Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas

Ministru kabineta noteikumi Nr. 421Rīgā 2018. gada 17. jūlijā (prot. Nr. 33 11. §)

Izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu unfinanšu vadību 9. panta trīspadsmitās daļas1. un 2. punktu, 9.1 panta pirmo daļu un12. panta otro daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā ministrija un cita centrālā valsts iestāde (turpmāk – ministrija) pieprasa un kādā ministrijai veic apropriācijas izmaiņas:

1.1. starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām;

1.2. no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 01.00.00 programmas "Apropriācijas rezerve" uz ministriju;

1.3. no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" (turpmāk – 80.00.00 programma) uz ministriju, kā arī kārtību, kādā tiek pārdalīta ministrijas apropriācija Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai uz 80.00.00 programmu;

1.4. no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 02.00.00 programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" uz ministriju, šo līdzekļu izlietojuma uzskaites kārtību, kā arī īpašus līdzekļu pieprasīšanas nosacījumus pašvaldībām.

2. Šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ministrijas pieprasa un ministrijai veic arī šādas apropriācijas izmaiņas:

2.1. starp ministrijām transfertu veikšanai gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā, kā arī valsts budžeta saņemamajiem transfertiem no pašvaldību budžetiem, no valsts budžeta daļēji finansēto atvasināto publisko personu budžetiem un budžeta nefinansēto iestāžu budžetiem;

2.2. piešķirto ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu izmantošanai un to atlikumu saimnieciskā gada sākumā izmantošanai;

2.3. ieņēmumu par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citu pašu ieņēmumu izmantošanai un to atlikumu saimnieciskā gada sākumā izmantošanai;

2.4. palielinot gadskārtējā valsts budžeta likumā (turpmāk – budžeta likums) noteikto apropriāciju noteiktiem mērķiem;

2.5. starp ministrijām, tai skaitā funkciju pārdales vai strukturālo reformu gadījumos;

2.6. citos Likumā par budžetu un finanšu vadību un budžeta likumā noteiktajos gadījumos.

2. Apropriāciju izmaiņu pieprasījuma sagatavošana, iesniegšana un izskatīšana

3. Ministrija budžeta likumā un Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktajos gadījumos, kā arī ievērojot saimnieciskajam gadam noteikto kopējo apropriācijas apjomu un Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktos nosacījumus, izstrādā pieprasījumu apropriāciju izmaiņu veikšanai (turpmāk – pieprasījums) un iesniedz to Finanšu ministrijā.

4. Iesniedzot pieprasījumu, ministrija Vienotajā valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmā (turpmāk – budžeta informācijas sistēma) atsevišķi par katru budžeta veidu (valsts pamatbudžets vai speciālais budžets) aizpilda skaitlisko informāciju veidnes "Mazie grozījumi" ailē "Pieprasījums izmaiņām +/–":

4.1. ieņēmumu un izdevumu atšifrējumu sadalījumā pa programmām un apakšprogrammām (1. pielikums);

4.2. ilgtermiņa saistību izmaiņas (2. pielikums).

5. Ministrija katram šo noteikumu 1. un 2. punktā minētajam apropriāciju izmaiņu veidam sagatavo un iesniedz atsevišķu pieprasījumu, izņemot gadījumus, ja transferta nodrošināšanai starp ministrijām vienlaikus nepieciešams veikt:

5.1. pārdali no 80.00.00 programmas uz ministriju;

5.2. izmaiņas starp izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem;

5.3. palielinājumu ārvalstu finanšu palīdzības resursiem.

6. Ja pieprasījumā paredzēta transferta veikšana starp ministrijām, tad ministrija, kas veic transferta pārskaitījumu, iesniedz arī transferta saskaņošanas veidlapu, kas noteikta normatīvajos aktos par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas un iesniegšanas pamatprincipiem.

7. Ministrija sagatavo pavadvēstuli, norādot budžeta informācijas sistēmā ievadīto veidlapu versiju, kā arī pieprasījuma pamatojumu (3. pielikums) par veiktajām izmaiņām budžetā un saistībās, paraksta pavadvēstuli ar drošu elektronisko parakstu un nosūta to uz Finanšu ministrijas oficiālo e-pasta adresi. Ja aizpildītās veidlapas ir parakstītas pašrocīgi, ministrija tās iesniedz Finanšu ministrijā papīra formā. Ja pieprasījumam nav nepieciešams Ministru kabineta, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vai Saeimas saskaņojums, vairākus pieprasījumus var iesniegt vienā pavadvēstulē.

