Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība

46. Ja personai nepieciešams ambulatorais veselības aprūpes pakalpojums, bet medicīnisku indikāciju dēļ tā nespēj ierasties ārstniecības iestādē šī pakalpojuma saņemšanai, viņai to sniedz mājās, ja:

46.1. personai ir hroniska slimība un pārvietošanās traucējumi medicīnisku indikāciju dēļ;

46.2. persona ir izrakstīta no stacionārās ārstniecības iestādes vai no dienas stacionāra pēc ķirurģiskas iejaukšanās;

46.3. personai ar cerebrovaskulāru slimību (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi I60, I61, I63, I64 vai I69) nepieciešami medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi un to sniegšana uzsākta triju mēnešu laikā pēc slimības sākuma;

46.4. medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi nepieciešami bērniem, kuri atrodas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē;

46.5. personai ar sekām pēc muguras smadzeņu bojājuma (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kods T91.3), kas izpaužas kā tetraplēģija vai paraplēģija un vairumam muskuļu zem bojājuma līmeņa spēks ir mazāks par trijām ballēm, nepieciešami medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi pēc pirmreizējas medicīniskās rehabilitācijas saņemšanas stacionārā pakalpojumu programmā "Rehabilitācija pacientiem ar muguras smadzeņu šķērsbojājumu (spinālie pacienti)", ja uz šādiem pakalpojumiem nosūta valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" nodarbināts fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts.

47. Veselības aprūpes pakalpojumus mājās persona saņem, ievērojot šādus nosacījumus:

47.1. ja ir ģimenes ārsta nosūtījums vai ārstniecības iestādes nosūtījums pēc izrakstīšanās no stacionārās ārstniecības iestādes vai dienas stacionāra (izņemot medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus) un nosūtījumā norādīta šāda informācija:

47.1.1. diagnoze, kuras dēļ nepieciešama veselības aprūpe mājās;

47.1.2. diagnoze, kuras dēļ ir pārvietošanās traucējumi;

47.1.3. ārstējošā ārsta norādījumi veselības aprūpei mājās, tai skaitā medikamentu lietošanai;

47.1.4. laikposms, kurā jānodrošina veselības aprūpe mājās;

47.2. lai saņemtu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, jābūt fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta nosūtījumam, kam pievienots šajos noteikumos noteiktajā kārtībā izstrādāts medicīniskās rehabilitācijas plāns.

48. Veselības aprūpes pakalpojumus mājās sniedz māsa vai sertificēts ārsta palīgs (feldšeris), bet medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus mājās – sertificēts fizioterapeits, ergoterapeits vai audiologopēds. Veselības aprūpes pakalpojumus mājās sniedz tikai tās šajā punktā minētās personas, kuras strādā ārstniecības iestādē, kas noslēgusi ar dienestu līgumu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu mājās un to apmaksu.

49. (Svītrots ar MK 19.11.2024. noteikumiem Nr. 727)

50. Ārstniecības iestāde, kura sniedz veselības aprūpes pakalpojumus mājās, nodrošina:

50.1. iespēju personām pieteikt veselības aprūpes pakalpojumu mājās darbdienās no plkst. 9.00 līdz 16.00, brīvdienās un svētku dienās no plkst. 9.00 līdz 13.00;

50.2. pakalpojuma sniegšana tiek uzsākta ne vēlāk kā 24 stundu laikā no pieteikuma saņemšanas brīža;

50.3. šo pakalpojumu sniegšanu darbdienās, brīvdienās un svētku dienās.

51. Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs, kas veselības aprūpes pakalpojumus sniedz mājās, triju darbdienu laikā informē personas ģimenes ārstu (ja persona nav reģistrēta pie ģimenes ārsta, – pamatteritorijas ģimenes ārstu atbilstoši personas faktiskajai dzīvesvietai) par attiecīgā pakalpojuma uzsākšanu, izdarot par to atzīmi personas medicīniskajā kartē.

52. Personai ar hronisku slimību un pārvietošanās traucējumiem medicīnisku indikāciju dēļ vienas epizodes ilgums veselības aprūpes pakalpojumiem mājās ir līdz 30 kalendāra dienām, izņemot medicīnisko rehabilitāciju, ilgstošu plaušu mākslīgo ventilāciju un bērnu parenterālu barošanu. Ja veselības aprūpes pakalpojumus mājās nepieciešams saņemt ilgāk, divu darbdienu laikā pirms minētā termiņa beigām ģimenes ārsts apmeklē personu un sniedz pakalpojuma sniedzējam atzinumu par nepieciešamību turpināt sniegt attiecīgo pakalpojumu vai pārtraukt to.

53. Pēc izrakstīšanas no stacionārās ārstniecības iestādes vai dienas stacionāra sakarā ar ķirurģisku iejaukšanos veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas ilgums mājās ir līdz 10 kalendāra dienām. Ja veselības aprūpes pakalpojums mājās ir nepieciešams ilgāk, ģimenes ārsts pēc attiecīgā pakalpojuma sniedzēja lūguma apmeklē personu un sniedz atzinumu par nepieciešamību turpināt sniegt attiecīgo pakalpojumu vai pārtraukt to.

54. Personai, kurai nepieciešami medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi, veselības aprūpes pakalpojumu mājās sniedz līdz laikam, kas norādīts nosūtījumā un medicīniskās rehabilitācijas plānā, bet ne ilgāk par 60 kalendāra dienām. Ja veselības aprūpes pakalpojums mājās ir nepieciešams ilgāk, divu darbdienu laikā pirms minētā termiņa beigām fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts apmeklē personu un sniedz pakalpojuma sniedzējam atzinumu par nepieciešamību turpināt sniegt attiecīgo pakalpojumu vai pārtraukt to. Personām ar sekām pēc muguras smadzeņu bojājuma, kuras medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu mājās saņem kā turpinājumu pēc pirmreizējās medicīniskās rehabilitācijas saņemšanas stacionārajā ārstniecības iestādē, kopējais mājās sniegtās medicīniskās rehabilitācijas laiks nedrīkst būt ilgāks par sešiem mēnešiem.

55. Pakalpojuma sniedzējs pēc tam, kad beidzis sniegt veselības aprūpes pakalpojumu mājās, iesniedz personas ģimenes ārstam vai pamatteritorijas ģimenes ārstam atbilstoši personas faktiskajai dzīvesvietai, kā arī personai atzinumu par sniegto veselības aprūpes pakalpojumu.

3.4.1 Paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojums

55.1 Paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojuma sniedzējs nodrošina pakalpojumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par paliatīvās aprūpes organizēšanas, saņemšanas un finansēšanas kārtību, kā arī:

55.11. nodrošina iespēju pieteikt paliatīvās aprūpes pakalpojumu pacienta dzīvesvietā visu diennakti, tai skaitā brīvdienās un svētku dienās;

55.12. veic personas novērtēšanu un individuāla paliatīvās aprūpes plāna sagatavošanu un tā izpildi;

55.13. informē personas ģimenes ārstu (ja persona nav reģistrēta pie ģimenes ārsta, – pamatteritorijas ģimenes ārstu atbilstoši personas faktiskajai dzīvesvietai) par attiecīgā pakalpojuma uzsākšanu ne vēlāk kā trīs darbdienu laikā no pakalpojuma uzsākšanas brīža.

55.2 Paliatīvās aprūpes mobilās komandas sniegtus veselības aprūpes pakalpojumus pacienta dzīvesvietā nodrošina ārstniecības personas atbilstoši līgumā ar dienestu noteiktajai kārtībai.

55.3 Paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojuma sniedzējs pēc tam, kad beidzis sniegt paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojumus, atbilstoši normatīvajiem aktiem par vienotās veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu sagatavo pārskatu par ambulatorā pacienta izmeklēšanu/ārstēšanu un ievieto to veselības informācijas sistēmā.

3.5. Sekundārā veselības aprūpe

56. Valsts apmaksātus sekundārās veselības aprūpes pakalpojumus persona saņem:

56.1. pēc ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījuma, izņemot pozitronu emisijas tomogrāfijas ar datortomogrāfiju izmeklējumu, kura saņemšanai nepieciešams ārstu konsīlija lēmums vai SSK-10 diagnozes ar kodu C43, C62, C81–C86.6 gadījumā – hematologa, onkologa ķīmijterapeita vai bērnu hematoonkologa nosūtījums;

56.2. pēc savas iniciatīvas vēršoties pie šādiem tiešās pieejamības speciālistiem:

56.2.1. pie psihiatra vai bērnu psihiatra, ja persona slimo ar psihisku slimību (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi F00–F09, F20–F62, F63.1–F99);

56.2.2. pie narkologa;

56.2.3. pie pneimonologa, ja persona slimo ar tuberkulozi (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi A15–A19, B90, J65, P37.0, R76.1, Y58.0, Y60.3, Z03.0, Z20.1, Z22.7);

56.2.4. pie dermatovenerologa, ja persona slimo ar seksuāli transmisīvu slimību (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi A50–A64, B35.0,4,8, B37.3,4, B86, L01.1, L08.0, L24.4, L30.2, Z11.3,4, Z20.2,6, Z22.4, Z29.2, Z86.1);

56.2.5. pie endokrinologa, ja persona slimo ar cukura diabētu (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi E10–E11.8; E12–E14.9);

56.2.6. pie onkologa ķīmijterapeita, ja persona slimo ar onkoloģisku slimību (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi C00–C97, D00–D09, D37–D48);

56.2.7. pie ginekologa;

56.2.8. pie oftalmologa;

56.2.9. pie bērnu ķirurga;

56.2.10. pie pediatra;

56.2.11. pie infektologa, ja:

56.2.11.1. persona slimo ar cilvēka imūndeficīta vīrusa (turpmāk – HIV) infekciju (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi B20–B24, Z21) vai C hepatīta infekciju (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi B17.1, B18.2);

56.2.11.2. personai HIV profilakses punktā, kuram ir sadarbības līgums ar Slimību profilakses un kontroles centru, ir veikts HIV kapilāro asiņu vai siekalu eksprestests ar pozitīvu rezultātu (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kods Z20.6) vai C hepatīta eksprestests ar pozitīvu rezultātu (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kods Z20.5), vai B hepatīta eksprestests ar pozitīvu rezultātu (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kods Z20.5);

56.2.11.3. tā ir kontaktpersona (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kods Z20.6) personai ar diagnosticētu HIV infekciju, kura saņem ārstēšanu stacionārā ārstniecības iestādē;

56.2.12. pie sporta ārsta valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca";

56.2.13. pie speciālistiem, kuri pakalpojumus sniedz garastāvokļa traucējumu kabinetā bērniem;

56.2.14. pie vecmātes, lai saņemtu dzemdību palīdzību grūtniecības un pēcdzemdību periodā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtību;

56.3. pēc savas iniciatīvas vēršoties ārstniecības iestādēs, tai skaitā steidzamās medicīniskās palīdzības punktā, lai saņemtu neatliekamo medicīnisko palīdzību;

56.4. pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes nosūtījuma;

56.5. valsts organizētā krūts un dzemdes kakla vēža skrīninga ietvaros, vēršoties ārstniecības iestādē, kas īsteno skrīninga programmu, pēc savas iniciatīvas (ja dienesta vadības informācijas sistēmā ir derīga uzaicinājuma vēstule) vai ar dienesta nosūtīto uzaicinājuma vēstuli;

56.6. ar dienesta nosūtīto uzaicinājuma vēstuli medicīniskās apaugļošanas pakalpojuma saņemšanai.

