Ieroču aprites likums

(4) Ieroču reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu, iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, kā arī institūcijas, kurām piešķirama piekļuve minētajā reģistrā iekļautajām ziņām, nosaka Ministru kabinets.

88. pants. Ložu un čaulu kontrolkolekcija

XVIII nodaļaIeroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu aprites uzraudzība

89. pants. Ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu aprites kontrole

(1) Valsts policija kontrolē, kā fiziskās un juridiskās personas, kurām Valsts policija izsniegusi šajā likumā minētās atļaujas un licences komercdarbībai ar ieročiem, munīciju, to sastāvdaļām un speciālajiem līdzekļiem, ievēro ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu aprites noteikumus.

(2) Fiziskajai un juridiskajai personai pēc policijas darbinieka vai tādas iestādes amatpersonas pieprasījuma, kuras kompetencē ietilpst ieroču aprites kontrole, ir jāuzrāda ierocis, munīcija, to sastāvdaļas, speciālais līdzeklis un attiecīgā ieroča atļauja.

(3) Valsts policijas darbiniekam ir tiesības, iepriekš nebrīdinot, pārbaudīt šaujamieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un lielas enerģijas pneimatisko ieroču glabāšanas apstākļus ieroču atļaujā vai licencē norādītajā adresē.

(4) Ja nozaudēts vai nolaupīts šaujamierocis, tā būtiskā sastāvdaļa vai munīcija, lielas enerģijas pneimatiskais ierocis vai gāzes ierocis un signālierocis, par to nekavējoties ziņo tuvākajai Valsts policijas iestādei.

(5) Ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu pārvadāšanu vai pārsūtīšanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai uz trešo valsti un no trešās valsts atbilstoši savai kompetencei kontrolē Valsts robežsardze un muitas iestādes.

90. pants. Ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu izņemšana

(1) Fizisko un juridisko personu ieročus, munīciju, to sastāvdaļas un speciālos līdzekļus atbilstoši savai kompetencei ir tiesīgs izņemt Valsts policijas darbinieks vai citas valsts pārvaldes iestādes amatpersona, ja:

1) pārkāpta ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu vai speciālo līdzekļu aprites kārtība;

2) tas nepieciešams administratīvo pārkāpumu procesā vai kriminālprocesā;

3) fiziskā vai juridiskā persona, kurai anulēta ieroča atļauja vai apturēta tās darbība vai kurai beidzies ieroča atļaujas derīguma termiņš, nenodod ieroci, munīciju un to sastāvdaļas Valsts policijai šā likuma 26. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā termiņā;

4) beidzies licences derīguma termiņš vai licence anulēta;

5) šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča, vai gāzes ieroča un signālieroča īpašnieks miris vai ir bezvēsts prombūtnē;

6) juridiskā persona, kurai reģistrēti ieroči, tiek likvidēta vai pārtrauc darbību;

7) to nosaka tiesas nolēmums;

8) nepieciešams noskaidrot apstākļus, ja reģistrācijai iesniegtajam šaujamierocim, tā būtiskajai sastāvdaļai vai lielas enerģijas pneimatiskajam ierocim nesakrīt normatīvajos aktos par ieroču un munīcijas apriti noteiktie dati, kurus Valsts policija pārbauda, veicot šaujamieroča, tā būtiskās sastāvdaļas vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča reģistrāciju.

(2) Ja persona tiek turēta aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai saukta pie administratīvās atbildības par šā likuma 23. panta 7. punktā minēto administratīvo pārkāpumu, Valsts policija ir tiesīga uz laiku izņemt ieroci, munīciju un to sastāvdaļas, kā arī ieroča atļauju un glabāt to, kamēr nav pieņemts lēmums par atļaujas anulēšanu vai tās darbības apturēšanu vai personu attaisnojošs nolēmums.

(3) Valsts policijai ir tiesības uz laiku izņemt un glabāt ieroci un munīciju, ja persona cietusi ceļu satiksmes negadījumā un nav spējīga nodrošināt to tālāku pārvadāšanu vai nēsāšanu vai ir pamatotas aizdomas, ka personai iestājušās medicīniskās pretindikācijas, kā arī citos gadījumos, lai novērstu iespēju ieroci vai munīciju pazaudēt, nolaupīt vai izmantot ļaunprātīgi.

