Zaudējis spēku - Ieteikumi kredītiestādēm un licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm ar sankciju prasību neizpildi saistīto risku mazināšanai

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ieteikumi Nr. 111Rīgā 2018. gada 28. jūnijā(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomessēdes protokols Nr. 32 2. p.)

Ievads

1. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (tālāk tekstā – Komisija) ir izstrādājusi ieteikumus kredītiestādēm, licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm un to dalībvalstu un trešo valstu filiālēm (tālāk tekstā visas kopā – iestāde) ar sankciju prasību neizpildi saistīto risku mazināšanai (tālāk tekstā – Ieteikumi), lai sekmētu iestāžu izpratni par īstenojamajiem pasākumiem starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju (tālāk tekstā – sankcijas) prasību ievērošanā.

2. Komisija izdod Ieteikumus, lai:

2.1. skaidrotu īstenojamos pasākumus sankciju prasību ievērošanā atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma (tālāk tekstā – Sankciju likums), Eiropas Savienības (tālāk tekstā – ES) tieši piemērojamo tiesību aktu prasībām sankciju jomā, kā arī OFAC (Office of Foreign Assets Control) noteiktajām sankcijām;

2.2. sniegtu ieteikumus par veicamajiem kontroles pasākumiem, lai novērstu iestāžu iesaisti sankciju prasību apiešanā.

3. Ieteikumi sagatavoti, apkopojot iestāžu uzraudzības procesā konstatētās nepilnības, labās prakses piemērus ar sankciju prasību neizpildi saistīto risku (tālāk tekstā – sankciju risks) mazinošo pasākumu piemērošanā, ņemot vērā riskus, ko rada iestāžu sniegtie pakalpojumi, un ievērojot Latvijas Republikas tiesisko regulējumu un starptautisko finanšu institūciju darbības standartus (piemēram, United States Department of Treasury Financial Crimes Enforcement Network (FinCEN)).

I. Vispārīgie jautājumi par sankcijām

Sankciju jēdziens un sankciju veidi

4. Sankciju veidus Latvijā nosaka Sankciju likums, un atbilstoši tam pastāv nacionālās un starptautiskās sankcijas1:

4.1. starptautiskās sankcijas ir atbilstoši starptautiskajām tiesībām attiecībā uz sankciju subjektu noteikti ierobežojumi, kurus pieņēmusi Apvienoto Nāciju Organizācija (tālāk tekstā – ANO) vai ES, vai cita starptautiskā organizācija, kuras dalībvalsts ir Latvija, un kuri ir tieši piemērojami vai ieviesti Latvijā Sankciju likumā noteiktajā kārtībā;

4.2. nacionālās sankcijas ir atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem un starptautiskajām tiesībām attiecībā uz sankciju subjektu noteikti ierobežojumi, kurus Sankciju likumā paredzētajā kārtībā noteicis Ministru kabinets;

Sankciju subjekts ir starptautisko publisko tiesību subjekts, fiziskā vai juridiskā persona vai cits identificējams subjekts, attiecībā uz kuru noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas.

5. Sankcijas aizliedz apzināti un tīši piedalīties darbībās, kuru mērķis vai sekas ir apiet sankcijās noteiktos ierobežojumus, vienlaikus būtiski ir nepieļaut arī iestādes izmantošanu sankciju apiešanai. Līdz ar to, veidojot sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu, iestāde nosaka, ka sankciju risks ietver ne tikai tiešu sankciju pārkāpumu, piemēram, sankciju subjekta finanšu līdzekļu neiesaldēšanu, bet arī sankciju apiešanu, un paredz atbilstošus šo risku mazinošus pasākumus. Šo Ieteikumu kontekstā sankciju risks ietver arī iespējamu sankciju apiešanu.

6. Atbilstoši Sankciju likumā noteiktajam Latvijā var ieviest vai noteikt šādas sankcijas:

1) finanšu ierobežojumus;

2) civiltiesiskos ierobežojumus;

3) ieceļošanas ierobežojumus;

4) stratēģiskas nozīmes preču un citu preču aprites ierobežojumus;

5) tūrisma pakalpojumu sniegšanas ierobežojumus.

Šo Ieteikumu kontekstā sankcijas tiek saprastas kā finanšu ierobežojumi, ja nav atrunāts citādi.

7. Atbilstoši Sankciju likuma prasībām iestādes kā finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka pienākums, ja attiecībā uz sankciju subjektu noteikti finanšu ierobežojumi, ir:

1) iesaldēt visus finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kas ir sankciju subjekta īpašumā, valdījumā vai kontrolē;

2) liegt sankciju subjektam piekļuvi finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem;

3) nesniegt sankciju subjektam starptautiskajās vai nacionālajās sankcijās noteiktos finanšu pakalpojumus (piemēram, aizliegums izsniegt kredītus, garantijas, veikt tirdzniecības apdrošināšanu u.tml.).

Latvijā piemērojamās sankcijas

8. No Sankciju likuma izriet, ka Latvijā saistošas ir nacionālās, ANO Drošības padomes un ES noteiktās sankcijas. Tomēr iestāde, pamatojoties uz sankciju riska novērtējumu un iestādes noslēgtajiem līgumiem (piemēram, par korespondentattiecību nodibināšanu un uzturēšanu), var ievērot arī citu valstu vai organizāciju noteiktās sankcijas, kas Latvijā nav juridiski saistošas un nav pretrunā ar Latvijai saistošajām sankcijām. Veicot sankciju riska novērtējumu un nosakot, kādu valstu un organizāciju sankcijas iestāde ievēros papildus Sankciju likumā noteiktajam, iestāde ievēro piesardzīgu politiku un izvērtē riskus, ko tās pakalpojumu nodrošināšanai (piemēram, maksājumu veikšanai dažādās valūtās) un reputācijai, kā arī finanšu tirgus reputācijai, var radīt apstāklis, ka iestāde neievēro starptautiski vispāratzītas sankcijas, piemēram, OFAC (Office of Foreign Assets Control) noteiktās sankcijas.2

Ja Eiropas Savienība attiecībā uz kādu OFAC sankcionētu valsti, teritoriju vai personu ir lēmusi par bloķējoša tiesību akta izdošanu (piemēram, Padomes Regula (EK) Nr. 2271/96 (1996. gada 22. novembris), ar ko paredz aizsardzību pret trešās valsts pieņemtu tiesību aktu eksteritoriālas piemērošanas sekām un no tiem izrietošām vai ar tiem pamatotām darbībām), tad šis apstāklis nerada iestādei pienākumu veikt darījumu (maksājumu) vai grozīt sankciju riska pārvaldīšanas politikas un procedūras.

9. Iestāde nodrošina klientiem informāciju par tām organizācijām un valstīm, kuru noteiktās sankcijas tā ievēro papildus Sankciju likumā noteiktajām (piemēram, iekļaujot to līgumā un ievietojot informāciju iestādes tīmekļa vietnē).

10. ANO Drošības padomes pieņemtās rezolūcijas, ar kurām tiek noteiktas sankcijas, Latvijā tiek ieviestas galvenokārt ar ES tiesību aktiem, izdodot ES regulas. Taču nepieciešamības gadījumā Ministru kabinets var izdot noteikumus, ar ko ieviest ANO pieņemtās sankcijas. Papildus tam ES var arī papildināt ANO noteiktās sankcijas (piemēram, Irānas gadījumā) un ieviest ES vienpusējas sankcijas. Nacionālās sankcijas tiek noteiktas ar Ministru kabineta noteikumiem, kuros noteiktās sankcijas tiek attiecinātas uz konkrētiem sankciju subjektiem ar Ministru kabineta rīkojumu.

11. Iestāde, veicot sankciju riska pārvaldību, izmanto aktuālu informāciju par spēkā esošajām sankcijām. Informācija par Latvijai saistošajām un OFAC sankcijām, kā arī terorisma finansēšanu pieejama šādos avotos:

1) Sankciju likums (https://likumi.lv);

2) 15.07.2016. Ministru kabineta noteikumi Nr. 468 "Starptautisko un nacionālo sankciju izpildes kārtība" (https://likumi.lv);

3) 25.07.2017. Ministru kabineta noteikumi Nr. 419 "Noteikumi par nacionālo sankciju noteikšanu attiecībā uz subjektiem, kas saistīti ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas īstenoto kodolprogrammu un politisko režīmu" (www.likumi.lv);

4) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (tālāk tekstā – NILLTFN) likums (attiecībā uz ziņošanas pienākumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (tālāk tekstā – Kontroles dienests) par darījumiem, kas saistīti ar terorisma finansēšanu) (https://likumi.lv);

5) 08.03.2016. Ministru kabineta noteikumi Nr. 138 "Noteikumi par valstīm un starptautiskajām organizācijām, kuras sastādījušas to personu sarakstus, kas tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās vai masu iznīcināšanas ieroču izgatavošanā, glabāšanā, pārvietošanā, lietošanā vai izplatīšanā" (https://likumi.lv);

6) ES noteiktās sankcijas tiek publicētas un ir pieejamas ES Oficiālajā Vēstnesī (http://eur-lex.europa.eu/oj/direct-access.html), konsolidētais ES sankciju saraksts ir pieejams tīmekļa vietnē: https://eeas.europa.eu/headquarters/headquarters-homepage/8442/consolidated-list-sanctions_en;

7) ANO Drošības padomes noteiktās sankcijas pieejamas tīmekļa vietnē: http://www.un.org/sc/committees/, konsolidētais saraksts pieejams: http://www.un.org/sc/committees/consolidated_list.shtml;

8) ANO, ES un OFAC sankciju saraksts tiek publicēts arī Kontroles dienesta tīmekļa vietnē (http://sankcijas.kd.gov.lv/);

9) OFAC sankcijas un to piemērošanas vadlīnijas ir pieejamas https://www.treasury.gov/resource-center/sanctions/SDN-List/Pages/default.aspx;

10) Eiropas Komisijas vadlīnijas par atsevišķu ES regulu piemērošanu un labās prakses apkopojumu par ierobežojošo pasākumu efektīvu ieviešanu ir pieejams Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu vai https://europeansanctions.com/eu-guidelines/;

11) vispārīgs pārskats par sankcijām ir pieejams Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas tīmekļa vietnē (http://www.mfa.gov.lv/arpolitika/par-eiropas-savienibas-ierobezojosiem-pasakumiem/par-eiropas-savienibas-ierobezojosiem-pasakumiem);

12) Latvijas Komercbanku asociācijas un Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas skaidrojošs materiāls par starptautiskajām sankcijām pieejams Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas tīmekļa vietnē http://www.mfa.gov.lv/images/sankcijas/Kas_jazina_uznemejiem_par_starptautisko_sankciju_politiku___infolapa_1.pdf.

12. Iestāde, nodrošinot sankciju riska pārvaldību, var izmantot arī ārpakalpojuma sniedzēju pakalpojumus, kas apkopo un regulāri aktualizē plašu informāciju par sankcijām, piemēram, komerciālās datu bāzes.

Sankciju izņēmumi

13. Sankciju likums nosaka, ka gadījumos, kad sankcijas paredz izņēmumus sankciju ievērošanā, kompetentā institūcija, kas attiecībā uz iestādi par finanšu ierobežojumiem ir Komisija, pēc sankciju subjekta vai iestādes lūguma var pieņemt lēmumu par šāda izņēmuma piemērošanu. Gadījumos, kad, piemēram, ES regula pieļauj konkrētu iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu vai nosaka, ka tie var tikt darīti pieejami ar nosacījumiem, paredzot, kādi maksājumi sankciju subjektam ir pieļaujami, iestāde, pamatojoties uz sankciju subjekta iesniegumu, var vērsties Komisijā ar lūgumu atbrīvot iesaldētos līdzekļus regulā paredzētajiem mērķiem, pievienojot informāciju un dokumentus, kas lūgumu pamato. Piemēram, līdzekļi var tikt atbrīvoti tādā apmērā, lai segtu sankciju subjekta pamatvajadzības – pārtikas iegādi, komunālos maksājumus, medikamentu iegādi, ārstēšanās izdevumus u.tml. Tāpat var tikt atļauts no iesaldētajiem finanšu līdzekļiem atbrīvot daļu līdzekļu, kas nepieciešami iestādes komisijas maksas vai iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu apkalpošanas maksas segšanai par to turēšanu vai pārvaldību.

14. Iestāde nepaplašina Komisijas lēmumu attiecībā uz sankciju ievērošanas izņēmumiem gadījumos, kad sankcijas pieļauj vairākus nosacījumus vai mērķus līdzekļu atbrīvošanai. Piemēram, ja Komisija ir devusi atļauju atbrīvot konkrētus iesaldētos līdzekļus, lai segtu iestādes komisijas maksu par iesaldēto līdzekļu pārvaldīšanu, tad līdzekļi var tikt atbrīvoti tikai atbilstoši Komisijas lēmumam, iestāde nevar atbrīvojumu attiecināt uz citiem iespējamiem izņēmumiem, ko vispārīgi sankcijas pieļauj, piemēram, līdzekļu atbrīvošanai, lai segtu komisijas maksu personai, kas sankciju subjektam saskaņā ar līgumu sniegusi juridiskos pakalpojumus.

15. Attiecībā uz tādu sankciju ievērošanas izņēmuma gadījumiem, kas Latvijā nav juridiski saistošas saskaņā ar Sankciju likuma prasībām, piemēram, OFAC sankcijām3, jāņem vērā, ka atļauju (licenci) darījumiem var pieprasīt pats sankciju subjekts, tas ir, iestādes klients vai sadarbības partneris. Šādos gadījumos atļauju (licenci) izsniedz organizācija, kas sankcijas pieņēmusi, nevis Komisija. Ja iestādes klients informē, ka darījumiem ar sankciju subjektu ir saņemta šāda atļauja (licence), iestāde pārliecinās par tās esamību (piemēram, iegūst licences kopiju, iegūst informāciju no publiski pieejamiem avotiem, dokumentējot publiski pieejamās informācijas meklēšanu un vērtēšanu).

II. Sankciju riska novērtējums un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveide

16. Lai novērstu iespējamos sankciju un sankciju apiešanas pārkāpumus un īstenotu atbilstošus sankciju risku mazinošus pasākumus, iestāde veic sankciju riska novērtējumu attiecībā klientu risku, ģeogrāfisko risku, kā arī risku, kas saistīts ar klientiem sniegtajiem finanšu pakalpojumiem un pakalpojumu piegādes kanāliem. Iestāde, pamatojoties uz sankciju riska novērtējumu, izveido sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu, kurā paredz vismaz:

1) regulāru, bet ne retāk kā reizi trijos gados, sankciju riska novērtējuma pārskatīšanu un aktualizēšanu;

2) atbilstošu sankciju riska pārvaldības politiku un procedūru izstrādi un praktisku ieviešanu attiecībā uz visiem iestādes klientiem un to partneriem, neatkarīgi no jurisdikcijas, kurā klients vai tā partneris darbojas vai ir reģistrēts, piedāvātajiem pakalpojumiem un produktiem (piemēram, maksājumiem visās valūtās, darījumiem ar finanšu instrumentiem, kreditēšanas, tirdzniecības finansēšanas darījumiem, seifu pakalpojumiem), regulāri izvērtējot to efektivitāti;

3) nepieciešamo ierobežojumu noteikšanu attiecībā uz sankciju riska faktoriem, kas atbilstoši iestādes sankciju riska novērtējumam rada nesamērīgu vai nepārvaldāmu risku (tostarp sadarbības aizliegumu);

4) atbildīgā darbinieka iecelšanu par sankciju riska pārvaldību;

5) atbildīgā darbinieka par sankciju risku pārvaldību pilnvarojuma noteikšanu sankciju riska novēršanas un mazināšanas pasākumu īstenošanā;

6) saprātīgas piesardzības principa pielietošanu, tostarp nodrošinot sankciju riska pazīmju savlaicīgu identificēšanu pirms gadījuma rakstura darījuma, pirms darījuma attiecību nodibināšanas un darījuma attiecību laikā, kā arī slēdzot līgumus ar iestādes darījumu partneriem;

7) skaidru un sankciju riska novērtējumam atbilstošu termiņu noteikšanu lēmumu pieņemšanai attiecībā uz sadarbību ar klientiem, tostarp ar tiem saistītās klientu grupas dalībniekiem, kuru darbībā konstatētas paaugstinātas sankciju riska pazīmes;

8) regulāru sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitātes un sankciju riska pārvaldības izvērtēšanu un ziņojumu sniegšanu iestādes augstākajai vadībai;

9) regulāru un iestādes darbinieku, tostarp atbildīgā darbinieka par sankciju riska pārvaldību, pienākumiem atbilstošu apmācību, kas ietver arī darbinieku zināšanu pārbaudi, par sankciju riska pārvaldību, tostarp ziņošanu Komisijai par konstatētajiem un iespējamiem sankciju pārkāpumiem;

10) atbilstošu informācijas tehnoloģiju (tālāk tekstā – IT) nodrošinājumu sankciju riska pārvaldībai un regulāru IT nodrošinājuma testēšanu, dokumentējot testēšanas rezultātus un savlaicīgi veicot nepieciešamos uzlabojumus.

17. Veicot sankciju riska novērtējumu, iestāde ņem vērā un nosaka sankciju riska pārvaldības pasākumus (piemēram, izstrādājot attiecīgas politikas un procedūras) arī attiecībā uz sadarbību ar iestādes darījuma partneriem, piemēram, korespondentbankām un vērstpapīru brokeriem, un dalību starptautiskās naudas pārvedumu sistēmās u.tml.

18. Iestāde, nosakot prasības un kārtību savu piedāvāto pakalpojumu sniegšanai, paredz, ka sankciju risks tiek izvērtēts pirms lēmuma pieņemšanas par pakalpojuma sniegšanu klientam (piemēram, pirms lēmuma pieņemšanas par aizdevuma pagarināšanu iestāde veic sankciju riska izvērtēšanu) vai jauna iestādes pakalpojuma ieviešanas.

III. Sankcijas pret personu, vienībām un struktūrām

Klientu pārbaude

19. Iestāde nodrošina, ka tā neuzsāk darījuma attiecības ar sankciju subjektu. Iestāde pirms gadījuma rakstura darījuma veikšanas nodrošina atbilstoši sankciju riska pārvaldības pasākumus, lai pārliecinātos, ka darījums nerada neatbilstošu sankciju risku.

20. Iestāde, lai nodrošinātu, ka tās klients tieši vai netieši nav saistīts ar sankciju subjektu, pirms darījuma attiecību nodibināšanas un darījuma attiecību laikā veic regulāras (vismaz reizi diennaktī) pārbaudes (screening), lai pārliecinātos, vai sankcijām pret personu, vienībām un struktūrām nav pakļauts:

20.1. klients;

20.2. klienta patiesais labuma guvējs;

20.3. klienta pārstāvis;

20.4. klienta valdes locekļi.

Iestāde regulāri (vismaz reizi diennaktī) pārbauda (screening) klienta dalībnieku un akcionārus, ja dalībnieks vai akcionārs ir persona, kas saistīta ar jurisdikciju, pret kuras personām ir noteiktas sankcijas.

21. Konstatējot personas, kas norādīta 20. punktā, informācijas sakritību ar sankciju subjekta informāciju (piemēram, vārds, uzvārds, nosaukums), iestāde pārliecinās, vai 20. punktā minētā persona ir sankciju subjekts (tas ir, vai sakritība ir patiesa). Piemēram, salīdzina, vai klienta reģistrācijas numurs vai dzimšanas datums sakrīt ar sankciju subjekta reģistrācijas numuru vai dzimšanas datumu. Ja reģistrācijas numurs vai dzimšanas datums sankcijās nav norādīts, iestāde salīdzina klienta izpētes rezultātā iegūto informāciju, piemēram, klienta rezidences valsti un ieņemamo amatu ar sankciju subjekta valsti un ieņemamo amatu. Ja nepieciešams, iestāde no klienta pieprasa papildu informāciju, lai noskaidrotu, vai klients vai kāda no 20. punktā minētajām personām ir sankciju subjekts. Gadījumos, kad iestāde ir veikusi samērīgus un atbilstošus pasākumus sakritības izvērtēšanai, bet nevar iegūt informāciju, kas ļautu pieņemt lēmumu par sakritības patiesumu, iestāde var vērsties Komisijā, norādot iestādes rīcībā esošo informāciju.

22. Identificējot kādu no 20. punktā minētajām personām kā sankciju subjektu (patiesa sakritība), iestāde piemēro ierobežojumus, ko paredz konkrētās sankcijas, vai atturas no darījuma atbilstoši iestādes noteiktajai sankciju riska politikai.

Darījumu pārbaude

23. Lai nodrošinātu sankciju ievērošanu attiecībā pret personu, vienībām un struktūrām, iestāde veic visu ienākošo un izejošo darījumu, tostarp gadījuma rakstura darījumu, pārbaudi (screening) pirms to izpildes ar mērķi pārbaudīt, vai kāda no darījumā iesaistītajām pusēm nav pakļauta sankcijām.

24. Iestādes rīcība darījuma attiecību laikā gadījumos, kad4:

24.1. darījuma veicējs ir iestādes klients – sankciju subjekts – iestāde neizpilda klienta pieteikto darījumu, līdzekļus atmaksājot klienta kontā, un nodrošina līdzekļu iesaldēšanu;

24.2. darījumā iesaistīto līdzekļu saņēmējs ir iestādes klients – sankciju subjekts, bet darījuma veicējs ir persona, kas nav sankciju subjekts – iestāde izpilda darījumu un saņemtos līdzekļus iesaldē klienta kontā;

24.3. klients iniciē darījumu, kurā līdzekļu saņēmējs ir persona – sankciju subjekts – iestāde darījumu neizpilda un atmaksā līdzekļus klienta kontā;

24.4. darījumu ir iniciējusi persona, kas ir sankciju subjekts, un līdzekļu saņēmējs ir klients, kas nav sankciju subjekts, – iestāde nodrošina ienākošo līdzekļu iesaldēšanu kontā, kas nav klienta konts (piemēram, speciālā kontā).

Ja iestāde iesaldē līdzekļus, tā papildus rīkojas atbilstoši šo Ieteikumu 35. vai 36. punktā noteiktajam.

25. Iestādes rīcība, veicot gadījuma rakstura darījumu, gadījumos, kad5:

25.1. persona, kas vēlas veikt darījumu, ir sankciju subjekts – iestāde atsaka darījuma izpildi un iesaldē darījumā iesaistītos līdzekļus speciālā kontā;

25.2. persona, kas iniciējusi darījumu, nav sankciju subjekts un līdzekļu saņēmējs ir persona, kas ir sankciju subjekts, – iestāde neizpilda darījumu, līdzekļus atmaksājot darījumu iniciētājam.