57. Nosūtījumu sekundārās veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai ģimenes ārsts vai speciālists noformē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu. Izņēmuma gadījumā, ja ambulatoriem laboratoriskiem pakalpojumiem, kā arī citiem pakalpojumiem nepieciešama īpaša nosūtīšanas forma, nosūtījuma noformēšanas nosacījumi tiek noteikti dienesta līgumā ar ārstniecības iestādi.

58. Ārstniecības iestāde par sniegto sekundārās veselības aprūpes pakalpojumu informē ģimenes ārstu vai speciālistu, kurš izsniedzis nosūtījumu, un:

58.1. ja personai ir nepieciešami tālāki izmeklējumi vai konsultācijas, izsniedz personai nosūtījumu šādu pakalpojumu saņemšanai;

58.2. ja nepieciešams, izraksta kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību.

59. Ārstniecības iestāde nodrošina veikto izmeklējumu rezultātu izsniegšanu pacientam vai ārstniecības personai, kura nosūtījusi pacientu izmeklējuma veikšanai, ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc izmeklējuma veikšanas vai citā laikā, ja par to ir panākta vienošanās ar pacientu.

60. Ārstniecības iestādes savstarpēji atzīst veikto izmeklējumu rezultātus mēneša laikā no izmeklējuma veikšanas dienas.

3.6. Rindu veidošanas nosacījumi veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai

61. Ārstniecības iestāde veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai veido rindas, ievērojot šādus nosacījumus:

61.1. ārstniecības iestāde prioritāri veselības aprūpes pakalpojumus sniedz bērniem un grūtniecēm;

61.2. ārstniecības iestāde valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu plāno tā, lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību visa kalendāra gada laikā;

61.3. ārstniecības iestāde nodrošina personai nepieciešamo sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā šādos gadījumos un kārtībā:

61.3.1. ja personai nepieciešama onkologa ķīmijterapeita, hematologa, bērnu hematoonkologa vai onkoloģijas ginekologa pirmā konsultācija, – no dienas, kad persona vērsusies ārstniecības iestādē pakalpojuma saņemšanai;

61.3.2. ja persona nosūtīta uz ļaundabīgo audzēju primāro diagnostisko vai ļaundabīgo audzēju primāro recidīvu diagnostisko izmeklējumu atbilstoši nosacījumiem, kas publicēti dienesta tīmekļvietnē, – no dienas, kad persona vērsusies ārstniecības iestādē pakalpojuma saņemšanai;

61.3.3. ja personai nepieciešama tāda speciālista konsultācija, kurš nodrošina ļaundabīgo audzēju sekundāro diagnostiku vai ļaundabīgo audzēju sekundāro recidīvu diagnostiku ārstniecības iestādē, kas norādīta dienesta tīmekļvietnē, – no dienas, kad personu šāda pakalpojuma saņemšanai pieteicis ģimenes ārsts, ginekologs vai ieslodzījuma vietas ārsts, vai arī cits speciālists – recidīvu diagnostikas nepieciešamības gadījumā;

61.3.4. ja grūtniecei vai sievietei pēcdzemdību periodā līdz 70 dienām sakarā ar pēkšņu slimību vai hroniskas slimības paasināšanos, kas var apdraudēt personas veselību vai grūtniecības norisi, ir nepieciešama speciālista konsultācija vai izmeklējums, – no dienas, kad persona vērsusies ārstniecības iestādē pakalpojuma saņemšanai;

61.4. ārstniecības iestāde pacientam ar diagnozes kodu Z03.5, kuru ģimenes ārsts sirds un asinsvadu slimību riska noteikšanai nosūtījis izmeklējumu veikšanai atbilstoši dienesta tīmekļvietnē norādītajai kārtībai, nodrošina nepieciešamā pakalpojuma sniegšanu šādā laika periodā, skaitot no dienas, kad pacients vērsies ārstniecības iestādē:

61.4.1. elektrokardiogrammu – triju mēnešu laikā vai viena mēneša laikā, ja ģimenes ārsts nosūtījumā veicis atzīmi par augstu vai ļoti augstu sirds un asinsvadu slimību risku;

61.4.2. ehokardiogrāfiju – sešu mēnešu laikā vai triju mēnešu laikā, ja ģimenes ārsts nosūtījumā veicis atzīmi par augstu vai ļoti augstu sirds un asinsvadu slimību risku;

61.4.3. kakla asinsvadu ultrasonogrāfiju – sešu mēnešu laikā vai triju mēnešu laikā, ja ģimenes ārsts nosūtījumā veicis atzīmi par augstu vai ļoti augstu sirds un asinsvadu slimību risku;

61.4.4. veloergometriju – triju mēnešu laikā;

61.4.5. speciālista (kardiologa, asinsvadu ķirurga) konsultāciju – mēneša laikā, ja ģimenes ārsts nosūtījumā veicis atzīmi par augstu vai ļoti augstu sirds un asinsvadu slimību risku.

62. Ārstniecības iestāde, kas atbilstoši līgumam ar dienestu nodrošina šajos noteikumos minētos pēcskrīninga izmeklējumus, tos veic 30 dienu laikā no dienas, kad persona vērsusies ārstniecības iestādē pakalpojuma saņemšanai.

63. Ārstniecības iestāde personai ar prognozējamu invaliditāti valsts apmaksātos plānveida veselības aprūpes pakalpojumus, kuri ir iekļauti Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas apstiprinātajā individuālajā rehabilitācijas plānā, uzsāk sniegt šādos termiņos:

63.1. ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus – 15 darbdienu laikā;

63.2. plānveida ambulatorās un stacionārās medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus – 15 darbdienu laikā;

63.3. plānveida operācijas – piecu mēnešu laikā.