(4) Mirušā ieroču īpašnieka radinieki vai personas, kuras dzīvo attiecīgajā ieroču atļaujā norādītajā adresē un gāzes ieroču un signālieroču glabāšanas adresē, nodrošina, lai Valsts policija varētu izņemt ieročus un munīciju.

(5) Kārtību, kādā Valsts policija izņem ieročus, munīciju un to sastāvdaļas, nosaka Ministru kabinets.

91. pants. Rīcība ar izņemtajiem ieročiem, munīciju un speciālajiem līdzekļiem

(1) Ja pieņemts lēmums par ieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas tiesību atņemšanu vai atļaujas anulēšanu, vai tās derīguma termiņa nepagarināšanu un šis lēmums stājies spēkā vai persona pēc atļaujas derīguma termiņa beigām nav to pagarinājusi vai nav saņēmusi jaunu atļauju, nodoto vai izņemto šaujamieroci, lielas enerģijas pneimatisko ieroci, munīciju un to sastāvdaļas Valsts policija glabā ne ilgāk par 60 dienām.

(2) Ja personai ir anulēta personiskā apbalvojuma ieroča glabāšanas atļauja vai nēsāšanas atļauja, tās nodoto vai tai izņemto personisko apbalvojuma šaujamieroci, lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju Valsts policija, pamatojoties uz ieroča īpašnieka iesniegumu, var glabāt līdz ieroču iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas tiesību ierobežojuma beigām, bet ne ilgāk par gadu pēc lēmuma spēkā stāšanās dienas.

(3) Ja personai ir apturēta ieroča iegādāšanās atļaujas, glabāšanas atļaujas, nēsāšanas atļaujas vai ieroču kolekcijas atļaujas darbība, tās nodoto vai tai izņemto ieroci, munīciju un to sastāvdaļas Valsts policija glabā, līdz atļaujas darbība tiek atjaunota vai atļauja tiek anulēta.

(4) Ja attiecīgās ieroča atļaujas darbība tiek atjaunota, ieroča īpašnieka nodoto vai viņam izņemto ieroci, munīciju un to sastāvdaļas Valsts policija glabā, līdz ieroča īpašnieks tos saņem, bet ne ilgāk par 30 dienām no dienas, kad paziņots lēmums par attiecīgās atļaujas darbības atjaunošanu.

(5) Šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča, vai gāzes ieroča un signālieroča īpašnieka nāves vai bezvēsts prombūtnes gadījumā Valsts policija nodoto vai izņemto ieroci, munīciju un to sastāvdaļas glabā līdz mantinieku noskaidrošanai vai bezvēsts prombūtnē esošās personas atrašanai, bet ne ilgāk par 18 mēnešiem no ieroča nodošanas vai izņemšanas dienas.

(6) Šā likuma 90. panta trešajā daļā minētajā gadījumā uz laiku izņemto ieroci, munīciju un to sastāvdaļas Valsts policija glabā, līdz tos saņem ieroča īpašnieks, bet ne ilgāk par 90 dienām no izņemšanas dienas.

(7) Pēc šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minēto termiņu beigām Valsts policija ieročus, munīciju un to sastāvdaļas nodod realizēšanai ieroču komersantam, kas saņēmis licenci šaujamieroču realizēšanai, vai, pamatojoties uz attiecīgu iesniegumu, pārreģistrē citai iesniegumā norādītajai personai, kura saņēmusi ieroča iegādāšanās atļauju, vai nodod ieroču komersantam dezaktivēšanai, vai glabā saskaņā ar Valsts policijas sniegto maksas pakalpojumu cenrādi, vai pieņem lēmumu par to iznīcināšanu.

(8) Ieroču komersantam ir pienākums pieņemt realizēšanai šaujamieročus, munīciju un to sastāvdaļas vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, kurus izņēmusi Valsts policija, un pēc realizēšanas izmaksāt atlīdzību to īpašniekam.

