Zaudējis spēku - Saistošie noteikumi par sociālo un cita sociālā atbalsta pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību Jēkabpils pilsētā

Jēkabpils pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.31Jēkabpilī 2019.gada 7.novembrī

APSTIPRINĀTIar Jēkabpils pilsētas domes07.11.2019. lēmumu Nr.519 (prot. Nr.27, 7.§)Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3.panta trešo daļu,likuma "Par pašvaldībām" 43.panta trešo daļu, Ministru kabineta 2003.gada 27.maijanoteikumu Nr.275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumusamaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta" 6.punktu,Ministru kabineta 2007. gada 4. decembra noteikumu Nr. 829 "Noteikumi par dienas centru,grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanas un uzturēšanas izdevumu līdzfinansēšanu" 26. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka Jēkabpils pilsētas pašvaldības nodrošināto sociālo un cita sociālā atbalsta pakalpojumu veidus, saņemšanas un samaksas kārtību.

2. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

2.1. Apgādnieks – persona, kurai saskaņā ar likumu vai tiesas nolēmumu ir pienākums rūpēties par savu laulāto bērnu vai vecākiem;

2.2. Atbalsta (pašpalīdzības) grupa – cilvēku kopa, ko vieno līdzīga situācija vai dzīves apstākļi, kura, darbojoties kopā, pārvar grūtības, iegūst zināšanas, sociālās prasmes un atbalstu;

2.3. Atbalsta sistēma – savstarpēji saistīto cilvēku grupu, resursu un institūciju kopa, kas nodrošina indivīdam emocionālu un materiālu atbalstu, kā arī atbalstu krīzes situācijās un kas var veidoties kā dabiskie palīdzības tīklojumi (piem., ģimene, draugi, kaimiņi u.tml.), vai arī tā var būt profesionāli plānota un organizēta (piem., aprūpes centri, atbalsta grupas, pašpalīdzības grupas, sabiedriskās organizācijas u.tml.);

2.4. (svītrots ar Jēkabpils pilsētas domes 29.04.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 9);

2.5. Katastrofa – notikums, kas nodarījis kaitējumu vai radījis apdraudējumu cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus (plūdi, vētra, ugunsgrēks, radioaktīvo vai bioloģisko vielu noplūdes, u.c.);

2.6. Sociālās vajadzības – sociālo prasību kopums, kas nepieciešams indivīda, ģimenes, sociālās grupas, visas sabiedrības funkcionēšanas nodrošināšanai;

2.7. Vientuļa persona – atsevišķi dzīvojoša persona, kurai nav laulātā, bērnu, mazbērnu.

3. Sociālo un citu sociālā atbalsta pakalpojumu sniegšanas mērķis ir uzlabot personas, ģimenes, personu grupas un sabiedrības dzīves kvalitāti un uzlabot personu spējas sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā.

4. Tiesības saņemt sociālos un cita sociālā atbalsta pakalpojumus ir personai, kura deklarējusi savu dzīvesvietu Jēkabpils pilsētā. Personai, kura nav deklarējusi savu dzīvesvietu Jēkabpils pilsētā, ir tiesības saņemt naktspatversmes un krīzes centra pakalpojumus.

II. Sociālo un cita sociālā atbalsta pakalpojumu veidi

5. Sociālo pakalpojumu veidi:

5.1. aprūpes mājās pakalpojums;

5.1.1 drošības pogas pakalpojums;

5.2. krīzes centra pakalpojums;

5.3. dienas aprūpes centra pakalpojums;

5.4. naktspatversmes pakalpojums;

5.5. dienas centra pakalpojums;

5.6. īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā pilngadīgām personām;

5.7. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā pilngadīgām personām;

5.8. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā bērniem;

5.9. sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām;

5.10. grupu mājas pakalpojums.

6. Cita sociālā atbalsta pakalpojumu veidi:

6.1. ģimenes asistenta pakalpojums;

6.2. sociālā darba pakalpojums;

6.3. sociālās rehabilitācijas pakalpojums atkarīgām un līdzatkarīgām personām;

6.4. psihologa pakalpojums;

6.5. atbalsta grupu pakalpojums;

6.6. (svītrots ar Jēkabpils pilsētas domes 24.09.2020. saistošajiem noteikumiem Nr. 16);

6.7. transporta pakalpojums;

6.8. mobilā kāpurķēžu pacēlāja pakalpojums;

6.9. pirts pakalpojums.