64. Ārstniecības iestādes, kuras veic plānveida lielo locītavu endoprotezēšanu, veido un uztur šādas valsts apmaksāto plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas pretendentu rindas:

64.1. endoprotezēšana steidzamības kārtā atbilstoši līgumā ar dienestu noteiktajiem kritērijiem;

64.2. endoprotezēšana vispārējā kārtībā;

64.3. dinamiskās novērošanas programma.

65. Ja persona, kura ir rindā uz lielo locītavu endoprotezēšanu, atsakās no piedāvātā laika, kurā plānots veikt lielo locītavu endoprotezēšanas operāciju, vai divu mēnešu laikā no piedāvājuma nosūtīšanas dienas nesniedz atbildi, tā tiek svītrota no minētās rindas.

66. Stacionārā ārstniecības iestāde, kas sniedz ķirurģisko palīdzību, stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu plāno šādā prioritārā kārtībā:

66.1. neatliekamā medicīniskā palīdzība;

66.2. plānveida ķirurģiskā palīdzība šādos gadījumos:

66.2.1. ķirurģiskā ārstēšana bērniem;

66.2.2. ķirurģiskā ārstēšana iekaisīgo zarnu slimību gadījumā;

66.2.3. hormonāli aktīvo endokrīno dziedzeru ķirurģiska ārstēšana;

66.2.4. plānveida operācijas ilgstoši slimojošām personām darbspējīgā vecumā šo noteikumu 4.10. apakšpunktā noteiktajā apmērā;

66.2.5. personām ar prognozējamu invaliditāti atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas apstiprinātajam individuālajam rehabilitācijas plānam;

66.2.6. ķirurģiskā ārstēšana šo noteikumu 6. pielikuma 2. punktā norādītajās veselības aprūpes pakalpojumu programmās;

66.3. citas stacionārajā ārstniecības iestādē veiktas plānveida operācijas, kuras atbilstoši šiem noteikumiem ietilpst valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomā.

67. Dienests veido centralizētu medicīniskās apaugļošanas valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas pretendentu rindu (turpmāk – rindu reģistrs), ievērojot šādus nosacījumus:

67.1. kārtību, kādā ārstniecības iestādes, kas nodrošina valsts apmaksātus medicīniskās apaugļošanas pakalpojumus, sniedz dienestam informāciju par personām, kurām nepieciešami medicīniskās apaugļošanas veselības aprūpes pakalpojumi, kuru saņemšanai dienests uztur rindu reģistru, nosaka līgumā ar dienestu;

67.2. rindu reģistrā iekļauj šādu informāciju:

67.2.1. personas vārds, uzvārds, personas kods, elektroniskā pasta adrese, tālrunis;

67.2.2. datums, kad persona uzņemta rindā, un ārstniecības iestāde, kurā persona uzņemta rindā;

67.2.3. personas kārtas numurs rindā;

67.2.4. datums, kad nosūtīts uzaicinājums par iespēju saņemt valsts apmaksātu pakalpojumu;

67.2.5. informācija par pakalpojuma sniegšanas procesu un rezultātu;

67.3. dienests uz rindu reģistrā norādīto pacienta elektronisko pasta adresi (oficiālo elektronisko adresi, ja pacientam ir aktivizēts e-adreses konts) nosūta pacientam uzaicinājumu saņemt pakalpojumu jebkurā ārstniecības iestādē, kas sniedz valsts apmaksātus medicīniskās apaugļošanas pakalpojumus;

67.4. personām nosūtāmo uzaicinājuma vēstuļu skaitu dienests nosaka atbilstoši pieejamiem finanšu līdzekļiem.

68. Personu izslēdz no šo noteikumu 67. punktā minētās rindas, ja:

68.1. veselības aprūpes pakalpojuma saņemšana personai nav nepieciešama vai nav iespējama medicīnisku indikāciju dēļ;

68.2. persona vairs neatbilst medicīniskās apaugļošanas veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas kritērijiem;

68.3. persona atteikusies no valsts apmaksāta medicīniskās apaugļošanas veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas;

68.4. sešu mēnešu laikā kopš uzaicinājuma nosūtīšanas persona nav vērsusies ārstniecības iestādē, lai saņemtu medicīniskās apaugļošanas veselības aprūpes pakalpojumu;

68.5. persona ir mirusi vai zaudējusi tiesības saņemt valsts apmaksātu medicīniskās apaugļošanas pakalpojumu.

3.7. Sekundārā ambulatorā veselības aprūpe

69. Lai persona saņemtu sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu, ģimenes ārsts vai speciālists kopīgi ar personu izvēlas veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas vietu, izvērtējot pakalpojuma saņemšanas steidzamību, un informē personu par nepieciešamību pieteikties attiecīgajā ārstniecības iestādē veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai, izņemot gadījumu, ja personai pēc ļaundabīgo audzēju primārās diagnostikas nepieciešama tāda speciālista konsultācija, kurš nodrošina ļaundabīgo audzēju sekundāro diagnostiku. Šādā gadījumā ģimenes ārsts, ieslodzījuma vietas ārsts vai ginekologs piesaka personu konsultācijas saņemšanai un informē viņu par plānoto pakalpojuma saņemšanas laiku.

69.1 Organizējot ambulatoru psihiatriskās palīdzības nodrošināšanu, pacienta sākotnējo novērtēšanu veic ģimenes ārsts, psihiatrs vai bērnu psihiatrs, kurš pacientu nosūta pakalpojuma saņemšanai pie klīniskā un veselības psihologa vai psihoterapeita, nosūtījumā norādot nepieciešamo apmeklējumu skaitu, izņemot gadījumu, ja pacientu nosūta pie šo noteikumu 5.1 punktā minētā pakalpojumu sniedzēja. Šādā gadījumā palīdzība tiek sniegta, nepārsniedzot šo noteikumu 4.7.8. apakšpunktā minēto apmeklējumu skaitu.

