Fitosanitārie pasākumi un to piemērošanas kārtība augu un augu produktu aizsardzībai pret Xylella fastidiosa (Wells et al.)

Ministru kabineta noteikumi Nr. 640Rīgā 2018. gada 16. oktobrī (prot. Nr. 48 20. §)

Izdoti saskaņā ar Augu aizsardzības likuma5. panta 14. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka fitosanitāros pasākumus un to piemērošanas kārtību augu un augu produktu aizsardzībai pret kaitīgo organismu Xylella fastidiosa (Wells et al.) (turpmāk – organisms).

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. datubāze – Eiropas Komisijas publiski pieejamā tīmekļvietnē ievietots saraksts ar organisma saimniekaugu augu sugām un ģintīm, kurām Eiropas Savienības teritorijā konstatēta uzņēmība pret organismu vai kādu no tā pasugām;

2.2. profesionālais operators – persona, kas profesionāli nodarbojas ar vienu vai vairākām šādām darbībām – stādīšana, reproducēšana, ražošana, tostarp audzēšana, pavairošana un uzturēšana, ievešana Eiropas Savienības teritorijā, pārvietošana tajā vai izvešana no tās, kā arī tirdzniecība.

3. Noteikumi attiecas uz šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem organisma saimniekaugiem, kas ir uzņēmīgi pret Eiropā un ārpus Eiropas esošiem organisma izolātiem (turpmāk – saimniekaugi), izņemot to sēklas.

4. Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests):

4.1. katru gadu jebkurā vietā pārbauda saimniekaugus un, ja nepieciešams, arī citus augus to aktīvās augšanas laikā un organisma attīstībai piemērotā laikā. Veicot šīs pārbaudes, ņem vērā pieejamos zinātnes un tehnikas atzinumus, organisma un to pārnēsājošās kukaiņu sugas (turpmāk – vektors) bioloģiju un saimniekaugu izplatību, kā arī citu lietderīgu informāciju attiecībā uz jebkuras organisma pasugas klātbūtni;

4.2. ņem paraugus un nosūta tos laboratoriskai testēšanai;

4.3. laboratoriski diagnosticē organismu, izmantojot atbilstošas laboratoriskās testēšanas metodes;

4.4. piemēro fitosanitāros pasākumus, tostarp izveidojot norobežotas teritorijas, un uzrauga šo pasākumu īstenošanu;

4.5. nodrošina informācijas pieejamību sabiedrībai par organismu, tostarp izplata informāciju ceļotājiem, profesionālajiem operatoriem un starptautisko pārvadājumu operatoriem, kā arī organizē informēšanas kampaņas;

4.6. izstrādā ārkārtas rīcības plānu organisma izskaušanai un publicē to dienesta tīmekļvietnē, kā arī pārskata plānu atbilstoši nepieciešamībai;

4.7. piecu darbdienu laikā pēc datubāzes versijas atjaunošanas publicē precizēto saimniekaugu sarakstu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un dienesta tīmekļvietnē.

5. Jebkura persona, kurai ir zināma informācija vai rodas aizdomas par organisma klātbūtni, nekavējoties informē dienestu un sniedz tam visu attiecīgo informāciju par organisma klātbūtni vai iespējamo klātbūtni. Dienests reģistrē saņemto informāciju un veic visas nepieciešamās darbības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augu karantīnu.

6. Datubāzē minētos saimniekaugus, kas nekad nav tikuši audzēti norobežotajā teritorijā, atļauts pārvietot, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

6.1. tie ir audzēti vietā, kurā dienests katru gadu ir veicis pārbaudi un, konstatējot organisma klātbūtnes simptomus, ņēmis paraugus un tos testējis ar atbilstošām testēšanas metodēm;

6.2. tiem ir pievienota augu pase. Augu pase nav nepieciešama, ja augus izplata tieši galalietotājam, izņemot tos augus, kas iekļauti normatīvajos aktos par augu karantīnu;

6.3. papildus šo noteikumu 6.1. un 6.2. apakšpunktā minētajām prasībām stādīšanai paredzētus kafijkoka Coffea, Lavandula dentata L., oleandra Nerium oleander L., Eiropas olīvkoka Olea europaea L., Polygala myrtifolia L. un parastās mandeles Prunus dulcis (Mill.) D. a. Webb sugu augus, izņemot to sēklas, pārvieto tikai tad, ja:

6.3.1. dienests katru gadu to audzēšanas vietu ir pārbaudījis un ņēmis paraugus, īpaši no augiem, kam novērojami simptomi, kā arī no bezsimptomu augiem to augu tuvumā, kam novērojami simptomi;

6.3.2. izmantota tāda paraugu ņemšanas shēma, kas ar 99 procentu ticamību ļauj noteikt inficētu augu klātbūtni piecu procentu līmenī;

6.3.3. ņemtie paraugi testēti ar atbilstošām testēšanas metodēm un testi ir apliecinājuši, ka organisms paraugos nav sastopams;

6.3.4. organisma klātbūtnes konstatēšanai veic skrīningu ar vienu testu, izmantojot atbilstošas testēšanas metodes, un, iegūstot pozitīvu rezultātu, organisma klātbūtni identificē vismaz ar vienu tādu molekulāru testu, kura rezultāts ir pozitīvs.

II. Paraugu ņemšana un organisma konstatēšana

7. Konstatējot šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētajā pārbaudē simptomus, dienests:

7.1. ņem paraugu laboratoriskai testēšanai un marķē augu, no kura ņemts paraugs;

7.2. nosaka aizliegumu līdz testēšanas rezultātu saņemšanai pārvietot augu vai augu partiju, vai augus, kas auguši noteiktā teritorijā, ja no vienas augu partijas vai konkrētas apsekojamās teritorijas iegūts vienmērīgi ņemts paraugs, kas raksturo visu partiju vai apsekojamo teritoriju (turpmāk – reprezentatīvais paraugs).

8. Ja pastāv aizdomas par organisma iespējamu klātbūtni, dienests ņem paraugu bez simptomiem organisma latentās formas noteikšanai. Augu, no kura ņemts paraugs, marķē un nosaka aizliegumu augu pārvietot līdz testēšanas rezultātu saņemšanai.

9. Ja laboratoriskās testēšanas laikā organisms paraugā netiek konstatēts, dienests atceļ šo noteikumu 7.2. apakšpunktā un 8. punktā minēto aizliegumu.

10. Ja šo noteikumu 7.1. apakšpunktā un 8. punktā minēto paraugu laboratoriskās testēšanas laikā paraugā tiek konstatēts organisms, dienests piecu darbdienu laikā pēc testēšanas rezultātu saņemšanas pieņem lēmumu par fitosanitāro pasākumu piemērošanu saskaņā ar šo noteikumu III un IV nodaļā minētajām prasībām.

11. Dienests par inficētu atzīst augu, no kura ņemtajā paraugā laboratoriskās testēšanas laikā konstatēta organisma klātbūtne. Ja ņemts reprezentatīvais paraugs no partijas vai apsekojamās teritorijas, par inficētu atzīst visu partiju vai apsekojamo teritoriju.

III. Norobežotās teritorijas izveide

12. Dienests izveido norobežotu teritoriju, ko veido:

12.1. inficētā zona – teritorija, kurā aug inficētie augi, augi ar organisma simptomiem un iespējami inficētie augi (tādi augi ar vai bez simptomiem, kuri atrodas inficēto augu tiešā tuvumā, kuriem ir kopīga izcelsme ar inficētajiem augiem vai kuri ir audzēti no inficētajiem augiem);

12.2. buferzona – vismaz piecus kilometrus plata zona ap inficēto zonu.

13. Lai noteiktu inficētās zonas un buferzonas lielumu, dienests ņem vērā zinātniski atzītus principus, apstākļus, kas veicina organisma izplatību, organisma un tā vektoru bioloģiju, inficēšanās pakāpi, vektoru klātbūtni, kā arī saimniekaugu izplatību attiecīgajā teritorijā.

14. Ja laboratoriskajā testēšanā ir apstiprināta konkrētas organisma pasugas klātbūtne, dienests norobežoto teritoriju var izveidot tikai attiecībā uz šo organisma pasugu. Ja laboratoriskā testēšana organisma pasugas noteikšanai vēl nav pabeigta vai arī laboratoriskajā testēšanā ir identificēta vairāk nekā viena organisma pasuga, norobežoto teritoriju izveido attiecībā uz organismu un visām iespējamajām organisma pasugām.

15. Dienests var samazināt šo noteikumu 12.2. apakšpunktā minētās buferzonas platumu ne mazāk kā līdz vienam kilometram, ja organisma sākotnējā klātbūtne nav izraisījusi tā izplatīšanos un ir izpildīti šādi nosacījumi:

15.1. 100 metru rādiusā ap konstatēto inficēto augu nekavējoties ir aizvākti visi datubāzē minētie saimniekaugi neatkarīgi no to veselības stāvokļa;

15.2. kopš izskaušanas pasākumu ieviešanas, pamatojoties uz laboratorisko testēšanu, ko dienests gada laikā veicis vismaz vienreiz, nav konstatēts, ka organisms inficētajā zonā būtu inficējis citus augus. Šo laboratorisko testu pamatā ir paraugu ņemšanas shēma, kas ar 99 procentu ticamību ļauj noteikt inficētu augu klātbūtni vismaz viena procenta līmenī, īpaši no augiem, kam novērojami simptomi, kā arī no bezsimptomu augiem to augu tuvumā, kam novērojami simptomi;

15.3. vismaz piecus kilometrus platā teritorijā ap inficēto zonu dienests ir veicis norobežošanas apsekojumu, secinot, ka organisms šajā teritorijā nav konstatēts. Apsekojumā izmanto režģveida sadalījumu 100 × 100 metru lielos kvadrātos vismaz viena kilometra platumā ap inficēto zonu, bet pārējo teritoriju režģveidā sadala 1 × 1 kilometru lielos kvadrātos. Katrā no šiem kvadrātiem veic saimniekaugu vizuālo pārbaudi un ņem paraugus testēšanai no augiem ar attiecīgajiem simptomiem, kā arī no bezsimptomu augiem, kas atrodas tuvumā augiem ar simptomiem;

15.4. inficētajā zonā pēc izskaušanas pasākumu īstenošanas laboratoriskajā testēšanā, kas vektora lidošanas sezonā veikta divas reizes, vektori nav konstatēti. Šī laboratoriskā testēšana apliecina, ka organisma dabiskā izplatīšanās nav notikusi.

16. Dienests uzstāda informatīvas zīmes, kas norāda attiecīgās norobežotās teritorijas, tostarp inficētās zonas un buferzonas, robežas.

17. Dienests oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un dienesta tīmekļvietnē publicē lēmumu par norobežotās teritorijas izveidošanu un, kad tas iespējams, – tās atcelšanu, norobežotās teritorijas karti, kā arī informāciju par tajā īstenojamajiem fitosanitārajiem pasākumiem.

18. Ja buferzonā tiek konstatēts organisms, dienests pārskata inficētās zonas un buferzonas robežas un tās attiecīgi paplašina.

19. Dienests var neizveidot norobežoto teritoriju, ja ir spēkā šādi nosacījumi:

19.1. ir pierādījumi, ka organisms teritorijā ir nesen ievests ar augiem, kuros tas konstatēts, vai arī organisms ir konstatēts vietā, kas ir fiziski pasargāta no organisma vektoriem;

19.2. ir pazīmes, ka augi ir inficēti pirms to ievešanas attiecīgajā teritorijā;

19.3. augu tuvumā, izmantojot atbilstošas metodes, nav konstatēti organisma vektori.

20. Ja, pamatojoties uz šo noteikumu 19. punktu, nav izveidota norobežotā teritorija, dienests vismaz divus gadus veic ikgadējus apsekojumus, lai noteiktu, vai ir inficēti citi augi papildus tiem, kuros sākotnēji tika konstatēts organisms. Par nepieciešamību izveidot norobežotu teritoriju dienests lemj, ievērojot apsekojuma rezultātus.

IV. Fitosanitāro pasākumu piemērošana un atcelšana

21. Dienests norobežotajā teritorijā nosaka šādus fitosanitāros pasākumus:

21.1. sadedzinot iznīcināt visus inficētos augus un 100 metru rādiusā ap inficēto augu – augus ar simptomiem, iespējami inficētos augus un visus datubāzē minētos saimniekaugus neatkarīgi no to veselības stāvokļa;

21.2. pirms šo noteikumu 21.1. apakšpunktā minēto augu pārvietošanas iznīcināšanai tos apstrādāt ar augu aizsardzības līdzekļiem vai citām vielām un metodēm (turpmāk – fitosanitārā apstrāde) pret organisma vektoriem, kā arī apstrādāt augus, kas var būt šo vektoru saimniekaugi. Par fitosanitāro apstrādi attiecīgā gadījumā var būt uzskatāma augu aizvākšana.

22. Lai novērstu organisma izplatīšanos, augus iznīcina uz vietas vai tuvākajā vietā, kas inficētajā zonā paredzēta šim nolūkam.

23. Dienests var atļaut neiznīcināt atsevišķus šo noteikumu 21.1. apakšpunktā minētos augus neatkarīgi no to veselības stāvokļa, ja tiem ir vēsturiska vērtība un ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

23.1. no attiecīgajiem saimniekaugiem ņemti paraugi, kas testēti, izmantojot atbilstošas testēšanas metodes, un ir apstiprināts, ka tie nav inficēti ar organismu;

23.2. atsevišķi saimniekaugi vai attiecīgā teritorija ir atbilstoši fiziski izolēta no vektoriem tā, lai šie augi neveicinātu tālāku organisma izplatību;

23.3. dienests ir pārbaudījis katru šo augu vektora lidošanas sezonā, meklējot organisma klātbūtnes simptomus un pārliecinoties, vai ir pienācīgi nodrošināta fiziskā izolācija. Konstatējot simptomus, no auga ņem paraugus un tos testē organisma klātbūtnes noteikšanai.

24. Dienests ņem paraugus no saimniekaugiem 100 metru rādiusā ap katru inficēto augu saskaņā ar atbilstošiem starptautiskiem fitosanitāriem standartiem un šos paraugus laboratoriski testē.

25. Dienests pārbaudē noskaidro organisma iespējamo izcelsmi, to saimniekaugu izcelsmi, kuri saistīti ar attiecīgo inficēšanās gadījumu, tostarp to augu izcelsmi, kuri tika pārvietoti pirms norobežotās teritorijas izveides, kā arī informāciju par šo augu pārvietošanu ārpus norobežotās teritorijas. Personas pienākums ir sniegt dienestam visu nepieciešamo informāciju, kas ir tās rīcībā un kas nepieciešama šajā pārbaudē.

26. Ja šo noteikumu 25. punktā minētajā pārbaudē dienests konstatē, ka attiecīgo saimniekaugu izcelsmes valsts vai valsts, cauri kurai šie augi ir pārvietoti, ir cita Eiropas Savienības dalībvalsts, tas informē attiecīgās dalībvalsts nacionālo augu aizsardzības organizāciju.

27. Dienests katru gadu norobežotajā teritorijā veic apsekojumus, vizuāli pārbauda saimniekaugus, ņem paraugus no augiem, kam novērojami simptomi, un no bezsimptomu augiem, kuri atrodas to augu tuvumā, kam novērojami simptomi, un šos paraugus laboratoriski testē. Buferzonas apsekojumā izmanto režģveida sadalījumu 100 × 100 metru lielos kvadrātos vismaz viena kilometra platumā ap inficēto zonu, bet pārējo buferzonu režģveidā sadala 1 × 1 kilometru lielos kvadrātos. Katrā no šiem kvadrātiem veic vizuālo pārbaudi, ņem paraugus no augiem ar organisma simptomiem, kā arī no bezsimptomu augiem, kuri atrodas to augu tuvumā, kam novērojami simptomi, un šos paraugus laboratoriski testē.

28. Inficētajā zonā aizliegts stādīt datubāzē minētos saimniekaugus, izņemot vietās, kas ir fiziski pasargātas no organisma vektoru iekļūšanas.

29. Dienests atceļ lēmumu par norobežotās teritorijas izveidošanu un fitosanitāro pasākumu piemērošanu, ja piecus gadus pēc kārtas šo noteikumu 27. punktā minētajā apsekojumā organisms nav konstatēts.

30. Ja šo noteikumu 15. punktā minētās buferzonas platums tiek samazināts ne mazāk kā līdz vienam kilometram, dienests lēmumu par norobežotās teritorijas izveidošanu var atcelt pēc 12 mēnešiem kopš norobežotās teritorijas sākotnējās izveidošanas, ja vienlaikus ir spēkā abi šādi nosacījumi:

30.1. pēc šo noteikumu 15. punktā minēto pasākumu īstenošanas ar lielu ticamību tiek secināts, ka organisma sākotnējā klātbūtne bijusi atsevišķs gadījums un ka attiecīgajā norobežotajā teritorijā tas tālāk nav izplatījies;

30.2. norobežotajā teritorijā iespējami tuvu lēmuma atcelšanas laikam dienests ir ņēmis paraugus laboratoriskai testēšanai pēc ņemšanas shēmas, kas ar 99 procentu ticamību ļauj noteikt inficētu augu klātbūtni vismaz viena procenta līmenī. Paraugu ņemšanas shēma ir vērsta uz augiem, kam novērojami simptomi, kā arī uz bezsimptomu augiem to augu tuvumā, kam novērojami simptomi.

31. Ja lēmumu par norobežotās teritorijas izveidošanu atceļ saskaņā ar šo noteikumu 30. punktu, nākamos divus gadus intensīvi apseko saimniekaugus, kas atrodas kādreizējā norobežotajā teritorijā. Apsekojumā izmanto paraugu ņemšanas shēmu, kas ar 99 procentu ticamību ļauj noteikt inficētu augu klātbūtni vismaz viena procenta līmenī. Paraugu ņemšanas shēmas pamatā ir zinātnes un tehnikas principi, kas nosaka organisma potenciālo izplatīšanos tuvākajā apkārtnē, un tā ir pielāgota augiem, kam novērojami simptomi, kā arī uz bezsimptomu augiem to augu tuvumā, kam novērojami simptomi.

V. Norobežotajā teritorijā augušo saimniekaugu pārvietošana

32. Šīs nodaļas prasības neattiecas uz augiem, kas visā ražošanas ciklā audzēti in vitro, un augu sugu šķirnēm, kuras pret organisma pasugu attiecīgo celmu nav uzņēmīgas (2. pielikums).

33. Saimniekaugus, kas vismaz daļu no dzīves cikla auguši norobežotajā teritorijā, aizliegts izvest no tās, kā arī pārvietot no inficētajām zonām uz attiecīgajām buferzonām.

34. Dienests var atļaut šo noteikumu 33. punktā minēto augu pārvietošanu, ja tie ir audzēti vietā, kas atbilst šādām prasībām:

34.1. tā ir reģistrēta fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu un augu produktu apritē iesaistīto personu reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augu karantīnu;

34.2. dienests, ņemot vērā attiecīgos starptautiskos fitosanitāros standartus, ir atzinis to par brīvu no organisma un tā vektoriem;

34.3. tā ir fiziski sargāta no organisma ievešanas ar tā vektoriem;

34.4. ap to ir 100 metru plata teritorija, kurā dienests divas reizes gadā ir veicis oficiālas pārbaudes un kurā visi augi, kam konstatēta inficēšanās ar minēto organismu vai tās simptomi, ir nekavējoties aizvākti, pirms tam nodrošinot to fitosanitāro apstrādi pret organisma vektoriem;

34.5. gada gaitā atbilstošā laikā tajā notiek fitosanitārā apstrāde, uzturot to brīvu no organisma vektoriem, ja nepieciešams, augus arī iznīcinot;

34.6. audzēšanas vietā un šo noteikumu 34.4. apakšpunktā minētajā teritorijā dienests katru gadu veic vismaz divas pārbaudes;

34.7. audzēšanas vietā un šo noteikumu 34.4. apakšpunktā minētajā teritorijā visā saimniekaugu augšanas periodā ne organisma, ne tā vektora simptomi nav novēroti, vai, ja simptomi ir novēroti, ir ņemti paraugi un, tos laboratoriski testējot, organisma klātbūtne nav konstatēta.

35. Dienests katru gadu šo noteikumu 34. punktā minētajā audzēšanas vietā vispiemērotākajā laikā no katras saimniekaugu sugas ņem reprezentatīvo paraugu un to laboratoriski testē.

36. Dienests iespējami tuvu pārvietošanas laikam veic vizuālo pārbaudi saimniekaugiem, kas vismaz daļu no dzīves cikla auguši norobežotajā teritorijā, ņem paraugus, kas ar 99 procentu ticamību ļauj noteikt inficētu augu klātbūtni vismaz viena procenta līmenī, un tos molekulāri testē laboratorijā. Paraugu ņemšanas shēma ir vērsta uz augiem, kam novērojami simptomi, kā arī bezsimptomu augiem to augu tuvumā, kam novērojami simptomi. Pārvietošana ir atļauta, ja organisma klātbūtne šādās pārbaudēs netiek konstatēta.

37. Pirms pārvietošanas to saimniekaugu partijām, kuri vismaz daļu no dzīves cikla auguši norobežotajā teritorijā, veic fitosanitāro apstrādi pret visiem organisma vektoriem.

38. Saimniekaugus, kas vismaz daļu no dzīves cikla auguši norobežotajā teritorijā un ko pārvieto norobežotajās teritorijās vai cauri tām, transportē slēgtā konteinerā vai iepakojumā, nodrošinot, ka nav iespējama inficēšanās ar organismu vai saskare ar tā vektoriem.

39. Saimniekaugus norobežotajā teritorijā vai uz citu vietu Eiropas Savienības teritorijā var pārvietot, ja tiem pievienota augu pase.

40. Dienests izveido un atjaunina sarakstu, kurā norādītas šo noteikumu 34. punktā minētās audzēšanas vietas, un nosūta to Eiropas Komisijai.

41. Veģetatīvā miera stāvoklī esošos vīnogulāju Vitis stādīšanai paredzētos augus (izņemot sēklas), kas vismaz daļu no dzīves cikla auguši norobežotajā teritorijā, atļauts pārvietot norobežotajās teritorijās vai izvest no tām šādā kārtībā:

41.1. reģistrācijai pakļautā persona audzēšanas vietu ir reģistrējusi fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu un augu produktu apritē iesaistīto personu reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augu karantīnu;

41.2. iespējami tuvu pārvietošanas laikam konkrētajiem augiem ir veikta termoterapeitiskā apstrāde dienesta apstiprinātā un uzraudzītā uzņēmumā, augus veģetatīvā miera stāvoklī uz 45 minūtēm iegremdējot ūdenī, kas uzsildīts līdz 50 °C, saskaņā ar atbilstošiem starptautiskiem fitosanitāriem standartiem.

VI. Norobežotajā teritorijā in vitro audzētu saimniekaugu pārvietošana

42. Saimniekaugus, kuri visā ražošanas ciklā ir audzēti in vitro un vismaz daļu dzīvescikla auguši norobežotā teritorijā, atļauts izvest no tās un no inficētās zonas ievest attiecīgajā buferzonā tikai tad, ja augi audzēti tādā vietā, kas atbilst šādām prasībām:

42.1. reģistrācijai pakļautā persona audzēšanas vietu ir reģistrējusi fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu un augu produktu apritē iesaistīto personu reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augu karantīnu;