III. Aprūpes mājās pakalpojums

7. Aprūpes mājās pakalpojums nodrošina personas pamatvajadzību apmierināšanu, palīdzību mājas darbu veikšanā un personiskajā aprūpē.

8. Tiesības saņemt aprūpes mājās pakalpojumu ir pilngadīgai personai, kurai objektīvu apstākļu dēļ ir grūtības veikt ikdienas mājas darbus un savu personisko aprūpi un kurai nav apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj sniegt personai nepieciešamo aprūpi un uzraudzību.

9. Lai saņemtu aprūpes mājās pakalpojumu, persona vai viņas likumiskais pārstāvis vēršas Jēkabpils Sociālajā dienestā (turpmāk – Dienests), iesniedzot Ministru kabineta noteikumos par sociālo pakalpojumu saņemšanu noteiktos dokumentus.

10. Dienests mēneša laikā no šo noteikumu 9. punktā minēto dokumentu saņemšanas veic Ministru kabineta noteikumos par sociālo pakalpojumu saņemšanu noteiktās darbības.

11. Lai novērtētu personas un tās mājsaimniecības locekļu, kā arī apgādnieku (ja pienākums maksāt par pakalpojumi ir arī apgādniekiem) ienākumus, Dienests sadarbībā ar personu un apgādnieku ik pēc trīs mēnešiem elektroniski sagatavo pašvaldības informācijas sistēmā normatīvajā aktā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteiktās iztikas līdzekļu deklarācijas (turpmāk – deklarācija) daļu par ienākumiem, kurā norādāmas ziņas par visu personas un apgādnieku mājsaimniecības locekļu ienākumiem pēdējo trīs kalendāra mēnešu laikā pirms personas iesnieguma par aprūpes mājās pakalpojuma piešķiršanu saņemšanas. Kopā ar deklarāciju persona un apgādnieks iesniedz ienākumus apliecinošus dokumentus par visiem mājsaimniecības locekļiem.

12. Pirmreizējā deklarācija iesniedzama 10 dienu laikā pēc Dienesta pieprasījuma saņemšanas, ik ceturkšņa deklarācija iesniedzama līdz katra nākamā ceturkšņa pirmā mēneša 20.datumam.

13. Ja apgādnieks vēršas Dienestā ar iesniegumu, piekrītot apmaksāt starpību starp aprūpes mājās pakalpojuma maksu un aprūpējamās personas veiktajām iemaksām pilnā apmērā, apgādniekam ir tiesības nedeklarēt savas mājsaimniecības ienākumus.

14. Atkarībā no personas pašaprūpes spējām, aprūpes mājās pakalpojuma apjoms tiek iedalīts četros aprūpes līmeņos:

14.1. pirmais aprūpes līmenis līdz 4 stundām nedēļā;

14.2. otrais aprūpes līmenis no 5 līdz 6 stundām nedēļā;

14.3. trešais aprūpes līmenis no 7 līdz 8 stundām nedēļā;

14.4. ceturtais aprūpes līmenis no 9 līdz 15 stundām nedēļā.

15. Nodrošinot pirmā līmeņa aprūpi, atbilstoši personas vajadzībām, tiek sniegti šādi pakalpojumi:

15.1. ārstniecības personas izsaukšana;

15.2. pārtikas produktu, medikamentu un citu sīkpreču piegāde (kopējais svars līdz 5 kg);

15.3. dzīvojamo (dzīvojamā istaba, guļamistaba) un palīgtelpu (gaitenis, virtuve, sanitārtehniskās telpas) mitrā uzkopšana 1 reizi nedēļā kopplatībā līdz 40 m2;

15.4. logu siltināšana (aizlīmēšana) un mazgāšana 1 reizi gadā (tikai vientuļām personām);

15.5. aprūpējamās personas veļas mazgāšana automātiskajā veļas mazgājamajā mašīnā vai veļas nodošana un saņemšana no veļas mazgātavas;

15.6. palīdzība īres vai apsaimniekošanas maksas un ar dzīvojamās platības lietošanu saistīto komunālo maksājumu veikšanā;

15.7. palīdzība dokumentu noformēšanā sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanai;

15.8. aprūpējamās personas apmeklēšana Jēkabpils pilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajās stacionārajās ārstniecības iestādēs 1 reizi nedēļā;

15.9. sadzīves atkritumu iznešana.

16. Nodrošinot otrā līmeņa aprūpi, atbilstoši personas vajadzībām, tiek sniegti pirmā līmeņa aprūpes pakalpojumi un šādi pakalpojumi:

16.1. kurināmā ienešana;

16.2. ūdens ienešana un izlietotā (netīrā) ūdens iznešana;

16.3. palīdzība aprūpējamās personas personiskās higiēnas nodrošināšanā (mazgāšanās, ķemmēšanās, nagu griešana, skūšanās);

16.4. palīdzība ēdiena gatavošanā.

17. Nodrošinot trešā līmeņa aprūpi, atbilstoši personas vajadzībām, tiek sniegti pirmā un otrā līmeņa aprūpes pakalpojumi un šādi pakalpojumi:

17.1. krāsns, plīts kurināšana;

17.2. ēdiena gatavošana aprūpējamajai personai;

17.3. trauku mazgāšana;

17.4. palīdzība gultas klāšanā;

17.5. aprūpējamās personas pavadīšana uz ārstniecības iestādi Jēkabpils pilsētas pašvaldības administratīvās teritorijas robežās un no tās (tikai vientuļām personām).

18. Nodrošinot ceturtā līmeņa aprūpi, atbilstoši personas vajadzībām, tiek sniegti pirmā, otrā un trešā līmeņa aprūpes pakalpojumi un šādi pakalpojumi:

18.1. palīdzība iekļūšanā gultā un izkļūšanā no tās, pozicionēšana un pārvietošanās;

18.2. palīdzība tualetes apmeklēšanā, mutes dobuma higiēnas nodrošināšanā un protēžu kopšana, palīdzība apģērbties un noģērbties;

18.3. veļas un inkontinences līdzekļu nomaiņa;

18.4. barošana.

19. Ja aprūpes mājās pakalpojums piešķirts vairākiem mājsaimniecības locekļiem, aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanas ilgums stundās mājsaimniecībai netiek summēts un atbilst augstākajam aprūpes līmenim, kas noteikts kādam no mājsaimniecības locekļiem.

20. Aprūpes mājās pakalpojumu nepiešķir, ja:

20.1. personai ir smagi garīga rakstura traucējumi;

20.2. persona noslēgusi Uztura līgumu, ar kuru uztura devējam pielīgts uztura ņēmēja kopšanas pienākums;

20.3. persona ar funkcionāliem traucējumiem, kurai noteikts trešais vai ceturtais aprūpes mājās līmenis un kura vienlaicīgi atbilst šādiem kritērijiem:

20.3.1. personas speciālām vajadzībām atbilstošu sociālās aprūpes apjomu (regulārs atbalsts vai diennakts aprūpe un uzraudzība) nav iespējams pilnā apmērā nodrošināt ar aprūpes mājās pakalpojumu;

20.3.2. personai ārpus šo noteikumu 31.punktā noteiktā aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanas laika nav iespējas savai aprūpei un uzraudzībai piesaistīt privātos resursus (ģimenes locekļi, kaimiņi, u.c.).

21. Aprūpes mājās pakalpojumu nesniedz, ja aprūpējamā persona pakalpojuma saņemšanas laikā ir alkohola, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai liek šķēršļus pakalpojuma sniegšanai (piemēram, bez objektīva iemesla neielaiž dzīvesvietā aprūpētāju).

22. Aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu pārtrauc uz laiku, kas nav īsāks par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām uz personas iesnieguma pamata, kurā norādīts pārtraukšanas iemesls un laika periods. Lēmumu par aprūpes mājās pakalpojuma pārtraukšanu Dienests pieņem 10 darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.

23. Lēmumu par aprūpes mājās pakalpojuma izbeigšanu Dienests pieņem 10 darbdienu laikā no personas iesnieguma saņemšanas dienas vai iestājoties kādam no šādiem apstākļiem:

23.1. persona ir atguvusi sociālās funkcionēšanas vai pašaprūpes spējas un aprūpes mājās pakalpojums vairs nav nepieciešams;

23.2. personai piešķirti īslaicīgas vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā;

23.3. persona pakalpojuma saņemšanas laikā noslēgusi Uztura līgumu, ar kuru uztura devējam pielīgts uztura ņēmēja kopšanas pienākums;

23.4. persona mainījusi dzīvesvietu, pārceļoties uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju.

24. Aprūpes mājās pakalpojums tiek sniegts par maksu, kuru nosaka procentuāli attiecībā pret valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, to noapaļojot līdz pilniem euro, ņemot vērā nākamo zīmi aiz komata. Ja nākamā zīme ir no 0 līdz 4, tad atstājamās zīmes vērtība nemainās. Ja nākamā zīme aiz komata ir no 5 līdz 9, tad pēdējā atstājamā zīme tiek noapaļota par vienu vienību uz augšu.

25. Aprūpes mājās pakalpojuma maksas procentuālais apmērs:

25.1. pirmais aprūpes līmenis – 5 %;

25.2. otrais aprūpes līmenis – 7 %;

25.3. trešais aprūpes līmenis – 9 %;

25.4. ceturtais aprūpes līmenis – 11 %.

26. Aprūpes mājās pakalpojuma maksu nosaka par kalendāro mēnesi. Ja aprūpējamā persona aprūpes mājās pakalpojumu saņēma nepilnu mēnesi, maksa nosakāma proporcionāli dienu skaitam.

27. Samaksa par aprūpes mājās pakalpojumu tiek veikta Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Ministru kabineta noteikumos par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksu noteiktajā kārtībā, izņemot šo noteikumu 13.punktā noteikto gadījumu.

28. Aprūpes mājās pakalpojumu bez maksas ir tiesības saņemt:

28.1. trūcīgai personai;

28.2. vientuļai personai, kura ir vecāka par 80 gadiem.

29. Apgādniekam ir pienākums:

29.1. sadarboties ar Dienestu personai nepieciešamā aprūpes mājās pakalpojuma piešķiršanas un nodrošināšanas procesā;

29.2. noslēgt ar Dienestu līgumu par aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu aprūpējamajai personai vai, mainoties maksai – Vienošanos, ja apgādniekam atbilstoši normatīvajiem aktiem ir pienākums maksāt par pakalpojumu.

30. Aprūpes mājās pakalpojumu sniedz Dienesta Aprūpes mājās biroja aprūpētāji. Nepieciešamības gadījumā aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanai Dienests var piesaistīt sociālo pakalpojumu sniedzēju, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrējies sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un kura pamatdarbība vai attiecīgās struktūrvienības pamatdarbība ir aprūpes mājās pakalpojuma sniegšana un ar kuru Jēkabpils pilsētas pašvaldība vai Dienests noslēdzis attiecīgu līgumu par aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu.

31. Aprūpes mājās pakalpojums tiek sniegts darba dienās, ievērojot Darba likumā noteikto normālo darba laiku.

32. Aprūpes mājās pakalpojumu persona var izvēlēties saņemt šo noteikumu 30.punktā noteiktajā veidā vai, ja personas mājsaimniecības rīcībā esošie līdzekļi vidēji katram mājsaimniecības loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz Latvijas Republikā noteiktās minimālās darba algas apmēru, – materiālā atbalsta veidā, kas paredzēts samaksai par aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu personas izvēlētam sociālo pakalpojumu sniedzējam, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrējies sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un kura pamatdarbība vai attiecīgās struktūrvienības pamatdarbība ir aprūpes mājās pakalpojuma sniegšana.

33. Ja persona aprūpes mājās pakalpojumu saņem materiālā atbalsta veidā, materiālā atbalsta maksimālais apmērs ir 50 euro mēnesī, nepārsniedzot personas katra mēneša faktiskos izdevumus par aprūpes mājās pakalpojumu.

34. Lai saņemtu aprūpes mājās pakalpojumu materiālā atbalsta veidā, persona vai viņas likumiskais pārstāvis vēršas Dienestā, iesniedzot iesniegumu, līguma kopiju par aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu, kas noslēgts starp personu un šo noteikumu 32.punktā minēto sociālo pakalpojumu sniedzēju, ienākumus apliecinošus dokumentus par visiem personas mājsaimniecības locekļiem un aprūpes mājās pakalpojuma izdevumus apliecinošus dokumentus par iepriekšējiem trīs kalendāra mēnešiem. Materiālo atbalstu var pieprasīt ik pēc trīs mēnešiem.

III.1 Drošības pogas pakalpojums

34.1 Drošības pogas pakalpojums nodrošina nepārtrauktas saziņas iespējas, informatīvu atbalstu un palīdzības sniegšanu personas dzīvesvietā 24 stundas diennaktī personai, kuras funkcionālais stāvoklis ir mainīgs vai personas vecuma vai veselības stāvokļa dēļ pastāv iespēja nonākt bezpalīdzīgā stāvoklī.

34.2 Tiesības saņemt drošības pogas pakalpojumu ir:

34.2 1. personai, kurai ar Dienesta lēmumu piešķirts otrā, trešā vai ceturtā līmeņa aprūpes mājās pakalpojums;

34.2 2. atsevišķi dzīvojošai personai, kurai noteikta I. vai II. grupas invaliditāte un kurai atbilstoši Ministru kabineta noteikumos par sociālo pakalpojumu saņemšanu noteiktajiem kritērijiem noteikts otrais, trešais vai ceturtais aprūpes līmenis;

34.2 3. mājsaimniecībai, ja visiem tās locekļiem ir noteikta I. vai II. grupas invaliditāte un tiem atbilstoši Ministru kabineta noteikumos par sociālo pakalpojumu saņemšanu noteiktajiem kritērijiem noteikts otrais, trešais vai ceturtais aprūpes līmenis;

34.2 4. citos gadījumos pēc sociālā darbinieka atzinuma.

34.3 Lai saņemtu drošības pogas pakalpojumu, persona vai viņas likumiskais pārstāvis vēršas Dienestā, iesniedzot Ministru kabineta noteikumos par sociālo pakalpojumu saņemšanu noteiktos dokumentus.

34.4 Dienests mēneša laikā no šo noteikumu 34.3 punktā minēto dokumentu saņemšanas veic Ministru kabineta noteikumos par sociālo pakalpojumu saņemšanu noteiktās darbības un:

34.4 1 pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

34.4 1.1. lēmumu par drošības pogas pakalpojuma piešķiršanu un viedās uzraudzības sistēmas un sensoru nodošanu bezatlīdzības lietošanā;

34.4 1.2. lēmumu par personas uzņemšanu rindā drošības pogas pakalpojuma saņemšanai;

34.4 1.3. lēmumu par atteikumu piešķirt drošības pogas pakalpojumu;

34.4 2. reģistrē personu sociālo pakalpojumu saņemšanas reģistrā (turpmāk – reģistrs) tādā secībā, kādā iesniegti Dienestam iesniegumi drošības pogas pakalpojuma saņemšanai un visi dokumenti, kas apliecina, ka persona ir tiesīga saņemt attiecīgo pakalpojumu;

34.4 3. rakstiski informē personu vai tās likumisko pārstāvi par pieņemto lēmumu.

34.5 Par katru personu reģistrā iekļauj šādas ziņas:

34.5 1. personas kārtas numurs reģistrā;

34.5 2. reģistrētās personas vārds, uzvārds, personas kods;

34.5 3. datums, kad reģistrēts iesniegums un iesnieguma reģistrācijas numurs;

34.5 4. lēmuma par personas uzņemšanu rindā drošības pogas pakalpojuma saņemšanai pieņemšanas datums un numurs.

34.6 Ja pēc personas reģistrēšanas reģistrā zuduši apstākļi, kuri bija par pamatu šīs personas uzņemšanai rindā drošības pogas pakalpojuma saņemšanai un reģistrēšanai reģistrā, personas vai tās likumiskā pārstāvja pienākums ir nekavējoties par to rakstveidā paziņot Dienestam.

34.7 Persona tiek izslēgta no reģistra, ja:

34.7 1. pieprasot drošības pogas pakalpojumu sniegtas nepatiesas ziņas, kas bija par pamatu tās reģistrēšanai reģistrā;

34.7 2. zuduši apstākļi, kuri bija par pamatu šīs personas reģistrēšanai reģistrā;

34.7 3. persona vai tās likumiskais pārstāvis atsakās no drošības pogas pakalpojuma saņemšanas, iesniedzot Dienestā attiecīgu iesniegumu;

34.7 4. persona ir mirusi.

34.8 Par personas izslēgšanu no reģistra Dienests pieņem lēmumu un trīs darbdienu laikā nosūta personai vai tās likumiskajam pārstāvim pa pastu ierakstīta sūtījuma veidā.

34.9 Dienests šo noteikumu 34.4 1.2. apakšpunktā minētajā gadījumā, ja pienākusi drošības pogas pakalpojuma saņemšanas kārta, pārbauda, vai pakalpojums personai ir nepieciešams, tai skaitā no jauna pieprasa Ministru kabineta noteikumos par sociālo pakalpojumu saņemšanu noteikto ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai, kā arī atkārtoti izvērtē personas fiziskās un garīgās spējas, ja kopš personas reģistrēšanas reģistrā ir pagājuši vismaz 12 mēneši, un pieņem lēmumu par drošības pogas pakalpojuma piešķišanu un viedās uzraudzības sistēmas un sensoru nodošanu lietošanā vai par atteikumu piešķirt drošības pogas pakalpojumu, ja nav ievērotas šajos noteikumos vai Ministra kabineta noteikumos par sociālo pakalpojumu saņemšanu minētās prasības. Dienests informē personu vai tās likumisko pārstāvi par pieņemto lēmumu trīs darbdienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.