Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena kārtība

Ministru kabineta noteikumi Nr. 46Rīgā 2019. gada 15. janvārī (prot. Nr. 2 58. §)

Izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma58. panta ceturto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena (turpmāk – kvalifikācijas eksāmens) satura pamatvirzienus, kas izriet no profesionālās kvalifikācijas prasībām, kvalifikācijas eksāmena organizēšanas, norises, finansēšanas un vērtēšanas kārtību;

1.2. kvalifikācijas eksāmena komisijas (turpmāk – komisija) izveidošanas un darbības kārtību;

1.3. par kvalifikācijas eksāmenu atbildīgo institūciju.

2. Kvalifikācijas eksāmens ir daļa no otrā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas, pēc kuras apguves piešķir maģistra grādu un jurista septītā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, par ko tiek izsniegts maģistra un profesionālās kvalifikācijas diploms.

3. Kvalifikācijas eksāmena apjoms ir seši kredītpunkti.

4. Kvalifikācijas eksāmenu kārto pēc maģistra darba aizstāvēšanas.

5. Par kvalifikācijas eksāmenu atbildīgā institūcija ir Tieslietu ministrija.

6. Tieslietu ministrija, noslēdzot deleģēšanas līgumu, deleģē Latvijas Universitātei elektroniskās vides uzturēšanu, kurā notiek kvalifikācijas eksāmens.

7. (Svītrots ar MK 29.08.2023. noteikumiem Nr. 484)

8. Augstskola, kas īsteno maģistra studiju programmu maģistra grāda un jurista profesionālās kvalifikācijas iegūšanai (turpmāk – augstskola), katru gadu līdz 15. septembrim rakstveidā informē Tieslietu ministriju par studējošo skaitu, kuriem paredzēts kārtot kvalifikācijas eksāmenu attiecīgajā akadēmiskajā gadā, atsevišķi norādot studējošo skaitu, kuriem kvalifikācijas eksāmenu paredzēts kārtot pirmo reizi.

II. Komisijas sastāvs un darbības kārtība

9. Tieslietu ministrs apstiprina komisiju 45 locekļu sastāvā. Komisijas sastāvā ietilpst augstskolu un šo noteikumu 12. punktā minēto institūciju pārstāvji. Komisijas locekli komisijas sastāvā drīkst iekļaut atkārtoti.

10. Darbam komisijā izvirza augstskolas pārstāvi, kurš ir ieguvis doktora grādu tiesību zinātnē un ir ievēlēts akadēmiskajā amatā vai kurš ir ieguvis jurista profesionālo kvalifikāciju un ir bijis ievēlēts akadēmiskajā amatā vismaz piecus gadus.

11. Augstskolas pēc tieslietu ministra uzaicinājuma dalībai komisijā izvirza tieslietu ministra noteiktu pārstāvju skaitu proporcionāli studējošo skaitam, kuriem kvalifikācijas eksāmenu attiecīgajā akadēmiskajā gadā paredzēts kārtot pirmo reizi, bet ne mazāk par diviem pārstāvjiem.

12. Ģenerālprokuratūra un juridisko nozari pārstāvošās profesionālās organizācijas – Latvijas Zvērinātu advokātu padome, Latvijas Zvērinātu notāru padome, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome – pēc tieslietu ministra uzaicinājuma dalībai komisijā izvirza tieslietu ministra noteiktu komisijas pārstāvju skaitu un informāciju par pārstāvjiem iesniedz apstiprināšanai tieslietu ministram. Tieslietu ministrs dalībai komisijā var uzaicināt esošos vai bijušos tiesu sistēmas pārstāvjus vai tiesu sistēmai piederīgas personas, konstitucionālo orgānu vai starptautisko institūciju pārstāvjus, Valsts prezidenta kancelejas, Saeimas administrācijas, Valsts kancelejas vai Tiesībsarga biroja amatpersonas, Tieslietu ministrijas augstākās amatpersonas, kā arī juridisko zinātņu doktorus.

13. Komisiju veido tā, lai tajā vienādā skaitā būtu pārstāvētas visas šo noteikumu 24. punktā minētās jomas.

14. Komisijas locekļus uz pirmo sēdi sasauc tieslietu ministrs. Līdz brīdim, kamēr komisija ievēlē komisijas priekšsēdētāju un komisijas priekšsēdētāja vietniekus, komisijas sēdi vada tieslietu ministra pilnvarota persona.

15. Komisijas locekļi, atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu no sava vidus ievēlē komisijas priekšsēdētāju un piecus komisijas priekšsēdētāja vietniekus – pa vienam katrā šo noteikumu 24. punktā minētajā jomā – un nosaka secību, kādā komisijas priekšsēdētāja vietnieki aizvieto komisijas priekšsēdētāju viņa prombūtnē. Komisijas priekšsēdētājs un komisijas priekšsēdētāja vietnieki nevar būt augstskolas pārstāvji, kā arī šo noteikumu 12. punktā minēto institūciju pārstāvji, kas piedalās studiju programmas īstenošanā augstskolā.

16. Komisijas darbu, kvalifikācijas eksāmena sagatavošanu un tā izvērtēšanu organizē komisijas priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā – attiecīgais komisijas priekšsēdētāja vietnieks.

17. Komisijas sekretāra pienākumus pilda Tieslietu ministrijas norīkota persona. Komisijas sekretārs nav komisijas loceklis.

18. Komisija ir lemttiesīga, ja komisijas darbā un lēmumu pieņemšanā klātesošo locekļu skaits ir lielāks par pusi no komisijas sastāva.

19. Komisija lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

20. Komisijas darbību materiāltehniski nodrošina Tieslietu ministrija.

21. (Svītrots ar MK 29.08.2023. noteikumiem Nr. 484)

III. Kvalifikācijas eksāmena organizēšanas kārtība

22. Kvalifikācijas eksāmenu Tieslietu ministrija organizē divas reizes gadā atbilstoši ziemas un vasaras sesijai augstskolās.

23. Komisija pieņem lēmumu par kvalifikācijas eksāmena kārtošanas datumu un laiku un vismaz mēnesi pirms kvalifikācijas eksāmena norises dienas informāciju par to publicē elektroniskajā vidē.

23.1 Komisija vienojas par kvalifikācijas eksāmena uzraudzību kvalifikācijas eksāmena laikā eksāmena telpās. Tieslietu ministrs pēc komisijas priekšsēdētāja ierosinājuma kvalifikācijas eksāmena telpā eksāmena uzraudzībai var norīkot Tieslietu ministrijas amatpersonu. Tieslietu ministrijas amatpersonai kvalifikācijas eksāmena uzraudzības laikā eksāmena telpā ir komisijas locekļa pilnvaras. Tieslietu ministrija vismaz trīs darbdienas pirms kvalifikācijas eksāmena pirmās jomas kārtošanas dienas elektroniski informē augstskolas, Ģenerālprokuratūru un attiecīgo tiesu sistēmas institūciju par komisijas locekļiem, kas to pārstāv un piedalīsies kvalifikācijas eksāmena uzraudzībā.

24. Ņemot vērā tiesību sistēmas vienotību un iekšējo saskaņotību, kvalifikācijas eksāmenā pārbauda studējošā zināšanas, prasmes un kompetences šādās jomās:

24.1. krimināltiesības un kriminālprocesa tiesības;

24.2. civiltiesības, civilprocesa tiesības un komerctiesības;

24.3. konstitucionālās tiesības, administratīvās tiesības un administratīvā procesa tiesības;

24.4. starptautiskās un Eiropas Savienības tiesības;

24.5. tiesību teorija, tiesību filozofija un Latvijas tiesību vēsture.

25. Kvalifikācijas eksāmenu organizē šādās daļās:

25.1. teorētiskā daļa, kurā rakstveidā sniedz izvērstas atbildes uz 15 jautājumiem (katrā šo noteikumu 24. punktā minētajā jomā ir trīs jautājumi);

25.2. praktiskā daļa, kurā rakstveidā risina piecus praktiskus uzdevumus (kāzusus) (katrā šo noteikumu 24. punktā minētajā jomā ir viens uzdevums (kāzuss)).