70. Valsts apmaksātu sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu veidus, ko sniedz katra ārstniecības iestāde, nosaka līgumā ar dienestu un publicē dienesta tīmekļvietnē.

71. Lai laikus atklātu pirmsvēža slimības un vēzi agrīnajās stadijās, dienests organizē un pārrauga valsts organizēto skrīningu, kas ir uz Fizisko personu reģistra datiem balstīta veselības aprūpes programma ar centralizētu uzaicinājumu nosūtīšanu un pastāvīgu rezultātu monitorēšanu. Valsts organizētais skrīnings ietver šādus skrīninga un pēcskrīninga izmeklējumus šādām mērķa grupām:

71.1. dzemdes kakla vēža skrīnings, ko veic:

71.1.1. ar šķidruma citoloģijas metodi sievietēm 25 un 28 gadu vecumā;

71.1.2. ar cilvēka papilomas vīrusa izmeklējuma metodi reizi piecos gados sievietēm vecumā no 30 līdz 70 gadiem;

71.2. zarnu vēža skrīnings, ko reizi divos gados veic pacientiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem kā skrīningtestu zarnu vēzim;

71.3. krūts vēža skrīnings ar mamogrāfijas metodi, ko reizi divos gados veic sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem;

71.4. prostatas vēža skrīnings, ko reizi divos gados veic vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem un vīriešiem no 45 gadiem, ja ģimenes anamnēzē ir konstatēts prostatas vēzis.

72. Valsts organizēto skrīningu īsteno, ievērojot šādus nosacījumus:

72.1. uzaicinājuma vēstuli par dzemdes kakla vēža skrīningu sievietēm dienests nosūta šo noteikumu 71.1. apakšpunktā minētajā vecumā un periodā, izņemot šādus gadījumus:

72.1.1. ja saskaņā ar dienesta vadības informācijas sistēmā esošo informāciju sievietei ir veikta:

72.1.1.1. dzemdes kakla amputācija;

72.1.1.2. dzemdes ekstirpācija ar olvadu izņemšanu vai bez olvadu izņemšanas;

72.1.1.3. dzemdes vagināla ekstirpācija;

72.1.1.4. dzemdes ekstirpācija dzemdību laikā vai agrīnā pēcdzemdību periodā ar piedēkļu izņemšanu vai bez piedēkļu izņemšanas;

72.1.1.5. Vertheima operācija;

72.1.1.6. dzemdes ekstirpācija ar mazā iegurņa limfadenektomiju vai deomentizāciju;

72.1.1.7. laparaskopiska histerektomija ar vai bez piedēkļiem;

72.1.2. ja saskaņā ar dienesta vadības informācijas sistēmā esošo informāciju sievietei ir veikts dzemdes kakla citoloģisks izmeklējums gada laikā līdz uzaicinājuma vēstules sagatavošanas datumam;

72.1.3. ja ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrā sievietei ir norādīta diagnoze C53, C54, C56 vai C57 (saskaņā ar SSK-10);

72.1.4. ja uzaicinājuma vēstules sagatavošanas laikā sievietei nav bijusi deklarēta dzīvesvieta Latvijas Republikā;

72.2. uzaicinājuma vēstuli par krūts vēža organizēto skrīningu mērķa grupas sievietēm dienests nosūta reizi divos gados, izņemot šādus gadījumus:

72.2.1. ja ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrā sievietei ir norādīta diagnoze C50 (saskaņā ar SSK-10);

72.2.2. ja saskaņā ar dienesta vadības informācijas sistēmā esošo informāciju sievietei ir veikts mamogrāfijas izmeklējums gada laikā līdz uzaicinājuma vēstules sagatavošanas datumam;

72.2.3. ja uzaicinājuma vēstules sagatavošanas laikā sievietei nav bijusi deklarēta dzīvesvieta Latvijas Republikā;

72.3. ģimenes ārsta prakse informāciju par zarnu vēža organizēto skrīningu sniedz savā ģimenes ārsta praksē reģistrētajiem mērķa grupas pacientiem vienu reizi divos gados, kā arī aicina veikt slēpto asiņu izmeklējumu fēcēs un nodrošina šī izmeklējuma veikšanu, izņemot šādus gadījumus:

72.3.1. ja ģimenes ārsta praksei ir informācija, ka pacientam morfoloģiski ir noteikta diagnoze C18, C19, C20 vai C21 (saskaņā ar SSK-10);

72.3.2. ja ģimenes ārsta praksei ir informācija, ka personai iepriekšējā kalendāra gada laikā ir veikts kolonoskopijas izmeklējums;

72.4. informāciju par prostatas vēža skrīningu ģimenes ārsta praksē reģistrētajiem mērķa grupas pacientiem sniedz ģimenes ārsta prakse un vienu reizi divos gados izsniedz nosūtījumu izmeklējuma veikšanai.

73. Nosacījumus ļaundabīgo audzēju primārās un sekundārās diagnostikas un ļaundabīgo audzēju primārās un sekundārās recidīvu diagnostikas veikšanai ārstniecības iestādēs publicē dienesta tīmekļvietnē, paredzot priekšnosacījumus, lai nodrošinātu lēmuma par pacienta ārstēšanas taktiku pieņemšanu viena mēneša laikā no brīža, kad personai uzsākta ļaundabīgā audzēja sekundārā diagnostika vai sekundārā recidīvu diagnostika.