(9) Ja realizēšanai nodoto ieroci vai munīciju pēc nocenošanas nevar realizēt 12 mēnešu laikā, ieroču komersants to nodod Valsts policijai, kas pieņem lēmumu par šā ieroča vai munīcijas iznīcināšanu vai iekļaušanu valsts nozīmes ieroču un munīcijas kolekcijā.

92. pants. Ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu iznīcināšana

(1) Valsts policija pieņem lēmumu par tādu nodoto vai izņemto, kā arī konfiscēto ieroču, to sastāvdaļu un dezaktivētu ieroču iznīcināšanu, kuri nav realizēti vai nav tehniskā kārtībā, vai nav marķēti, kuriem mainīta tehniskā klasifikācija vai kuri pārveidoti šaušanai kārtām vai slēptai nēsāšanai, un nemarķētas munīcijas vai speciālo līdzekļu iznīcināšanu, ja tos nav lietderīgi iekļaut valsts nozīmes ieroču un munīcijas kolekcijā.

(2) Nodotos vai izņemtos, kā arī konfiscētos ieročus, to sastāvdaļas, munīciju, dezaktivētus ieročus, kā arī speciālos līdzekļus iznīcina Nodrošinājuma valsts aģentūra.

(3) Ieroču, munīcijas un to sastāvdaļu, kā arī dezaktivētu ieroču un speciālo līdzekļu iznīcināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

93. pants. Šaujamieroča pārveidošana par salūtieroci (akustisko ieroci)

(1) Valsts policija ir iestāde, kura verificē, vai šaujamierocis ir pārveidots par salūtieroci (akustisko ieroci) atbilstoši noteiktajām tehniskajām specifikācijām. Tehnisko specifikāciju šaujamieroča pārveidošanai par salūtieroci (akustisko ieroci) nosaka Ministru kabinets.

(2) Par salūtieroča (akustiskā ieroča) apliecinājuma izsniegšanu maksājama valsts nodeva. Kārtību, kādā tiek izsniegts un reģistrēts salūtieroča (akustiskā ieroča) apliecinājums, kā arī kārtību un apmēru, kādā maksājama valsts nodeva par salūtieroča (akustiskā ieroča) apliecinājuma izsniegšanu, nosaka Ministru kabinets.

XIX nodaļaValsts un pašvaldību institūciju, ārvalstu diplomātisko un konsulāro institūciju ieroču aprites nosacījumi

94. pants. Ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu iegādāšanās, izmantošanas, pielietošanas, glabāšanas, nēsāšanas, realizēšanas, pārvadāšanas un pārsūtīšanas kārtība

(1) Nacionālo bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu, valsts drošības iestāžu, Latvijas Bankas, Nodokļu un muitas policijas, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Jaunsardzes centra, Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra, Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas, Nodrošinājuma valsts aģentūras, ostas policijas un pašvaldības policijas valdījumā esošo ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu iegādāšanās, izmantošanas, pielietošanas, glabāšanas, nēsāšanas, realizēšanas, pārvadāšanas un pārsūtīšanas, treniņšaušanas un šaušanas sacensību, remonta, kā arī apmācībām nepieciešamo ieroču pārveidošanas kārtību nosaka šo institūciju darbību reglamentējošie normatīvie akti.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās valsts vai pašvaldību institūcijas var nodot sporta federācijai, kas atbilst šā likuma 15. panta otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem, bezatlīdzības lietošanā uz laiku šo institūciju valdījumā esošus ieročus, kuri atbilst šā likuma 15. panta otrajā daļā noteiktajai ieroču klasifikācijai. Valsts un pašvaldību institūcijas nodod ieročus sporta federācijai saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu.

95. pants. Valsts un pašvaldību institūciju šautuves

Šā likuma 94. pantā minētajām valsts un pašvaldību institūcijām ir tiesības izveidot šautuves bez pašvaldības atļaujas atbilstoši šo institūciju darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

96. pants. Kārtība, kādā militārpersonas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki pārvadā ieročus un munīciju pāri Latvijas Republikas valsts robežai

Kārtību, kādā Latvijas Republikas valsts robežu ar ieročiem vai munīciju šķērso valsts iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvs un ārvalstu bruņoto spēku personas, lai pildītu ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem saskaņotus dienesta uzdevumus, kā arī ārvalstu iekšlietu vai drošības dienestu darbinieki, kas ieradušies veikt ar Iekšlietu ministriju saskaņotus dienesta uzdevumus, nosaka attiecīgo valsts institūciju un Nacionālo bruņoto spēku darbību reglamentējošie normatīvie akti.