26. Komisijas priekšsēdētājs nodrošina kvalifikācijas eksāmena jautājumu un uzdevumu (kāzusu) sagatavošanu šo noteikumu 24. punktā minētajās jomās. Katrs komisijas priekšsēdētāja vietnieks organizē kvalifikācijas eksāmena jautājumu un uzdevumu (kāzusu) sagatavošanu tajā šo noteikumu 24. punktā minētajā jomā, kurā ir ievēlēts par komisijas priekšsēdētāja vietnieku.

27. Kvalifikācijas eksāmena jautājumus un uzdevumus (kāzusus) komisija izstrādā komisijas priekšsēdētāja noteiktajā termiņā un skaitā atbilstoši kvalifikācijas eksāmena vērtējuma noteikšanas principiem (2. pielikums).

28. Komisijas priekšsēdētāja vietnieki sagatavotos kvalifikācijas eksāmena jautājumus un uzdevumus (kāzusus) katrā no šo noteikumu 24. punktā minētajām jomām iesniedz komisijas priekšsēdētājam. Katrā no šo noteikumu 24. punktā minētajām jomām izstrādā vairāk kvalifikācijas eksāmena jautājumu, nekā tas paredzēts šo noteikumu 25.1. apakšpunktā, un vismaz divus uzdevumus (kāzusus).

29. (Svītrots ar MK 11.01.2022. noteikumiem Nr. 30)

30. Konkrētus kvalifikācijas eksāmena jautājumus un uzdevumus (kāzusus) nosaka komisijas priekšsēdētājs, komisijas priekšsēdētāja vietnieki un šo noteikumu 12. punktā minēto institūciju pārstāvji. Konkrētu kvalifikācijas eksāmena jautājumu un uzdevumu (kāzusu) noteikšanā nepiedalās šo noteikumu 12. punktā minēto institūciju pārstāvji, kuri piedalās studiju programmas īstenošanā augstskolās.

30.1 Komisijas locekļiem ir aizliegts izpaust fizisko personu datus un jebkādu ar kvalifikācijas eksāmena norises kārtību un jautājumu un uzdevumu (kāzusu) saturu un to izstrādi saistītu ierobežotas pieejamības informāciju.

30.2 Komisijas priekšsēdētāja vietnieki sadarbībā ar Tieslietu ministriju atbilstoši kvalifikācijas eksāmena vērtējuma noteikšanas principiem (2. pielikums) nodrošina kvalifikācijas eksāmena jautājumu un uzdevumu (kāzusu) vērtēšanas vadlīniju sagatavošanu.

31. Studējošajam līdz šo noteikumu 24. punktā minētās kvalifikācijas eksāmena jomas daļas kārtošanas sākumam nav pieejami kvalifikācijas eksāmena attiecīgās jomas jautājumi un uzdevums (kāzuss).

31.1 Komisija sagatavo katras šo noteikumu 24. punktā minētās jomas teorētiskās daļas ietvara anotāciju, ko publicē elektroniskajā vidē vismaz trīs nedēļas pirms kvalifikācijas eksāmena kārtošanas. Anotācijā ietver attiecīgās jomas galvenos jautājumus, būtiskos tematus vai pamatjēdzienus, saistībā ar kuriem var tikt sagatavoti kvalifikācijas eksāmena teorētiskās daļas jautājumi.

32. Divas nedēļas pirms kvalifikācijas eksāmena kārtošanas komisija sagatavo avotu sarakstu, kas izmantojams kvalifikācijas eksāmena praktiskajā daļā (uzdevumu (kāzusu) risināšanā) un ir pieejams elektroniskajā vidē.

III1. Fizisko personu datu apstrāde elektroniskajā vidē

32.1 Piekļuves tiesības elektroniskajai videi ir:

32.11. Latvijas Universitātes pārstāvjiem, kas saskaņā ar deleģēšanas līgumu nodrošina elektroniskās vides uzturēšanu, – pilnā apjomā;

32.1 2. Tieslietu ministrijas pārstāvim – pilnā apjomā;

32.1 3. komisijas loceklim – kvalifikācijas eksāmena sadaļai;

32.14. augstskolas administratoram – šo noteikumu 23., 32.5 un 41. punktā minētajai informācijai;

32.15. studējošajam – šo noteikumu 32. un 32.5 punktā minētajai informācijai par sevi un kvalifikācijas eksāmena sadaļai. Piekļuves tiesības tiek nodrošinātas laikposmā līdz trim mēnešiem pēc kvalifikācijas eksāmena rezultāta paziņošanas.

32.2 Elektroniskās vides lietotāja tiesības piešķir, maina vai anulē:

32.2 1. Tieslietu ministrijas pārstāvim – Latvijas Universitātes pārstāvis vai cits Tieslietu ministrijas pārstāvis;

32.22. komisijas loceklim un augstskolas administratoram – Tieslietu ministrijas pārstāvis vai, izņēmuma gadījumā, Latvijas Universitātes pārstāvis pēc Tieslietu ministrijas pārstāvja rakstveida pieprasījuma;

32.23. studējošajam – augstskolas administrators.

32.3 Lietotājam elektroniskajā vidē izveido unikālu lietotāja kontu un piešķir autentifikācijas datus (lietotājvārdu un paroli), ko nosūta uz lietotāja elektroniskā pasta adresi.

32.4 Par Tieslietu ministrijas pārstāvi, komisijas locekli un augstskolas administratoru elektroniskajā vidē iesniedz šādu informāciju:

32.41. vārds, uzvārds;

32.42. personas kods;

32.43. elektroniskā pasta adrese;

32.44. mobilā tālruņa numurs.

32.5 Augstskola par studējošo, kas kārtos kvalifikācijas eksāmenu, ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms kvalifikācijas eksāmena pirmās jomas kārtošanas dienas iesniedz elektroniskajā vidē šādu informāciju:

32.5 1. vārds, uzvārds;

32.5 2. personas kods vai augstskolas piešķirtais personas identifikācijas numurs, ja personai Latvijā nav piešķirts personas kods;

32.5 3. augstskola;

32.5 4. elektroniskā pasta adrese.

32.6 Augstskola ir atbildīga par ievadīto datu precizitāti. Studējošais ne vēlāk kā divas darbdienas pirms kvalifikācijas eksāmena pirmās jomas kārtošanas dienas pieslēdzas elektroniskajai videi, lai pārliecinātos par piekļuvi tai.

32.7 Studējošā personas datus pēc attiecīgās kvalifikācijas eksāmena daļas kārtošanas elektroniskā vide pseidonimizē, piešķirot identifikācijas numuru (kodu).

32.8 Šo noteikumu 32.5 punktā minēto informāciju studējošais ir tiesīgs lūgt labot līdz kvalifikācijas eksāmena rezultātu paziņošanas brīdim.

32.9 Elektroniskajā vidē iesniegto informāciju par studējošo, tostarp kvalifikācijas eksāmena rezultātu, glabā piecus gadus pēc kvalifikācijas eksāmena rezultātu paziņošanas dienas un pēc tam automātiski dzēš.

32.10 Kvalifikācijas eksāmena auditācijas pierakstus elektroniskajā vidē glabā piecus gadus.

IV. Kvalifikācijas eksāmena norises un vērtēšanas kārtība

33. Studējošie kvalifikācijas eksāmenu kārto vienlaikus tiešsaistē, izmantojot elektronisko vidi.

34. Šo noteikumu prasību izpildei augstskola nodrošina atbilstošu kvalifikācijas eksāmena norises darba vidi un aprīkojumu.

35. Studējošais kvalifikācijas eksāmenu drīkst kārtot vienu reizi sesijas laikā.

36. Ja, kārtojot kvalifikācijas eksāmena attiecīgās jomas daļu, elektroniskajā vidē rodas tehniskas problēmas, studējošais to drīkst kārtot atkārtoti komisijas noteiktajā dienā attiecīgās sesijas laikā.

37. Kvalifikācijas eksāmena laikā eksāmena telpā atrodas komisijas loceklis un augstskolas norīkots novērotājs. Augstskolas studējošo pašpārvalde, vismaz divas nedēļas pirms kvalifikācijas eksāmena pirmās jomas kārtošanas dienas informējot augstskolas attiecīgās fakultātes dekānu, var izvirzīt augstskolas studējošo pašpārvaldes pārstāvi kvalifikācijas eksāmena novērošanai. Novērotājam nav tiesību ietekmēt kvalifikācijas eksāmena norisi.

38. Studējošais, ierodoties uz kvalifikācijas eksāmenu, komisijas loceklim uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Komisijas loceklis reģistrē studējošo kvalifikācijas eksāmenam.

39. Ja studējošais nokavē kvalifikācijas eksāmena sākumu, viņš ar komisijas locekļa atļauju drīkst kārtot kvalifikācijas eksāmenu. Kvalifikācijas eksāmena izpildes laiku nepagarina.

40. Kvalifikācijas eksāmena praktiskajā daļā studējošajam ir tiesības izmantot līdzpaņemtos palīglīdzekļus (papīra formā). Kvalifikācijas eksāmena teorētiskajā daļā palīglīdzekļus izmantot aizliegts.

41. Kvalifikācijas eksāmena praktiskās daļas kārtošanas laikā studējošajam ir piekļuve tīmekļvietnei likumi.lv un nacionālo un starptautisko tiesu datubāzēm. Komisija var noteikt citas tīmekļvietnes, kurām studējošajam ir piekļuve kvalifikācijas eksāmena praktiskās daļas kārtošanas laikā, publicējot sarakstu ar šīm tīmekļvietnēm elektroniskajā vidē vismaz divas nedēļas pirms kvalifikācijas eksāmena pirmās jomas kārtošanas dienas.

42. Kvalifikācijas eksāmena laikā studējošais var izmantot augstskolas nodrošinātu pierakstu lapu (melnrakstu), uz kuras fiksē kvalifikācijas eksāmena izpildes gaitas piezīmes. Kvalifikācijas eksāmena attiecīgās daļas beigās studējošais pierakstu lapu (melnrakstu) nodod komisijas loceklim vai augstskolas norīkotajam novērotājam, kas pierakstu lapu (melnrakstu) iznīcina.

43. Ja studējošais kvalifikācijas eksāmena laikā izmanto neatļautus palīglīdzekļus vai citā veidā pārkāpj akadēmiskā godīguma principus, kvalifikācijas eksāmenu uzskata par nenokārtotu. Komisijas loceklis par konstatēto faktu izdara piezīmi elektroniskajā vidē.

44. Ja konstatē šo noteikumu 43. punktā minēto pārkāpumu, studējošais kvalifikācijas eksāmenu var kārtot atkārtoti ne ātrāk kā pēc gada, izlaižot nākamo kvalifikācijas eksāmena kārtošanas reizi.

45. Kvalifikācijas eksāmena teorētisko un praktisko daļu katrā no šo noteikumu 24. punktā minētajām jomām kārto vienā dienā. Atbilžu sagatavošanas laiks teorētiskajā daļā ir 90 minūtes, praktiskajā daļā – 120 minūtes. Ja tam ir objektīvs iemesls, komisijas loceklis var pagarināt studējošajam atbilžu sagatavošanas laiku, par pieņemto lēmumu paziņojot Tieslietu ministrijas pārstāvim, kurš elektroniskajā vidē pagarina studējošajam atbilžu sagatavošanas laiku.

46. Kvalifikācijas eksāmenu organizē ne ilgāk kā triju nedēļu garumā, nodrošinot, ka pārtraukums starp kvalifikācijas eksāmena jomām ir vismaz divas dienas.

47. Komisijas loceklis kvalifikācijas eksāmena norises laikā var atļaut vienlaikus iziet no eksāmena telpas vienam studējošajam augstskolas norīkotā novērotāja pavadībā, ja tas nepieciešams veselības stāvokļa vai fizioloģisku iemeslu dēļ. Šādā gadījumā komisijas loceklis elektroniskajā vidē izdara piezīmi par prombūtnes faktu un laiku. Studējošā kvalifikācijas eksāmena izpildes laiku nepagarina.

48. Atbildes uz kvalifikācijas eksāmena teorētiskās daļas jautājumiem un praktiskās daļas risinājumus vērtē atbilstoši kvalifikācijas eksāmena vērtējuma noteikšanas principiem (2. pielikums).

49. Kvalifikācijas eksāmena vērtēšana notiek anonīmi elektroniskajā vidē. Komisijas loceklis vērtējumam, kas ir zemāks par 4 ballēm, pievieno īsu vērtējuma pamatojumu.

50. Kvalifikācijas eksāmena teorētiskās daļas atbildes uz jautājumiem un uzdevumu (kāzusu) risinājumus vērtē kvalifikācijas eksāmena attiecīgās jomas komisijas loceklis.

51. Komisijas loceklis atbildes uz katru kvalifikācijas eksāmena teorētiskās daļas jautājumu un uzdevumu (kāzusu) novērtē 10 ballu skalā saskaņā ar noteikumiem par valsts profesionālās augstākās izglītības standartu.

52. Studējošā kvalifikācijas eksāmena darbu vai tā daļu nevērtē un kvalifikācijas eksāmenu uzskata par nenokārtotu, ja:

52.1. studējošais tajā ir norādījis vārdu, uzvārdu vai citus identificējošus datus;

52.2. tajā lasāmi cilvēka cieņu aizskaroši izteikumi;

52.3. elektroniskajā vidē ir izdarīta komisijas locekļa piezīme, ka studējošais izdarījis šo noteikumu 43. punktā minēto pārkāpumu.

53. Kvalifikācijas eksāmens ir nokārtots, ja katrā šo noteikumu 24. punktā minētās jomas teorētiskajā un praktiskajā daļā studējošais ir saņēmis sekmīgu vērtējumu.

53.1 Ja nav nokārtota teorētiskā vai praktiskā daļa vienā vai divās šo noteikumu 24. punktā minētajās jomās, kvalifikācijas eksāmenu atkārtoti kārto tajā šo noteikumu 24. punktā minētajā jomā, kurā kāda no daļām nav nokārtota.

V. Kvalifikācijas eksāmena rezultātu paziņošana un kvalifikācijas eksāmena apstrīdēšanas kārtība

54. Kvalifikācijas eksāmena rezultātus studējošajam paziņo elektroniskajā vidē trīs nedēļu laikā no kvalifikācijas eksāmena pēdējās jomas kārtošanas dienas. Tieslietu ministrija nosūta augstskolai izrakstu no elektroniskās vides par attiecīgās augstskolas studējošā kvalifikācijas eksāmena rezultātu.

55. Mēneša laikā pēc lēmuma paziņošanas par kvalifikācijas eksāmena rezultātu studējošais kvalifikācijas eksāmena rezultātu un kvalifikācijas eksāmena procesu var apstrīdēt apelācijas komisijā. Komisijas priekšsēdētājs katrā apstrīdēšanas gadījumā apstiprina apelācijas komisiju triju komisijas locekļu sastāvā. Apelācijas komisija no sava vidus ievēlē apelācijas komisijas priekšsēdētāju, kas paraksta lēmumu par apstrīdēšanas iesniegumu. Apelācijas komisijā neiekļauj kvalifikācijas eksāmena vērtētāju, kura vērtējums ir apstrīdēts.

56. Studējošais pamatotu iesniegumu par kvalifikācijas eksāmena apstrīdēšanu iesniedz Tieslietu ministrijā. Tieslietu ministrija iesniegumu anonimizē un nodod to komisijas priekšsēdētājam. Komisijas priekšsēdētājs anonimizēto iesniegumu nodod apelācijas komisijai.