Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem

Ministru kabineta noteikumi Nr. 72Rīgā 2019. gada 12. februārī (prot. Nr. 7 4. §)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 32. panta sesto daļuun Alkoholisko dzērienu aprites likuma 3. panta sesto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests:

1.1.1. izsniedz, pārreģistrē un anulē nodrošinājuma apliecību;

1.1.2. aptur un atjauno nodrošinājuma apliecības darbību;

1.1.3. atsaka izsniegt vai pārreģistrēt nodrošinājuma apliecību;

1.1.4. piešķir vai atceļ vispārējā nodrošinājuma samazinājumu;

1.1.5. administrē, dzēš, novirza nodokļu parādu segšanai vai atdod nodrošinājumus;

1.1.6. piešķir vai anulē nodrošinātāja statusu;

1.2. atvieglojumus nodrošinājuma reģistrēšanai, kā arī kārtību, kādā atbrīvo no nodrošinājuma iesniegšanas.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. nodrošinātājs – persona, kura ieguvusi nodrošinātāja statusu šo noteikumu VI nodaļā minētajā kārtībā, un persona, kura par nodrošinājumu izmanto drošības naudu;

2.2. vispārējā nodrošinājuma apmērs – iespējamais akcīzes nodokļa (turpmāk – nodoklis) parāds, kas aprēķināts par taksācijas periodu, kurā paredzēts veikt darbības ar akcīzes precēm, piemērojot atliktās nodokļa maksāšanas režīmu;

2.3. iesniedzamais vispārējais nodrošinājums – vispārējā nodrošinājuma apmēra daļa, kuras apmaksu garantē ar saistību izpildes apdrošināšanas polisi, kredītiestādes galvojumu vai drošības naudu;

2.4. nodrošinājuma dzēšana – nodrošinājuma atbrīvošana no uzņemto saistību izpildes.

3. Iespējamais nodokļa parāds šo noteikumu izpratnē ir šo noteikumu 27.1, 29., 29.1, 29.2, 31. vai 42. punktā ​​​​​​​minētajā kārtībā aprēķinātais nodoklis.

4. Nodrošinājumu iesniedz un reģistrē atsevišķi apstiprināta noliktavas turētāja, reģistrēta saņēmēja, īslaicīgi reģistrēta saņēmēja, reģistrēta nosūtītāja, sertificēta saņēmēja, īslaicīgi sertificēta saņēmēja, citas dalībvalsts nosūtītāja tālpārdošanā darbībai, nodokļa maksātāja pārstāvja darbībai un personas darbībai likuma "Par akcīzes nodokli" (turpmāk – likums) 23. panta septiņpadsmitajā daļā un 26. panta desmitajā daļā noteiktajā gadījumā.

4.1 Persona, kas akcīzes preces saņem, lai tās izmantotu savām vajadzībām, prezentācijai vai izstādei saskaņā ar likuma 9.3 panta otrās daļas 3. punktu, iesniedz vienreizējo nodrošinājumu īslaicīgi sertificēta saņēmēja darbībai.

5. Nodrošinājums nav jāiesniedz mazajai alkoholisko dzērienu darītavai, kuras saražotā vīna, raudzēto dzērienu vai starpproduktu kopējais apjoms nepārsniedz 1000 litru kalendāra gadā un kuras speciālajā atļaujā (licencē) tas ir īpaši norādīts, izņemot gadījumu, ja mazā alkoholisko dzērienu darītava saražoto vīnu, raudzētos dzērienus vai starpproduktus pārvieto, piemērojot atliktās nodokļa maksāšanas režīmu.

6. Nodrošinājums nav jāiesniedz:

6.1. par naftas produktu (degvielas) apjomu, ko komersants deklarē un faktiski uzglabā kā naftas produktu (degvielas) drošības rezervi savā akcīzes preču noliktavā saskaņā ar noslēgto līgumu;

6.2. par denaturētā spirta apjomu, kas denaturēts ar Komisijas 1993. gada 22. novembra Regulas (EK) Nr. 3199/93 par spirta pilnīgas denaturēšanas procesu savstarpēju atzīšanu sakarā ar atbrīvojumu no akcīzes nodokļa pielikuma I sadaļā minētajām denaturēšanas vielām norādītajā daudzumā.

7. Ja akcīzes preces nosūta (pārvieto), piemērojot atliktās nodokļa maksāšanas režīmu, izmanto nosūtītāja iesniegto vispārējo nodrošinājumu 100 procentu apmērā no iespējamā nodokļa parāda. Pārvietojot akcīzes preces atliktās nodokļa maksāšanas režīmā Latvijas Republikas teritorijā:

7.1. komersanti, kuriem saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirts iesniedzamā vispārējā nodrošinājuma samazinājums, izmanto iesniegto vispārējo nodrošinājumu atbilstoši piešķirtajam samazinājumam;

7.2. mazās alkoholisko dzērienu darītavas un komersanti, kuriem piešķirts atzītā uzņēmēja statuss muitas jomā vai piešķirts nodrošinājuma samazinājums saskaņā ar šo noteikumu 34. punktu, izmanto vispārējo nodrošinājumu, un tam piemērojams samazinājums 100 procentu apmērā.

7.1 Ja naftas produktus pārvieto pa jūru, kā arī ja pārvieto biodegvielu, piemērojot atliktās nodokļa maksāšanas režīmu, piemēro 99 procentu samazinājumu no iespējamā nodokļa parāda visā pārvadājuma laikā.

7.2 Ja pārvieto sintētiskas izcelsmes metanolu (metilspirtu), piemērojot atliktās nodokļa maksāšanas režīmu, piemēro 100 procentu samazinājumu no iespējamā nodokļa parāda visā pārvadājuma laikā.

8. Ja reģistrēts nosūtītājs ieved Latvijas Republikā akcīzes preces no ārvalsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, vai no teritorijām, kuras minētas likuma 2. panta 3.1 daļā, pārvietošanai uz komercdarbības vietu, kas norādīta tam izsniegtajā speciālajā atļaujā (licencē) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai, tas ir tiesīgs neiesniegt atsevišķu nodrošinājumu reģistrēta nosūtītāja darbībai, ja akcīzes preču pārvietošanai izmanto apstiprināta noliktavas turētāja nodrošinājumu.

9. Nodrošinājuma iesniegšanu un reģistrāciju apliecina Valsts ieņēmumu dienesta izsniegta nodrošinājuma apliecība.

10. Nodrošinājuma apliecību var izmantot tikai tas nodokļa maksātājs, kuram tā izsniegta. Nodrošinājuma apliecības saņēmējs nav tiesīgs to nodot citai personai.

11. Ja nodrošinājuma iesniedzējam ir izsniegta vispārējā nodrošinājuma apliecība vienam komercdarbības veidam ar vairākiem akcīzes preču veidiem, nodrošinājuma iesniedzējs nodrošinājumu var izmantot visiem akcīzes preču veidiem kopējās nodrošinājuma summas ietvaros.

II. Vispārējā nodrošinājuma apliecības izsniegšana, pārreģistrācija, apturēšana un anulēšana

12. Lai saņemtu, pārreģistrētu vai anulētu vispārējā nodrošinājuma apliecību apstiprināta noliktavas turētāja, reģistrēta saņēmēja vai reģistrēta nosūtītāja darbībai, nodrošinājuma iesniedzējs iesniedz iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu un, ja par nodrošinājumu iesniedz saistību izpildes apdrošināšanas polisi vai kredītiestādes galvojumu, pievieno attiecīgo polisi vai galvojumu ar nodrošinātāja drošu elektronisko parakstu parakstīta elektroniskā dokumenta veidā.

12.1 Lai saņemtu, pārreģistrētu vai anulētu vispārējā nodrošinājuma apliecību, sertificēts saņēmējs iesniedz iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 1.1 pielikumu un, ja par nodrošinājumu iesniedz saistību izpildes apdrošināšanas polisi vai kredītiestādes galvojumu, pievieno attiecīgo polisi vai galvojumu ar nodrošinātāja drošu elektronisko parakstu parakstīta elektroniskā dokumenta veidā.

12.2 Lai saņemtu, pārreģistrētu vai anulētu vispārējā nodrošinājuma apliecību, citas dalībvalsts nosūtītājs tālpārdošanā vai nodokļa maksātāja pārstāvis iesniedz iesniegumu, kurā norāda nodokļu maksātāja nosaukumu, reģistrācijas numuru, adresi un vispārējā nodrošinājuma summu. Ja nodokļa maksātāja pārstāvis par nodrošinājumu iesniedz saistību izpildes apdrošināšanas polisi vai kredītiestādes galvojumu, pievieno attiecīgo polisi vai galvojumu ar nodrošinātāja drošu elektronisko parakstu parakstīta elektroniskā dokumenta veidā.

13. Vispārējā nodrošinājuma apliecību (2. pielikums) Valsts ieņēmumu dienests izsniedz uz laiku, kas nepārsniedz saistību izpildes apdrošināšanas polisē vai kredītiestādes galvojumā norādīto termiņu. Nodrošinājuma apliecības maksimālais izmantošanas laikposms ir 12 mēneši no tās spēkā stāšanās dienas. Ja iemaksāta drošības nauda un nodrošinājuma iesniedzējam nav piešķirts nodrošinājuma samazinājums saskaņā ar šo noteikumu 30., 34. un 34.1 punktu, vispārējā nodrošinājuma apliecību izsniedz uz nenoteiktu laiku.

14. Ja mainās vispārējā nodrošinājuma apliecībā norādītā informācija, nodrošinājuma iesniedzējs 10 darbdienu laikā pēc attiecīgo nosacījumu iestāšanās iesniedz iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 1. vai 1.1 pielikumu vispārējā nodrošinājuma apliecības pārreģistrācijai.

15. Valsts ieņēmumu dienests var neizsniegt vai nepārreģistrēt vispārējā nodrošinājuma apliecību, ja:

15.1. nodrošinājuma iesniedzējam ir nodokļa parāds, kas pārsniedz 150 euro (izņemot gadījumus, ja attiecīgo maksājumu samaksas termiņi nodokļus reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti vai ja pieņemts lēmums par nokavēto nodokļa maksājumu labprātīgu izpildi un persona iepriekš minētās nodokļa parāda saistības pilda);

15.2. nodrošinājuma iesniedzējam gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai vai pārreģistrācijai vispārējā nodrošinājuma apliecība ir anulēta par šo noteikumu pārkāpumiem;

15.3. nodrošinājuma iesniedzējs vai tā izpildinstitūcijas persona, kurai ir tiesības pārstāvēt nodrošinājuma iesniedzēju, gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai vai pārreģistrācijai ir sodīta ar naudas sodu vismaz 1430 euro apmērā par nodrošinājuma piemērošanas vai izmantošanas pārkāpumiem vai akcīzes preču aprites pārkāpumiem;

15.4. gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai vai pārreģistrācijai par nodrošinājuma iesniedzēju ir pieņemts lēmums, ar kuru konstatēta nodokļa aprēķināšanas kārtības pārkāpšana un piemērota soda nauda vismaz 1430 euro apmērā.

15.1 Valsts ieņēmumu dienests neizsniedz vai nepārreģistrē vispārējā nodrošinājuma apliecību atbilstoši šo noteikumu 34. punktā minētajiem nosacījumiem, ja:

15.11. nodrošinājuma iesniedzējam ir nodokļa parāds (izņemot gadījumus, ja attiecīgo maksājumu samaksas termiņi nodokļus reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti);

15.12. nodrošinājuma iesniedzējam divu gadu laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai vai pārreģistrācijai vispārējā nodrošinājuma apliecība ir bijusi anulēta vai tās darbība bijusi apturēta par šo noteikumu pārkāpumiem;

15.13. nodrošinājuma iesniedzējam divu gadu laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai vai pārreģistrācijai speciālā atļauja (licence) ir bijusi anulēta vai tās darbība bijusi apturēta par akcīzes preču aprites pārkāpumiem;

15.14. nodrošinājuma iesniedzējs vai tā izpildinstitūcijas persona, kurai ir tiesības pārstāvēt nodrošinājuma iesniedzēju, gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai vai pārreģistrācijai ir sodīta ar naudas sodu par nodrošinājuma piemērošanas vai izmantošanas pārkāpumiem vai akcīzes preču aprites pārkāpumiem;

15.15. gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai vai pārreģistrācijai par nodrošinājuma iesniedzēju ir pieņemts lēmums, ar kuru konstatēta nodokļa aprēķināšanas kārtības pārkāpšana, un piemērota soda nauda;

15.16. nodrošinājuma iesniedzējs gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai vai pārreģistrācijai nav ievērojis akcīzes nodokli reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktos nodokļa samaksas termiņus;

15.17. nodrošinājuma iesniedzējs katrā no iepriekšējiem trijiem kalendāra gadiem pirms iesnieguma iesniegšanas vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai vai pārreģistrācijai nav samaksājis Valsts ieņēmumu dienesta administrētos nodokļus vismaz 500 000 euro apmērā.

16. Valsts ieņēmumu dienests neizsniedz vai nepārreģistrē vispārējā nodrošinājuma apliecību, ja:

16.1. vispārējais nodrošinājums nav iesniegts vai iesniegtais vispārējais nodrošinājums ir mazāks par šo noteikumu 32. vai 33. punktā minēto iesniegtā vispārējā nodrošinājuma lielumu;

16.2. iesniedzamo vispārējo nodrošinājumu izsniegusi persona, kura nav ieguvusi nodrošinātāja statusu šo noteikumu VI nodaļā minētajā kārtībā;

16.3. nodrošinājuma iesniedzējs gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas ir sodīts par nepatiesas informācijas sniegšanu nodrošinājuma izmantošanas jomā;

16.4. iesniegtais vispārējais nodrošinājums ir paredzēts apstiprināta noliktavas turētāja, reģistrēta saņēmēja, reģistrēta nosūtītāja vai sertificēta saņēmēja darbībai un nodrošinājuma iesniedzējam nav atbilstošas speciālās atļaujas (licences), izņemot tādu sertificētu saņēmēju, kurš saņēmis lietotāja atļauju vai plāno saņemt akcīzes preces, kuru realizācijai nav nepieciešama speciālā atļauja (licence);

16.5. iesniegtais vispārējais nodrošinājums ir paredzēts citas dalībvalsts nosūtītāja tālpārdošanā darbībai vai nodokļa maksātāja pārstāvja darbībai un nodrošinājuma iesniedzējs nav reģistrējies Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs.

17. Valsts ieņēmumu dienests var apturēt vispārējā nodrošinājuma apliecības darbību uz laiku līdz 90 dienām, uzliekot nodrošinājuma iesniedzējam pienākumu novērst konstatētos pārkāpumus, ja:

17.1. minētajai personai ir nodokļa parāds, kas pārsniedz 150 euro (izņemot gadījumus, ja attiecīgo maksājumu samaksas termiņi nodokļus reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti vai ja pieņemts lēmums par nokavēto nodokļa maksājumu labprātīgu izpildi un persona iepriekš minētās nodokļa parāda saistības pilda);

17.2. minētā persona nav samaksājusi naudas sodu, kas piemērots par šo noteikumu pārkāpumiem;

17.3. minētā persona nav iesniegusi Valsts ieņēmumu dienestā nodokļa deklarāciju, pārskatu par akcīzes preču apriti vai pārskatu par nodokļa marku apriti;

17.4. minētā persona nav ievērojusi šo noteikumu 14. vai 39. punktā minētās prasības;

17.5. pārsniegts vispārējā nodrošinājuma apmērs;

17.6. pārsniegts iesniegtais vispārējais nodrošinājums gadījumos, kad piemērots nodrošinājuma samazinājums saskaņā ar šo noteikumu 30., 34., 34.1 vai 35. punktu.

18. Valsts ieņēmumu dienests aptur vispārējā nodrošinājuma apliecības darbību uz laiku līdz 90 dienām, uzliekot nodrošinājuma iesniedzējam pienākumu palielināt iesniedzamo vispārējo nodrošinājumu līdz nepieciešamajam apmēram, ja nodrošinājums daļēji vai pilnībā ir izmantots nesamaksātā nodokļa samaksai vai ir neatbilstošs nodrošinājuma iesniedzēja faktiskajai darbībai.

19. Nodrošinājuma iesniedzējam laikposmā, kurā nodrošinājuma apliecības darbība ir apturēta, aizliegts veikt darbības ar akcīzes precēm, kas var radīt iespējamā nodokļa parāda pieaugumu.

20. Valsts ieņēmumu dienests var atcelt nodrošinājuma samazinājumu, ja personai ir nodokļa parāds (izņemot gadījumus, ja attiecīgo maksājumu samaksas termiņi nodokļus reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti vai ja pieņemts lēmums par nokavēto nodokļa maksājumu labprātīgu izpildi un persona iepriekš minētās nodokļa parāda saistības pilda).

20.1 Valsts ieņēmumu dienests atceļ nodrošinājuma samazinājumu, kas piemērots saskaņā ar šo noteikumu 34.1 punktā minētajiem nosacījumiem, ja nodrošinājuma iesniedzējam ir atcelts atzītā uzņēmēja statuss muitas jomā.

21. Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz tās personas iesniegumu, kurai apturēta vispārējā nodrošinājuma apliecības darbība, piecu darbdienu laikā no dienas, kad tas ir pārliecinājies, ka ir novērsti šo noteikumu 17. un 18. punktā minētie pārkāpumi, atjauno vispārējā nodrošinājuma apliecības darbību.

22. Valsts ieņēmumu dienests var anulēt vispārējā nodrošinājuma apliecību, ja:

22.1. nodrošinājuma iesniedzējs ir sniedzis Valsts ieņēmumu dienestam nepatiesu informāciju, kas saistīta ar nodrošinājuma izlietojumu;

22.2. nodrošinājuma iesniedzējs pēc atkārtota uzaicinājuma nav ieradies Valsts ieņēmumu dienestā vai pēc atkārtota uzaicinājuma nav iesniedzis pieprasītos dokumentus vai informāciju.

23. Valsts ieņēmumu dienests anulē vispārējā nodrošinājuma apliecību, ja:

23.1. nodrošinājuma iesniedzējs nav ievērojis šo noteikumu 19. punktā minētās prasības;

23.2. nodrošinājuma iesniedzējs, kuram apturēta vispārējā nodrošinājuma apliecības darbība, nav novērsis šo noteikumu 17. un 18. punktā minētos pārkāpumus;

23.3. iesniegtais vispārējais nodrošinājums ir paredzēts apstiprināta noliktavas turētāja, reģistrēta saņēmēja vai reģistrēta nosūtītāja darbībai, bet nodrošinājuma iesniedzējam atbilstošā speciālā atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja, reģistrēta saņēmēja vai reģistrēta nosūtītāja darbībai ir zaudējusi spēku;

23.4. nodrošinājuma iesniedzējam nav saistību izpildes apdrošināšanas polises vai kredītiestādes galvojuma;

23.5. nodrošinājuma iesniedzējs ir iesniedzis iesniegumu par vispārējā nodrošinājuma apliecības anulēšanu saskaņā ar šo noteikumu 1. vai 1.1 pielikumu​​​.

24. Ja vispārējā nodrošinājuma apliecība anulēta saskaņā ar šo noteikumu 23.3. apakšpunktu, Valsts ieņēmumu dienests iesniegto nodrošinājumu izmanto personas iespējamā nodokļa parāda samaksas nodrošināšanai un pārreģistrē iesniegto vispārējo nodrošinājumu personas darbībai uz laiku līdz nākamā mēneša divdesmit trešajam datumam pēc taksācijas perioda beigām, kurā atbilstošā speciālā atļauja (licence) ir zaudējusi spēku vai anulēta, nepiemērojot nodrošinājuma samazinājumu. Ja pārreģistrētais nodrošinājums nav pietiekams, persona iesniedz papildu nodrošinājumu 100 procentu apmērā no iespējamā nodokļa parāda.

25. Vispārējā nodrošinājuma apliecības spēka zaudēšana, pārreģistrācija vai darbības apturēšana neatbrīvo nodrošinātāju un nodrošinājuma iesniedzēju no nodrošinājuma saistībām, ko tie uzņēmušies nodrošinājuma apliecības darbības laikā.

III. Vispārējā nodrošinājuma apmēra noteikšana

26. Vispārējā nodrošinājuma apmēru nosaka nodrošinājuma iesniedzējs. Minētā persona ir atbildīga par to, lai vispārējā nodrošinājuma apmērs būtu aprēķināts atbilstoši šo noteikumu 29., 29.1, 29.2 un 31. punktam un pastāvīgi tiktu veikta tā izlietojuma uzskaite.

27. Vispārējā nodrošinājuma apmērs apstiprināta noliktavas turētāja, reģistrēta saņēmēja vai reģistrēta nosūtītāja darbībai ir 100 procentu no iespējamā nodokļa parāda, kas var rasties taksācijas periodā, bet ne mazāks par šo noteikumu 32. un 33. punktā ​​​​​​​minēto attiecīgajam akcīzes preces veidam noteikto lielumu.

27.1 Vispārējā nodrošinājuma apmērs sertificētam saņēmējam, citas dalībvalsts nosūtītājam tālpārdošanā un nodokļa maksātāja pārstāvim ir 100 procentu no iespējamā nodokļa parāda, kas var rasties taksācijas periodā.

28. Ja nodrošinājuma iesniedzējs iesniedz vispārējo nodrošinājumu, kas paredzēts vairākiem akcīzes preču veidiem, piemēro lielāko attiecīgā akcīzes preču veida vispārējā nodrošinājuma minimālo lielumu.

29. Vispārējā nodrošinājuma apmēru apstiprināta noliktavas turētāja darbībai aprēķina, summējot šādus lielumus:

29.1. šo noteikumu 31.1., 31.2. un 31.4. apakšpunktā minētos lielumus;

29.2. aprēķināto nodokli par akcīzes precēm, kas taksācijas periodā nodotas patēriņam Latvijas Republikā, no brīža, kad akcīzes preces nodod patēriņam, līdz brīdim, kad nodoklis par tām ir samaksāts vai tās saskaņā ar likumu ir atbrīvotas no nodokļa maksāšanas;

29.3. aprēķināto nodokli par akcīzes precēm, kuras uzglabā akcīzes preču noliktavā vai ar kurām akcīzes preču noliktavā veic citas likumā noteiktās darbības atliktās nodokļa maksāšanas režīmā;

29.4. aprēķināto nodokli par saņemtajām, bet neizmantotajām nodokļa markām.

29.1 Vispārējā nodrošinājuma apmēru reģistrēta saņēmēja darbībai aprēķina, summējot šādus lielumus:

29.11. aprēķināto nodokli par reģistrēta saņēmēja darbības vietā saņemtajām akcīzes precēm no to saņemšanas brīža līdz brīdim, kad nodoklis par tām ir samaksāts vai tās saskaņā ar likumu ir atbrīvotas no nodokļa maksāšanas;

29.12. nodokļa parādu (tajā skaitā par patēriņam nodotajām akcīzes precēm aprēķināto nodokli, kura samaksas termiņš nodokļus reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināts vai pieņemts lēmums par nokavēto nodokļa maksājumu labprātīgu izpildi);