97. pants. Ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieku, augstu ārvalsts amatpersonu un to apsardzes dienestu darbinieku tiesības Latvijā ievest, iegādāties, glabāt, nēsāt, izmantot un pielietot ieročus un munīciju

(1) Latvijā akreditētas ārvalstu diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības un Latvijā akreditēti ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieki pēc saskaņošanas ar Ārlietu ministriju un Valsts policijas atļaujas saņemšanas drīkst iegādāties, glabāt, nēsāt, izmantot un pielietot dienesta uzdevumu veikšanai saskaņā ar šā likuma 65. un 66. pantu B kategorijas pusautomātiskos, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieročus.

(2) Latvijā akreditēti ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieki drīkst ievest Latvijā un izvest no tās šaujamieročus un to munīciju pēc tam, kad saņemta Valsts policijas izsniegta ieroču pārvadāšanas vai pārsūtīšanas atļauja. Ievestos šaujamieročus piecu darbdienu laikā pēc ievešanas dienas reģistrē Valsts policijā. Latvijā akreditēta ārvalstu diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība šaujamieročus un munīciju glabā savā ieroču glabātavā ieroču glabāšanas atļaujā norādītajā adresē, bet darbinieki, kuri saņēmuši atļauju šo ieroču nēsāšanai, — minētajā ieroču glabātavā vai savā dienesta ieroča nēsāšanas atļaujā norādītajā dzīvesvietā.

(3) Kārtību, kādā Valsts policija izsniedz ieroču atļaujas Latvijā akreditētiem ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbiniekiem, nosaka Ministru kabinets.

(4) Ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību amatpersonu, augstu ārvalsts amatpersonu vai starptautisko organizāciju amatpersonu vizīšu laikā amatpersonām un to apsardzes dienestu darbiniekiem pēc Ārlietu ministrijas saskaņojuma saņemšanas atļauts Latvijā dienesta uzdevumu veikšanas laikā un vietā nēsāt B kategorijas pusautomātiskos, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieročus, kā arī tos izmantot un pielietot saskaņā ar šā likuma 65. un 66. pantu. Valsts policija pēc Ārlietu ministrijas pieprasījuma sniedz informāciju par ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību amatpersonu, augstu ārvalsts amatpersonu vai starptautisko organizāciju amatpersonu pieteikto ievedamo un izvedamo ieroču atbilstību B kategorijas pusautomātiskā, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieroča kategorijai.

XX nodaļaAdministratīvie pārkāpumi ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu aprites jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

98. pants. Ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu aprites noteikumu pārkāpšana

(1) Par gāzes ieroča un signālieroča vai tā munīcijas aprites noteikumu pārkāpšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz simt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit līdz divsimt naudas soda vienībām.

(2) Par mazas enerģijas pneimatiskā ieroča, straikbola ieroča, peintbola ieroča, lāzertaga ierīces, dezaktivēta ieroča, aukstā ieroča vai speciālā līdzekļa aprites noteikumu pārkāpšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz simt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit līdz divsimt naudas soda vienībām.

(3) Par šaujamieroča, salūtieroča (akustiskā ieroča), lielas enerģijas pneimatiskā ieroča, šaujamieroča maināmās būtiskās sastāvdaļas, šāviena trokšņa slāpētāja (klusinātāja) vai šaujamieroča vai salūtieroča (akustiskā ieroča) munīcijas vai munīcijas sastāvdaļas aprites noteikumu pārkāpšanu, ko izdarījusi persona, kurai ir attiecīgā ieroču atļauja, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit līdz simt piecdesmit naudas soda vienībām, atņemot šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas tiesības uz laiku no viena gada līdz trim gadiem vai bez tā, bet juridiskajai personai — no četrdesmit līdz trīssimt naudas soda vienībām, atņemot šaujamieroča, salūtieroča (akustiskā ieroča) un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās un glabāšanas tiesības uz laiku no viena gada līdz trim gadiem vai bez tā.

99. pants. Darbības ar ieročiem, atrodoties alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē

(1) Par šaujamieroča, gāzes ieroča un signālieroča, pneimatiskā ieroča, straikbola ieroča, peintbola ieroča, lāzertaga ierīces vai dezaktivēta ieroča iegādāšanos, nēsāšanu, pārvadāšanu, izmantošanu vai pielietošanu vai šaujamieroča maināmās būtiskās sastāvdaļas iegādāšanos vai pārvadāšanu alkohola ietekmē, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, kā arī narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē piemēro naudas sodu no divsimt līdz četrsimt naudas soda vienībām, atņemot šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas tiesības uz laiku no viena gada līdz trim gadiem.

(2) Par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai vai narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes piemēro naudas sodu no divsimt līdz četrsimt naudas soda vienībām, atņemot šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas tiesības uz laiku no viena gada līdz trim gadiem.

100. pants. Šaušanas instruktoru un šaušanas treneru darbība bez sertifikāta

Par šaušanas instruktora vai šaušanas trenera darbību bez attiecīga sertifikāta piemēro naudas sodu no simt līdz simt piecdesmit naudas soda vienībām.

101. pants. Ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu komerciālās aprites kārtības pārkāpšana

Par ieroča, munīcijas, to sastāvdaļu vai speciālā līdzekļa komerciālās aprites kārtības pārkāpšanu, ko izdarījusi juridiskā persona, kurai izsniegta speciālā atļauja (licence) attiecīgās komercdarbības veikšanai, piemēro naudas sodu juridiskajai personai no piecdesmit līdz trīssimt naudas soda vienībām.

102. pants. Komercdarbība bez speciālās atļaujas (licences) ieroču aprites jomā

Par komercdarbību ar ieročiem, munīciju un speciālajiem līdzekļiem, ar šaujamieroču un munīcijas sastāvdaļām (ieskaitot šaujampulveri) bez speciālās atļaujas (licences) piemēro naudas sodu fiziskajai personai vai valdes loceklim no trīssimt līdz četrsimt naudas soda vienībām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem vai bez tā.

103. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 98., 99., 100., 101. un 102. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts policija.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likums (Latvijas Vēstnesis, 2010, 183. nr.; 2011, 112. nr.; 2012, 18. nr.; 2013, 128. nr.; 2014, 38. nr.; 2015, 64. nr.; 2016, 117. nr.).

2. Ministru kabinets līdz 2019. gada 31. decembrim izdod šā likuma 27. panta sestajā daļā, 28. panta pirmajā un trešajā daļā, 34. panta otrajā daļā, 70. panta trešajā daļā, 71. panta desmitajā daļā, 72. panta vienpadsmitajā daļā, 88. panta pirmajā, otrajā, ceturtajā un piektajā daļā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2019. gada 31. decembrim ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2011. gada 1. novembra noteikumi Nr. 840 "Šautuvju (šaušanas stendu) izveidošanas un darbības, kā arī treniņšaušanas un šaušanas sporta sacensību norises un drošības noteikumi";

2) Ministru kabineta 2012. gada 24. janvāra noteikumi Nr. 80 "Noteikumi par ieroču un munīcijas aprites un prasmju rīkoties ar ieroci kvalifikācijas pārbaudījuma pieņemšanas kārtību un valsts nodevas maksāšanas kārtību un apmēru";

3) Ministru kabineta 2014. gada 22. jūlija noteikumi Nr. 418 "Noteikumi par veselības pārbaudēm personām, kas glabā (nēsā) ieročus un veic darbu ar ieročiem";

4) Ministru kabineta 2014. gada 2. decembra noteikumi Nr. 743 "Kārtība, kādā izdara kontrolšāvienu, kā arī valsts nodevas apmērs un maksāšanas kārtība";

5) Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumi Nr. 348 "Kārtība, kādā Valsts policija veido valsts nozīmes ieroču kolekciju, ložu un čaulu kontrolkolekciju un ieroču un munīcijas paraugu kolekciju";

6) Ministru kabineta 2016. gada 2. augusta noteikumi Nr. 502 "Šaušanas instruktoru sertificēšanas noteikumi".

3. Ministru kabinets līdz 2019. gada 13. decembrim izdod šā likuma 27. panta sestās daļas 3. punktā, 72. panta desmitajā daļā, 73. panta devītajā daļā, 83. panta trešajā un piektajā daļā un 87. panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2019. gada 13. decembrim ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumi Nr. 1012 "Šaujamieroču, lielas enerģijas pneimatisko ieroču un gāzes pistoļu (revolveru) vienotās uzskaites kārtība";

2) Ministru kabineta 2015. gada 10. februāra noteikumi Nr. 63 "Licenču un sertifikātu reģistra noteikumi".

4. Šā likuma 58. panta otrajā daļā ietvertais tiesiskais regulējums attiecībā uz šaujamieroču, kas dezaktivēti saskaņā ar regulā 2015/2403 noteiktajām tehniskajām specifikācijām, reģistrēšanu Ieroču reģistrā stājas spēkā 2019. gada 14. decembrī.

5. Šā likuma 73. panta astotajā daļā ietvertais tiesiskais regulējums attiecībā uz ieroču brokeru un komersantu, kas saņēmuši licenci A, B, C un D kategorijas ieroču dezaktivēšanai un A, B un C kategorijas ieroču pārveidošanai par salūtieročiem (akustiskajiem ieročiem), reģistrēšanu Licenču un sertifikātu reģistrā stājas spēkā 2019. gada 14. decembrī.

6. Šā likuma 83. panta pirmajā un ceturtajā daļā ietvertais tiesiskais regulējums attiecībā uz ziņu ievadīšanu Ieroču reģistrā stājas spēkā 2019. gada 14. decembrī. Līdz 2019. gada 13. decembrim:

1) ieroču komersants par katra šaujamieroča, tā maināmās būtiskās sastāvdaļas, lielas enerģijas pneimatiskā ieroča, gāzes ieroča un signālieroča iegādi piecu darbdienu laikā sniedz Iekšlietu ministrijas Informācijas centram šādas ziņas:

2) ieroču komersants par katra šaujamieroča, tā maināmās būtiskās sastāvdaļas, lielas enerģijas pneimatiskā ieroča, gāzes ieroča un signālieroča realizēšanu piecu darbdienu laikā sniedz Iekšlietu ministrijas Informācijas centram šādas ziņas:

7. Personas, kuru īpašumā ir šaujamieroči, kas izgatavoti līdz 1899. gadam, paredzēti unitārās munīcijas izšaušanai un atbilstoši šajā likumā minētajām prasībām klasificējami kolekcijai, līdz 2019. gada 31. decembrim reģistrē tos Valsts policijā, uzrādot šaujamieroci un iesniedzot iesniegumu, kurā norāda savus personas datus un informāciju par attiecīgo šaujamieroci (veidu, marku, modeli, marķējumu), un saņem ieroču kolekcijas atļauju, ievērojot šajā likumā noteiktās prasības, vai pārreģistrē tos citai personai, kurai ir ieroču kolekcijas atļauja, vai nodod Valsts policijai vai Latvijas Kara muzejam.

8. Ieroča glabāšanas atļauja, nēsāšanas atļauja un ieroču kolekcijas atļauja, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai tika izsniegta uz nenoteiktu laiku, ir derīga līdz 2023. gada 14. septembrim.

9. Ieroča nēsāšanas atļauja, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai tika izsniegta uz 10 gadiem, ir derīga līdz atļaujā norādītajam termiņam, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 14. septembrim.

10. Personām, kurām pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas ir izsniegta ieroča glabāšanas atļauja vai nēsāšanas atļauja pašaizsardzībai, medībām vai sportam klasificētiem B vai C kategorijas pusautomātiskajiem šaujamieročiem, kas atbilstoši šā likuma prasībām tiek klasificēti kā A kategorijas ieroči, kuri nav paredzēti pašaizsardzībai, medībām vai sportam, ir tiesības attiecīgos šaujamieročus un to magazīnas glabāt, nēsāt, pārvadāt un atsavināt, ievērojot šā likuma un citu likumu prasības.

11. Juridiskās personas, kuru profesionālā darbība tiek īstenota kultūras jomā vai vēsturisku notikumu atveidošanā un kuru īpašumā ir salūtieroči (akustiskie ieroči), kas atbilstoši šajā likumā noteiktajām prasībām klasificējami kultūras jomai vai vēstures notikumu atveidošanai, līdz 2019. gada 31. decembrim reģistrē tos Valsts policijā, uzrādot salūtieroci (akustisko ieroci) un iesniedzot iesniegumu, kurā norāda savus personas datus un informāciju par attiecīgo salūtieroci (akustisko ieroci) (veidu, marku, modeli, marķējumu, kā arī Valsts policijas izsniegta apliecinājuma numuru un izdošanas datumu), un saņem ieroča glabāšanas atļauju, ievērojot šajā likumā noteiktās prasības, vai pārreģistrē to citai juridiskajai personai, kuras profesionālā darbība tiek īstenota kultūras jomā vai vēsturisku notikumu atveidošanā un kurai ir ieroča glabāšanas atļauja, vai nodod Valsts policijai.

12. Personas, kuras pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas iegādājušās un reģistrējušas gāzes pistoles (revolverus) vai iegādājušās signālieročus, kas atbilstoši šajā likumā noteiktajām prasībām klasificējami pašaizsardzībai vai kolekcijai, līdz 2023. gada 14. septembrim reģistrē tos Valsts policijā, uzrādot attiecīgos ieročus un iesniedzot iesniegumu, kurā norāda savus personas datus un informāciju par attiecīgo ieroci (veidu, marku, modeli, marķējumu), un saņem ieroča glabāšanas atļauju, nēsāšanas atļauju vai ieroču kolekcijas atļauju, ievērojot šajā likumā noteiktās prasības, vai pārreģistrē to citai personai, kurai ir attiecīgā ieroča atļauja, vai realizē ar Latvijas Republikas ieroču komersanta starpniecību, vai nodod Valsts policijai.

13. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ieroču komersantiem izsniegto speciālo licenču (atļauju) derīguma termiņš ir 2023. gada 14. septembris.

14. Ieroču komersanti, kuriem līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir izsniegta speciālā atļauja (licence), kas dod tiesības veikt komercdarbību ar gāzes pistolēm (revolveriem) un munīciju, komercdarbību ar šā likuma 5. panta ceturtajā daļā noteiktajiem gāzes ieročiem līdz 2020. gada 17. janvārim veic atbilstoši šajā likumā noteiktajām prasībām, kas attiecas uz E kategorijas gāzes ieročiem un signālieročiem.

15. Ieroču komersanti, kuriem līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir izsniegta speciālā atļauja (licence), kas dod tiesības veikt komercdarbību ar gāzes pistolēm (revolveriem) un munīciju, komercdarbību ar šā likuma 5. panta ceturtajā daļā noteiktajiem gāzes ieročiem pēc 2020. gada 17. janvāra veic, ja ir saņemta licence komercdarbībai ar B kategorijas šaujamieročiem atbilstoši šā likuma prasībām. Līdz 2023. gada 14. septembrim jauna licence nav nepieciešama ieroču komersantiem, kuri līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir saņēmuši speciālo licenci (atļauju), kas dod tiesības veikt komercdarbību ar šaujamieročiem un munīciju.

16. Valsts policijas izsniegtās izziņas, ka ieroči dezaktivēti, ir derīgas dezaktivētu ieroču glabāšanai un nēsāšanai, dezaktivēta šaujamieroča pārvadāšanai Latvijas teritorijā, kā arī dezaktivēta lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšanai un pārvadāšanai. Dezaktivētus šaujamieročus, attiecībā uz kuriem ir Valsts policijas izsniegtas izziņas par to dezaktivēšanu, var izvest no Latvijas, ievest tajā, iegādāties vai realizēt atbilstoši šā likuma prasībām, ja ir saņemts regulā 2015/2403 noteiktais dezaktivēšanas apliecinājums.

17. Regulējums šā likuma 24. un 26. pantā attiecībā uz medību, sporta, kolekcijas un pašaizsardzības šaujamieroča iegādāšanās, realizēšanas, glabāšanas un nēsāšanas atļauju apturēšanu, pamatojoties uz Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmumu, stājas spēkā vienlaikus ar grozījumu spēkā stāšanos Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā attiecībā uz medību, sporta, kolekcijas un pašaizsardzības šaujamieroča iegādāšanās, realizēšanas, glabāšanas un nēsāšanas atļauju apturēšanu.

18. Šā likuma XX nodaļa stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

19. Ja Latvijas nepilsonim un personai, kurai ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja, bet kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas, Jaunzēlandes vai Ukrainas pilsonis, dienā, kad stājas spēkā šā likuma grozījumi, kas nosaka pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saņēmušas personas — Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas, Jaunzēlandes vai Ukrainas pilsoņa — tiesības ieroču apritē, ir derīga ieroču atļauja, šīm personām ir tiesības veikt šajā likumā atļauto ieroču apriti līdz 2023. gada 1. septembrim.

20. Grozījums šā likuma 71. panta desmitajā daļā par vārdu "šaušanas sporta sacensības" aizstāšanu ar vārdiem "šaušanas sacensības" stājas spēkā 2026. gada 1. decembrī.

21. Grozījums par šā likuma 16. panta otrās un trešās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2026. gada 1. decembrī.

22. Grozījums par šā likuma papildināšanu ar 3.1 pantu, grozījumi šā likuma 16. pantā par tā papildināšanu ar 1.1 daļu un tā ceturtajā daļā par vārdu "atkārtotas atļaujas, atļaujas dublikāta" izslēgšanu, grozījums par šā likuma 17. panta izslēgšanu, grozījumi par šā likuma 18. un 19. panta izteikšanu jaunā redakcijā, 20. panta izslēgšanu, 21. panta izteikšanu jaunā redakcijā, grozījums šā likuma 24. panta pirmās daļas 7. punktā par vārdu "ieročus, munīciju un attiecīgo ieroča atļauju" aizstāšanu ar vārdiem "ieročus un munīciju" un par panta ceturtās daļas izslēgšanu, grozījumi par šā likuma 26. panta trešās daļas izslēgšanu, 27. panta piektās daļas izslēgšanu un sestās daļas 3. punkta izslēgšanu, 29. panta otrās daļas izslēgšanu, grozījums šā likuma 31. panta otrajā daļā par vārdu "un saņemt attiecīgo ieroča atļauju" izslēgšanu, grozījums par šā likuma 33. panta ceturtās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, grozījums šā likuma 35. panta pirmajā daļā par vārdu "iegādāšanās vai" izslēgšanu, grozījumi šā likuma 40. panta pirmajā daļā par vārda "iegādāšanās" aizstāšanu ar vārdu "glabāšanas", otrajā daļā par vārdu "iegādāšanās vai piecu darbdienu laikā pēc attiecīgā šaujamieroča" izslēgšanu, 52. panta pirmajā daļā par vārdu "ieroču iegādāšanās atļauju un" izslēgšanu, 53. panta pirmajā daļā par vārdu "ieroču iegādāšanās atļauju un" izslēgšanu, 56. panta pirmajā un otrajā daļā par vārdu "ieroču realizēšanas atļauju un" izslēgšanu, par 72. panta desmitās daļas izslēgšanu, grozījumi šā likuma 73. pantā par tā papildināšanu ar 3.1 daļu, piektās daļas izslēgšanu, sestās daļas vārdu "dublikāta un atkārtotas licences izsniegšanu" izslēgšanu, septītās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, astotās un devītās daļas izslēgšanu un grozījums par šā likuma 87. panta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2030. gada 1. janvārī.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1991. gada 18. jūnija direktīvas 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija direktīvas 2008/51/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija direktīvas (ES) 2017/853, ar ko groza Padomes direktīvu 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli;

4) Komisijas 2019. gada 16. janvāra Īstenošanas direktīvas (ES) 2019/69, ar ko nosaka trauksmes un signālieroču tehniskās specifikācijas saskaņā ar Padomes direktīvu 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli.

Likums Saeimā pieņemts 2019. gada 14. martā.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2019. gada 27. martā