Zaudējis spēku - Dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodika

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr. 1/10Rīgā 2019.gada 3.jūlijā (prot. Nr.27, 4.p.)

Izdota saskaņā ar Enerģētikas likuma 15.panta 1.1daļuun likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"9.panta pirmās daļas 2.punktu un 25.panta pirmo daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodika (turpmāk – metodika) nosaka kārtību, kādā aprēķina un nosaka dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifus.

2. Metodikā lietoti šādi termini:

2.1. dabasgāzes patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām – dabasgāzes pārvades sistēmas (turpmāk – pārvades sistēma) darbības nodrošināšanai izlietotā dabasgāze;

2.2. dabasgāzes zudumi – pārvades sistēmā ievadīto un no pārvades sistēmas izvadīto dabasgāzes apjomu starpība attiecīgā laika periodā, neskaitot dabasgāzes patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām;

2.3. izmaksas – dabasgāzes pārvades sistēmas operatora (turpmāk – sistēmas operators) tehnoloģiski un ekonomiski pamatotas izmaksas, kas nepieciešamas pārvades sistēmas pakalpojuma efektīvai sniegšanai;

2.4. jaudas rezervēšanas pakalpojums – pārvades sistēmas pakalpojums, ar kuru tiek nodrošināta ieejas vai izejas punktu jaudas produkta rezervēšana;

2.5. nacionālā pārvades sistēma – pārvades sistēmas daļa (atzari no pārrobežu pārvades sistēmas, ko neizmanto dabasgāzes pārrobežu pārvadei) apdzīvotu vietu apgādei ar dabasgāzi kopā ar atzariem un sistēmas operatora gāzes regulēšanas stacijām;

2.6. pārrobežu pārvades sistēma – pārvades sistēmas daļa no ieejas punkta no citas valsts pārvades sistēmas līdz izejas punktam uz citas valsts pārvades sistēmu vai līdz ieejas punktam dabasgāzes krātuvē;

2.7. prognozētā dienas vidējā jauda – ieejas punkta vai izejas punkta trīs iepriekšējo kalendāro gadu dienas vidējā izmantotā jauda [kWh/d];

2.8. (svītrots ar SPRK padomes 29.08.2022. lēmumu Nr. 1/14);

2.9. vienota dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēma – vairākas tieši savienotas Eiropas Savienības dalībvalstu dabasgāzes pārvades sistēmas, starp kurām nav komerciālu starpsavienojumu punktu un kurās dabasgāzes pārvades izmaksas nav tieši piesaistītas konkrētam maršrutam;

2.10. virtuālais pretplūsmas jaudas produkts – pārvades sistēmas jauda faktiskai plūsmai pretējam virzienam konkrētā laikposmā – gāzes gadā, gāzes ceturksnī, gāzes mēnesī vai gāzes dienā – ieejas vai izejas punktā, kurā nav iespējams fiziski nodrošināt dabasgāzi pretējā virzienā, un dabasgāzes krātuves faktiskā tehnoloģiskā režīma plūsmai pretējam virzienam, kuru var rezervēt sistēmas lietotājs.

3. Šajā metodikā ietvertie termini lietoti Eiropas Komisijas 2017.gada 16.marta Regulas 2017/460, ar ko izveido tīkla kodeksu par harmonizētām gāzes pārvades tarifu struktūrām (turpmāk – Regula Nr. 2017/460) izpratnē.

4. Regulatīvā perioda un tarifu perioda ilgums ir trīs gāzes gadi, ja regulators līdz regulatīvā perioda vai tarifu perioda sākuma gada 15.janvārim nav pieņēmis lēmumu par citu regulatīvā perioda vai tarifu perioda ilgumu. Regulatīvais periods un tarifu periods sākas attiecīgā gada 1.oktobrī.

5. Atļautie ieņēmumi sedz kopējās jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas regulatīvajā periodā. Aprēķinot atļautos ieņēmumus, ņem vērā šīs metodikas 3.sadaļā noteikto.

6. Ja regulatīvajā periodā ir vairāki tarifu periodi, atļautie ieņēmumi regulatīvajā periodā nemainās, izņemot, ja mainās uz tarifu periodu attiecināmās dabasgāzes apgādes nodrošināšanas izmaksas, kas noteiktas saskaņā ar šīs metodikas 40.punktu.

7. Ja regulatīvajā periodā ir vairāki tarifu periodi, plānotie ieņēmumi tarifu periodā mainās atbilstoši 3.4.nodaļā noteiktajai ieņēmumu korekcijai un dabasgāzes apgādes nodrošināšanas izmaksām, kas attiecināmas uz tarifu periodu saskaņā ar šīs metodikas 40.punktu.

8. Sistēmas operators visas izmaksas uzrāda tūkstošos euro [tūkst. EUR] ar precizitāti līdz vienai zīmei aiz komata un ieejas vai izejas punktu jaudu kilovatstundās dienā [kWh/d], kas noapaļota līdz veselam skaitlim.

2. Pārvades sistēmas kopējā ieejas un izejas jauda

9. Pārvades sistēmas kopējās ieejas jaudas noteikšanā netiek ņemta vērā ieejas punktu jauda no citām pārvades sistēmām, kuras ietilpst vienotajā dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmā. Pārvades sistēmas kopējo ieejas jaudu nosaka, izmantojot šādu formulu:

10. Pārvades sistēmas kopējās izejas jaudas noteikšanā netiek ņemta vērā izejas punktu jauda uz citām pārvades sistēmām, kuras ietilpst vienotajā dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmā. Pārvades sistēmas kopējo izejas jaudu nosaka, izmantojot šādu formulu:

11. Sistēmas operators vienlaikus ar tarifu projektu iesniedz pamatojumu, ja prognozētā dienas vidējā ieejas vai izejas jauda tiek koriģēta.

3. Tarifu aprēķinā iekļaujamie plānotie ieņēmumi

12. Plānotie ieņēmumi tarifu periodā sedz tarifu aprēķinā iekļaujamās kopējās jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas. Plānotos ieņēmumus tarifu periodā nosaka, izmantojot šādu formulu:

13. Regulators, ņemot vērā salīdzināmus Eiropas Savienības un Latvijas enerģijas pārvades sistēmas operatoru efektivitātes rādītājus un citus pamatotus, objektīvus rādītājus, var noteikt izmaksu efektivitātes koeficientu regulatīvajam periodam. Nosakot izmaksu efektivitātes koeficientu, regulators ņem vērā sistēmas operatora pamatoto viedokli par izmaksu efektivitātes koeficienta apmēru un tā ietekmi uz pārvades sistēmas drošu darbību. Izmaksu efektivitātes koeficientu piemēro daļai no jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksām, lai noteiktu šo izmaksu lielumu, kāds sistēmas operatoram jāsasniedz līdz nākamā regulatīvā perioda sākumam un kāds tiks piemērots tarifu noteikšanā nākamajā regulatīvajā periodā. Jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksu lielumu, kas sistēmas operatoram jāsamazina, uzlabojot pamatlīdzekļu un citu resursu izmantošanas efektivitāti, kā arī saimnieciskās darbības efektivitāti, nosaka, izmantojot šādu formulu:

14. Ja regulatīvais periods ir garāks par gadu, uz katru tarifu periodu tiek attiecināts vienāds jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksu lielums, kāds sistēmas operatoram jāsamazina, uzlabojot pamatlīdzekļu un citu resursu izmantošanas efektivitāti, kā arī saimnieciskās darbības efektivitāti. Pēc sistēmas operatora pamatota lūguma regulators var atļaut piemērot citu principu jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksu lielumu attiecināšanai uz katru tarifu periodu regulatīvā perioda ietvaros.

15. Šīs metodikas 12. un 13.punktā noteiktajās formulās sistēmas operatoru savstarpējo kompensāciju ņem vērā, ja ir izveidota vienotā dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēma.

16. Sistēmas operatoru savstarpējās kompensācijas lielumu nosaka saskaņā ar vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru savstarpējās kompensācijas kārtību.

17. Sistēmas operators tarifu aprēķinā ietver un precīzi un nepārprotami norāda tikai izmaksas, kas saistītas ar jaudas rezervēšanas pakalpojuma sniegšanu.

18. Sistēmas operators lieto izmaksu attiecināšanas metodi, kuras pamatprincipus un ieviešanu saskaņo ar regulatoru.

19. Tarifu aprēķinā iekļaujamās jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas veido pārrobežu pārvades sistēmas un nacionālās pārvades sistēmas kapitāla izmaksas, ekspluatācijas izmaksas, nodokļi un ieņēmumu korekcija, kas attiecināma uz pārrobežu un nacionālo pārvades sistēmu, un izmaksas nosaka, izmantojot šādas formulas:

20. Sistēmas operators vienlaikus ar tarifu projektu iesniedz pamatojumu, ja tarifu aprēķinā iekļaujamās jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas netiek attiecinātas atbilstoši šīs metodikas 19.punktā noteiktajam.