74. Reto slimību koordinācijas centrs, kas izveidots valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" un kas, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, sadarbojas ar valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" un sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", nodrošina:

74.1. reto slimību pacientu plūsmas koordinēšanu, nosūtot reto slimību pacientu turpmākai ārstēšanai attiecīgi uz valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca", valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" vai sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca";

74.2. ārstu konsīliju reto slimību specifiskās medikamentozās ārstēšanas noteikšanai diagnozēm, kas norādītas normatīvajos aktos par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību, un turpmākai uzraudzībai vai ģenētiskai diagnostikai;

74.3. ārstu konsīliju plaušu transplantācijas noteikšanai;

74.4. reto slimību metodisko vadību, veidojot vienotu pieeju reto slimību ārstniecībā;

74.5. pacienta kartes izsniegšanu reto slimību pacientam.

75. Reto slimību pacientiem:

75.1. lēmumu par pulmonālās endarterektomijas pakalpojuma nodrošināšanu pieņem valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" vai sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" organizēts ārstu konsīlijs ne mazāk kā triju ārstu sastāvā, piedaloties asinsvadu ķirurgam un kardiologam;

75.2. pēc lēmuma par reto slimību specifisko medikamentozo ārstēšanu pieņemšanas, pacientam uzsākot lietot zāles, Reto slimību koordinācijas centrs uzrauga, vai zāļu lietošana sasniedz sākotnēji paredzēto ārstēšanas rezultātu. Ja netiek sasniegts sākotnēji paredzētais ārstēšanas rezultāts, Reto slimību koordinācijas centrā organizētajam ārstu konsīlijam ir tiesības atkārtoti lemt par specifiskās medikamentozās ārstēšanas nepieciešamību, atceļot vai mainot nozīmēto ārstēšanu un par pieņemto lēmumu informējot reto slimību pacientu.

76. Nosacījumus par veselības aprūpes pakalpojumu kabinetos sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem nosaka līgumā ar dienestu.

77. Paliatīvās aprūpes ietvaros prioritāri veic sāpju un citu simptomu kontroli, nodrošinot pacientam nepieciešamās vajadzības neatkarīgi no vietas, kur viņš atrodas – mājās vai stacionārā ārstniecības iestādē, un saglabājot labāko iespējamo dzīves kvalitāti līdz brīdim, kad iestājas nāve.

78. Ārstniecības iestāde, kura saņem ikmēneša fiksēto maksājumu par speciālistu vai ārstniecības iestāžu struktūrvienību darbu (izņemot maksājumu par steidzamās medicīniskās palīdzības punkta darbu), nodrošina, ka attiecīgā speciālista vai kabineta darbalaiks noteikts atbilstoši šādiem nosacījumiem:

78.1. vienai ārsta slodzei – pacientu pieņemšana ne mazāk kā 30 stundas nedēļā;

78.2. vienai māsas slodzei – darbs ne mazāk kā 40 stundas nedēļā.

79. Terciāro veselības aprūpi organizē un no valsts budžeta līdzekļiem finansē atbilstoši kārtībai, kādā organizē un finansē sekundāro veselības aprūpi.

3.8. Dienas stacionārā sniegtā veselības aprūpe

80. Dienas stacionārā sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, kurus to sarežģītības, risku vai laikietilpības dēļ nav iespējams sniegt ambulatori, bet kuru dēļ tomēr nav nepieciešama pacienta uzņemšana stacionārā, lai nodrošinātu ārstniecības personu diennakts uzraudzību.

81. Dienas stacionārā sniedzamie veselības aprūpes pakalpojumi ir ārstniecības vai diagnostikas pakalpojumi, kuru sniegšanas laikā personai ārstēšanu un veselības aprūpi ārstniecības iestādē nodrošina nepilnu diennakti (ne agrāk kā no plkst. 6.00 un ne vēlāk kā līdz plkst. 22.00), ne mazāk kā trīs stundas veic manipulācijas vai nodrošina personas novērošanu pēc manipulāciju veikšanas, un tiem ir šādas raksturīgas pazīmes:

81.1. uzņemšana vienu vai vairākas reizes;

81.2. laikposms starp divām sekojošām uzņemšanām ir vismaz sešas stundas;

81.3. vienas uzņemšanas ilgums ir līdz 16 stundām.

82. Valsts apmaksātie dienas stacionārā sniedzamie pakalpojumi norādīti šo noteikumu 5. pielikumā.

83. Dienas stacionārā neveic izmeklējumus, ārstnieciskās procedūras un ķirurģiskās operācijas, kuras nav tieši saistītas ar dienas stacionārā sniedzamiem pakalpojumiem un kuras atbilstoši normatīvajiem aktiem par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm vai to struktūrvienībām var veikt aprīkotā speciālista vai procedūru kabinetā.

84. Dienas stacionāra veselības aprūpes pakalpojumi atbilstoši to iespējamam komplikāciju riskam ir šādi:

84.1. pirmā līmeņa dienas stacionāra veselības aprūpes pakalpojums – sniedz ārstniecības iestāde, kurā ir intensīvās terapijas nodaļa, anestezioloģijas nodaļa un asins kabinets;

84.2. otrā līmeņa dienas stacionāra veselības aprūpes pakalpojums – ārstniecības iestādei šāda pakalpojuma sniegšanai nav nepieciešama intensīvās terapijas nodaļa, anestezioloģijas nodaļa vai asins kabinets.

85. Ja personai paredzēts sniegt invazīvās kardioloģijas, invazīvās radioloģijas vai ķirurģijas pakalpojumu (turpmāk – ķirurģiska operācija) dienas stacionārā, ģimenes ārsts vai speciālists pirms nosūtījuma izsniegšanas izvērtē:

85.1. personas vecumu, veselības stāvokli un atbilstoši medicīniskām indikācijām nosūta personu tādu izmeklējumu veikšanai, kas nepieciešami, lai izvērtētu, vai ķirurģisko operāciju var veikt dienas stacionārā;

85.2. nepieciešamās ķirurģiskās operācijas komplikāciju risku;

85.3. personas komunikācijas spējas (spējas saprast un ievērot ieteikumus par turpmāko aprūpi pēc ķirurģiskas operācijas veikšanas);

85.4. personas iespējas saņemt medicīnisko palīdzību pēc ķirurģiskas operācijas, ja tas būs nepieciešams, tai skaitā noskaidro, vai personai ir pieejams tālrunis;

85.5. vai sāpju kontroli pēc ķirurģiskas operācijas var nodrošināt, izmantojot orālos pretsāpju līdzekļus vai reģionālo anestēziju.

