

2. Gada pārskats un slēguma finanšu pārskats

4. Iestādei ir pienākums sagatavot gada pārskatu par katru pārskata gadu likuma "Par grāmatvedību" izpratnē.

5. Gada pārskats kā vienots kopums sastāv no:

5.1. vadības ziņojuma;

5.2. finanšu pārskata;

5.3. budžeta izpildes pārskata (1. pielikums).

6. Finanšu pārskats sastāv no:

6.1. pārskata par finansiālo stāvokli (turpmāk – bilance) (2. pielikums);

6.2. pārskata par darbības finansiālajiem rezultātiem (3. pielikums);

6.3. pašu kapitāla izmaiņu pārskata (4. pielikums);

6.4. naudas plūsmas pārskata (5. pielikums);

6.5. finanšu pārskata pielikuma. Tas sastāv no:

6.5.1. grāmatvedības uzskaites principu apraksta;

6.5.2. gada pārskata sagatavošanas principu apraksta;

6.5.3. finanšu instrumentu risku pārvaldīšanas apraksta;

6.5.4. finanšu pārskata posteņu strukturizēta skaidrojuma (6. pielikums).

7. Gada pārskats par valsts budžeta finanšu uzskaiti kā vienots kopums ietver šo noteikumu 5. punktā minētos dokumentus un apliecinājumu Valsts kasei (Finanšu ministrijai) par gada pārskatā sniegtās informācijas patiesumu (7. pielikums).

8. Gada pārskats par Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem nodokļiem, nodevām un citiem tā administrētajiem uz valsts budžetu attiecināmiem maksājumiem kā vienots kopums ietver šo noteikumu 5. punktā minētos dokumentus un apliecinājumu Valsts kasei (Finanšu ministrijai) par gada pārskatā sniegtās informācijas patiesumu (7. pielikums).

9. Valsts kase un Valsts ieņēmumu dienests nosaka šo noteikumu 1.2. un 1.3. apakšpunktā minētā pārskata sagatavošanas kārtību. Tajā ietver:

9.1. pārskata sagatavošanas kārtību;

9.2. vadības ziņojuma sagatavošanas kārtību;

9.3. grāmatvedības uzskaites principu apraksta sagatavošanas kārtību;

9.4. kārtību, kādā sniedz apliecinājumu par pārskatā sniegtās informācijas patiesumu.

10. Iestādi reorganizējot, mainot tās padotību vai to likvidējot, sagatavo slēguma finanšu pārskatu šo noteikumu 6. punktā minētajā apjomā un iesniedz to iestādē, kas noteikta normatīvajos aktos reorganizācijas, padotības maiņas vai likvidācijas jomā.

11. Iestādi reorganizējot vai mainot tās padotību, slēguma finanšu pārskatā norāda informāciju par atlikumiem perioda beigu datumā, kurā notiek reorganizācija vai padotības maiņa.

12. Iestādi likvidējot, slēguma finanšu pārskatā norāda informāciju par atlikumiem perioda beigu datumā, kurā iestādi likvidē (nodošanas atlikumi), un informāciju par slēguma rezultātu (slēguma atlikumi, kas vienādi ar nulli).

3. Ministrijas, pašvaldības vai iestādes konsolidētais gada pārskats

13. Ministrijas konsolidētajā gada pārskatā iekļauj atsevišķo iestādes gada pārskatu un konsolidācijā iesaistīto valsts budžeta iestāžu, no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu un budžeta nefinansētu iestāžu gada pārskatus.

14. Pašvaldības konsolidētajā gada pārskatā iekļauj atsevišķo iestādes gada pārskatu, konsolidācijā iesaistīto budžeta iestāžu gada pārskatus un kopīgo iestāžu (likuma "Par pašvaldībām" izpratnē) gada pārskatus. Kopīgās iestādes gada pārskatu pašvaldības konsolidētajā pārskatā iekļauj tā pašvaldība, kurai šāds pienākums noteikts kopīgās iestādes nolikumā.

