Noteikumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasībām patērētāja kreditēšanas un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem

Ministru kabineta noteikumi Nr. 705Rīgā 2018. gada 13. novembrī (prot. Nr. 52 1. §)

Izdoti saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 47. panta ceturto daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka personām, kuras nodarbojas ar patērētāju kreditēšanu un kurām Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izsniedz speciālo atļauju (licenci) kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai (turpmāk – kredīta devējs), un personām, kuras nodarbojas ar parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanu un kurām Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izsniedz speciālo atļauju (licenci) parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanai (turpmāk – parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs), saistošas prasības Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (turpmāk – likums) noteikto pienākumu izpildei attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtēšanu, iekšējās kontroles sistēmu un tās izveidi, klientu izpēti un klientu veikto darījumu uzraudzību.

2. Ja kredītiestādes meitas sabiedrības vai filiāles īstenotās grupas mēroga politikas un procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai kādā to daļā neatbilst šiem noteikumiem, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, ja nepieciešams, lūdz attiecīgās kredītiestādes uzraudzības un kontroles institūcijas viedokli un nosaka risinājumu, kas atbilst likumam.

3. Šo noteikumu ievērošanas uzraudzību veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

2. Riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma

4. Darbinieks, kas atbild par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi, regulāri informē augstāko vadību par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas darbību uzņēmumā.

4.1 Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildes ievērošanu atbildīgā darbinieka (tai skaitā no augstākās vadības) atbilstības izvērtēšanu atbilstoši likumā noteiktajām prasībām veic uz risku balstītā pieejā, ņemot vērā pakalpojuma sniedzēja riska profilu, sākotnējā izvērtēšanā konstatēto un citus pamatotus faktorus, ne retāk kā reizi trijos gados. Ja kļūst zināma informācija, ka par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildes ievērošanu atbildīgais darbinieks (tai skaitā no augstākās vadības) neatbilst likumā noteiktajām prasībām vai ir radušās šaubas par viņa atbilstību, darbinieka atbilstības izvērtēšanu veic nekavējoties.

5. Kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs nodrošina atbildīgā darbinieka neatkarību tādu lēmumu pieņemšanā, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi.

6. Kredīta devēja un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja atbildīgais darbinieks ne retāk kā reizi trijos mēnešos iesniedz augstākajai vadībai ziņojumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku pārvaldību.

7. Kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, pamatojoties uz risku novērtējumā balstītu pieeju, izstrādā šo noteikumu 6. punktā minētā ziņojuma formu un saturu.

8. Kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs izstrādā kārtību, kādā atbildīgais darbinieks izlases veidā veic noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas darbību kvalitātes paškontroli. Minētajā kārtībā ietver vismaz šādus jautājumus:

8.1. noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas darbības, kurām tiek veikta kvalitātes kontrole;

8.2. kvalitātes kontroles veikšanas biežums;

8.3. izlases apjoms;

8.4. kvalitātes kontroles veikšanas dokumentēšana.

8.1 Kredīta devējs nodrošina auditu attiecībā uz tajā izveidotās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas atbilstību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām un efektivitāti. Audits tiek veikts ne retāk kā reizi divos gados, izņemot gadījumu, ja ir pieņemts uzraudzības un kontroles institūcijas lēmums par individuāli noteiktu audita veikšanas kārtību vai uzraudzības un kontroles institūcijas lēmums par iekšējā audita funkcijas nepiemērošanu.

9. Kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs nodrošina apmācības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā (turpmāk – apmācības) kredīta devēja un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja vadībai un darbiniekiem atbilstoši darbinieku pienākumiem un pilnvarojumam. Kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs nosaka darbinieku kategorijas, kurām nodrošināmas apmācības.

10. Kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs izveido apmācību plānu, ņemot vērā, ka apmācībām jānotiek ne retāk kā reizi gadā.

11. Kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs nodrošina, ka apmācībās tiek apskatīti vismaz šādi jautājumi:

11.1. noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas būtība un izpausmes;

11.2. noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu regulējošie normatīvie akti;

11.3. kredīta devēja un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja iekšējie normatīvie akti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā;

11.4. apmācāmo darbinieku tiesības un pienākumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā un atbildība par normatīvo aktu pārkāpumiem minētajā jomā un pārkāpumu ietekmi uz kredīta devēja un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja darbību;

11.5. aizdomīgu darījumu pazīmes un aktuālās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas un ar tām saistīto noziedzīgo nodarījumu tipoloģijas;

11.6. klientu izpēte (tai skaitā klientu padziļinātā izpēte) un klientu darījumu uzraudzība;

11.7. klientu neklātienes identifikācija;

11.8. personas datu aizsardzības prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

12. Kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs nodrošina informācijas par veikto darbinieku apmācību saglabāšanu, dokumentējot vismaz apmācību nosaukumu un saturu, apmācītā darbinieka personas datus (vārds un uzvārds), amatu un struktūrvienību, apmācību vadītāju un rīkotāju, apmācību norises vietu, laiku un ilgumu, kā arī zināšanu pārbaudes rezultātu. Informāciju par kalendāra gadā veiktajām apmācībām kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs uzglabā trīs gadus no attiecīgā kalendāra gada beigām.

13. Kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs nodrošina riska pārvaldīšanas pasākumu izpildi attiecībā uz visiem klientiem.

14. Kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ne vēlāk kā 10 dienas pēc apstiprināšanas iesniedz Patērētāju tiesību aizsardzības centram noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējo politiku un procedūru, savai darbībai piemītošo risku novērtējumu, iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitātes izvērtējumu, iekšējās kontroles sistēmas audita ziņojumu, kā arī informāciju par būtiskām izmaiņām iekšējās kontroles sistēmā vai jauno iekšējās kontroles sistēmu.

3. Risku novērtēšanas pasākumu kopums patērētāja kreditēšanas un parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanā

3.1. Prasības kredīta devēja klienta risku novērtēšanai

15. Kredīta devējs novērtē klienta risku pazeminošās un paaugstinošās pazīmes un faktorus, nosaka klienta risku un iedala klientu kādā no klientu riska līmeņiem, sākot ar zemāka riska līmeni un beidzot ar augstāka riska līmeni.

15.1 Kredīta devējs, veicot klienta riska izvērtējumu un nosakot atbilstošus izpētes pasākumus, ņem vērā:

15.11. likumā un citos kredīta devēja darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktos risku paaugstinošos faktorus, kā arī risku pazeminošos faktorus, ja kredīta devējs risku pazeminošo faktoru noteikšanu uzskata par atbilstošu un ir to attiecīgi dokumentējis;

15.12. riskus, kas identificēti Latvijas Republikas valsts riska izvērtējumā;

15.13. riskus, kas identificēti Eiropas Komisijas veiktajā Eiropas Savienības riska izvērtējumā;

15.14. Eiropas Banku iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes kopīgajās pamatnostādnēs noteiktos riska faktorus, ciktāl tie ir attiecināmi uz kredīta devēju;

15.15. riskus, kas izriet no tiesībaizsardzības iestāžu vai uzraudzības un kontroles institūciju ziņojumiem, lēmumiem vai izstrādātajām tipoloģijām;

15.16. citus riskus, kas raksturīgi kredīta devējam un tā klientiem, pakalpojumiem un pakalpojumu piegādes kanāliem.

15.2 Kredīta devējs veic klienta izpēti atbilstoši klientam piemītošajam riskam, tai skaitā ņem vērā šo noteikumu 15.1 punktā minētajos avotos norādītos riska faktorus.

16. Kredīta devējs, izvērtējot klientam piemītošo risku, pamatojoties uz risku novērtējumu, ņem vērā vismaz:

16.1. klienta vai klienta patiesā labuma guvēja saimniecisko, profesionālo vai personisko darbību;

16.2. klienta juridisko formu un īpašnieku struktūru, ja klients ir juridiska persona;

16.3. klienta netipisku darbību.

17. Kredīta devējs, izvērtējot klientam piemītošo risku, pamatojoties uz risku novērtējumu, noskaidro, vai:

17.1. par klientu ir saņemts Finanšu izlūkošanas dienesta, uzraudzības iestādes, izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras vai tiesas pieprasījums saistībā ar aizdomām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu vai cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

17.2. par klientu ir saņemti pieprasījumi no izmeklēšanas iestādes, prokuratūras vai tiesas kriminālprocesa ietvaros saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu vai citu noziedzīgu nodarījumu.

18. Kredīta devējs, nosakot klientam un klienta patiesā labuma guvēja saimnieciskajai, profesionālajai vai personiskajai darbībai piemītošo risku, pamatojoties uz risku novērtējumu, noskaidro, vai:

18.1. klients vai klienta patiesais labuma guvējs ir persona, kas atzīstama par politiski nozīmīgu personu, tās ģimenes loceklis vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona;

18.2. klienta darbība ir netipiska, neparasti lielos apmēros veicot kredīta pirmstermiņa atmaksu, atmaksu no trešajām personām vai skaidrā naudā, vai veicot pārmaksas.

19. Attiecībā uz klientiem, kas ir juridiskas personas, kredīta devējs, nosakot klienta un klienta patiesā labuma guvēja saimnieciskajai, profesionālajai vai personiskajai darbībai piemītošo risku, pamatojoties uz risku novērtējumu, papildus šo noteikumu 17. un 18. punktā minētajiem apstākļiem noskaidro, vai:

19.1. klients sniedz tādus pakalpojumus, kuru sniegšanas fakta dokumentāra pamatošana ir apgrūtināta;

19.2. klients vai klienta patiesais labuma guvējs ir persona, kas saistīta ar darbības jomu, kurā būtiska loma ir skaidras naudas darījumiem;

19.3. klienta saimnieciskās darbības veids ir saistīts ar paaugstināta riska nozari.

20. Kredīta devējs, nosakot klienta darbībai piemītošo risku, pamatojoties uz risku novērtējumu, ņem vērā to, vai:

20.1. ir pamats uzskatīt, ka klients mēģina izvairīties no noteiktiem maksājumu sliekšņiem;

20.2. klients mēģina izvairīties no informācijas sniegšanas vai mēģina slēpt savu saimniecisko darbību.

21. Kredīta devējs attiecībā uz klientiem, kas ir juridiskas personas, nosakot klienta juridiskajai formai un īpašnieku struktūrai piemītošo risku, pamatojoties uz risku novērtējumu, noskaidro, vai klients ir juridiskā persona, kuras īpašnieku vai dalībnieku struktūra apgrūtina iespēju noteikt patieso labuma guvēju un, ja klienta īpašnieka struktūra ir mainīta, nav saprotami īpašnieku maiņas iemesli, un ņem vērā iegūto informāciju.

22. Kredīta devējs, izvērtējot klienta un klienta patiesā labuma guvēja valsts un ģeogrāfisko risku, pamatojoties uz risku novērtējumu, noskaidro, vai:

22.1. klients vai klienta patiesais labuma guvējs ir nerezidents;

22.2. klients saņem kredīta devēja pakalpojumus tādā kredītiestādē vai maksājumu pakalpojumu iestādē, kura ir licencēta Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī.

23. Attiecībā uz klientiem un klienta patiesajiem labuma guvējiem, kas ir juridiskas personas, kredīta devējs, izvērtējot klienta valsts un ģeogrāfisko risku, pamatojoties uz risku novērtējumu, papildus šo noteikumu 22. punktā minētajiem apstākļiem ņem vērā vismaz:

23.1. jurisdikciju, kurā atrodas klients vai klienta patiesais labuma guvējs;

23.2. jurisdikciju, kurā klients vai klienta patiesais labuma guvējs veic saimniecisko vai profesionālo darbību;

23.3. jurisdikciju, ar kuru klientam vai klienta patiesajam labuma guvējam ir būtiskas personiskās vai saimnieciskās darbības saites.

24. Kredīta devējs, izvērtējot klienta un klienta patiesā labuma guvēja valsts un ģeogrāfisko risku, noskaidro, vai valsts vai teritorija ir:

24.1. iekļauta Ministru kabineta apstiprinātajā zemu nodokļu un beznodokļu valstu un teritoriju sarakstā;

24.2. iekļauta Finanšu darījumu darba grupas (Financial Action Task Force) nesadarbojošos valstu sarakstā vai ir tāda, par kuru minētā organizācija ir publicējusi paziņojumu kā par valsti vai teritoriju, kurā nav normatīvo aktu cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma un proliferācijas finansēšanu vai kurā tiem ir būtiskas nepilnības un tāpēc tie neatbilst starptautiskajām prasībām;

24.3. iekļauta Eiropas Komisijas apstiprinātā to valstu sarakstā, kuras atzītas par augsta riska valstīm.

25. Kredīta devējs, izvērtējot klienta izmantotajiem pakalpojumiem un produktiem piemītošo risku, pamatojoties uz risku novērtējumu, ņem vērā vismaz:

25.1. klienta izmantotā pakalpojuma vai produkta caurskatāmības līmeni;

25.2. klienta izmantotā pakalpojuma vai produkta sarežģītības līmeni;

25.3. klienta izmantotā pakalpojuma vai produkta iespējamo līdzekļu apgrozījuma apmēru.

26. (Svītrots ar MK 18.04.2023. noteikumiem Nr. 192)

27. Kredīta devējs, izvērtējot risku, kas saistīts ar veidu (kanālu), kādā klients pakalpojumu vai produktu iegūst un izmanto, pamatojoties uz risku novērtējumu, ņem vērā vismaz:

27.1. klienta neklātienes identifikāciju, izņemot gadījumu, ja kredīta devējs izpilda likuma 22. panta otrās daļas 1. punktā minētos nosacījumus;

27.2. apmēru un veidu, kādā kredīta devējs izmanto starpniekus un aģentus attiecībās ar klientiem.

3.2. Prasības parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja klienta risku novērtēšanai

28. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs novērtē klienta risku pazeminošās un paaugstinošās pazīmes un faktorus, nosaka klienta risku un iedala klientu kādā no klientu riska līmeņiem, sākot ar zemāka riska līmeni un beidzot ar augstāka riska līmeni.

28.1 Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, veicot klienta riska izvērtējumu un nosakot atbilstošus izpētes pasākumus, ņem vērā:

28.11. likumā un citos parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktos risku paaugstinošos faktorus, kā arī risku pazeminošos faktorus, ja parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs risku pazeminošo faktoru noteikšanu uzskata par atbilstošu un ir to attiecīgi dokumentējis;

28.12. riskus, kas identificēti Latvijas Republikas valsts riska izvērtējumā;

28.13. riskus, kas identificēti Eiropas Komisijas veiktajā Eiropas Savienības riska izvērtējumā;

28.14. Eiropas Banku iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes kopīgajās pamatnostādnēs noteiktos riska faktorus, ciktāl tie ir attiecināmi uz parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju;

28.15. riskus, kas izriet no tiesībaizsardzības iestāžu vai uzraudzības un kontroles institūciju ziņojumiem, lēmumiem vai izstrādātajām tipoloģijām;

28.16. citus riskus, kas raksturīgi parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam un tā klientiem, pakalpojumiem un pakalpojumu piegādes kanāliem.

28.2 Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs veic klienta izpēti atbilstoši klientam piemītošajam riskam, tai skaitā ņem vērā šo noteikumu 28.1 punktā noteiktajos avotos minētos riska faktorus.

29. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, nosakot klientam piemītošo risku, pamatojoties uz risku novērtējumu, noskaidro, vai par klientu ir saņemts Finanšu izlūkošanas dienesta, uzraudzības iestādes, izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras vai tiesas pieprasījums saistībā ar aizdomām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu vai cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

30. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, nosakot klientam piemītošo risku, pamatojoties uz risku novērtējumu, noskaidro, vai par klientu ir saņemti pieprasījumi no izmeklēšanas iestādes, prokuratūras vai tiesas kriminālprocesa ietvaros saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu vai citu noziedzīgu nodarījumu.

31. Ņemot vērā savas darbības specifiku, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, nosakot klienta un klienta patiesā labuma guvēja saimnieciskajai, profesionālajai vai personiskajai darbībai piemītošo risku, pamatojoties uz risku novērtējumu, papildus šo noteikumu 29. un ​​​30. punktā minētajiem apstākļiem noskaidro, vai:

31.1. klients sniedz tādus pakalpojumus, kuru sniegšanas fakta dokumentāra pamatošana ir apgrūtināta;

31.2. klients vai klienta patiesais labuma guvējs ir persona, kas atzīstama par politiski nozīmīgu personu, tās ģimenes loceklis vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona;

31.3. klients ir persona, kas saistīta ar darbības jomu, kurā būtiska loma ir skaidras naudas darījumiem;

31.4. klienta saimnieciskās darbības veids ir saistīts ar paaugstināta riska nozari.

32. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, nosakot klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai un darbībai piemītošo risku, pamatojoties uz risku novērtējumu, ņem vērā vismaz to, vai:

32.1. sadarbības ietvaros parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam apstrādē nodotie klienta veiktie darījumi ir sarežģīti, netipiski lieli klienta saimnieciskajai, profesionālajai vai personiskajai darbībai vai ir neskaidrs to tiesiskais un ekonomiskais mērķis;

32.2. klients mēģina izvairīties no informācijas sniegšanas vai mēģina slēpt savu saimniecisko darbību.

33. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, izvērtējot klienta un klienta patiesā labuma guvēja valsts un ģeogrāfisko risku, pamatojoties uz risku novērtējumu, noskaidro vismaz:

33.1. jurisdikciju, kurā atrodas klients vai klienta patiesais labuma guvējs;

33.2. jurisdikciju, kurā klients vai klienta patiesais labuma guvējs veic pamata saimniecisko vai profesionālo darbību.

34. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, izvērtējot klienta un klienta patiesā labuma guvēja valsts un ģeogrāfisko risku, noskaidro, vai valsts vai teritorija ir:

34.1. iekļauta Ministru kabineta apstiprinātajā zemu nodokļu un beznodokļu valstu un teritoriju sarakstā;