86. Ārstniecības iestāde, kuras dienas stacionārā veic ķirurģisku operāciju, nodrošina, ka:

86.1. pacients ķirurģiskās operācijas veikšanai dienas stacionārā tiek uzņemts vienu reizi;

86.2. pirms ķirurģiskās operācijas ārstējošais ārsts informē pacientu par plānoto operāciju, kā arī par pacienta pārvešanu uz stacionāro ārstniecības iestādi, ja pacientam radīsies komplikācijas un būs nepieciešama ārstniecības personu uzraudzība ārpus dienas stacionāra darbalaika (pēc plkst. 22.00);

86.3. pēc ķirurģiskās operācijas ārstējošais ārsts novērtē pacienta veselības stāvokli;

86.4. pacientu pārved uz stacionāru ārstniecības iestādi, kas nodrošina diennakts neatliekamo medicīnisko palīdzību, ja medicīnisku iemeslu dēļ viņam ir nepieciešama ārstniecības personu uzraudzība ārpus dienas stacionāra darbalaika (pēc plkst. 22.00), izņemot gadījumu, ja ārstniecības iestāde vienlaikus izpilda šādus nosacījumus:

86.4.1. ārstniecības iestādei ir personāla resursi un tā nodrošina pacienta uzraudzību nepieciešamajā apjomā;

86.4.2. pacientu no dienas stacionāra izraksta ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc uzņemšanas dienas stacionārā;

86.4.3. ārstniecības iestāde sniedz pirmā līmeņa dienas stacionāra veselības aprūpes pakalpojumus;

86.5. izrakstot pacientu no dienas stacionāra uz mājām, ārstējošais ārsts sniedz pacientam ieteikumus pēcoperācijas aprūpei, kā arī informē par speciālista apmeklējuma laiku atkārtotai veselības stāvokļa novērtēšanai, ja tas nepieciešams.

87. Ja personai nepieciešami laboratoriskie izmeklējumi, kas tieši saistīti ar dienas stacionārā sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu, speciālists, kurš nosūta izmeklējamā materiāla paraugu uz laboratoriskajiem izmeklējumiem, nosūtījumā norāda, ka persona ir dienas stacionāra pacients.

3.9. Steidzamās medicīniskās palīdzības punktā un uzņemšanas nodaļā sniegtā veselības aprūpe

88. Ja personai ir trauma, akūta slimība vai hroniskas slimības saasināšanās un ir nepieciešama steidzama ārstniecības personu iejaukšanās, kā arī ja nepieciešamā palīdzība pārsniedz primārās veselības aprūpes ārsta kompetenci, persona nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus var saņemt:

88.1. steidzamās medicīniskās palīdzības punktā, kas izveidots šo noteikumu 10. pielikumā minētajās ārstniecības iestādēs;

88.2. stacionārās ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļā.

89. Ja personai, kura vērsusies steidzamās medicīniskās palīdzības punktā, atbilstoši veselības stāvoklim ir nepieciešama neatliekama ārstēšanās stacionārajā ārstniecības iestādē, ārstniecības iestāde izsauc neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi, lai personu nogādātu uz tuvāko atbilstošo stacionāro ārstniecības iestādi, ņemot vērā personas veselības stāvokli un dienesta līgumos ar ārstniecības iestādēm minētos nosacījumus.

90. Ja persona vērsusies stacionārās ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļā un personu nav nepieciešams stacionēt, personai stacionārās ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļā tiek sniegti ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumi.

90.1 Ja bērnam nodrošināta veselības aprūpe valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" uzņemšanas nodaļā un šis bērns nav stacionēts, slimnīca informē personas ģimenes ārstu par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un sniedz rekomendācijas turpmākai veselības aprūpei.

91. Ja personai, kura vērsusies steidzamās medicīniskās palīdzības punktā vai stacionārās ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļā, ir konstatēta darbnespēja, ārstniecības iestāde nodrošina darbnespējas lapas izsniegšanu personai atbilstoši normatīvajam aktam, kas nosaka kārtību, kādā tiek apliecināta personas pārejoša darbnespēja.

92. Ārstniecības iestāde, kas sniedz veselības aprūpes pakalpojumus steidzamās medicīniskās palīdzības punktā, nodrošina, ka:

92.1. steidzamā medicīniskā palīdzība pieejama vismaz 12 stundas diennaktī un līgumā ar dienestu vienojas par konkrētu darbalaiku, ievērojot šādus nosacījumus:

92.1.1. darbdienās darbalaiks primāri tiek noteikts laikposmā no plkst. 16.00 līdz 8.00, ārpus šī laikposma darbalaiku nosaka tikai tādā gadījumā, ja steidzamās palīdzības punkts ir atvērts ilgāk nekā 12 stundas;

92.1.2. brīvdienās un svētku dienās darbalaiks var tikt noteikts visas diennakts ietvaros;

92.2. steidzamo medicīnisko palīdzību sniedz vismaz viens ārsts un vismaz viens ārsta palīgs (feldšeris) vai māsa, izņemot gadījumu, ja dienests ar ārstniecības iestādi vienojies par citu kārtību.