15. Ministrijas vai pašvaldības konsolidētais gada pārskats vai gada pārskats kā vienots kopums ietver šo noteikumu 5. punktā minētos dokumentus un apliecinājumu Valsts kasei (Finanšu ministrijai) par gada pārskatā sniegtās informācijas patiesumu (7. pielikums).

16. Iestādes finanšu pārskatu iekļauj ministrijas vai pašvaldības konsolidētajā finanšu pārskatā, sākot ar to dienu, kurā šī iestāde kļuvusi par attiecīgās ministrijas vai pašvaldības padotības iestādi. Iestādes finanšu pārskatu izslēdz no iekļaušanas ministrijas vai pašvaldības konsolidētajā finanšu pārskatā, sākot ar to dienu, kurā šī iestāde reorganizēta, mainīta tās padotība vai tā ir likvidēta.

17. Konsolidācijā iesaistīto iestāžu gada pārskatus sagatavo uz vienu un to pašu pārskata datumu.

18. Konsolidācijā iesaistītās iestādes ievēro ministrijas vai pašvaldības vienoto grāmatvedības uzskaites kārtību un kontu plānu.

19. Ministrija vai pašvaldība nosaka gada pārskata sagatavošanas kārtību. Tajā ietver:

19.1. konsolidētā gada pārskata sagatavošanas kārtību;

19.2. konsolidācijā iesaistītajām iestādēm:

19.2.1. gada pārskata apjomu un informāciju, kas sniedzama papildus šajos noteikumos paredzētajām ziņām;

19.2.2. gada pārskata iesniegšanas termiņus;

19.2.3. vadības ziņojuma sagatavošanas kārtību;

19.2.4. grāmatvedības uzskaites principu apraksta sagatavošanas kārtību;

19.2.5. kārtību, kādā augstākai iestādei sniedzams apliecinājums par gada pārskatā sniegtās informācijas patiesumu;

19.2.6. kārtību, kādā sniedzama informācija par koriģējošiem un nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma pēc attiecīgās iestādes, ministrijas vai pašvaldības konsolidētā pārskata apstiprināšanas publiskošanai.

20. Konsolidētajam gada pārskatam veido:

20.1. kopsavilkumu, kas aptver vienādu posteņu summēšanu;

20.2. konsolidācijas posteņu izklāstu, kurā norāda posteni un summu, kuru konsolidē;

20.3. konsolidēto pārskatu, kas aptver kopsavilkuma un konsolidācijas posteņu izklāsta datu summēšanu.

21. Konsolidācijā iesaistīto iestāžu gada pārskatus apvieno šādā kārtībā:

21.1. apvieno konsolidācijā iesaistīto iestāžu gada pārskatā attiecīgajos posteņos norādītās aktīvu, saistību, pašu kapitāla, ieņēmumu un izdevumu (izmaksu) summas;

21.2. iestāde, kas veic konsolidāciju, koriģē iestāžu gada pārskatus, kuros piemērotas atšķirīgas grāmatvedības uzskaites metodes un atšķirīgi novērtēšanas principi. Par korekciju summu attiecīgi palielina vai samazina augstākās iestādes bilances posteņu vērtību un koriģē attiecīgos posteņus;

21.3. pilnībā izslēdz konsolidācijā iesaistīto iestāžu savstarpējo darījumu rezultātu (ieņēmumu un izdevumu koriģēšana) un atbilstošo bilances posteņu summas;

21.4. koriģē gada pārskatu par iestāžu koriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma.

22. Konsolidācija aptver visus finanšu pārskata posteņus.

23. Iestāde, kas veic gada pārskata konsolidāciju, konsolidētajā gada pārskatā iekļauj Valsts drošības iestāžu likumā minētās valsts drošības iestādes finanšu pārskata datus bez izklāsta. Iestāde, kas veic konsolidāciju, un Valsts kase saskaņo datu norādīšanu ministrijas konsolidētajā finanšu pārskatā.

24. Finanšu ministrijas konsolidētajā pārskatā neiekļauj šo noteikumu 1.2. un 1.3. apakšpunktā minētos pārskatus.

25. Sagatavojot konsolidēto budžeta izpildes pārskatu, par pamatu ņem katras iestādes iesniegto budžeta izpildes pārskatu:

25.1. budžeta izpildes pārskatu konsolidē pa budžeta veidiem, apvienojot attiecīgos ieņēmumu un izdevumu posteņus un izslēdzot visus transfertus un savstarpējos maksājumus, kurus viena iestāde ir pārskaitījusi citai attiecīgā budžeta veida konsolidācijā iesaistītajai iestādei;

25.2. ministrija konsolidētajā budžeta izpildes pārskatā ietver 62. resora "Mērķdotācijas pašvaldībām" attiecīgās programmas (apakšprogrammas), 64. resora "Dotācija pašvaldībām" attiecīgās programmas (apakšprogrammas) un 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" attiecīgās programmas (apakšprogrammas) datus.

26. Iestāde, kas veic konsolidāciju, nodrošina konsolidācijā iesaistīto iestāžu gada pārskata atbilstības pārbaudi atbilstoši šo noteikumu prasībām (tai skaitā prasībām attiecībā uz vadības ziņojumu, gada pārskata sagatavošanas principu aprakstu un finanšu instrumentu risku pārvaldīšanas aprakstu).

4. Gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas un iesniegšanas termiņi

27. Iestādes iesniedz gada pārskatu iestādei, kas veic konsolidāciju, tās noteiktajos termiņos.

28. Publiskās aģentūras, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes un kopīgās iestādes (likuma "Par pašvaldībām" izpratnē) gada pārskatu iesniedz iestādei, kas veic konsolidāciju, tās noteiktajos termiņos.

29. Valsts kase šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minēto pārskatu sagatavo Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktajā termiņā.

30. Valsts ieņēmumu dienests šo noteikumu 1.3. apakšpunktā minēto pārskatu sagatavo un iesniedz Valsts kasē Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktajā termiņā.

31. Ministrijas un pašvaldības konsolidēto gada pārskatu vai gada pārskatu iesniedz Valsts kasē Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktajā termiņā.

5. Gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošana, parakstīšana, apstiprināšana publicēšanai un iesniegšana

32. Gada pārskata sagatavošanai, pārbaudei (datu savstarpējās atbilstības pārbaude atbilstoši normatīvajiem aktiem budžeta iestāžu grāmatvedības un budžetu klasifikācijas jomā), parakstīšanai un iesniegšanai lieto ministriju, centrālo valsts iestāžu un pašvaldību budžeta pārskatu informācijas sistēmu (turpmāk – ePārskati) atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Valsts kase nodrošina elektronisko informācijas apmaiņu.

33. Gada pārskatu paraksta vai apstiprina ar ePārskatu autentifikācijas rīkiem vai drošu elektronisko parakstu.

34. Gada pārskatu paraksta:

34.1. iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota persona;

34.2. atbildīgais finanšu darbinieks vai tā persona (piemēram, grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēja atbildīgā persona), kas atbildīga par gada pārskata sagatavošanu.

35. Revidents ePārskatos pārbauda un apstiprina, ka gada pārskats vai konsolidētais gada pārskats (izņemot apliecinājumu Valsts kasei (Finanšu ministrijai)) atbilst tam gada pārskatam vai konsolidētajam gada pārskatam, par kuru revidents sniedzis attiecīgi atzinumu vai ziņojumu.

36. Ministrijas vai pašvaldības konsolidētais gada pārskats ir iesniegts datumā, kad revidents ir veicis šo noteikumu 35. punktā minētās darbības.

37. Šo noteikumu 1.2. un 1.3. apakšpunktā minētais pārskats ir iesniegts datumā, kad iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota persona ir parakstījusi pārskatu.

38. Valsts kase katru gadu 1. jūlijā Valsts kases tīmekļvietnē publicē valsts budžeta iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes, ministrijas un pašvaldības gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu.

39. Ja iestāde ievērojusi šo noteikumu prasības, Valsts kase nodrošina ePārskatu sistēmā iesniegtā gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata lietas iesniegšanu Latvijas Nacionālajā arhīvā.

6. Konsolidētā gada pārskata vai gada pārskata labošana pēc datuma, kad pārskats apstiprināts publiskošanai

40. Ja Valsts kase konstatē nepilnības, datu neatbilstību vai kļūdas:

40.1. ministrijas vai pašvaldības gada pārskatā vai konsolidētajā gada pārskatā pēc revidenta atzinuma vai ziņojuma saņemšanas un datu apstiprināšanas ePārskatos, tad:

40.1.1. pārskatu nodod labošanai ministrijai vai pašvaldībai;

40.1.2. ministrija vai pašvaldība pārskatu nodod labošanai tām konsolidācijā iesaistītajām iestādēm, kuru pārskatos ir konstatētas kļūdas;

40.1.3. iestādes veic labojumus pārskatos, pārbauda un atkārtoti tos elektroniski paraksta;

40.1.4. ministrija vai pašvaldība atkārtoti sagatavo, pārbauda un elektroniski paraksta pārskatu, informējot par to revidentu;

40.1.5. revidents saskaņo datus precizētajā pārskatā un, ja nepieciešams, sniedz atkārtotu atzinumu vai ziņojumu elektroniska dokumenta veidā un augšupielādē to ePārskatos;

40.2. šo noteikumu 1.2. un 1.3. apakšpunktā minētajā pārskatā pēc šo noteikumu 37. punktā minētā datuma, tad:

40.2.1. to nodod labošanai attiecīgajai iestādei;

40.2.2. iestāde veic labojumus pārskatā, pārbauda un atkārtoti to elektroniski paraksta.

41. Valsts kasei, apkopojot informāciju un veicot konsolidāciju saimnieciskā gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem sagatavošanas laikā, ir tiesības pieprasīt papildu un precizējošu informāciju (tai skaitā detalizētus aprēķinus un aprēķinu pamatojumu) par gada pārskatā sniegto informāciju, lai saimnieciskā gada pārskata lietotāji gūtu detalizētāku izpratni par pārskatā iekļauto informāciju.

7. Gada pārskata sagatavošana

7.1. Gada pārskata sagatavošanas vispārīgie principi

42. Finanšu pārskatu sagatavo atbilstoši likumam "Par grāmatvedību", Likumam par budžetu un finanšu vadību un citiem grāmatvedību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

43. Gada pārskatu sagatavo saskaņā ar:

43.1. uzkrāšanas principu un naudas plūsmas principu;

43.2. darbības turpināšanas principu;

43.3. grāmatvedības uzskaites datiem, kurus klasificē atbilstoši normatīvajiem aktiem budžeta iestāžu grāmatvedības uzskaites un budžetu klasifikācijas jomā.

44. Gada pārskata finanšu un nefinanšu informāciju sagatavo, ievērojot šādas kvalitātes pazīmes:

44.1. patiesums – iekļautā informācija ir pilnīga un neitrāla (objektīva), un tajā nav būtisku kļūdu, lai informācijas lietotāji var paļauties, ka ir norādīta visa informācija, kas bija jānorāda, vai ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka šāda informācija tiks norādīta. Pieņemot lēmumus par novērtējumu, ievēro piesardzības principu, lai aktīvus un ieņēmumus nenovērtētu par augstu, bet saistības un izdevumus – par zemu;

44.2. nozīmīgums – informācija ir nozīmīga, ja tās nenorādīšana vai neprecīza norādīšana var ietekmēt gada pārskata lietotāju lēmumus, kuri pieņemti, pamatojoties uz šo informāciju. Šāda informācija apstiprina vai maina pagātnes vai tagadnes pieņēmumus un novērtējumus un atklāj iestādes plānoto darbību, mērķus, resursu avotus un izdevumus;

44.3. saprotamība – informāciju norāda tā, lai gada pārskata lietotāji izprastu, kā konkrēti darījumi vai notikumi ietekmē iestādes finansiālo stāvokli vai darbības finansiālos rezultātus pārskata gadā vai nākotnē;

44.4. savlaicīgums – informācijas sniegšanas termiņš nodrošina iespēju to izmantot, izvērtējot pagātnes, tagadnes vai nākotnes notikumus, apstiprinot vai mainot iepriekšējos pieņēmumus un novērtējumus;