Slaucamo govju un slaucamo kazu pārraudzības un snieguma pārbaudes kārtība

Ministru kabineta noteikumi Nr. 228Rīgā 2019. gada 28. maijā (prot. Nr. 26 24. §)

Izdoti saskaņā ar Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likuma13. panta pirmo daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka slaucamo govju (turpmāk – govis) un slaucamo kazu (turpmāk – kazas) pārraudzības un snieguma pārbaudes kārtību.

2. Pārraudzības un snieguma pārbaudes gads:

2.1. govīm sākas 1. oktobrī un beidzas 30. septembrī;

2.2. kazām sākas 1. janvārī un beidzas 31. decembrī.

3. Pārraudzības laikā ganāmpulka īpašnieks šo noteikumu 2. nodaļā noteiktajā kārtībā iegūst datus par visu vienam mērķim un vienā novietnē turētu govju un kazu (turpmāk – pārraudzības ganāmpulks) piena produktivitāti (turpmāk – pārraudzības dati) un izmanto tos saimniecības ekonomisko rādītāju analizēšanai.

4. Snieguma pārbaudes laikā ganāmpulka īpašnieks, kam ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrību ir noslēgta vienošanās par attiecīgās audzēšanas programmas īstenošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrības un krustojuma cūku audzētāju organizācijas atzīšanu, kā arī audzēšanas programmas apstiprināšanu, iegūst snieguma datus par visām audzēšanas programmas mērķim atbilstošām vienā novietnē turētām govīm un kazām (turpmāk – snieguma pārbaudes ganāmpulks) un izmanto tos govju un kazu ģenētiskās kvalitātes noteikšanai.

4.1 Snieguma pārbaudes laikā iegūst:

4.11. pārraudzības datus šo noteikumu 2. nodaļā noteiktajā kārtībā;

4.12. eksterjera vērtēšanas un citus ģenētiskās kvalitātes noteikšanai nepieciešamos datus šo noteikumu 3. un 4. nodaļā noteiktajā kārtībā.

5. Ganāmpulka īpašnieks nodrošina atbilstošus apstākļus, piemēram, attiecīgās dzīvnieku novietnes un dzīvnieku pieejamību pārraudzības vai snieguma pārbaudes darbam, kā arī virspārraudzībai un pārraudzības vai snieguma pārbaudes darba kontrolei.

6. Pārraudzības datus iegūst persona, kura individuāli kontrolē katru pārraudzībā vai snieguma pārbaudē esošo govi un kazu un kura ir saņēmusi sertifikātu vai apliecību govju vai kazu pārraudzībai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām personām, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, snieguma pārbaudi un pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, fertilizāciju in vitro un embriju pārnešanu (turpmāk – pārraugs).

7. Pārraudzības datu iegūšanai lieto šādas metodes:

7.1. A metodi – pārraudzību vai snieguma pārbaudi veic pārraugs, kas ir saņēmis sertifikātu pārraudzības veikšanai;

7.2. B metodi – pārraudzību vai snieguma pārbaudi veic pārraugs, kas ir saņēmis apliecību pārraudzības veikšanai vienā ganāmpulkā;

7.3. C metodi – pārraudzību vai snieguma pārbaudi veic pārraugs, kas ir saņēmis apliecību pārraudzības veikšanai vienā ganāmpulkā, un pārraugs, kas ir saņēmis sertifikātu pārraudzības veikšanai. Pārraugi vienojas par veicamajiem darbiem.

8. Pārraugs, kas ir saņēmis apliecību pārraudzības veikšanai vienā ganāmpulkā, piena daudzumu nosaka un piena paraugus iegūst ar tādu piena daudzuma mērīšanas līdzekli un piena parauga ņemšanas līdzekli, kāds apgūts praktiskajā apmācībā saskaņā ar šo noteikumu 6. punktā minētajiem normatīvajiem aktiem.

9. Eksterjera vērtēšanas datus iegūst fiziska persona, kura novērtē katras snieguma pārbaudē esošās govs un kazas eksterjeru un kura ir saņēmusi sertifikātu govju vai kazu vērtēšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām personām, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, snieguma pārbaudi un pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, fertilizāciju in vitro un embriju pārnešanu (turpmāk – vērtēšanas eksperts).

10. Piena kvalitātes rādītājus nosaka piena kvalitātes analīžu laboratorija, kura ir:

10.1. akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību un kuras akreditācijas jomā ietilpst piena fizikāli ķīmiskā testēšana;

10.2. noslēgusi līgumu ar Lauku atbalsta dienestu (turpmāk – dienests) par pārraudzības datu apmaiņu (turpmāk – piena laboratorija).

11. Pārraudzības datus, eksterjera vērtēšanas datus un citus datus govju un kazu ģenētiskās kvalitātes noteikšanai reģistrē dienesta tīmekļvietnē ciltsdarba, snieguma pārbaudes un pārraudzības informācijas datubāzē (turpmāk – datubāze).

12. Dienests atbilstoši normatīvajiem aktiem par fizisko personu datu apstrādi nodrošina autorizētu pieeju datubāzei ganāmpulka īpašniekam, pārraugam, govju vērtēšanas ekspertam, piena laboratorijas darbiniekam un šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrībai, kas atzīta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrības un krustojuma cūku audzētāju organizācijas atzīšanu, kā arī audzēšanas programmas apstiprināšanu (turpmāk – biedrība).

13. (Svītrots ar MK 18.01.2022. noteikumiem Nr. 48)

2. Govju un kazu pārraudzības kārtība

2.1. Pārraudzības uzsākšana

14. Pirms pārraudzības sākšanas ganāmpulka īpašnieks:

14.1. vienojas ar pārraugu par pārraudzības darbu, ja ganāmpulka īpašnieks pats neveic pārraudzību savā ganāmpulkā;

14.2. paziņo dienestam par pārraudzības uzsākšanu.

15. Pārraudzības ganāmpulka īpašnieks sadarbībā ar pārraugu vienojas par ganāmpulka pārraudzības plānu, kurā nosaka:

15.1. pārraudzības datu reģistrēšanas dokumenta (turpmāk – pārraudzības uzdevums) saņemšanas veidu;

15.2. piena daudzuma noteikšanas un paraugu ņemšanas shēmu;

15.3. pārraudzības uzdevuma un pārraudzības datu apstrādes rezultātu saņēmēju;

15.4. intervālu starp ganāmpulka kontrolēm atbilstoši šo noteikumu 18. punktam;

15.5. piena laboratoriju, kurā veiks piena analīzes.

16. Dienests nodrošina pārraudzības uzdevumu, kurā norāda šādu informāciju:

16.1. par pārraudzības ganāmpulku:

16.1.1. ganāmpulka īpašnieku (personas vārdu, uzvārdu vai nosaukumu);

16.1.2. ganāmpulka un novietnes datus;

16.2. par pārraudzības ganāmpulka kontroli:

16.2.1. kontroles datumu;

16.2.2. kontrolējamo dzīvnieku vārdus un identifikācijas numurus;

16.2.3. atbilstoši pārraudzības ganāmpulka pārraudzības plānam piena daudzuma noteikšanas mērvienību, piena daudzuma noteikšanas biežumu un paraugu ņemšanas biežumu.

17. Piena laboratorija nodrošina:

17.1. piena paraugu kasti un kastes numuru;

17.2. piena paraugu pudelītes, kuru tilpums ir vismaz 45 mililitri;

17.3. konservantu un tā iepildīšanu piena paraugu pudelītēs;

17.4. pavaddokumentu papīra formā, ja laboratorija par to ir vienojusies ar pārraugu.

2.2. Pārraudzības datu iegūšana un reģistrēšana

18. Intervāls starp govju pārraudzības ganāmpulka kontrolēm ir no 22 līdz 37 dienām, bet starp kazu pārraudzības ganāmpulka kontrolēm – no 28 līdz 34 dienām.

19. Šo noteikumu 18. punktā minēto intervālu starp kontrolēm var pārsniegt:

19.1. vienu reizi pārraudzības gada laikā – pārrauga atvaļinājuma laikā vai viņa slimības dēļ – līdz 75 dienām;

19.2. ja Pārtikas un veterinārais dienests pārraudzības ganāmpulkam noteicis piena realizācijas aizliegumu;

19.3. ja visas pārraudzības ganāmpulka govis un kazas attiecīgajā brīdī ir cietstāvošas.

20. Govs vai kazas atnešanās dienu uzskata par slaukšanas dienu, bet cietlaišanas dienu – par cietstāvēšanas dienu.

21. Individuālo kontroli uzsāk:

21.1. govij – ne agrāk kā piektajā slaukšanas dienā pēc atnešanās;

21.2. kazai:

21.2.1. ne agrāk kā septītajā dienā pēc atnešanās, ja kazlēnus atšķir sešu dienu laikā pēc dzimšanas;

21.2.2. pēc kazlēnu nošķiršanas, ja kazlēnus zīda ilgāk nekā sešas dienas pēc dzimšanas.

22. Piena daudzuma noteikšanai izmanto nebojātus mērīšanas līdzekļus, kuru precizitāte ir pārbaudīta pirms pārraudzības uzsākšanas un turpmāk atbilstoši šo noteikumu 23.1 punktā noteiktajam mērīšanas līdzekļu precizitātes pārbaudes termiņam un kuri atzīti par derīgiem pārraudzības datu ieguvei.

23. Piena daudzuma mērīšanas līdzekļu precizitāti pārbauda institūcija, kas ar dienestu ir noslēgusi līgumu par piena daudzuma mērīšanas līdzekļu precizitātes pārbaudi, atzīšanu par derīgiem pārraudzības datu ieguvei un datu apmaiņu. Dienests informāciju par minētajām institūcijām ievieto savā tīmekļvietnē.

23.1 Piena daudzuma mērīšanas līdzekļu precizitātes pārbaudi veic atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulas (ES) Nr. 2016/1012 par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem dzīvnieku audzēšanai, tīršķirnes vaislas dzīvnieku, krustojuma vaislas cūku un to reproduktīvo produktu tirdzniecībai Savienībā un ievešanai tajā, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 652/2014, Padomes Direktīvas 89/608/EEK un 90/425/EEK un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku audzēšanas jomā ("Dzīvnieku audzēšanas regula"), III pielikuma pirmās daļas "b" apakšpunkta prasībām. Šo noteikumu 23. punktā minētā institūcija piena daudzuma mērīšanas līdzekļu precizitātes pārbaudi veic šādā termiņā:

23.11. šo noteikumu 26.1.1. apakšpunktā minētajiem svariem – vienu reizi divos gados;

23.12. šo noteikumu 26.1.2. apakšpunktā minētajiem mērtraukiem – vienu reizi divos gados;

23.13. šo noteikumu 26.1.3. apakšpunktā minētajiem slaukšanas iekārtu piena mērītājiem – ne retāk kā reizi gadā.​

23.2 Piena daudzuma noteikšanai var izmantot svarus, kuru precizitāte ir pārbaudīta pirms pārraudzības uzsākšanas atbilstoši normatīvajiem aktiem par mērījumu vienotību. Ganāmpulka īpašnieks septiņu dienu laikā pēc svaru pārbaudes iesniedz dienestā svaru verificēšanas sertifikāta kopiju. Dienests pēc svaru verificēšanas sertifikāta saņemšanas izsniedz ganāmpulka īpašniekam šo noteikumu 24. punktā minēto uzlīmi un informāciju par svaru pārbaudi reģistrē datubāzē.

24. Piena daudzuma mērīšanas līdzekļa identifikācijai šo noteikumu 23. punktā minētā institūcija izmanto uzlīmes ar dienesta izsniegtu identifikatoru.

25. Pirms pārraudzības ganāmpulka kontroles pārraugs marķē visas piena paraugu pudelītes un aizpilda pārraudzības uzdevumu, reģistrējot:

25.1. ganāmpulka kontroles datumu. Ja kontroli 24 stundu laikā veic divas dienas, par kontroles dienu reģistrē otro dienu;

25.2. katras ganāmpulka slaukšanas reizes sākuma laiku;

25.3. pirmā un pēdējā piena parauga numuru, kopējo pudelīšu skaitu un tukšo pudelīšu skaitu.

26. Govs vai kazas individuālās kontroles laikā pārraugs:

26.1. nosaka un pārraudzības uzdevumā reģistrē katras govs vai kazas piena daudzumu kilogramos vai litros. Piena daudzumu nosaka vienā no šādiem veidiem:

26.1.1. sver ar neautomātiskajiem svariem. Govs piena daudzuma noteikšanai izmanto neautomātiskos svarus, ar kuriem var nosvērt vismaz 10 kilogramu ar vismaz 0,1 kilograma precizitāti, kazas piena daudzumu nosaka ar vismaz 0,02 kilogramu precizitāti;

26.1.2. mēra tilpumu litros ar mērtraukiem (ar precizitāti līdz 0,1 litram govīm un ar precizitāti līdz 0,02 litriem kazām);

26.1.3. mēra ar slaukšanas iekārtu piena mērītājiem;

26.2. ņem kontrolizslaukuma piena paraugu un pārraudzības uzdevumā reģistrē katras govs vai kazas piena parauga numuru.

27. Ja pārraudzības ganāmpulka kontroles dienā nav veikta atsevišķas govs vai kazas individuālā kontrole un nav ņemts piena paraugs, kā arī ja pārraugs uzskata, ka individuālās kontroles rezultāti nav objektīvi, pārraudzības uzdevuma komentāros pārraugs norāda attiecīgo iemeslu:

27.1. govs vai kazas meklēšanās, slimība, trauma, turēšanas apstākļu vai barošanas līdzekļu maiņa;

27.2. govs vai kazas prombūtne;

27.3. govs vai kazas cietstāve;

27.4. teļu vai kazlēnu zīdīšana.

28. Piena parauga ņemšanai izmanto graduētu pipeti vai šļirci ar uzgali, kausiņu vai slaukšanas iekārtu piena mērītājus.

29. Piena paraugu ņem uzreiz pēc slaukšanas, kamēr piens vēl ir silts. Pirms parauga ņemšanas pienu rūpīgi samaisa. Parauga pudelītē iepilda ne mazāk kā 35 mililitrus piena.

30. Piena parauga pudelīti aizvāko, izšķīdina konservantu, samaisa un ievieto piena paraugu kastē. Kasti glabā vēsā un citiem nepieejamā telpā.

31. Ja kontroles rezultāti nav objektīvi (turpmāk – neatbilstoša kontrole), septiņu dienu laikā pēc piena parauga noņemšanas var veikt atkārtotu kontroli. Atkārtotajā kontrolē iekļauj tikai tos dzīvniekus, par kuriem iegūtie rezultāti nav objektīvi. Atkārtotai kontrolei no dienesta pieprasa atkārtotas kontroles pārraudzības uzdevumu un tajā norāda kontroles veidu – R – atkārtota kontrole.

32. Pēc pārraudzības ganāmpulka kontroles pārraugs par kontroles rezultātiem ziņo dienestam vienā no šādiem veidiem:

32.1. aizpildīta pārraudzības uzdevuma datus augšupielādē datubāzē dienesta izsniegtās elektroniskās CSV datu tabulas veidā līdz dienai, kad saskaņā ar šo noteikumu 34. punktu uz piena laboratoriju tiek nosūtīti piena paraugi;

32.2. aizpildītu pārraudzības uzdevumu nosūta piena laboratorijai papīra formā atbilstoši šo noteikumu 34. punktam.

2.3. Piena paraugu nosūtīšana un analīze

33. Pirms piena paraugu nosūtīšanas piena laboratorijai pārraugs datubāzē vai papīra formā noformē pavaddokumentu. Pavaddokumentā par katru pārraudzības uzdevumu norāda:

33.1. pārraudzības uzdevuma numuru;

33.2. katra pārraudzības ganāmpulka numuru;

33.3. katra pārraudzības ganāmpulka pirmā parauga pozīciju kastē;

33.4. kastes numuru;

33.5. katra pārraudzības ganāmpulka piena paraugu kopskaitu;

33.6. pārrauga vārdu, uzvārdu un sertifikāta vai apliecības numuru.

34. Piena paraugus un pavaddokumentu pārraugs četru dienu laikā pēc kontroles nosūta uz piena laboratoriju vai nodod tās pārstāvim. Ja pārraudzības uzdevumu pārraugs aizpilda papīra formā, piena paraugiem un pavaddokumentam pievieno arī aizpildītu pārraudzības uzdevuma lapu.

35. Piena laboratorija pavaddokumentā norāda:

35.1. paraugu pieņemšanas datumu un laiku;

35.2. konteinera kodu;

35.3. darbinieku, kas pieņem piena paraugus.

36. Piena laboratorija nosaka piena kvalitātes rādītājus. Piena parauga tauku saturu un olbaltumvielu saturu nosaka procentos.

37. Piena laboratorija iegūtos piena satura rādītājus un pārraudzības uzdevuma lapās norādītos datus reģistrē datubāzē.

3. Govju snieguma pārbaudes kārtība

38. Veicot snieguma pārbaudi, datubāzē par govīm ietver šādus datus, kas tiek izmantoti ģenētiskās kvalitātes noteikšanai:

38.1. izcelšanās datus (dzimšanas datumu, šķirni);

38.2. ganāmpulka datus;

38.3. pārraudzības datus (piena izslaukums, piena, tauku un olbaltumvielu daudzums un īpatsvars, somatisko šūnu daudzums);

38.4. atnešanās vecumu;

38.5. laktācijas datus;

38.6. eksterjera lineārās vērtēšanas datus (vērtēšanas datumu, vērtētāja vārdu, uzvārdu);

38.7. dzīvmasu;

38.8. datus par ilgmūžību;

38.9. laktācijas ilgumu;

38.10. piena atdeves ātrumu;

38.11. datus par temperamentu;

38.12. starpatnešanās perioda ilgumu;

38.13. datus par atnešanās vieglumu;

38.14. nedzīvi dzimušo pēcnācēju skaitu un dzimumu.

39. Ganāmpulka snieguma pārbaudē eksterjeru vērtē katrai snieguma pārbaudē esošai govij pirmajā un trešajā laktācijā laikposmā no 20. līdz 120. laktācijas dienai. Ja pirms ganāmpulka snieguma pārbaudes govis netika vērtētas, ganāmpulka īpašnieks nodrošina visu govju novērtēšanu laikposmā no 20. līdz 120. laktācijas dienai.

40. Ja govis ir ievestas no citas valsts vai iepirktas no ganāmpulka, kurā to eksterjers netika vērtēts, ganāmpulka īpašnieks laikposmā no 20. līdz 120. laktācijas dienai nodrošina visu ievesto un iepirkto govju novērtēšanu.

41. Govs eksterjeru vērtē ne vairāk kā divas reizes tās dzīves laikā.

42. Vērtēšanas eksperts eksterjera vērtēšanas datu ieguvei:

42.1. lineāri vērtē 18 eksterjera pazīmes (1. pielikumā minēto 1.–18. pazīmi), piešķirot punktus no 1 līdz 9;

42.2. ar mērspieķi mēra govs krustu augstumu un izsaka to centimetros;

42.3. norāda eksterjera kļūdas, izmantojot attiecīgo kodu (2. pielikums);

42.4. vērtē trīs eksterjera pazīmju grupas 90–100 punktu sistēmā (atbilstoši laktācijai). Pazīmju grupu kopvērtējuma iegūšanai katras pazīmju grupas vērtējumu reizina ar svara koeficientu, rezultātus summē un dala ar 100 (3. pielikums).

43. Vērtēšanas eksperts govs eksterjera vērtēšanas datu reģistrēšanai izmanto eksterjera vērtēšanas protokolus datubāzē un 20 dienu laikā pēc novērtēšanas eksterjera vērtēšanas datus pievieno datubāzei.

44. Snieguma pārbaudes ganāmpulka īpašnieks govij, kurai novērtēts eksterjers:

44.1. nosaka dzīvmasu, izmantojot svarus vai mērlenti;

44.2. slaukšanas laikā vērtē piena atdeves ātrumu un pēc dzīvnieka izturēšanās slaukšanas un ēdināšanas laikā vērtē govs temperamentu, piešķirot punktus no 1 līdz 9 (1. pielikumā minētā 19. un 20. pazīme).

45. Govs dzīvmasu nosaka, kā arī piena atdeves ātrumu un govs temperamentu vērtē šo noteikumu 39. un 40. punktā minētajā laikposmā un šos datus 20 dienu laikā pēc eksterjera vērtēšanas nosūta dienestam.

46. Šo noteikumu 38. un 44. punktā minētos datus nosaka, kā arī informāciju šo noteikumu 45. punktā minētajā kārtībā dienestam nosūta pārraugs vai vērtēšanas eksperts, ja ganāmpulka īpašnieks tā ir vienojies ar minētajām personām.

4. Kazu snieguma pārbaudes kārtība

47. Veicot snieguma pārbaudi, datubāzē par kazām ietver šādus datus, kas tiek izmantoti ģenētiskās kvalitātes noteikšanai:

47.1. izcelšanās datus (dzimšanas datumu, šķirni);

47.2. ganāmpulka datus;

47.3. pārraudzības datus (piena izslaukums, piena, tauku un olbaltumvielu daudzums un īpatsvars, somatisko šūnu daudzums);

47.4. atnešanās vecumu;

47.5. laktācijas datus;

47.6. eksterjera lineārās vērtēšanas datus (vērtēšanas datumu, vērtētāja vārdu, uzvārdu);

47.7. datus par auglību;

47.8. datus par atnešanās vieglumu;

47.9. starpatnešanās perioda ilgumu;

47.10. datus par ilgmūžību;

47.11. nedzīvi dzimušo pēcnācēju skaitu un dzimumu.

48. Kazas eksterjeru vērtē vienu reizi dzīves laikā.

49. Ganāmpulka snieguma pārbaudē eksterjeru vērtē katrai snieguma pārbaudē esošai kazai pirmajā vai otrajā laktācijā laikposmā no 20. dienas pēc atnešanās līdz septītā laktācijas mēneša beigām. Ja pirms ganāmpulka snieguma pārbaudes uzsākšanas kazas netika vērtētas, ganāmpulka īpašnieks nodrošina visu pirmās un otrās laktācijas kazu novērtēšanu laikposmā no 20. dienas pēc atnešanās līdz septītā laktācijas mēneša beigām.

50. Ja kazas ir ievestas no citas valsts vai iepirktas no ganāmpulka, kurā to eksterjers netika vērtēts, ganāmpulka īpašnieks laikposmā no 20. dienas pēc kazas atnešanās līdz septītā laktācijas mēneša beigām nodrošina visu ievesto un iepirkto kazu novērtēšanu.

51. Eksterjera vērtēšanas datu ieguvei vērtēšanas eksperts:

51.1. lineāri vērtē deviņas eksterjera pazīmes (4. pielikums), piešķirot punktus no 1 līdz 9;

51.2. ar mērlenti mēra kazas krūšu apkārtmēru un pupu garumu;

51.3. norāda eksterjera kļūdas, izmantojot attiecīgo kodu (5. pielikums).

52. Vērtēšanas eksperts kazas eksterjera vērtēšanas datu reģistrēšanai izmanto veidlapu, ko sagatavojusi attiecīgās šķirnes biedrība, un 20 dienu laikā pēc novērtēšanas eksterjera vērtēšanas veidlapas nosūta minētajai biedrībai.

53. Biedrība eksterjera vērtēšanas datus reizi gadā nosūta dienestam.

5. Pārraudzības datu un eksterjera vērtēšanas datu uzskaite

54. Dienests, nodrošinot pārraudzības datu uzskaiti un apstrādi:

54.1. aizstāj kontroles rādītājus ar prognozētajiem rādītājiem, ja ir vismaz viens no šādiem gadījumiem:

54.1.1. izslaukums: