Zaudējis spēku - Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.87Rīgā 2019.gada 29.novembrī (prot. Nr.70, 2.§)

Izdoti saskaņā arAtkritumu apsaimniekošanas likuma8.panta pirmās daļas 3.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka:

1.1. sadzīves atkritumu (turpmāk – atkritumi), sadzīvē radušos bīstamo un mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanu pašvaldības teritorijā, lai aizsargātu vidi, cilvēku dzīvību un veselību, nodrošinātu atkritumu dalītu savākšanu un reģenerāciju, kā arī veicinātu atkritumu rašanās samazināšanu, dabas resursu efektīvu izmantošanu, atkārtoti lietojamu materiālu atgriešanu apritē un apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanu;

1.2. pašvaldības teritorijas dalījumu atkritumu apsaimniekošanas zonās;

1.3. prasības atkritumu savākšanai, tajā skaitā minimālajam atkritumu savākšanas biežumam, pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai un uzglabāšanai;

1.4. atbildību par šo saistošo noteikumu neievērošanu;

1.5. kārtību, kādā veicami maksājumi par atkritumu apsaimniekošanu.

2. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

2.1. atkritumu apsaimniekošanas zona – pašvaldības teritorijas daļa, kurā atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus nodrošina Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā izvēlēts atkritumu apsaimniekotājs;

2.2. mājsaimniecībā radušies būvniecības atkritumi – atkritumi, kas rodas mājsaimniecības remonta un būvniecības darbos;

2.3. sadzīvē radušies bīstamie atkritumi – mājsaimniecībā radušies bīstamie atkritumi, kuriem piemīt viena vai vairākas īpašības, kas padara tos bīstamus;

2.4. konteiners vieglajam iepakojumam – konteiners, kurā drīkst ievietot tīru, sausu un bez pārtikas atliekām plastmasas, papīru un metālus saturošus atkritumus;

2.5. konteiners stiklam – konteiners, kurā drīkst ievietot izskalotas un tīras pudeles un burkas;

2.6. klients – atkritumu radītājs vai valdītājs, kurš ir noslēdzis līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu;

2.7. liela izmēra atkritumi – tādi sadzīvē radušies atkritumi, kurus to izmēra dēļ nav iespējams ievietot klienta lietošanā nodotajā atkritumu konteinerā.

3. Saistošo noteikumu mērķis ir:

3.1. nodrošināt pašvaldības autonomās funkcijas – atkritumu apsaimniekošanas organizēšana pašvaldības iedzīvotāju interesēs – izpildi;

3.2. noteikt atkritumu apsaimniekošanas kārtību, lai aizsargātu vidi, cilvēku dzīvību un veselību, kā arī trešo personu mantu;

3.3. veicināt atkritumu apsaimniekošanu, ievērojot atkritumu apsaimniekošanas darbību prioritāro secību, tajā skaitā novērst atkritumu rašanās cēloņus, samazināt radīto atkritumu daudzumu (apjomu) un bīstamību, sekmēt atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pienācīgi sagatavotu atkritumu atkārtotu izmantošanu, atkritumu pārstrādi, atkritumu reģenerāciju citos veidos, piemēram, iegūstot enerģiju, kā arī atkritumu apglabāšanu tādā veidā, lai netiktu apdraudēta vide, cilvēku dzīvība un veselība.

4. Pašvaldības teritorijā savāktie nešķirotie atkritumi tiek nogādāti atkritumu šķirošanas rūpnīcā, kas atrodas atkritumu poligona "Getliņi" teritorijā. Pēc atkritumu sagatavošanas apglabāšanai atkritumi, kuri nav izmantojami reģenerācijai, pārstrādei vai atkārtotai izmantošanai, tiek nodoti apglabāšanai atkritumu poligonā "Getliņi". Apglabāšanai tiek nodoti arī tādi atkritumi, kas nav piemēroti sagatavošanai apglabāšanai, vai to veikt nav iespējams tehnisku iemeslu dēļ.

5. Pašvaldības teritorijā ir četras atkritumu apsaimniekošanas zonas (pielikums) (atbilstoši Rīgas domes 1998. gada 3. februāra lēmuma Nr. 5536 "Par Rīgas ielu alfabētiskā saraksta apstiprināšanu" pielikumam "Rīgas ielu alfabētiskajā sarakstā minēto ielu sadalījums atbilstoši Rīgas pilsētas pašvaldības administratīvajām teritorijām"):

5.1. Rīgas Centra rajona un Rīgas Latgales priekšpilsētas administratīvā teritorija;

5.2. Rīgas Vidzemes priekšpilsētas un Rīgas Ziemeļu rajona administratīvā teritorija;

5.3. Rīgas Kurzemes rajona administratīvā teritorija;

5.4. Rīgas Zemgales priekšpilsētas administratīvā teritorija.

6. Atkritumu poligona "Getliņi" apsaimniekotājs vienu reizi ceturksnī iesniedz Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamentam normatīvajos aktos par kārtību, kādā sniedzama informācija par savākto, reģenerācijai nodoto, atkritumu poligonā nodoto un atkritumu poligonā apglabāto sadzīves atkritumu masu, noteikto informāciju par atkritumu poligonā "Getliņi" ievesto atkritumu daudzumu.

7. Atkritumu savākšana pašvaldības teritorijā tiek veikta, izmantojot šādu atkritumu savākšanas infrastruktūru:

7.1. šķiroto atkritumu savākšanas laukumus;

7.2. atkritumu dalītās savākšanas punktus;

7.3. nešķiroto atkritumu konteineru novietnes vai pazemes (iebūvējamo) konteineru laukumus;

7.4. priekšapmaksas atkritumu maisus teritorijās, kurās nav iespējama atkritumu savākšanas konteineru uzstādīšana.

8. Atkritumu savākšanas veidu un atkritumu savākšanā izmantojamo infrastruktūru nosaka līgumā, ko atkritumu apsaimniekotājs slēdz ar nekustamā īpašuma lietotāju, valdītāju, īpašnieku, apsaimniekotāju vai pilnvaroto personu. Nekustamā īpašuma lietotājs, valdītājs, īpašnieks, apsaimniekotājs vai pilnvarotā persona slēdz līgumu par nekustamajā īpašumā radīto atkritumu apsaimniekošanu ar atkritumu apsaimniekotāju, nodrošinot regulāru nešķiroto atkritumu izvešanu, ņemot vērā īpašumā radīto atkritumu daudzumu (apjomu), bet ne retāk kā:

8.1. individuālajām dzīvojamām mājām – vienu reizi astoņās nedēļās, pieņemot, ka izvesto nešķiroto atkritumu daudzums mēnesī ir 120 litri neatkarīgi no atkritumu savākšanas veida (konteineri vai priekšapmaksas maisi);

8.2. daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām – vienu reizi nedēļā;

8.3. nedzīvojamām ēkām, kurās tiek veikta saimnieciskā darbība (biroji, skolas, stacijas un citas tamlīdzīgas ēkas) – vienu reizi četrās nedēļās;

8.4. saimnieciskās darbības veicējam, kura darbība ir saistīta ar pārtikas preču tirdzniecību, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu vai kas nodarbojas ar pārtikas produkcijas ražošanu vai apstrādi un kurš noslēdzis līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju saskaņā ar saistošo noteikumu 35.punktu – vienu reizi četrās nedēļās.

8.1 Dalītos sadzīves atkritumus izved pēc atsevišķa grafika, kas var atšķirties no nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanas grafika. Stikla, plastmasas, papīra, metāla un bioloģiskos atkritumus izved ne retāk kā vienu reizi mēnesī. Nepieciešamības gadījumā atkritumu radītājs vai valdītājs piesaka dalīto sadzīves atkritumu papildu izvešanu vai atsaka/pārceļ dalīto sadzīves atkritumu izvešanu, piesakot šīs izmaiņas atkritumu apsaimniekotājam.

9. Nekustamā īpašuma lietotājs, valdītājs, īpašnieks, apsaimniekotājs vai pilnvarotā persona nepieciešamības gadījumā ierosina izmaiņas saistošo noteikumu 8.punktā minētajā līgumā, palielinot atkritumu izvešanas biežumu, vai pieprasa papildu konteinerus, lai pie atkritumu konteineriem neveidotos atkritumu kaudzes.

10. Ja nekustamā īpašuma lietošanai ir sezonāls raksturs, nekustamā īpašuma īpašnieks, valdītājs, lietotājs vai viņa pilnvarota persona informē par to atkritumu apsaimniekotāju, un nekustamā īpašuma īpašnieks, valdītājs, lietotājs vai viņa pilnvarota persona saistošo noteikumu 8.punktā minētā līguma ietvaros vienojas ar atkritumu apsaimniekotāju par radītajam atkritumu daudzumam atbilstošu atkritumu izvešanas grafiku, bet ne retāk kā 8.1.apakšpunktā noteikto atkritumu izvešanas biežumu visas nekustamā īpašuma sezonālās lietošanas laikā no 1. maija līdz 30. septembrim.

11. Atkritumu apsaimniekotājs samazina saistošo noteikumu 8.2.–8.4. apakšpunktā noteikto nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanas no nekustamā īpašuma biežumu, nosakot divreiz mazāku atkritumu izvešanas biežumu attiecībā pret 8.2.–8.4. apakšpunktā norādīto, ja klients iesaistās dalītās atkritumu savākšanas sistēmā, nodrošinot, ka īpašumā radītie atkritumi (bioloģiskie atkritumi, plastmasa, papīrs, metāla un stikla iepakojums) saskaņā ar saistošo noteikumu prasībām tiek savākti dalīti.

12. (Svītrots ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 02.03.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 125)

13. Pašvaldība:

13.1. tīmeklī vai klātienē pašvaldības organizētajos pasākumos noskaidro atkritumu apsaimniekošanā iesaistīto interešu grupu (iedzīvotāju, namu apsaimniekotāju, nevalstisko organizāciju u.c.) viedokļus par aktuāliem ar atkritumu apsaimniekošanu saistītiem jautājumiem un nepieciešamības gadījumā uzaicina šo grupu pārstāvjus, kā arī nozares lietpratējus uz komiteju un domes sēdēm;

13.2. informē atkritumu radītājus par atkritumu apsaimniekotāju, ar kuru pašvaldība ir noslēgusi līgumu par atkritumu apsaimniekošanu, norādot līguma darbības termiņu, publicējot informāciju pašvaldības tīmekļa vietnē;

13.3. sadarbojoties ar atkritumu apsaimniekotāju, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekotāju un atkritumu poligonu "Getliņi", informē atkritumu radītājus par izmaiņām un aktualitātēm atkritumu apsaimniekošanā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

II. PARIS funkcijas

14. PARIS ir pašvaldības atkritumu radītāju un valdītāju informatīvā sistēma, kuru uztur Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departaments.

15. PARIS tiek reģistrēti visi pašvaldības teritorijā esošie klienti.

16. PARIS satur informāciju par:

16.1. pašvaldības teritorijā esošo nekustamo īpašumu īpašniekiem;

16.2. klientiem;

16.3. personām, kuras veic nekustamo īpašumu teritoriju apsaimniekošanu, kopšanu;

16.4. šķiroto atkritumu savākšanas laukumiem un atkritumu dalītās savākšanas punktiem, to novietojumu (tajā skaitā to globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) datiem);

16.5. atkritumu konteineru novietnēs uzstādītajiem atkritumu konteineriem, to piederību, skaitu, tipu, lielumu un atkritumu veidu, kādam tie paredzēti;

16.6. atkritumu konteineru iztukšošanas biežumu, tajos savākto atkritumu veidu, apjomu;

16.7. specializētajiem transportlīdzekļiem, to piederību, tehniskajiem datiem (kravnesība, atbilstības sertifikāts u.c.), kustības maršrutiem.

III. Atkritumu radītāju un valdītāju tiesības un pienākumi

17. Ikviena atkritumu radītāja un valdītāja pienākums ir:

17.1. iekļauties pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, noslēdzot atkritumu apsaimniekošanas līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, izņemot gadījumu, kad dzīvokļa īpašuma īpašnieks ir noslēdzis līgumu ar daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekotāju par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, kas iekļauj arī atkritumu apsaimniekošanu;

17.2. piedalīties pašvaldības organizētajā atkritumu apsaimniekošanā, ievērojot normatīvos aktus par atkritumu apsaimniekošanu, tajā skaitā šos saistošos noteikumus;

17.3. nešķirotos atkritumus ievietot tiem paredzētajos konteineros, kas izvietoti vietā, kas saskaņā ar noslēgto līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju ir paredzēta konkrētā nekustamā īpašuma apkalpošanai;

17.4. iesaistīties dalītās atkritumu savākšanas sistēmā un ievietot iepriekš sašķirotus atkritumus tiem paredzētajos konteineros, kas izvietoti vietā, kas saskaņā ar noslēgto līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju ir paredzēta konkrētā nekustamā īpašuma apkalpošanai, vai sašķirotos atkritumus ievietot tam paredzētajos konteineros, kuri atrodas atkritumu dalītās vākšanas punktos un šķiroto atkritumu savākšanas laukumos;

17.5. pēc atkritumu ievietošanas tam paredzētajos atkritumu konteineros aizvērt atkritumu konteineru vākus.

18. Maksājumi par atkritumu apsaimniekošanu veicami kārtībā, kāda noteikta līgumā par atkritumu apsaimniekošanu, kuru klients noslēdzis ar atkritumu apsaimniekotāju. Klients, veicot līgumā noteiktos maksājumus, sedz visas izmaksas, kas saistītas ar viņa radīto atkritumu, tajā skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, apsaimniekošanu.

19. Sezonāla rakstura lietošanas nekustamā īpašuma, vasarnīcas vai dārza mājas, tajā skaitā dārzkopības biedrības teritorijā esošās vasarnīcas vai dārza mājas, īpašnieks, valdītājs, lietotājs vai viņa pilnvarotā persona slēdz līgumu par atkritumu apsaimniekošanu ar atkritumu apsaimniekotāju, kā arī sedz visas izmaksas, kas saistītas ar viņa radīto atkritumu, tajā skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, apsaimniekošanu. Līgumā tiek noteikta atkritumu izvešanas kārtība, kā arī iespējams izvēlēties atbilstošu konteineru tilpumu, vai teritorijās, kurās nav iespējama atkritumu savākšanas konteineru uzstādīšana, priekšapmaksas atkritumu maisus.

20. Liela izmēra atkritumi, mājsaimniecībā radītie būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi savācami atsevišķi no citiem atkritumiem, izmantojot īpaši šim nolūkam paredzētus konteinerus vai citus atkritumu savākšanas veidus, vai ar nekustamā īpašuma īpašnieku, valdītāju, apsaimniekotāju vai pilnvaroto personu un pašvaldību saskaņotā vietā, kas nodrošina to apsaimniekošanu videi drošā un normatīvajiem aktiem atbilstošā veidā.

21. Saistošo noteikumu 20.punkta nosacījumi piemērojami tiktāl, ciktāl līguma, kas noslēgts starp dzīvokļa īpašuma īpašnieku un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekotāju, noteikumi neparedz citādi. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekotājs, nosakot līgumā, kas noslēgts ar dzīvokļa īpašuma īpašnieku, kārtību saistošo noteikumu 20.punktā minēto atkritumu savākšanai, saskaņo to ar atkritumu apsaimniekotāju.

22. Atkritumu radītājs, kas ir saimnieciskās darbības veicējs, vienojas ar nekustamā īpašuma, kurā tas veic saimniecisko darbību, īpašnieku, valdītāju, apsaimniekotāju vai pilnvaroto personu par kārtību, kādā tiks veikta atkritumu savākšana un maksājumu veikšana par atkritumu apsaimniekošanu, vai saimnieciskās darbības veicējs patstāvīgi slēdz līgumu par tā darbības rezultātā radīto atkritumu apsaimniekošanu ar atkritumu apsaimniekotāju, ar kuru pašvaldība ir noslēgusi līgumu par atkritumu apsaimniekošanu attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas zonā. Gadījumā, ja saimnieciskā darbība tiek veikta dzīvokļa īpašumā, šī punkta noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl līguma, kas noslēgts starp dzīvokļa īpašuma īpašnieku un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekotāju, noteikumi neparedz citādi.

23. Asie priekšmeti atkritumu konteineros ir jāievieto tā, lai pēc iespējas samazinātu ietekmi uz iedzīvotāju veselību, kā arī netiktu bojātas atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un šķirošanas iekārtas. Atkritumi konteinerā jāievieto tā, lai būtu iespējams aizvērt konteinera vāku. Ja atkritumu konteiners ir pārpildīts par vairāk nekā 15 % no atkritumu konteinera tilpuma vai pie atkritumu konteinera ir novietoti papildu atkritumi, atkritumu apsaimniekotājs nosaka papildu atkritumu apjomu, fotografē un savāc tos, piemērojot maksu par papildus savākto atkritumu apsaimniekošanu.

24. Klients, saskaņojot atkritumu konteinera tehniskos datus (veidu, tilpumu, krāsu u.c.) ar atkritumu apsaimniekotāju, ir tiesīgs iegādāties atkritumu konteineru savā īpašumā, lai nodrošinātu atkritumu savākšanu individuālā dzīvojamā mājā.

IV. Nekustamā īpašuma īpašnieka, valdītāja, lietotāja, apsaimniekotāja vai pilnvarotās personas pienākumi

25. Nekustamā īpašuma (tajā skaitā daudzdzīvokļu nama ar atkritumu stāvvadiem) lietotājam, valdītājam, īpašniekam, apsaimniekotājam vai pilnvarotai personai papildus šajos saistošajos noteikumos norādītajiem vispārīgajiem atkritumu radītāju pienākumiem ir noteikti šādi pienākumi:

25.1. vienoties ar nekustamajā īpašumā esošajiem atkritumu radītājiem par kārtību, kādā veicami norēķini par atkritumu apsaimniekotāja pakalpojumiem;

25.2. pēc Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta pieprasījuma rakstveidā sniegt ziņas par iedzīvotāju, kuriem ir tiesisks pamats dzīvot attiecīgajā nekustamajā īpašumā, skaitu, citām personām, kā arī komersantiem, kas veic saimniecisko darbību attiecīgajā nekustamajā īpašumā, dalīti vāktiem atkritumu veidiem, kā arī informēt par vietu, kur novietoti viņu nekustamajos īpašumos radītajiem atkritumiem paredzētie atkritumu konteineri;

25.3. nodrošināt un uzturēt kārtībā atkritumu konteineru novietnes, raugoties, lai tās ir pieejamas nekustamā īpašuma iedzīvotājiem un atkritumu apsaimniekotājam, kā arī informēt un brīdināt atkritumu radītājus, ka atkritumi tiek ievietoti tikai atkritumu konteineru novietnēs uzstādītajos atkritumu konteineros;

25.4. ja nav iespējams nodrošināt brīvu specializētā transportlīdzekļa piekļūšanu atkritumu konteineru novietošanas vietās novietotajiem atkritumu konteineriem, dienās, kad tiek veikta atkritumu savākšana, atkritumu konteineri no atkritumu konteineru novietošanas vietām jāpārvieto specializētajam transportlīdzeklim pieejamā vietā, kur netiek traucēta gājēju un transportlīdzekļu satiksme, kā arī jānodrošina, lai pēc atkritumu izvešanas konteineri tiktu novietoti atpakaļ to pastāvīgajās atrašanās vietās, vai arī jāvienojas ar atkritumu apsaimniekotāju par citu kārtību, lai nodrošinātu specializētā transportlīdzekļa piekļūšanu atkritumu konteineriem. Gadījumos, kad nav iespējams nodrošināt specializētā transportlīdzekļa piekļūšanu atkritumu konteineru novietošanas vietās novietotajiem atkritumu konteineriem blakus esošo nekustamo īpašumu lietotāju, valdītāju, īpašnieku, apsaimniekotāju vai pilnvaroto personu dēļ, ir jāvienojas par to, kā tiks nodrošināta piekļūšana, informējot par to atkritumu apsaimniekotāju;

25.5. (svītrots ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 02.03.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 125);

25.6. atkritumu uzglabāšanai pie nekustamā īpašuma izmantot tikai noteiktajam atkritumu veidam paredzētos konteinerus un sekot līdzi konteineru, īpaši dalīti vākto atkritumu konteineru, piepildes laikam, un attiecīgi pielāgot izvešanas biežumu;

25.6.1 izvietot konteinerus vieglajam iepakojumam pie mājām, kurās ir vairāk nekā pieci dzīvokļi un pie kurām jau ir izvietoti atkritumu konteineri;

25.6.2 izvietot konteinerus stiklam pie mājām, kurās ir vairāk nekā 10 dzīvokļi un pie kurām jau ir izvietoti atkritumu konteineri;

25.7. ja nekustamā īpašuma teritorijā atkritumu konteineru novietošana nav iespējama, par atkritumu konteineru novietošanu vienoties ar blakus esošā nekustamā īpašuma lietotāju, valdītāju, īpašnieku, apsaimniekotāju vai pilnvaroto personu, informējot par to atkritumu apsaimniekotāju un Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamentu. Šādos gadījumos abu nekustamo īpašumu lietotājiem, valdītājiem, īpašniekiem, apsaimniekotājiem vai pilnvarotām personām jānoslēdz savstarpēja vienošanās par to, kā tiks veikta katrā īpašumā radīto atkritumu savākšana un apsaimniekošana (konteineru lietošana, norēķini u.c.). Gadījumos, kad vienošanās nav iespējama (piemēram, vecpilsētā), nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam, apsaimniekotājam vai pilnvarotajai personai jāvēršas Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamentā ar lūgumu rast risinājumu;

25.8. būt atbildīgam par tā nekustamajā īpašumā radīto atkritumu savākšanas, atkritumu dalītās vākšanas organizēšanu, informējot un brīdinot atkritumu radītājus par pieejamo pakalpojumu, kā arī regulāri (ne retāk kā divas reizes gadā) informējot iedzīvotājus par to, kā pareizi veicama atkritumu dalīta vākšana un apsaimniekošana;