3.1. Kapitāla izmaksas

21. Kapitāla izmaksu un to sastāvdaļu uzskaiti un aprēķināšanu veic saskaņā ar Regulatora noteikto kapitāla izmaksu uzskaites un aprēķināšanas metodiku.

22. Sistēmas operators veido tādu kapitāla izmaksu uzskaiti, kas dod precīzu un nepārprotamu priekšstatu par pārrobežu un nacionālās pārvades sistēmas kapitāla izmaksām. Sistēmas operators skaidrojumu par izmantoto kapitāla izmaksu attiecināšanas metodi iesniedz vienlaikus ar tarifu projektu.

3.1.1. Regulējamo aktīvu bāze

23. (Svītrots ar SPRK padomes 29.08.2022. lēmumu Nr. 1/14)

24. (Svītrots ar SPRK padomes 29.08.2022. lēmumu Nr. 1/14)

25. (Svītrots ar SPRK padomes 29.08.2022. lēmumu Nr. 1/14)

3.1.2. Kapitāla atdeve

26. (Svītrots ar SPRK padomes 29.08.2022. lēmumu Nr. 1/14)

27. (Svītrots ar SPRK padomes 29.08.2022. lēmumu Nr. 1/14)

3.1.3. Pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums

28. (Svītrots ar SPRK padomes 29.08.2022. lēmumu Nr. 1/14)

29. (Svītrots ar SPRK padomes 29.08.2022. lēmumu Nr. 1/14)

30. (Svītrots ar SPRK padomes 29.08.2022. lēmumu Nr. 1/14)

31. (Svītrots ar SPRK padomes 29.08.2022. lēmumu Nr. 1/14)

3.2. Nodokļi

32. Nekustamā īpašuma nodokli aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem tikai no regulējamo aktīvu bāzes sastāvā iekļautiem aktīviem.

3.3. Ekspluatācijas izmaksas

33. Pārrobežu pārvades sistēmas ekspluatācijas izmaksas nosaka, izmantojot šādu formulu:

34. Nacionālās pārvades sistēmas ekspluatācijas izmaksas aprēķina, izmantojot šādu formulu:

35. Pārrobežu un nacionālās pārvades sistēmas dabasgāzes pārvades zudumu un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas izmaksas ir saistītas ar attiecīgā laika periodā pārvades sistēmai pievadītās un no pārvades sistēmas aizvadītās dabasgāzes apjoma starpību, ko veido dabasgāzes zudumi un dabasgāzes patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām. Dabasgāzes zudumu un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas izmaksas nosaka, izmantojot šādu formulu:

36. Pārrobežu un nacionālās pārvades sistēmas personāla un sociālās izmaksas aprēķina saskaņā ar Darba likumu un sociālās apdrošināšanas jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

37. Pārrobežu un nacionālās pārvades sistēmas īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un veikto kārtējo ekspluatācijas remontu izmaksas un darbu, kuri nepieciešami sistēmas operatora grāmatvedības bilancē esošo un nomāto pārvades aktīvu un administrēšanas aktīvu pamatlīdzekļu (ēku, būvju, iekārtu u.c.) uzturēšanai darba kārtībā un saglabāšanai un kurus veic citi komersanti, izmaksas noraksta un iegrāmato pārskata periodā, kurā tās radušās. Šajā pozīcijā iekļauj krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas atbilstoši plānotajam krājumu aprites ciklam, piemērojot komersanta faktisko aizņēmumu likmi. Krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas tiek novērtētas, ņemot vērā nepārtrauktu un drošības prasībām atbilstošu jaudas rezervēšanas pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo krājumu apjomu. Ja faktiskā aizņēmuma likme, ko piemēro krājumu finansēšanas izmaksu novērtēšanai, pārsniedz pēdējo sešu mēnešu vidējo Latvijas Bankas publicēto nefinanšu sabiedrībām izsniegto īstermiņa kredītu (euro) mainīgo procentu likmi (jaunajiem darījumiem) atbilstoši krājumu apjomiem, krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas tiek novērtētas, piemērojot pēdējo sešu mēnešu vidējo Latvijas Bankas publicēto nefinanšu sabiedrībām izsniegto īstermiņa kredītu (euro) mainīgo procentu likmi (jaunajiem darījumiem) atbilstoši krājumu apjomiem. Šajā pozīcijā neuzskaita ar kapitalizētu remontu un jaunu pamatlīdzekļu izveidi saistītās izmaksas un to veikšanai uzturēto krājumu finansēšanas izmaksas.

38. Pārrobežu un nacionālās pārvades sistēmas pārējās saimnieciskās darbības izmaksas ir ar sistēmas operatora darbību saistītas izmaksas, kas nav iekļautas citās izmaksu pozīcijās.

39. Dabasgāzes apgādes nodrošināšanas izmaksas, kas saistītas ar Ministru kabineta noteikumos noteikto sistēmas operatora pienākumu nodrošināt enerģētiskās krīzes laikā nepieciešamo dabasgāzes izņemšanas jaudu no Inčukalna pazemes gāzes krātuves, tarifu projektā iekļauj atbilstoši faktiskajai, pamatotai vērtībai, paredzot to atgūšanu divos gāzes gados no dabasgāzes apgādes nodrošināšanas saistību izpildes izmaksu rašanās brīža.

3.4. Regulatīvais rēķins (ieņēmumu korekcija)

40. Sistēmas operators izveido regulatīvo rēķinu, kurā pēc gāzes gada beigām uzskaita starpību, kas veidojas starp plānotajiem ieņēmumiem un faktiskajiem ieņēmumiem gāzes gadā, nodalot ieņēmumus, kas attiecināmi uz pārrobežu un nacionālo pārvades sistēmu. Plānotos ieņēmumus gāzes gadā nosaka, ņemot vērā tarifu periodam prognozēto vidējo svērto pārvades sistēmas ieejas vai izejas jaudu un attiecīgos apstiprinātos ieejas vai izejas punktu jaudas produktu tarifus.

41. Sistēmas operators divu mēnešu laikā pēc gāzes gada beigām iesniedz regulatoram informāciju par regulatīvā rēķina atlikumu un tā pamatojumu.

42. Ja regulatīvā un tarifu perioda ilgums ir vienāds, šīs metodikas 19.punktā noteikto ieņēmumu korekciju, kas attiecināma uz pārrobežu vai nacionālo pārvades sistēmu, nosaka šādi:

42.1. ja regulatīvā rēķina atlikums ir negatīvs (faktiskie ieņēmumi ir mazāki par plānotajiem (atļautajiem) ieņēmumiem), ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar regulatīvā rēķina atlikumu, un tā palielina šīs metodikas 19.punktā noteiktās jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas nākamajam regulatīvajam periodam;

42.2. ja regulatīvā rēķina atlikums ir pozitīvs (faktiskie ieņēmumi ir lielāki par plānotajiem (atļautajiem) ieņēmumiem), ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar regulatīvā rēķina atlikumu, un tā samazina šīs metodikas 19.punktā noteiktās jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas nākamajam regulatīvajam periodam;

42.3. ja iepriekšējā regulatīvā perioda faktiskās pārvades sistēmas jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas pa izmaksu grupām ir mazākas par apstiprinātajām jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksām pa izmaksu grupām (turpmāk – izmaksu ietaupījums), sistēmas operators pamato faktisko izmaksu atšķirību pa izmaksu grupām. Ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar izmaksu ietaupījumu, un tā samazina nākamajā regulatīvajā periodā uz sistēmas lietotājiem attiecināmās plānotās jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas. Ja izmaksu ietaupījums veidojas darbības efektivitātes uzlabošanas rezultātā, ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar 50% no izmaksu ietaupījuma;

42.4. ja iepriekšējā regulatīvajā periodā ārējo normatīvo aktu izmaiņu vai ārkārtas situāciju novēršanas dēļ radušās neparedzētas izmaksas ir pamatotas un ciktāl tās nav atgūstamas citādi, ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar neparedzēto izmaksu faktisko apmēru, un tā palielina šīs metodikas 19.punktā noteiktās jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas nākamajam regulatīvajam periodam.

43. Ja regulatīvajā periodā ir vairāki tarifu periodi, šīs metodikas 19.punktā noteikto ieņēmumu korekciju, kas attiecināma uz pārrobežu vai nacionālo pārvades sistēmu, regulatīvajā periodā ietilpstošam tarifu periodam nosaka šādi:

43.1. ja regulatīvā rēķina atlikums ir negatīvs (faktiskie ieņēmumi ir mazāki par plānotajiem ieņēmumiem), ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar regulatīvā rēķina atlikumu, un tā palielina šīs metodikas 19.punktā noteiktās jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas nākamajam tarifu periodam;

43.2. ja regulatīvā rēķina atlikums ir pozitīvs (faktiskie ieņēmumi ir lielāki par plānotajiem ieņēmumiem), ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar regulatīvā rēķina atlikumu, un tā samazina šīs metodikas 19.punktā noteiktās jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas nākamajam tarifu periodam;

43.3. ja iepriekšējā tarifu periodā ārējo normatīvo aktu izmaiņu vai ārkārtas situāciju novēršanas dēļ radušās neparedzētas izmaksas ir pamatotas un ciktāl tās nav atgūstamas citādi, ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar neparedzēto izmaksu faktisko apmēru, un tā palielina šīs metodikas 19.punktā noteiktās jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas nākamajam tarifu periodam.

44. Ja regulatīvajā periodā ir vairāki tarifu periodi, šīs metodikas 19.punktā noteikto ieņēmumu korekciju, kas attiecināma uz pārrobežu vai nacionālo pārvades sistēmu, nākamajam regulatīvajam periodam nosaka šādi:

44.1. ja regulatīvā rēķina atlikums ir negatīvs (faktiskie ieņēmumi ir mazāki par plānotajiem ieņēmumiem), ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar regulatīvā rēķina atlikumu, un tā palielina šīs metodikas 19.punktā noteiktās jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas nākamajam regulatīvajam periodam;

44.2. ja regulatīvā rēķina atlikums ir pozitīvs (faktiskie ieņēmumi ir lielāki par plānotajiem ieņēmumiem), ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar regulatīvā rēķina atlikumu, un tā samazina šīs metodikas 19.punktā noteiktās jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas nākamajam regulatīvajam periodam;

44.3. ja iepriekšējā regulatīvā perioda faktiskās pārvades sistēmas jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas pa izmaksu grupām ir mazākas par apstiprinātajām jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksām pa izmaksu grupām (turpmāk – izmaksu ietaupījums), sistēmas operators pamato faktisko izmaksu atšķirību pa izmaksu grupām. Ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar izmaksu ietaupījumu, un tā samazina nākamajā regulatīvajā periodā uz sistēmas lietotājiem attiecināmās plānotās jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas. Ja izmaksu ietaupījums veidojas darbības efektivitātes uzlabošanas rezultātā, ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar 50% no izmaksu ietaupījuma;

44.4. ja iepriekšējā regulatīvajā periodā ārējo normatīvo aktu izmaiņu vai ārkārtas situāciju novēršanas dēļ radušās neparedzētas izmaksas ir pamatotas un ciktāl tās nav atgūstamas citādi, ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar neparedzēto izmaksu faktisko apmēru, un tā palielina šīs metodikas 19.punktā noteiktās jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas nākamajam regulatīvajam periodam.

45. Nosakot šīs metodikas 42.–44.punktā noteikto ieņēmumu korekciju, ņem vērā starpību starp plānoto un faktisko sistēmas operatoru savstarpējo kompensāciju.

4. Plānoto ieņēmumu attiecināšanas principi

46. Sistēmas operatora plānotos ieņēmumus tarifu periodā iedala pārrobežu pārvades sistēmas un nacionālās pārvades sistēmas ieņēmumos. Pārrobežu un nacionālās pārvades sistēmas ieņēmumus tarifu periodā izmanto attiecīgi pārrobežu pārvades sistēmas un nacionālās pārvades sistēmas izmaksu, kuras aprēķina saskaņā ar šīs metodikas 19.punktā noteiktajām formulām, segšanai, ņemot vērā jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksu lielumu, kas sistēmas operatoram jāsamazina, uzlabojot pamatlīdzekļu un citu resursu izmantošanas efektivitāti, kā arī saimnieciskās darbības efektivitāti, un sistēmas operatoru savstarpējo kompensāciju. Jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksu lielumu, kas sistēmas operatoram jāsamazina, uzlabojot pamatlīdzekļu un citu resursu izmantošanas efektivitāti, kā arī saimnieciskās darbības efektivitāti, un sistēmas operatoru savstarpējo kompensāciju attiecina uz pārrobežu pārvades sistēmas un nacionālās pārvades sistēmas izmaksām atbilstoši izmaksu attiecināšanas metodei.

47. Sistēmas operators, aprēķinot plānotos ieņēmumus tarifu periodā, kas atgūstami no ieejas punktu no citām pārvades ieejas-izejas sistēmām un no izejas punktu uz citām pārvades ieejas-izejas sistēmām jaudas rezervēšanas, ieņēmumiem par ieejas punktu jaudas rezervēšanu piemēro plānoto ieņēmumu tarifu periodā sadalījuma koeficientu 0,50 un ieņēmumiem par izejas punktu jaudas rezervēšanu – plānoto ieņēmumu tarifu periodā sadalījuma koeficientu 0,50. Sistēmas operators vienlaikus ar tarifu projektu iesniedz pamatojumu, ja plānoto ieņēmumu sadalījuma koeficienti tiek koriģēti.