8. Finanšu ministrija izvērtē pieprasījuma atbilstību budžeta likumam, Likumam par budžetu un finanšu vadību un šo noteikumu prasībām.

9. Finanšu ministrijai ir tiesības no ministrijas pieprasīt papildu informāciju un detalizētus aprēķinus par nepieciešamajām apropriācijas izmaiņām.

10. Ja pieprasījums neatbilst šo noteikumu prasībām, Finanšu ministrija nosūta ministrijai atteikumu.

11. Ja ministrija nepiekrīt Finanšu ministrijas atteikumam, tā sniedz izvērstu pieprasījuma pamatojuma skaidrojumu un vienojas ar Finanšu ministriju. Ja vienošanās netiek panākta, pieprasījuma iesniedzēja ministrija var iesniegt jautājumu izskatīšanai Ministru kabinetā.

12. Ja pieprasījums atbilst šo noteikumu prasībām, finanšu ministrs izdod rīkojumu par apropriācijas izmaiņām.

13. Finanšu ministrija elektroniski nosūta finanšu ministra rīkojumu par apropriācijas izmaiņām uz ministrijas oficiālo e-pasta adresi.

14. Likumā par budžetu un finanšu vadību un budžeta likumā noteiktajos gadījumos Finanšu ministrija nodrošina dokumentu virzību Saeimas vai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas viedokļa saņemšanai, savukārt ministrija, kas iesniegusi pieprasījumu, nodrošina nepieciešamās informācijas (argumentācijas) sagatavošanu un dalību Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē.

3. Apropriācijas izmaiņas starp viena budžeta resora programmām, apakšprogrammām un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem

15. Ministrija nodrošina, ka budžeta izpildītāji izvērtē valsts budžeta programmā (apakšprogrammā) piešķirto līdzekļu faktisko izlietojumu un plānoto izdevumu prognozes, un, ja piešķirtās apropriācijas ietvaros nav iespējams nodrošināt ministrijas noteikto mērķu sasniegšanai paredzētos izdevumus, ministrija izstrādā pieprasījumu apropriācijas izmaiņām.

16. Ministrija nodrošina, ka apropriācijas izmaiņu rezultātā starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem veiktās izmaiņas programmu (apakšprogrammu) finansējumā neierobežo iespēju sasniegt budžeta likumā apstiprināto programmu (apakšprogrammu) mērķu sasniegšanai noteiktos rezultatīvos rādītājus.

17. Ministrija pieprasījumu par apropriācijas izmaiņām valsts pamatfunkciju programmās (apakšprogrammās) var iesniegt Finanšu ministrijā reizi ceturksnī – līdz 31. martam, 30. jūnijam, 30. septembrim un 30. novembrim – vai biežāk, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par izmaiņām vai ministrija ir pamatojusi apropriācijas izmaiņu steidzamību. Pieprasījumu par apropriācijas izmaiņām Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības programmās (apakšprogrammās) iesniedz pēc nepieciešamības.

18. Ja tiek iesniegts pieprasījums par apropriācijas izmaiņām Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un (vai) Kohēzijas fonda (turpmāk – Eiropas Savienības fondi) projektos, mainot projekta finansējumu kārtējā gadā (turpmāk – n gads), papildus iesniedz informāciju par izmaiņām projektu līmenī, izmantojot attiecīgu veidlapu (4. pielikums) un aizpildot informāciju tikai par n gadu un tā izmaiņām, norādot projekta kopsummu, bet neizdalot Eiropas Savienības līdzfinansējuma daļu, nacionālā līdzfinansējuma daļu un neattiecināmās izmaksas, vai citu ministrijas izvēlētu formu, kas nodrošina informāciju par izmaiņām projektu līmenī n gadā. Pieprasījumos, kuros netiek mainīts projekta finansējums n gadam, šī informācija nav jāiesniedz.

19. Ja ministrijas pieprasījums atbilst šo noteikumu prasībām un par pieprasījumu nav nepieciešams Ministru kabineta vai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas saskaņojums, finanšu ministrs rīkojumu par apropriācijas izmaiņām izdod 10 darbdienu laikā.

19.1 Veicot šajā sadaļā minētās apropriācijas izmaiņas, Likuma par budžetu un finanšu vadību 9. panta 13.2 daļas 1. punktā minētajā skaitliskajā un procentuālajā ierobežojumā neierēķina no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" pārdalītos līdzekļus.

4. Līdzekļu pārdale no programmas "Apropriācijas rezerve

20. Budžeta likumā n gadam plānoto apropriācijas rezervi pieprasa un izlieto budžeta likumā un Likumā par budžetu un finanšu vadību paredzētajos gadījumos.

21. Ministrijai ir tiesības līdz n gada 15. septembrim pieteikties finansējuma saņemšanai no n gada projektu uzturēšanas apropriācijas rezerves, ievērojot Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.1 panta otrajā daļā minētos nosacījumus.

22. Ja ministrijai iepriekšējā gadā (turpmāk – n-1 gads) ir izveidojušies neizmantoti valsts budžeta asignējumi, kas atbilst Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.1 panta trešajā un ceturtajā daļā minētajiem nosacījumiem, tad ministrijai ir tiesības līdz n gada 1. martam pieteikties finansējuma saņemšanai no n gada neizlietoto asignējumu rezerves.

23. Ministrija šo noteikumu 7. punktā minētajai pavadvēstulei pievieno informāciju par resursu, izdevumu, kā arī slēgto valsts budžeta asignējumu apmēru n-1 gadā valsts pamatfunkciju īstenošanai kopumā par resoru (izņemot neizlietotos asignējumus budžeta programmā 99.00.00 "Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums"), norādot sadalījumu pa budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām. Ministrija atsevišķi norāda neizlietotos asignējumus (kopsummu), kas tai radušies no vienreizējiem prioritārajiem pasākumiem piešķirtā finansējuma un iepriekšējā saimnieciskā gada terminēto vienreizējo pasākumu īstenošanas, kuru mērķis jau ir sasniegts iepriekšējā saimnieciskajā gadā, lai no ministrijas sniegtās informācijas būtu uzskatāmi redzams, par kādu summu ir samazināms ministrijai maksimāli pieļaujamais no neizlietoto asignējumu rezerves pārdalāmais apmērs.

23.1 Ministrija ir atbildīga par resursu saprātīgu sadali resora izvirzīto mērķu un prioritāšu sasniegšanai un uzņemto ilgtermiņa saistību izpildi.

23.2 Ministrija no apropriācijas rezerves saņemto finansējumu attiecīgajam pasākumam izlieto līdz n gada beigām. Ja finansējums nav izlietots attiecīgajam pasākumam, turpmākajos gados tam pašam pasākumam finansējumu no apropriācijas rezerves nepieprasa.

23.3 (Svītrots ar MK 25.06.2024. noteikumiem Nr. 402)

5. Līdzekļu pārdale no 80.00.00 programmas un uz to

24. No 80.00.00 programmas piešķir:

24.1. valsts budžeta līdzfinansējumu un priekšfinansējumu Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu, emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumenta, kā arī Eiropas Savienības finansēto institūciju stiprināšanas programmu mērķsadarbības (twinning) un neliela apjoma mērķsadarbības (twinning light) ietvaros līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par attiecīgajiem finanšu instrumentiem;

24.2. līdzekļus izņēmuma kārtā pirms Eiropas Savienības fondu un NATO drošības investīciju programmas projektu iesnieguma apstiprināšanas sadarbības iestādē, ja Ministru kabinets, pamatojoties uz iesniegto argumentāciju un risku analīzi, ir pieņēmis lēmumu par konkrētā plānotā projekta izdevumu priekšfinansēšanu noteiktā apjomā un izdevumu pozīcijām atbilstoši projektā izvirzītajam mērķim;

24.3. līdzekļus budžeta iestādēm Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu neattiecināmo izmaksu segšanai tikai tajos gadījumos un tādā apmērā, kāds noteikts tiesību aktos vai donorvalsts apstiprinātajos projekta nosacījumos;

24.4. līdzekļus no valsts budžeta daļēji finansētai atvasinātai publiskai personai, kas ir valsts dibināta augstskola (turpmāk – atvasinātā publiskā persona), emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumenta ietvaros īstenotā projekta neattiecināmo izmaksu segšanai, kuras nav saistītas ar ēkas energoefektivitātes paaugstināšanu, bet nepieciešamas, lai nodrošinātu ēkas sākotnējo arhitektonisko detaļu vizuālo un tehnisko stāvokli;

24.5. līdzekļus, lai segtu maksājumus Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības sniedzējiem par ministrijai iesniegtajiem Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu atmaksas pieprasījumiem (turpmāk – līdzekļu atmaksas pieprasījums), ja ministrija, kas saņēmusi līdzekļu atmaksas pieprasījumu, no finansējuma gala saņēmējiem līdzekļus nevar laikus atgūt;

24.6. valsts budžeta līdzfinansējumu atvasinātai publiskai personai, kas ir projekta partneris, Eiropas Reģionālā attīstības fonda iniciatīvas programmas "Urban Innovative Actions" projekta "Eiropas nākamās paaudzes mikro pilsētas" īstenošanai atbilstoši projekta nosacījumiem, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums. Iesniedzot pieprasījumu, ievēro šo noteikumu 29. punktā minētos nosacījumus par izmaksu attiecināmību;

24.7. valsts budžeta līdzfinansējumu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna administrēšanas nodrošināšanai 2021.–2027. gadam Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulā (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, noteikto prasību ievērošanai;

24.8. valsts budžeta līdzfinansējumu valsts dibinātai augstskolai vai valsts vai valsts augstskolas dibinātam zinātniskajam institūtam projektu īstenošanai programmās "Digitālā Eiropa", "Erasmus+" (izņemot mobilitātes projektus), "Radošā Eiropa", "ES – veselībai" un "Nordplus" atbilstoši apstiprinātā projekta nosacījumiem. Valsts budžeta līdzfinansējumu piešķir, ievērojot šādus nosacījumus:

24.8.1. projektā tiek īstenotas darbības, kurām nav saimnieciska rakstura. Par darbībām bez saimnieciska rakstura uzskata darbības, kas atbilst Eiropas Komisijas paziņojuma "Pētniecībai, izstrādei un inovācijai piešķiramā valsts atbalsta nostādnes" (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2022. gada 28. oktobris, Nr. C414) 20. punktā minētajām darbībām, un par attiecīgo nozares politiku atbildīgā ministrija ir izvērtējusi un secinājusi, ka projektā plānotajām darbībām nav saimnieciska rakstura. Projektam, kas saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu, valsts budžeta līdzfinansējumu nepiešķir;

24.8.2. ja šo noteikumu 24.8. apakšpunkta ievaddaļā minētais finansējuma saņēmējs veic arī saimniecisko darbību, tas nodrošina, ka saimnieciskās darbības finansējums, izmaksas un ieņēmumi tiek uzskaitīti atsevišķi, nodrošinot izmaksu nodalīšanu. Ja izmaksu nodalīšanu nevar pierādīt, attiecīgais projekts ir uzskatāms par projektu, kas saistīts ar saimniecisko darbību, un valsts budžeta līdzfinansējumu nepiešķir;

24.8.3. par attiecīgo nozares politiku atbildīgā ministrija ir sniegusi pozitīvu atzinumu par projektā plānoto darbību un rezultātu atbilstību Eiropas Savienības un nacionālajos nozares politikas plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm, plānoto rezultātu ilgtspēju un ietekmi valsts līmenī;

24.8.4. par projekta līdzfinansēšanu ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums;

24.9. valsts budžeta līdzfinansējumu veselības nozares valsts kapitālsabiedrībām, kuras īsteno valstiski nozīmīgus projektus veselības nozarē un kuras vai kuru struktūrvienība ir reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā, projektu īstenošanai programmās "Digitālā Eiropa", "Erasmus+" (izņemot mobilitātes projektus), "ES – veselībai" , "Nordplus" , "Apvārsnis Eiropa" un citās Eiropas Savienības politiku instrumentu un ārvalstu finanšu palīdzības programmās atbilstoši apstiprinātā projekta nosacījumiem. Valsts budžeta līdzfinansējumu piešķir, ievērojot šādus nosacījumus:

24.9.1. projektā tiek īstenotas darbības, kurām nav saimnieciska rakstura atbilstoši komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma prasībām. Projektam, kas saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu, valsts budžeta līdzfinansējumu nepiešķir;

24.9.2. ja šo noteikumu 24.9. apakšpunkta ievaddaļā minētais finansējuma saņēmējs veic arī saimniecisko darbību, tas nodrošina, ka saimnieciskās darbības finansējums, izmaksas un ieņēmumi tiek uzskaitīti atsevišķi, nodrošinot izmaksu nodalīšanu. Ja izmaksu nodalīšanu nevar pierādīt, attiecīgais projekts ir uzskatāms par projektu, kas saistīts ar saimniecisko darbību, un valsts budžeta līdzfinansējumu nepiešķir;

24.9.3. par attiecīgo nozares politiku atbildīgā ministrija ir sniegusi pozitīvu atzinumu par projektā plānoto darbību un rezultātu atbilstību Eiropas Savienības un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentos, kā arī nacionālajos nozares politikas plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm, plānoto rezultātu ilgtspēju un ietekmi valsts līmenī;

24.9.4. par projekta līdzfinansēšanu ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums;

24.10. valsts budžeta priekšfinansējumu biedrībām un nodibinājumiem, kuri īsteno programmas pilsoniskās sabiedrības jomā un ir saņēmuši finansējuma apstiprinājumu no Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta, Šveices–Latvijas sadarbības programmas, Eiropas Komisijas vai citām ārvalstu finanšu palīdzības programmām. Valsts budžeta priekšfinansējumu piešķir, ievērojot šādus nosacījumus:

24.10.1. programmā tiek īstenotas darbības, kurām nav saimnieciska rakstura atbilstoši komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma prasībām. Programmai, kas saistīta ar saimnieciskās darbības veikšanu, valsts budžeta priekšfinansējumu nepiešķir;

24.10.2. ja šo noteikumu 24.10. apakšpunkta ievaddaļā minētais finansējuma saņēmējs veic arī saimniecisko darbību, tas nodrošina, ka saimnieciskās darbības finansējums, izmaksas un ieņēmumi tiek uzskaitīti atsevišķi, nodrošinot izmaksu nodalīšanu. Ja izmaksu nodalīšanu nevar pierādīt, attiecīgā programma ir uzskatāma par programmu, kas saistīta ar saimniecisko darbību, un valsts budžeta priekšfinansējumu nepiešķir;

24.10.3. programma tiek īstenota atbilstoši starptautiskam līgumam, kas ir saistošs Latvijas Republikai, vai Eiropas Savienības institūcijas pieņemtam finansēšanas lēmumam;

24.10.4. programmas ietvaros ir paredzēta finansējuma piešķiršana trešajām pusēm, kā arī uzraudzības un kontroles funkcija;

24.10.5. par programmas priekšfinansēšanu ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums;

24.11. valsts budžeta priekšfinansējumu biedrībām un nodibinājumiem Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai atbilstoši apstiprinātā projekta nosacījumiem. Valsts budžeta priekšfinansējumu piešķir, ievērojot šādus nosacījumus:

24.11.1. projektā tiek īstenotas darbības, kurām nav saimnieciska rakstura atbilstoši komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma prasībām. Projektam, kas saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu, valsts budžeta priekšfinansējumu nepiešķir;

24.11.2. ja šo noteikumu 24.11. apakšpunkta ievaddaļā minētais finansējuma saņēmējs veic arī saimniecisko darbību, tas nodrošina, ka saimnieciskās darbības finansējums, izmaksas un ieņēmumi tiek uzskaitīti atsevišķi, nodrošinot izmaksu nodalīšanu. Ja izmaksu nodalīšanu nevar pierādīt, attiecīgais projekts ir uzskatāms par projektu, kas saistīts ar saimniecisko darbību, un valsts budžeta priekšfinansējumu nepiešķir;

24.11.3. biedrība vai nodibinājums projektā ir vadošais vai sadarbības partneris;