LegalizeDiasporas likums
Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:
I nodaļaVispārīgie noteikumi
1. pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) diaspora — ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi;
2) remigrācija — diasporas locekļa atgriešanās vai pārcelšanās no pastāvīgas dzīves ārvalstīs uz pastāvīgu dzīvi Latvijā;
3) diasporas organizācija — personu apvienība, kuras pamatdarbība ir vērsta uz diasporas interešu nodrošināšanu.
2. pants. Likuma mērķi
Likumam ir šādi mērķi:
1) stiprināt diasporas kā neatņemamas Latvijas sabiedrības daļas latvisko identitāti un piederību Latvijai;
2) nodrošināt diasporai iespējas brīvi veidot, uzturēt un stiprināt saikni ar Latviju;
3) sekmēt latviešu valodas un kultūras saglabāšanu diasporā;
4) izstrādāt un īstenot sistēmisku un pastāvīgu diasporas atbalsta politiku un pasākumus, kuri veicina diasporas latvisko identitāti un saikni ar Latvijas kultūru, ekonomiku, tautsaimniecību un zinātni, latviešu valodas, kultūras un tradīciju pieejamību diasporai un nodrošina labvēlīgus apstākļus remigrācijai (turpmāk — diasporas politika);
5) atbalstīt un veicināt diasporas pilsonisko un politisko līdzdalību.
3. pants. Likuma darbības joma
Likums nosaka:
1) diasporas lomu Latvijas valstī un tiesību sistēmā, Latvijas un diasporas sadarbības pamatprincipus, diasporas politikas uzdevumus un diasporas atbalsta virzienus, veidus, kādos nodrošināma diasporas līdzdalība lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī diasporas politikas īstenošanā iesaistītās personas un to kompetenci konkrētā diasporas politikas nozarē;
2) pamatprincipus finansējuma piešķiršanai diasporas un remigrācijas iniciatīvām, līdzdalībai lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē;
3) diasporas un remigrācijas atbalsta pasākumus.
II nodaļaDiasporas politika un tās īstenošana
4. pants. Diasporas politikas uzdevumi
Diasporas politikai ir šādi uzdevumi:
1) atbalstīt un veicināt uz diasporu vērstas iniciatīvas un sadarbības formas, radot labvēlīgus apstākļus diasporas saiknes veidošanai ar Latviju un remigrācijai;
2) nodrošināt diasporas locekļiem iespēju apgūt latviešu valodu, kā arī izzināt Latvijas vēsturi, valsts iekārtu un pārvaldību, latviešu kultūru un tradīcijas formālās un neformālās izglītības ceļā;
3) veicināt latviešu valodas, arī latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida, un lībiešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību diasporā;
4) atbalstīt latviskās identitātes nostiprināšanu, Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu diasporā, arī diasporas vēstures un kultūras mantojuma saglabāšanu;
5) veicināt Latvijas un diasporas kultūras izpausmju pieejamību;
6) veicināt diasporas atspoguļošanu sabiedriskajā pasūtījumā, nodrošināt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un pakalpojumu pieejamību diasporai un ārvalstīs atbalstīt ar diasporu saistītu sižetu, raidījumu un citu materiālu veidošanu un publiskošanu;
7) informēt diasporu par diasporas politiku un tās īstenošanu;
8) atbalstīt diasporas pašorganizēšanos un diasporas organizācijas;
9) veicināt diasporas locekļu un diasporas organizāciju iesaisti ar diasporu saistītu politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu izstrādē;
10) nodrošināt diasporas locekļiem valsts pārvaldes pakalpojumu pieejamību, kā arī informēt par to;
11) atbalstīt un veicināt diasporas pilsonisko un politisko līdzdalību normatīvajos aktos noteiktajā apjomā;
12) atbalstīt diasporas sadarbību ar Latviju tautsaimniecības, izglītības un zinātnes jomā;
13) veicināt diasporas iesaisti Latvijas tautsaimniecības, eksporta un investīciju attīstīšanā un veicināšanā, zināšanu un tehnoloģiju pārnesē, valsts pārvaldē, pētniecībā un izstrādē.
5. pants. Diasporas politikas īstenošanas principi
(1) Publiskas personas un to institūcijas, kā arī privātpersonas, pildot tām deleģētos pārvaldes uzdevumus, ievēro diasporas politikas īstenošanas principus.
(2) Diasporas politikas īstenošanas principi ir šādi:
1) latviskās piederības princips — stiprināt diasporas locekļu latvisko identitāti un piederību Latvijai (piemēram, saglabājot latviešu valodu un kultūru un organizējot dažādus neformālās izglītības pasākumus un nometnes);
2) iekļaušanas princips — veicināt tādu apstākļu veidošanos, kuros diasporas locekļiem ir iespēja atgriezties vai pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, kā arī atbalstīt remigrējušos diasporas locekļus (piemēram, veicināt eksportu, investīcijas, tehnoloģiju pārnesi, kā arī efektīvi integrēt diasporas locekļus Latvijas izglītības sistēmā un darba tirgū atbilstoši spējām, izglītībai un kvalifikācijai);
3) interešu ievērošanas princips — risinot ar diasporu saistītus jautājumus, izvērtēt diasporas intereses, tiesības, vajadzības un iespējas. Šis princips prasa arī izvērtēt politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu ietekmi uz diasporu;
4) informācijas pieejamības princips — nodrošināt diasporu ar tās vajadzībām atbilstošu informāciju;
5) līdzdalības princips — nodrošināt diasporas locekļiem un diasporas organizācijām savlaicīgu iespēju klātienē vai attālināti iesaistīties ar diasporu saistītu politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu izstrādē;
6) vienlīdzīgu iespēju princips — nodrošināt diasporas locekļiem iespēju bez jebkādas diskriminācijas brīvi piedalīties sabiedriskās, pilsoniskās, politiskās, kultūras un ekonomiskās dzīves aktivitātēs Latvijā, ievērojot ar pastāvīgu uzturēšanos ārvalstīs saistītos objektīvos apstākļus;
7) pēctecības princips — nodrošināt diasporas politikas pasākumu pēctecību un ilgtspējīgu valsts atbalstu diasporas politikai un diasporas organizācijām.
6. pants. Valsts pārvaldes institūciju kompetence diasporas politikas jomā
(1) Diasporas politiku, iesaistot diasporas locekļus, diasporas organizācijas un citas fiziskās un juridiskās personas saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, atbilstoši savai kompetencei īsteno Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Iekšlietu ministrija, Veselības ministrija, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, plānošanas reģioni, pašvaldības un citas valsts pārvaldes institūcijas, veicot šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.
(2) Ministriju kompetence diasporas politikas jomā:
1) Ārlietu ministrija:
nodrošina vienotas diasporas politikas izstrādi un koordinētu īstenošanu, tādējādi uzturot pasākumu sistēmu darbam ar diasporu,
veicina diasporas politikas īstenošanā iesaistīto valsts pārvaldes institūciju un privātpersonu sadarbību un rīcības saskaņotību,
izstrādā un iesniedz Ministru kabinetam apstiprināšanai diasporas politikas plānošanas dokumentus,
koordinē prioritāro diasporas atbalsta pasākumu izstrādes procesu,
iesniedz valsts budžeta finansējuma pieprasījumu, kas nepieciešams diasporas politikas īstenošanai un sagatavots, iesaistot kompetentās institūcijas,
sadarbojas ar diasporas locekļiem un atbalsta diasporas organizāciju veidotus projektus,
atbalsta diasporas politikai veltītus pētījumus,
pilnveido sadarbību un saziņu ar diasporu,
atbalsta diasporas jauniešu un bērnu pasākumus,
sadarbojoties ar ārvalstu un Latvijas kompetentajām institūcijām, koordinē diasporas, īpaši tās nepilngadīgo locekļu, tiesību aizsardzību ārvalstīs atbilstoši Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā un Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likumā noteiktajam;
2) Ekonomikas ministrija:
veicina diasporas iesaisti ar saimnieciskās darbības konkurētspējas sekmēšanu saistītās atbalsta programmās,
veicina diasporas iesaisti starptautiska mēroga pasākumos nolūkā sekmēt eksporta pieaugumu, tūrismu, ārvalstu investīciju piesaisti, zināšanu un tehnoloģiju pārnesi,
veicina diasporas iesaisti Latvijas tautsaimniecībā, citstarp informējot diasporu par saimnieciskās darbības vai sadarbības iespējām Latvijā;
3) Izglītības un zinātnes ministrija:
īsteno vienotu valsts politiku attiecībā uz diasporas nedēļas nogales skolām, diasporas vasaras vidusskolām un citiem diasporas neformālās izglītības pasākumiem (turpmāk arī — diasporas izglītība),
koordinē diasporas skolotāju un izglītotāju izglītības ieguvi un profesionālās meistarības pilnveidi,
koordinē pētnieciski metodisko darbu diasporas izglītības jomā,
izstrādā un īsteno diasporas izglītības vadlīnijas,
izstrādā un īsteno diasporas izglītības vadlīnijām atbilstošus atbalsta pasākumus, citstarp izstrādā metodiskos mācību līdzekļus un nodrošina to pieejamību,
izstrādā un īsteno atbalsta pasākumus, kas vērsti uz latviešu valodas, arī latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida, un lībiešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību diasporā,
nodrošina valsts valodas prasmes pārbaužu organizēšanu un pieejamību diasporai tās locekļu pastāvīgajās dzīvesvietās ārvalstīs, izsniedzot atbilstošu valsts valodas prasmes apliecību,
organizē valsts pasūtījumu diasporas pētniecības jomā un sadarbībai ar diasporu zinātnes un pētniecības jomā,
koordinē un īsteno sadarbību ar diasporu jaunatnes politikas jomā,
kontrolē diasporas politikas īstenošanai paredzēto valsts budžeta līdzekļu izmantošanu tās padotībā esošajās institūcijās un diasporas organizācijās atbilstoši deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem,
koordinē sadarbību ar ārvalstīm un starptautiskajām organizācijām diasporas izglītības jomā,
veicina remigrējušo diasporas locekļu iekļaušanos Latvijas izglītības sistēmā;
4) Kultūras ministrija:
atbalsta pie dažādām vecuma grupām piederošiem diasporas locekļiem paredzētus latviskās identitātes stiprināšanas pasākumus,
veicina nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, citstarp sniedzot metodisku un materiālu atbalstu diasporai Dziesmu un deju svētku ilgtspējas nodrošināšanai tās locekļu pastāvīgajās dzīvesvietās ārvalstīs un līdzdalībai Dziesmu un deju svētkos Latvijā,
atbalsta pasākumus, kas vērsti uz diasporas materiālās kultūras un vēstures mantojuma izpēti un saglabāšanu,
pastāvīgi un sistemātiski veicina diasporas organizāciju darbības stiprināšanu,
atbalsta ārvalstīs ar diasporu saistītu sižetu, raidījumu un citu materiālu veidošanu un publiskošanu;
5) Labklājības ministrija:
sadarbojas ar diasporu sociālās aizsardzības politikas jomā,
izstrādā un īsteno atbalsta pasākumus diasporas nodarbinātības veicināšanai un integrācijai darba tirgū Latvijā,
koordinē un īsteno sadarbību ar diasporu sociālās uzņēmējdarbības jomā,
sniedz informāciju par brīvajām darba vietām un darba tirgus situāciju Latvijā, nodrošina diasporas locekļiem iespēju darba meklēšanas nolūkā ievietot savu dzīvesgājuma aprakstu Nodarbinātības valsts aģentūras tīmekļvietnē;
6) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija:
izstrādā un īsteno reģionālos diasporas atbalsta pasākumus, arī remigrācijas veicināšanas un atvieglošanas pasākumus, citstarp izveido un pārrauga nacionālo kontaktpunktu remigrācijas jautājumos, kā arī pārrauga reģionālo remigrācijas koordinatoru tīklu, ko veido plānošanas reģioni un pašvaldības,
savas kompetences ietvaros pārrauga plānošanas reģionu un pašvaldību darbību diasporas politikas jomā, sagatavo novērtējumu par plānošanas reģionu un pašvaldību nodrošinātajiem diasporas atbalsta pasākumiem, arī remigrācijas veicināšanas pasākumiem, un priekšlikumus to uzlabošanai;
7) Iekšlietu ministrija:
veicina to, ka diasporai ir pieejama informācija par Latvijas pilsonības iegūšanas un atjaunošanas kārtību,
nodrošina diasporas locekļiem iespēju papildus dzīvesvietas adresei ārvalstī norādīt arī vienu adresi Latvijā;
8) Veselības ministrija nodrošina diasporas locekļiem iespēju veikt brīvprātīgas iemaksas, lai iegūtu tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros.
(3) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome:
1) veicina ar diasporu saistītu norišu atspoguļošanu sabiedriskajā pasūtījumā;
2) veicina sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un pakalpojumu pieejamību diasporai.
(4) Plānošanas reģioni savas kompetences ietvaros plāno un īsteno reģionālos diasporas atbalsta pasākumus, kā arī izveido reģionālo remigrācijas koordinatoru tīklu, kas:
1) sadarbībā ar pašvaldībām veido pašvaldību speciālistu tīklu, kas nodrošina diasporas atbalsta pasākumus, arī remigrācijas veicināšanas un atvieglošanas pasākumus;
2) sagatavo priekšlikumus valsts un pašvaldību institūciju nodrošināto diasporas atbalsta pasākumu pilnveidošanai konkrētu plānošanas reģionu teritorijā.
(5) Valsts pārvaldes institūcijas atbilstoši savai kompetencei, īstenojot diasporas politiku:
1) izvērtē attiecīgās nozares politikas ietekmi uz diasporu;
2) nodrošina diasporas locekļiem un diasporas organizācijām savlaicīgu iespēju iesaistīties ar diasporu saistītu politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu izstrādē.
7. pants. Ar diasporu saistītu pārvaldes uzdevumu deleģēšana
Valsts pārvaldes institūcijas var savas kompetences ietvaros un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā deleģēt šā likuma 6. pantā noteiktos pārvaldes uzdevumus citām publiskām personām un privātpersonām.
8. pants. Diasporas līdzdalība diasporas politikas izstrādē un īstenošanā
(1) Diasporas locekļiem un diasporas organizācijām ir tiesības piedalīties diasporas politikas izstrādē un īstenošanā, citstarp:
1) iesaistoties ar diasporas politiku saistītu politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu izstrādē normatīvajos aktos par sabiedrības līdzdalību attīstības plānošanas procesā noteiktajā kārtībā;
2) darbojoties Diasporas konsultatīvajā padomē atbilstoši tās nolikumam;
3) izstrādājot un īstenojot ar diasporas politiku saistītus projektus un iniciatīvas, kā arī piedaloties citos līdzīga veida pasākumos.
(2) Diasporas organizācijas, kuras darbojas ārvalstīs un ir reģistrētas Latvijā, tiesību apjoma ziņā ir vienlīdzīgas ar diasporas organizācijām, kuras darbojas un ir reģistrētas Latvijā, to normatīvo aktu izpratnē, kuri regulē attiecīgo organizāciju darbību Latvijā.
9. pants. Pašvaldību kompetence diasporas politikas jomā
(1) Pašvaldība, ievērojot diasporas politikas īstenošanas principus un valsts diasporas politikas plānošanas dokumentus, var plānot un īstenot pašvaldības diasporas politiku, citstarp nodrošināt institucionālo sistēmu darbam ar diasporu un sniegt atbalstu valsts pārvaldes institūcijām diasporas politikas īstenošanā.
(2) Pašvaldība nodrošina diasporas locekļiem un diasporas organizācijām iespēju iesaistīties pašvaldības politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu izstrādē.
(3) Pašvaldība var izveidot diasporas lietu konsultatīvo komisiju vai paredzēt citu kārtību, kādā veicams darbs ar diasporu, kā arī sniegt diasporas locekļiem šajā likumā neminētu sociālo, materiālo vai cita veida atbalstu šā likuma mērķu īstenošanai, arī remigrācijas veicināšanai vai atvieglošanai.
10. pants. Diasporas konsultatīvā padome
(1) Diasporas konsultatīvā padome ir padomdevēja institūcija, kuras mērķis ir veicināt saskaņotu diasporas politikas izstrādi un tās ikgadējo prioritāšu noteikšanu, kā arī diasporas politikas īstenošanu un novērtēšanu.
(2) Ārlietu ministrija ir atbildīga par Diasporas konsultatīvās padomes darbības organizēšanu un tās sekretariāta funkciju nodrošināšanu.
(3) Diasporas konsultatīvās padomes sastāvā iekļauj valsts pārvaldes, pašvaldību, diasporas organizāciju, biedrību un nodibinājumu deleģētus pārstāvjus.
⋯
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.