Ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu komerciālās aprites kārtība
Ministru kabineta noteikumi Nr. 536Rīgā 2019. gada 19. novembrī (prot. Nr. 54 28. §)
Izdoti saskaņā ar Ieroču aprites likuma81. panta pirmo daļu, 82. pantu un 88. panta ceturto daļu
1. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā ieroču komersanti izgatavo, iegādājas, reģistrē, pieņem glabāšanā, glabā, pārvadā, pārsūta, eksponē izstādēs un realizē ieročus, munīciju, to sastāvdaļas un speciālos līdzekļus;
1.2. kārtību, kādā ieroču komersanti remontē un dezaktivē ieročus un pārveido šaujamieročus par salūtieročiem (akustiskajiem ieročiem);
1.3. šaujamieroču remonta veidus, kuru dēļ mainās pēdas uz izšautajām lodēm un čaulām.
2. Komersants nodrošina, ka piekļuve ieročiem, munīcijai un speciālajiem līdzekļiem, šaujamieroču sastāvdaļām un šaujamieroču munīcijas sastāvdaļām ir tikai komercsabiedrības pārvaldes institūciju amatpersonām (personālsabiedrības biedriem, kas ir tiesīgi to pārstāvēt, un kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļiem) (turpmāk – komersanta amatpersonas) un komersanta dalībniekiem (izņemot akcionārus un personālsabiedrības biedrus) un ka darbu ar šiem priekšmetiem veic tikai tie darbinieki, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem ir pieejami ieroči, munīcija, to sastāvdaļas vai speciālie līdzekļi (turpmāk – darbinieki) un par kuriem ir saņemts Valsts policijas atzinums, ka uz viņiem neattiecas Ieroču aprites likumā noteiktie ierobežojumi.
3. Ja komersanta darbība ir apturēta vai izbeigta, komersants:
3.1. nodrošina atlikušās preces saglabāšanu;
3.2. triju darbdienu laikā rakstiski informē par darbības apturēšanu vai izbeigšanu Valsts policijas struktūrvienību, kuras darbības teritorijā atrodas komercdarbības vieta;
3.3. triju darbdienu laikā pēc darbības izbeigšanas nodod aprites dokumentus Valsts policijas struktūrvienībai, kuras darbības teritorijā atrodas komercdarbības vieta.
2. Ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu iegāde, reģistrācija, glabāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana, ievešana no trešās valsts, izvešana uz trešo valsti, eksponēšana izstādēs un realizācija
2.1. Ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu iegāde un reģistrācija
4. Komersants, kas saņēmis licenci ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu realizācijai, iegādājas ieročus, to munīciju, šaujamieroču maināmās būtiskās sastāvdaļas un speciālos līdzekļus tālākai realizācijai no:
4.1. komersantiem, kuriem izsniegta licence, kas dod tiesības realizēt attiecīgos ieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju vai speciālos līdzekļus;
4.2. ārvalstu ieroču izgatavotājiem un tirdzniecības komersantiem, kuriem ir tiesības realizēt attiecīgos ieročus, šaujamieroču maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju vai speciālos līdzekļus;
4.3. juridiskajām un fiziskajām personām, kurām Valsts policijas struktūrvienība izsniegusi ieroča realizēšanas atļauju;
4.4. valsts un pašvaldību institūcijām, kurām tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot šaujamieročus piešķirtas saskaņā ar likumu.
5. Lai veiktu licencē norādīto komercdarbību, komersants:
5.1. iegādājoties šaujamieročus, to būtiskās sastāvdaļas, munīciju, to sastāvdaļas vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus no ārvalsts ieroču izgatavotāja vai tirdzniecības komersanta, vai komersanta, kuram izsniegta licence, kas dod tiesības realizēt attiecīgos ieročus, to būtiskās sastāvdaļas vai munīciju, noformē attaisnojuma dokumentu, kurā papildus norāda ieroča vai būtiskās sastāvdaļas kategoriju, veidu, kalibru un marķējumu, kā arī munīcijas daudzumu un kalibru;
5.2. iegādājoties šaujamieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus no fiziskās personas, ieroča realizēšanas atļaujā (divās daļās) ieraksta pieprasītās ziņas un apstiprina atļauju ar komersanta zīmogu (atļaujas pirmā daļa paliek komersantam, bet otro izsniedz fiziskajai personai);
5.3. iegādājoties šaujamieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus no juridiskās personas, ieroča realizēšanas atļaujā ieraksta pieprasītās ziņas (atļauja paliek komersantam);
5.4. ievedot no trešās valsts ieročus, munīciju, to sastāvdaļas vai speciālos līdzekļus, kas minēti stratēģiskas nozīmes preču sarakstos, papildus šo noteikumu 5.1. apakšpunktā minētajam saņem stratēģiskas nozīmes preču apriti regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos dokumentus;
5.5. saņemot realizācijai šaujamieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus no Valsts policijas struktūrvienības, kura tos izņēmusi normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, Valsts policijas struktūrvienības pavaddokumenta (divos eksemplāros) otrajā eksemplārā izdara ierakstu par to saņemšanu (pavaddokumenta pirmais eksemplārs paliek komersantam);
5.6. iegādājoties vai saņemot ieroci, šaujamieroča maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju vai speciālos līdzekļus realizācijai no valsts un pašvaldību institūcijām, kurām tiesības iegādāties, glabāt un izmantot savā darbībā šaujamieročus piešķirtas saskaņā ar likumu, attiecīgās institūcijas pavaddokumenta (divos eksemplāros) otrajā eksemplārā izdara ierakstu par to iegādi un saņemšanu (pavaddokumenta pirmais eksemplārs paliek komersantam);
5.7. iegādājoties gāzes ieročus, signālieročus, mazas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju, aukstos ieročus un speciālos līdzekļus, noformē attaisnojuma dokumentu;
5.8. glabā šo noteikumu 5.1., 5.2., 5.3., 5.4., 5.5., 5.6. un 5.7. apakšpunktā minēto aprites dokumentu licencē norādītajā komercdarbības veikšanas vietā, kurā tiek glabātas attiecīgās preces;
5.9. pirms ieroču, to maināmo būtisko sastāvdaļu, munīcijas vai speciālo līdzekļu iegādāšanās vai saņemšanas komercdarbības veikšanai pārliecinās, ka tos varēs uzglabāt komersanta telpās, nepārkāpjot normatīvo aktu prasības;
5.10. ieroču reģistrā reģistrē ziņas, kas noteiktas normatīvajos aktos par ieroču, šaujamieroču būtisko sastāvdaļu un munīcijas uzskaiti.
6. Ja valsts vai pašvaldības institūcija, kurai saskaņā ar Ieroču aprites likumu ir tiesības iegādāties noteikta veida un kategorijas ieročus, munīciju un speciālos līdzekļus, izdara pasūtījumu, komersants iegādājas tikai tāda veida un kategorijas ieročus, munīciju, to sastāvdaļas un speciālos līdzekļus un tādā daudzumā, kādu norādījis preces pasūtītājs.
2.2. Šaujamieroču, to munīcijas un maināmo būtisko sastāvdaļu un lielas enerģijas pneimatisko ieroču glabāšana
7. Komersants, kas saņēmis licenci šaujamieroču, munīcijas un to sastāvdaļu (ieskaitot šaujampulveri) un lielas enerģijas pneimatisko ieroču un to sastāvdaļu realizēšanai, minētās preces glabā un realizē nekustamā īpašuma telpās (turpmāk – veikals), kura adrese ir norādīta licencē.
8. Veikalam, kurā paredzēts realizēt šo noteikumu 7. punktā minētās preces, ir tirdzniecības zāle un glabātava.
9. Veikala tirdzniecības zāle atbilst šādiem nosacījumiem:
9.1. tirdzniecības zāle atbilst ugunsdrošības prasībām un ir aprīkota ar ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu un apsardzes signalizācijas sistēmu, un tās ir savienotas ar apsardzes komersanta apsardzes vadības centru. Komersanta darbinieka darba vietā vai pie darbinieka atrodas trauksmes signalizācijas poga, kas savienota ar apsardzes komersanta apsardzes vadības centru;
9.2. tirdzniecības zāle ir aprīkota ar dubultdurvīm un pret uzlaušanu drošām slēdzenēm, logi ir pārklāti ar īpašu triecienizturīgu plēvi. Logi un durvis ir aprīkoti ar apsardzes signalizācijas iekārtu, kura reaģē uz atvēršanu;
9.3. tirdzniecības zālē ir ierīkoti stendi (plaukti vai letes), kuros komersantam veikala darba laikā atļauts izvietot pa vienam katras markas un modeļa ierocim, tā maināmās būtiskās sastāvdaļas, kā arī auksto ieroču, speciālo līdzekļu un munīcijas paraugus;
9.4. stends (plaukts) atrodas aiz pārdevēja darba vietas, kas norobežota no pircējiem. Plauktā izvietotie ieroči ir pieslēgti pie plaukta vai noslēgti aiz stikla, kas pārklāts ar īpašu triecienizturīgu plēvi vai citādi nodrošināts pret izsišanu, novēršot ieroču nokļūšanu nepiederošas personas rokās;
9.5. lete ir ierīkota tā, lai norobežotu pircējus no pārdevēja darba vietas. Letes virsma ir nostiprināta pie stenda. Letes izturība ir ekvivalenta vismaz 30 mm biezai koka virsmai. Letē nostiprinātais stikls ir vismaz 10 mm biezs un pārklāts ar īpašu triecienizturīgu plēvi vai citādi nodrošināts pret izsišanu, novēršot ieroču nokļūšanu nepiederošas personas rokās. Letes virsmu ar stiklu sadala tā, lai viena stikla izmērs nepārsniegtu 1000 x 1000 mm. Stiklu nostiprina letes virsmā, lai letes virsma vismaz 10 mm platumā pārklāj stikla malas pa visu tā perimetru. Zem letes stiklotās daļas ierīkotās atvilktnes vai plauktus, kuri paredzēti ieroču izvietošanai, noslēdz ar atslēgām.
10. Glabātava atbilst šādiem nosacījumiem:
10.1. glabātava ir vienā ēkā ar veikala tirdzniecības zāli, bez logiem, izolēta no citām telpām un veikala tirdzniecības zāles;
10.2. glabātavas telpas ārsienu izturība ir ekvivalenta tādu ķieģeļu ārsienu izturībai, kuru biezums ir vismaz 510 mm, griestu izturība ir ekvivalenta saliekamu dzelzsbetona pārsegumu izturībai, grīdas izturība ir ekvivalenta tādu betona grīdu izturībai, kuru biezums ir vismaz 200 mm, to iekšējo sienu izturība, kuras glabātavu atdala no pārējām telpām, ir ekvivalenta tādu ķieģeļu sienu izturībai, kuru biezums ir vismaz 380 mm, vai arī glabātava no veikala tirdzniecības zāles un citām telpām ir atdalīta atbilstoši ugunsdrošības prasībām, kas piemērojamas U1a ugunsnoturības pakāpes būvēm;
10.3. ja kāda no glabātavas būvkonstrukcijām (siena, griesti, grīda) neatbilst šo noteikumu 10.2. apakšpunktā minētajām prasībām, to no telpas iekšpuses visā platībā nostiprina ar metinātu tērauda režģi;
10.4. glabātavu aprīko ar dubultdurvīm un pret uzlaušanu drošām slēdzenēm. Ārdurvis izgatavo no metāla karkasa ar nosedzošām metāla loksnēm, kuru biezums ir vismaz 2,5 mm. Kopējais durvju biezums ir vismaz 40 mm. Ārdurvīs iemontē vismaz divas iekšējās slēdzenes, tai skaitā vienu ar zirnekļveida aizbīdņiem. Iekšdurvis izgatavo no tērauda režģiem. Iekšdurvis slēdz ar vismaz vienu iekšējo slēdzeni;
10.5. durvju un nekapitālo būvkonstrukciju nostiprināšanas režģi izgatavo no tērauda stieņiem (diametrs 16 mm). Stieņus sametina katrā krustpunktā, izveidojot kvadrātligzdas, kas nav lielākas par 150 x 150 mm. Režģa durvju rāmjus izgatavo no 45 x 45 mm leņķdzelzs, un to biezums ir vismaz 5 mm. Durvju blokus un nekapitālo sienu papildu nostiprinājuma režģus iestiprina ar stieņiem (12–16 mm diametrā), kuri ik pēc 700 mm iedzīti sienā 80 līdz 100 mm dziļi. Pie tiem piemetina durvju bloku konstrukciju un režģus (katru vismaz astoņās vietās);
10.6. ja ventilācijas lūkas diametrs ir lielāks par 100 mm un inženiertehniskās spraugas ir lielākas par 200 mm, ierīko tērauda režģi ar kvadrātligzdu, kuras lielums nepārsniedz 100 x 100 mm;
10.7. glabātava ir aprīkota ar ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu un apsardzes signalizācijas sistēmu, un tās ir savienotas ar apsardzes komersanta apsardzes vadības centru, izmantojot divus trauksmes signāla pārraides kanālus – radiokanālu un telefonkanālu;
10.8. apsardzes tehniskajā sistēmā izmanto vismaz divu tipu signalizatorus ar atšķirīgiem darbības principiem:
10.8.1. kontaktsignalizatorus (reaģē uz atvēršanu), ar kuriem aprīko logus, durvis, ieroču un munīcijas seifus un metāla skapjus;
10.8.2. vibrācijas signalizatorus (reaģē uz uzlaušanu), ar kuriem aprīko nekapitālās telpu konstrukcijas;
10.8.3. infrasarkanās gaismas un mikroviļņu signalizatorus kustības kontrolei telpā;
10.9. signalizācijas tehnisko sistēmu nodrošina ar elektriskās barošanas rezerves avotiem, izmantojot akumulatoru baterijas. Signalizācijas iekārtu elektriskajai barošanai izmanto avārijas vai dežūrapgaismojuma atsevišķās grupas. To pievadus ārpus veikala telpām līdz elektrības sadales skapim aizsargā kabeļu aizsegi vai montētas metāla caurules.
11. Ieročus un munīciju, kā arī speciālos līdzekļus, kuri iegādāti pēc valsts vai pašvaldības institūciju pasūtījuma un nav klasificēti medību, sporta vai pašaizsardzības lietojuma veidam, ir aizliegts izvietot tirdzniecības zālē.
12. Šaujamieročus, munīciju, to sastāvdaļas un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus glabā glabātavā. Tirdzniecības laikā vismaz vienas no glabātavas dubultdurvīm ir aizslēgtas.
13. Glabātavā šaujamieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus glabā izlādētus noslēgtos seifos vai metāla skapjos, kuru sienu biezums ir vismaz 2,5 mm. Garstobra šaujamieročus un garstobra lielas enerģijas pneimatiskos ieročus glabā rūpnieciskā iepakojumā, nodrošinot, lai tie nenokļūst nepiederošas personas rokās. Glabātava var būt speciāli projektēta tā, lai tirdzniecības zālē esošos stendus varētu pārvietot uz glabātavu.
14. Pēc veikala darba laika beigām komersanta darbinieks šaujamieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus izņem no tirdzniecības zāles un novieto ieroču glabātavā, kā arī nodrošina, ka visas seifu, metāla skapju, glabātavas un tirdzniecības zāles durvis ir aizslēgtas un ir pieslēgta apsardzes tehniskā sistēma.
15. Tirdzniecības zālē atsevišķi no ieroču un munīcijas tirdzniecības stenda var tirgot arī medību un makšķerēšanas piederumus un citu veidu rūpniecības preces (izņemot oksidējošas, īpaši viegli un viegli uzliesmojošas vielas un materiālus).
16. Glabātavā atsevišķi no ieročiem, munīcijas, to sastāvdaļām un speciālajiem līdzekļiem var glabāt arī citu veidu rūpniecības preces (izņemot oksidējošas, īpaši viegli un viegli uzliesmojošas vielas un materiālus).
17. Glabātavā esošā šaujampulvera masa nepārsniedz 30 kilogramus. Šaujampulveri glabā rūpnieciskā iepakojumā un izvieto plauktos tā, lai samazinātu sprādzienbīstamības iespēju, nodrošinot, ka tas nenokļūst nepiederošas personas rokās. Šaujampulvera rūpnieciskos iesaiņojumus, bet kopā ne vairāk kā trīs kilogramus šaujampulvera var izvietot veikala tirdzniecības zālē, ievērojot šo noteikumu 9. punktā minētos nosacījumus.
18. Komersants glabātavā var glabāt vairāk nekā 30 kilogramu šaujampulvera, ja glabātava atbilst šādiem papildu nosacījumiem:
18.1. glabātava ir sausa un labi vēdināma, tās grīdas un sienas ir gludas un piemērotas mitrai uzkopšanai;
18.2. glabātavas grīdas segums ir dzirksteļdrošs, un glabātavai ir zibens aizsardzība;
18.3. glabātava atrodas drošā attālumā no dzīvojamām mājām, publiskām ēkām un būvēm, ugunsbīstamiem un sprādzienbīstamiem objektiem, kā arī mežiem (turpmāk – aizsargājamie objekti) un valsts galvenajiem autoceļiem.
19. Drošo attālumu līdz aizsargājamiem objektiem un valsts galvenajiem autoceļiem aprēķina, izmantojot šādu formulu, bet drošais attālums nedrīkst būt mazāks par 40 metriem:
R – drošais attālums līdz aizsargājamiem objektiem un valsts galvenajiem autoceļiem (nedrīkst būt mazāks par 40 metriem);
Q – glabātavā esošais šaujampulvera daudzums (kg).
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.