3.10. Stacionārā veselības aprūpe

93. Lai stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu saņemtu persona, kurai nepieciešama diennakts ārstniecības personas uzraudzība, ģimenes ārsts vai speciālists izsniedz personai nosūtījumu, ievērojot šādus nosacījumus:

93.1. kopīgi ar personu (izņemot personu, kas atrodas ieslodzījuma vietā) izvēlas stacionāro ārstniecības iestādi, izvērtējot pakalpojuma saņemšanas steidzamību;

93.2. nosūtījumā norāda vai nosūtījumam pievieno izrakstu ar izmeklēšanas rezultātiem, kas pamato konkrēto nosūtīšanas mērķi un personas veselības stāvokli.

94. Lai plānveida stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu saņemtu persona, kura atrodas ieslodzījuma vietā, ieslodzījuma vietas ārsts, pamatojoties uz medicīniskajām indikācijām un steidzamību, par pakalpojuma sniegšanas laiku vienojas ar stacionāro ārstniecības iestādi, kurā ir iespējams saņemt attiecīgo pakalpojumu.

95. Valsts apmaksātus stacionārās veselības aprūpes pakalpojumus personai sniedz šo noteikumu 6. pielikumā minētās stacionārās ārstniecības iestādes atbilstoši katrai ārstniecības iestādei noteiktajam līmenim (nodrošināmo pakalpojumu līmenis), ievērojot šo noteikumu 6. pielikumā un līgumā ar ārstniecības iestādi noteiktos stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nosacījumus.

96. Ja stacionētai personai ir medicīniskas indikācijas tādu stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, kurus sniedz augstāka līmeņa stacionārā ārstniecības iestāde, stacionārā ārstniecības iestāde nodrošina personas pārvešanu stacionēšanai uz atbilstoša līmeņa stacionāro ārstniecības iestādi.

97. Ja stacionētai personai ir medicīniskas indikācijas tādu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, ko ārstniecības iestāde nesniedz, stacionārā ārstniecības iestāde nodrošina personas nogādāšanu uz citu ārstniecības iestādi nepieciešamo ārstniecisko manipulāciju saņemšanai un atpakaļ uz stacionāro ārstniecības iestādi. Šādā gadījumā izdevumus par manipulācijām dienests sedz tai stacionārajai ārstniecības iestādei, kurā persona ir stacionēta. Attiecīgā stacionārā ārstniecības iestāde norēķinās ar manipulāciju veicēju.

98. Ja ārstniecības iestāde uz laiku pārtrauc sniegt kādu stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu, kas noteikts ar dienestu noslēgtajā līgumā, tā sedz izdevumus par šajā laikā citā ārstniecības iestādē pacientam sniegtajiem stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un vienojas ar ārstniecības iestādi, kas faktiski sniegusi attiecīgo veselības aprūpes pakalpojumu, par samaksas kārtību.

99. Stacionārajai ārstniecības iestādei ir tiesības vienoties (noslēdzot attiecīgu vienošanos) ar citu ārstniecības iestādi par pacientu nogādāšanu šajā ārstniecības iestādē nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai arī citos šajos noteikumos neminētos gadījumos, tai skaitā vienoties par savstarpējo norēķinu kārtību un citiem jautājumiem, informējot par to dienestu.

100. Ārstniecības iestāde nodrošina, ka fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts novērtē personu, kuru no stacionārās ārstniecības iestādes izraksta pēc cerebrovaskulāras slimības ārstēšanas (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi I60, I61, I63 un I64). Ja attiecīgajai personai nepieciešami medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi, viņai izsniedz šajos noteikumos noteiktajā kārtībā sagatavotu fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta nosūtījumu un rehabilitācijas plānu medicīniskās rehabilitācijas saņemšanai. Citām personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem, kuru ārstēšanai nepieciešama medicīniskā rehabilitācija un kuras izraksta no stacionārās ārstniecības iestādes, ārstniecības iestāde nodrošina:

100.1. fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta nosūtījuma un rehabilitācijas plāna sagatavošanu, ja ārstniecības iestādē ir nodarbināts fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts;

100.2. ārstējošā ārsta rekomendāciju sagatavošanu par turpmākas medicīniskās rehabilitācijas nepieciešamību, aprakstot stacionārā uzsākto rehabilitāciju, ja ārstniecības iestādē nav nodarbināts fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts.

3.11. Medicīniskā rehabilitācija

101. Medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu mērķis ir nodrošināt personām ar noteiktiem funkcionēšanas ierobežojumiem šo ierobežojumu mazināšanu vai novēršanu, kā arī komplikāciju riska novērtēšanu un mazināšanu.

102. Ir šādi medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi:

102.1. akūtās rehabilitācijas pakalpojumi, kurus sniedz vienlaikus ar akūtas slimības vai slimības paasinājuma ārstēšanu līdz trim mēnešiem no slimības sākuma vai slimības paasinājuma ārstēšanas uzsākšanas brīža;

102.2. subakūtās rehabilitācijas pakalpojumi, kurus sniedz līdz sešiem mēnešiem no slimības sākuma vai slimības paasinājuma ārstēšanas uzsākšanas brīža;

102.3. ilgtermiņa rehabilitācijas pakalpojumi hronisku funkcionēšanas ierobežojumu gadījumā, kurus sniedz ilgāk par sešiem mēnešiem no slimības sākuma vai slimības paasinājuma ārstēšanas uzsākšanas brīža, vai perinatālu attīstības traucējumu gadījumā, iekļaujot pacientu medicīniskās rehabilitācijas dinamiskajā novērošanā.

103. Medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus organizē, ievērojot šādus nosacījumus:

103.1. stacionārās ārstniecības iestādes saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikumā noteiktajiem ārstniecības iestāžu profiliem un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu programmām;

103.2. dienas stacionārā – akūtus (tikai bērniem), subakūtus un ilgtermiņa medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus;

103.3. ambulatori – akūtus, subakūtus un ilgtermiņa medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus.