Noteikumi par darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru" projektu iesniegumu atlases ceturto kārtu

Ministru kabineta noteikumi Nr. 585Rīgā 2018. gada 11. septembrī (prot. Nr. 42 38. §)

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfonduun Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodavadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru" (turpmāk – specifiskais atbalsts) projektu iesniegumu atlases ceturto kārtu;

1.2. specifiskā atbalsta mērķi;

1.3. specifiskajam atbalstam plānoto finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam un projekta sadarbības partnerim;

1.5. atbalstāmo darbību, izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;

1.7. vienošanās un līguma par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus.

2. Specifiskā atbalsta ietvaros projektu iesniegumu atlases ceturto kārtu īsteno atklātas projektu iesniegumu atlases veidā divās apakškārtās.

3. Specifiskā atbalsta ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Veselības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

4. Projektu īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.

II. Specifiskā atbalsta mērķis

5. Specifiskā atbalsta mērķis ir uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru.

6. Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir ārstniecības iestādes.

7. Specifiskā atbalsta ietvaros ir sasniedzami šādi specifiskā atbalsta uzraudzības rādītāji:

7.1. rezultāta rādītājs – līdz 2023. gada 31. decembrim ambulatoro apmeklējumu relatīvā skaita atšķirība starp iedzīvotājiem novadu teritorijās un republikas pilsētās – apmeklējumu skaits 2,5–2,8;

7.2. šādi iznākuma rādītāji:

7.2.1. līdz 2023. gada 31. decembrim uzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, – 608 ārstniecības iestādes, tai skaitā projektu iesniegumu atlases ceturtajā kārtā vismaz 535 ārstniecības iestādes;

7.2.2. līdz 2023. gada 31. decembrim iedzīvotāju skaits, kuriem ir pieejami uzlaboti veselības aprūpes pakalpojumi, – 1 839 598 iedzīvotāji.

III. Specifiskā atbalsta finansējums

8. Projektu iesniegumu atlases ceturtās kārtas ietvaros pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 4 476 378 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 3 804 921 euro un nacionālais finansējums 671 457 euro (maksimālais valsts budžeta finansējums – 402 873 euro un minimālais privātais finansējums – 268 584 euro).

9. Projektu iesniegumu atlases ceturtās kārtas ietvaros attiecināmais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums nepārsniedz 85 % un nacionālā valsts budžeta finansējums – 9 % no šo noteikumu 8. punktā minētā atlases kārtai pieejamā kopējā attiecināmā finansējuma.

IV. Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim

10. Projekta iesniedzējs, kas pēc sadarbības iestādes lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu kļūst par finansējuma saņēmēju un kas projekta ietvaros plāno attīstīt šo noteikumu 48.1. apakšpunktā minētās individuālās ģimenes ārsta prakses vai šo noteikumu 48.2. apakšpunktā minētās ģimenes ārstu sadarbības prakses, projektu iesniegumu atlases ceturtās kārtas ietvaros var būt:

10.1. ārstniecības iestāde, kas sniedz valsts apmaksātos ģimenes ārsta pakalpojumus;

10.2. ārstniecības iestāde, kas nodrošina telpas vai telpas un aprīkojumu valsts apmaksāto ģimenes ārsta pakalpojumu sniegšanai;

10.3. pašvaldība vai pašvaldības iestāde, kas nodrošina telpas vai telpas un aprīkojumu valsts apmaksāto ģimenes ārsta pakalpojumu sniegšanai.

11. Projekta iesniedzējs, kas pēc sadarbības iestādes lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu kļūst par finansējuma saņēmēju un kas projekta ietvaros plāno attīstīt šo noteikumu 48.3. apakšpunktā minētos primārās aprūpes centrus, var būt:

11.1. pašvaldība, kas nodrošina telpas vai telpas un aprīkojumu valsts apmaksāto ģimenes ārsta pakalpojumu sniegšanai;

11.2. ārstniecības iestāde, kas ir pašvaldības iestāde un kas sniedz valsts apmaksātos ģimenes ārsta pakalpojumus vai nodrošina telpas vai telpas un aprīkojumu valsts apmaksāto ģimenes ārsta pakalpojumu sniegšanai;

11.3. ārstniecības iestāde, kas ir kapitālsabiedrība, kurā pašvaldībai pieder kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas, un kas sniedz valsts apmaksātos ģimenes ārsta pakalpojumus vai nodrošina telpas vai telpas un aprīkojumu valsts apmaksāto ģimenes ārsta pakalpojumu sniegšanai.

12. Projekta iesniedzējs sadarbības partnera statusā var piesaistīt citu ārstniecības iestādi, kas sniedz valsts apmaksātos ģimenes ārsta pakalpojumus vai nodrošina telpas vai telpas un aprīkojumu valsts apmaksāto ģimenes ārsta pakalpojumu sniegšanai, kā arī pašvaldību (izņēmums – pašvaldība kā projekta iesniedzējs nevar piesaistīt kā sadarbības partneri citu pašvaldību).

13. Sadarbības partneris var īstenot šo noteikumu 36. punktā minētās atbalstāmās darbības un veikt izmaksas atbilstoši šo noteikumu 38., 39. un 44. punktam.

14. Projekta iesniedzējs atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, slēdz sadarbības līgumu ar sadarbības partneri, kontrolē minētā līguma izpildi un novērš dubultā finansējuma riskus.

15. Projekta iesniedzējs saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikumu sagatavo projekta iesniegumu un iesniedz to Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā 2014.–2020. gadam.

V. De minimis atbalsta piešķiršanas nosacījumi

16. Šo noteikumu 36. punktā minētajām atbalstāmajām darbībām finansējumu piešķir kā atbalstu saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013).

17. De minimis atbalstu piešķir, ievērojot šādus nosacījumus:

17.1. de minimis atbalstu piešķir, ievērojot Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punktā minētos nozaru un darbības ierobežojumus;

17.2. sadarbības iestāde pirms de minimis atbalsta piešķiršanas pārbauda, vai atbalsta saņēmējam minētais atbalsts nepārsniedz attiecīgajā fiskālajā gadā, kā arī iepriekšējos divos fiskālajos gados saņemtā de minimis atbalsta kopējo apmēru līdz līmenim, kas pārsniedz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. Izvērtējot atbalsta apmēru, vērtē saņemto de minimis atbalstu viena vienota uzņēmuma līmenī atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1407/2013 2. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem;

17.3. ievērojot Komisijas regulas Nr. 1407/2013 5. panta 1. un 2. punkta nosacījumus, de minimis atbalstu drīkst kumulēt ar citu de minimis atbalstu līdz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteiktajam attiecīgajam robežlielumam, kā arī drīkst kumulēt ar citu valsts atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja šīs kumulācijas rezultātā netiek pārsniegta attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda noteikta valsts atbalsta programmā vai Komisijas lēmumā;

17.4. lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu var pieņemt līdz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 darbības beigām atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1407/2013 7. panta 4. punktam un 8. pantam;

17.5. finansējuma saņēmējs un atbalsta saņēmējs atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1407/2013 6. panta 4. punktam uzglabā un apkopo informāciju par piešķirto de minimis atbalstu;

17.6. de minimis atbalsta uzskaiti veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu;

17.7. šo noteikumu 10.1., 10.2. un 11.3. apakšpunktā minētajos gadījumos, ja tiek piesaistīti sadarbības partneri, de minimis atbalstu uzskaita tam finansējuma saņēmējam vai sadarbības partnerim, kura īpašumā būs iegādājamās medicīniskās iekārtas vai kura īpašumā ir attīstāmās telpas;

17.8. finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris dokumentāciju, kas saistīta ar atbalsta piešķiršanu, glabā 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas, bet atbalsta sniedzējs dokumentāciju, kas saistīta ar de minimis atbalsta piešķiršanu, glabā 10 gadus no pēdējā atbalsta piešķiršanas dienas.

VI. Nosacījumi atbalsta piešķiršanai kompensāciju veidā par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanu

18. Ja finansējumu šo noteikumu 36. punktā minētajām atbalstāmajām darbībām nevar piešķirt kā šo noteikumu 16. punktā minēto de minimis atbalstu, finansējumu piešķir kā atbalstu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam saskaņā ar šīs nodaļas nosacījumiem.

19. Finansējuma saņēmēji un sadarbības partneri (izņemot pašvaldības) ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, un tiem atbilstoši veselības aprūpes jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem ir noslēgts deleģēšanas līgums ar Nacionālo veselības dienestu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Saskaņā ar valsts atbalsta nosacījumiem, kas norādīti Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra Lēmumā Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk – Komisijas lēmums Nr. 2012/21/ES), deleģēšanas līgumā norāda:

19.1. konkrētus sniedzamos sabiedriskos pakalpojumus;

19.2. prasības sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam par nepieciešamajām investīcijām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā, lai nodrošinātu minēto pakalpojumu izpildi saskaņā ar katram konkrētajam pakalpojumam izvirzītajām prasībām;

19.3. līguma darbības laiku, kas nepārsniedz 10 gadus;

19.4. sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas teritoriju;

19.5. sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam piešķirtās ekskluzīvās vai īpašās tiesības;

19.6. informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus un nosacījumus atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai;

19.7. atsauci uz Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES.

20. Šo noteikumu 18. punktā minēto atbalstu drīkst kumulēt ar citu valsts atbalstu, kas sniegts saskaņā ar Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES, citas atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja pēc atbalstu apvienošanas atbalsta vienībai vai izmaksu pozīcijai attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 %.

21. Ja atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar valsts atbalsta nosacījumiem, kas norādīti Komisijas lēmumā Nr. 2012/21/ES, finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim jāveic attīstāmās infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķins valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai un jāpiemēro tā projekta kopējam finansējumam, nosakot publiskā un privātā finansējuma apmēru. Projekta kopējo publisko izmaksu maksimālo apmēru nosaka, izmantojot šādu formulu:

x – gadu skaits, kuriem tika aprēķināts projekta publisko izmaksu maksimālais apmērs;

Ipubl – attiecīgā gada publisko izmaksu maksimālais apmērs (euro).

22. Attiecīgā gada publisko izmaksu maksimālo apmēru nosaka, izmantojot šādu formulu:

y – attiecīgā projekta ietvaros veicamo atbalstāmo darbību skaits;

S – attiecīgās atbalstāmās darbības kopējās izmaksas (euro);

Lv – uz attiecīgo atbalstāmo darbību attiecināmās infrastruktūras izmantošanas laiks valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai (stundas gadā);

Lm – uz attiecīgo atbalstāmo darbību attiecināmās infrastruktūras izmantošanas laiks citu darbību veikšanai (stundas gadā).

23. Ja finansējuma saņēmējs projekta ietvaros attīsta tikai to infrastruktūru, kas tieši attiecināma uz ģimenes ārsta pakalpojumu sniegšanu, tad infrastruktūras izmantošanas laiku valsts apmaksāto ģimenes ārsta sniegto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai aprēķina šādā kārtībā:

23.1. nosaka attiecīgā gada publisko izmaksu maksimālo apmēru, izmantojot šo noteikumu 22. punktā minēto formulu;

23.2. aprēķina infrastruktūras izmantošanas laiku citu darbību veikšanai, izmantojot šādu formulu (ievērojot, ka viena pacienta pieņemšanas laiks ir 13,6 minūtes):

Lm_y – laiks, kurā attiecīgo ģimenes ārsta praksi paredzēts izmantot citu darbību veikšanai (stundas gadā);

0,227 – vidējais viena pacienta pieņemšanas laiks stundās (13,6 minūtes);

Nm – veselības aprūpes maksas pakalpojumu skaits gadā;

23.3. aprēķina infrastruktūras izmantošanas laiku valsts apmaksāto ģimenes ārsta sniegto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, izmantojot šādu formulu:

Lv_y – laiks, kurā attiecīgajā ģimenes ārsta praksē paredzēts sniegt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus (stundas gadā);

Lm_y – laiks, kurā attiecīgo ģimenes ārsta praksi paredzēts izmantot citu darbību veikšanai (stundas gadā);

Lprakse – prakses darba laiks (stundas gadā).

24. Ja finansējuma saņēmējs projekta ietvaros plāno attīstīt uz attiecīgo ģimenes ārsta pakalpojumu sniegšanu attiecināmo palīginfrastruktūru, kurai nav iespējams noteikt infrastruktūras izmantošanas laika sadalījumu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai (turpmāk – laika sadalījums), tad laika sadalījumu aprēķina šādā kārtībā:

24.1. aprēķina attiecīgās palīginfrastruktūras izmantošanas laiku valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, izmantojot šādu formulu:

z – ar attiecīgo atbalstāmo darbību saistītās infrastruktūras (kurai ir iespējams noteikt laika sadalījumu) skaits;

P – ar attiecīgo atbalstāmo darbību saistītās infrastruktūras platība (m2);

L – ar attiecīgo atbalstāmo darbību saistītās infrastruktūras (kurai ir iespējams noteikt laika sadalījumu) izmantošanas darba laiks gadā (stundas gadā);

Prv – ar attiecīgo atbalstāmo darbību saistītās infrastruktūras (kurai ir iespējams noteikt laika sadalījumu) izmantošanas proporcija (Lv / (Lv + Lm)) valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai (%);

L'max – attīstāmās infrastruktūras (kurai nav iespējams noteikt laika sadalījumu) izmantošanas darba laiks gadā (stundas gadā), ko nosaka kā vidējo stundu skaitu no saistītās infrastruktūras izmantošanas darba laika sākuma agrākās diennakts stundas līdz darba laika beigu vēlākajai diennakts stundai, reizinot ar 365 dienām;

24.2. aprēķina attiecīgās palīginfrastruktūras (kurai nav iespējams noteikt laika sadalījumu) izmantošanas laiku citu darbību veikšanai, izmantojot šādu formulu:

L'max – attīstāmās infrastruktūras (kurai nav iespējams noteikt laika sadalījumu) izmantošanas darba laiks gadā (stundas gadā), ko nosaka kā vidējo stundu skaitu no saistītās infrastruktūras izmantošanas darba laika sākuma agrākās diennakts stundas līdz darba laika beigu vēlākajai diennakts stundai, reizinot ar 365 dienām;

Lv – attīstāmās infrastruktūras (kurai nav iespējams noteikt laika sadalījumu) izmantošanas laiks valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai (stundas gadā).

25. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris infrastruktūras izmantošanas proporciju aprēķina, izmantojot pēdējā gada datus vai divu pēdējo gadu vidējos datus par infrastruktūras izmantošanu. Ja iepriekšējo gadu dati par infrastruktūras izmantošanu nav pieejami vai tie atšķiras no attīstāmās infrastruktūras izmantošanas prognozes vairāk nekā par pieciem procentiem, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris izmanto plānotos infrastruktūras izmantošanas datus līdz brīdim, kad ir pieejami dati par attīstītās infrastruktūras izmantošanu.

26. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinus apstiprina ar finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera rīkojumu, aprēķina rezultātus norāda atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā minētajai veidlapai un pievieno kā pielikumu vienošanās dokumentam vai līgumam par projekta īstenošanu. Apstiprinātos finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera rīkojumus finansējuma saņēmējs iesniedz sadarbības iestādē:

26.1. iesniedzot projekta iesniegumu;

26.2. iesniedzot projekta noslēguma maksājuma pieprasījumu;

26.3. iesniedzot pēdējo ikgadējo pēcprojekta pārskatu.

27. Ja pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas palielinās projekta publisko izmaksu maksimālais apmērs, kas aprēķināts saskaņā ar šo noteikumu 21. punktu, sadarbības iestāde kopējās publiskās projekta attiecināmās izmaksas nepalielina.

28. Ja tiek konstatēts, ka saskaņā ar šo noteikumu 21. punktu aprēķinātais projekta kopējais publisko izmaksu maksimālais apmērs ir mazāks par piešķirto kopējo publisko izmaksu maksimālo apmēru (turpmāk – pārmērīga kompensācija), tad:

28.1. ja pārmērīgas kompensācijas apmērs nepārsniedz 5 % no projekta kopējām publiskajām izmaksām, finansējuma saņēmējs var neveikt izmaiņas projektā līdz projekta pēcuzraudzības perioda beigām;

28.2. ja pārmērīgas kompensācijas apmērs pārsniedz 5 % no projekta kopējām publiskajām izmaksām, finansējuma saņēmējs mēneša laikā pēc pārmērīgas kompensācijas konstatēšanas iesniedz grozījumus projektā, nodrošinot pārmērīgas kompensācijas novēršanu;

28.3. finansējuma saņēmējs kopā ar pēdējo projekta pēcuzraudzības pārskatu iesniedz grozījumus projektā, nodrošinot, ka pārmērīgas kompensācijas nav.

28.1 Finansējuma saņēmējam ir pienākums iesniegt sadarbības iestādei vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu, ka tas kontrolēs un pārskatīs šo noteikumu 19.6. apakšpunktā minētos deleģēšanas līgumā paredzētos atlīdzības (kompensācijas) maksājumus, kā arī novērsīs un atgūs deleģēšanas līgumā paredzēto atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksu.

29. Pilnvarojuma uzlicējam un atbalsta saņēmējam ir pienākums dokumentāciju par saņemto atbalstu glabāt 10 gadus no pilnvarojuma termiņa beigām, savukārt atbalsta sniedzējam, kas nav pilnvarojuma uzlicējs, bet piešķir komercdarbības atbalstu saskaņā ar šīs nodaļas prasībām, ir pienākums dokumentāciju, kas saistīta ar atbalsta piešķiršanu, glabāt 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas.

30. Ja projekta ietvaros paredzēts attīstīt infrastruktūru, kuru finansējuma saņēmējs iznomā citai ārstniecības iestādei ģimenes ārstu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, šo noteikumu 36. punktā minētās atbalstāmās darbības finansēšanai no publiskiem līdzekļiem ir atbalstāmas, ievērojot infrastruktūras izmantošanas proporcijas noteikšanas kārtību, ja vienlaikus ir izpildīti šādi nosacījumi:

30.1. finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim noteikts pienākums nodrošināt infrastruktūru citai ārstniecības iestādei valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, par ko ir noslēgts attiecīgs līgums, ievērojot normatīvos aktus par atlīdzības maksājumiem par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu;

30.2. infrastruktūras nomas maksa noteikta, ievērojot šādus nosacījumus: