Privāto pensiju fondu likums

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

I nodaļaVispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) biometriskie riski — riski, kas saistīti ar personas nāvi, invaliditāti un ilgdzīvošanu;

2) iemaksas veicošais darba devējs (turpmāk — darba devējs) — persona, kura ir darba devējs un veic iemaksas privātajos pensiju fondos savu darbinieku labā, vai pašnodarbinātā persona, kura veic iemaksas savā labā;

3) iesaistītā valsts — Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts (turpmāk — dalībvalsts), kura nav mītnes valsts un kurā mītnes valsts privātais pensiju fonds (turpmāk arī — pensiju fonds) sniedz savus pakalpojumus;

4) individuālās dalības līgums — līgums, kas noslēgts starp fizisko personu un pensiju fondu par šīs fiziskās personas dalību noteiktā pensiju plānā;

5) kolektīvās dalības līgums — līgums, kas noslēgts starp darba devēju un pensiju fondu par šā darba devēja darbinieku dalību noteiktā pensiju plānā;

6) kompetentā institūcija — valsts institūcija, kas uzrauga privātā pensiju fonda darbības atbilstību šā likuma prasībām, vai citas dalībvalsts institūcija, kas uzrauga minētajā dalībvalstī reģistrēta vai licencēta pensiju fonda darbības atbilstību attiecīgās dalībvalsts pensiju fonda darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem;

7) līdzekļu pārvaldītājs — komercsabiedrība, kas pārvalda uzkrātos līdzekļus saskaņā ar pensiju plānu;

8) līdzekļu turētājs — komercsabiedrība, kas glabā pensiju fonda aktīvus un veic citus šajā likumā un līdzekļu turētāja līgumā noteiktos pienākumus;

9) mītnes valsts — dalībvalsts, kurā reģistrēts vai licencēts pensiju fonds un kurā tiek pieņemti pensiju fonda lēmumi;

10) noteikto iemaksu plāns — pensiju plāns, kurā paredzētas pensiju plāna dalībnieka regulāras vai neregulāras iemaksas un kurā var paredzēt biometrisko risku segumu vai garantēt noteiktu ieguldījumu atdevi;

11) noteikto izmaksu plāns — pensiju plāns, kurā paredzētas noteiktas papildpensijas izmaksas pensiju plāna dalībniekam pēc pensijas vecuma sasniegšanas un kurā var paredzēt biometrisko risku segumu;

12) pamatfunkcija — pensiju fonda spēja pārvaldības ietvaros uzņemties praktiskus uzdevumus, kas ietver riska pārvaldības funkciju, iekšējā audita funkciju un aktuāra funkciju;

13) papildpensija — saskaņā ar noteikto iemaksu plānu uzkrātais papildpensijas kapitāls vai saskaņā ar noteikto izmaksu plānu papildpensijas saņēmējam noteiktie maksājumi vai pakalpojumi. Maksājumus var noteikt kā maksājumu papildpensijas saņēmēja mūža garumā vai maksājumu noteiktā laikposmā, vai vienreizēju izmaksu, vai jebkādu minēto izmaksu veidu kombināciju;

14) papildpensijas kapitāls — naudas līdzekļi, kas kādā noteiktā laikposmā saskaņā ar šo likumu ir uzkrāti noteikto iemaksu pensiju plāna dalībnieka labā;

15) papildpensijas saņēmējs — persona, kura pēc pensiju plānā noteiktā vecuma sasniegšanas saņem papildpensiju;

16) par aktuāro funkciju atbildīgā persona — pensiju fonda amatpersona, kura novērtē pensiju plānos ietvertās saistības un izveidoto tehnisko rezervju pietiekamību;

17) pārrobežu darbība — tāda pensiju plāna pārvaldīšana, kurā attiecības starp darba devēju un pensiju plāna dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem nosaka normatīvie akti attiecībā uz papildpensiju jomu dalībvalstī, kas nav pensiju fonda mītnes valsts;

18) pastāvīgs informācijas nesējs — instruments, kas pensiju plāna dalībniekam vai papildpensijas saņēmējam dod iespēju uzglabāt personiski viņam adresētu informāciju tā, lai tā būtu pieejama turpmākai izmantošanai informācijas mērķim atbilstošu laikposmu, un kas ļauj nemainītā veidā atveidot uzglabāto informāciju;

19) pensijas vecums — pensiju plāna dalībnieka vecums, no kura šim dalībniekam ir tiesības šajā likumā noteiktajā kārtībā saņemt pensiju fondā uzkrāto papildpensiju;

20) pensiju fonds, kurš veic nodošanu — pensiju fonds, kurš visas vai daļu no pensiju plāna saistībām, tehniskajām rezervēm un citas tiesības un pienākumus saistībā ar darba devēja iemaksām, kā arī attiecīgos aktīvus vai tiem līdzvērtīgu naudas summu nodod pensiju fondam, kas ir reģistrēts vai licencēts citā dalībvalstī;

21) pensiju plāna dalībnieks — fiziskā persona, kura pati vai par kuru darba devējs vai cita fiziskā persona izdara iemaksas pensiju fondā un kurai ir tiesības saņemt papildpensiju atbilstoši šim likumam un pensiju plānam, bet kura nav papildpensijas saņēmējs vai potenciālais pensiju plāna dalībnieks;

22) pensiju plāna komiteja — pensiju plāna kontroles institūcija, kas kontrolē attiecīgā pensiju plāna pārvaldību un izpildi atbilstoši kolektīvās dalības līguma noteikumiem;

23) pensiju plāns — sistematizētu noteikumu kopums, saskaņā ar kuru pensiju fondā tiek uzkrāta papildpensija, ieguldīti un izmaksāti uzkrātie līdzekļi;

24) potenciālais pensiju plāna dalībnieks — fiziskā persona, kura ir tiesīga kļūt par pensiju plāna dalībnieku;

25) privātais pensiju fonds — pensiju fonds, kas ir Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā ierakstīta kapitālsabiedrība, kuras vadība (sabiedrības sēdeklis) atrodas Latvijas Republikā un kurai Latvijas Banka šajā likumā noteiktajā kārtībā ir izsniegusi licenci pensiju fonda darbībai (turpmāk — licence);

26) riska profils — risku līmenis, kas aptver visus riskus, kam pakļauta pensiju fonda darbība, ņemot vērā to iedarbības pakāpi;

27) saistītās personas — divas vai vairākas personas, ja tās atbilst vismaz vienai likumā "Par nodokļiem un nodevām" minētai saistītu personu pazīmei;

28) saņēmējs pensiju fonds — pensiju fonds, kurš visas vai daļu no pensiju plāna saistībām, tehniskajām rezervēm un citas tiesības un pienākumus saistībā ar darba devēja iemaksām, kā arī attiecīgos aktīvus vai tiem līdzvērtīgu naudas summu nodod pensiju fondam, kas ir reģistrēts vai licencēts citā dalībvalstī;

29) stresa tests — analīze, ko veic pensiju fonds, lai noteiktu un izvērtētu dažādu ārkārtēju, bet, iespējams, nelabvēlīgu notikumu vai tirgus nosacījumu izmaiņu potenciālo ietekmi uz pensiju plāna ieguldījumu portfeli;

30) tehniskās rezerves — iespējamās pensiju fonda saistības, kas aprēķinātas atbilstoši pensiju fonda piedāvātajiem noteikto iemaksu plāniem ar garantētu ienesīgumu, noteikto izmaksu plāniem un pensiju plāniem ar paredzētu biometrisko risku segumu;

31) vides, sociālie un pārvaldības faktori — Apvienoto Nāciju Organizācijas atbildīgas ieguldīšanas principiem atbilstoši faktori;

32) vienā grupā ietilpstošas komercsabiedrības — komercsabiedrības, kuru finanšu pārskati konsolidējami atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Komisijas 2023. gada 13. septembra regulu (ES) Nr. 2023/1803, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 1606/2002 (turpmāk — Regula Nr. 2023/1803) vai atbilstoši tādas valsts normatīvo aktu prasībām, kura nav dalībvalsts.

(2) Šajā likumā lietotais termins "alternatīvo ieguldījumu fonds" atbilst Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā lietotajam terminam, termins "ieguldījumu fonds" — Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā lietotajam terminam, bet termini "regulētais tirgus" un "tirdzniecības vieta" — Finanšu instrumentu tirgus likumā lietotajiem terminiem.

(3) Likumā lietotie termini "PEPP noguldītājs", "PEPP saņēmējs", "PEPP sniedzējs", "PEPP izplatītājs", "PEPP klients", "PEPP konts", "PEPP līgums", "PEPP papildpensija", "apakškonts", "turētājbanka", "pamata PEPP" atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija regulas (ES) 2019/1238 par Pan-Eiropas privāto pensiju produktu (PEPP) (turpmāk — Regula Nr. 2019/1238) 2. pantā lietotajiem terminiem, bet termins "PEPP plāns" tiek lietots Regulas Nr. 2019/1238 2. panta 2. punktā minētā termina "Pan-Eiropas privāto pensiju produkts" jeb "PEPP" izpratnē.

(4) Likumā lietotais termins "ilgtspējas ziņojums" atbilst Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā lietotajam terminam.

2. pants. Likuma mērķis un darbības joma

(1) Šā likuma mērķis ir radīt tiesiskus priekšnoteikumus privāto pensiju fondu un PEPP sniedzēju darbībai, lai aizsargātu pensiju plānu dalībniekus, papildpensijas saņēmējus, PEPP noguldītājus un PEPP saņēmējus, nodrošinātu pensiju fondu un pensiju plānu labu pārvaldību un papildpensijas kapitāla uzkrāšanas pārredzamību un drošību.

(2) Šis likums nosaka kārtību papildpensijas uzkrāšanai noteikto iemaksu plānā un noteikto izmaksu plānā, pensiju fondu veidus, to darbības principus, pensiju plānu veidus, pensiju plānu dalībnieku un papildpensijas saņēmēju tiesības un pienākumus, līdzekļu pārvaldīšanas kārtību, līdzekļu turētāja kompetenci, kā arī kārtību, kādā tiek veikta minēto darbību valsts uzraudzība.

3. pants. Privātā pensiju fonda darbības principi

(1) Pensiju fonds un PEPP sniedzējs saskaņā ar šo likumu, pensiju plāniem un PEPP plāniem uzkrāj un iegulda pensiju plānu dalībnieku, PEPP noguldītāju pašu veiktās un viņu labā veiktās naudas līdzekļu iemaksas, lai nodrošinātu viņiem papildpensiju.

(2) Pensiju fonds attiecībā uz pensiju plāna veidu, kuram tas ir saistoši, savā darbībā nodrošina vienlīdzīgu risku un ieguvumu sadalījumu starp paaudzēm.

(3) Pensiju fonds drīkst emitēt tikai vārda akcijas. Pensiju fonda akcijas nedrīkst laist publiskajā apgrozībā.

(4) Pensiju fonds drīkst veikt tikai šajā likumā paredzētās darbības.

(5) No pensiju fonda, kas piedāvā vienīgi noteikto iemaksu plānu bez garantēta ienesīguma vai šajā plānā neparedz biometrisko risku segumu, ienākumu pārsniegumu pār izdevumiem nevar izņemt vai izmaksāt akcionāriem vai dalībniekiem, un tas pilnībā ieskaitāms pensiju plānu dalībnieku individuālajos kontos atbilstoši šā likuma prasībām.

(6) Pensiju fonda pamatkapitālā var ieguldīt tikai naudas līdzekļus, izņemot gadījumus, kad pensiju fonds ar Latvijas Bankas atļauju tiek reorganizēts.

(7) Pensiju fonds nedrīkst ņemt aizņēmumus no pensiju plāna izrietošo saistību izpildei, izņemot aizņēmumus īslaicīgas likviditātes nodrošināšanai uz laiku līdz trim mēnešiem.

4. pants. Pensiju fondu veidi

(1) Pensiju fondi var būt slēgti un atklāti.

(2) Slēgtam pensiju fondam var būt viens vai vairāki pensiju plāni. Slēgtā pensiju fonda pensiju plānu dalībnieki var būt tikai personas, kuras, uzsākot dalību pensiju plānā, ir viena attiecīgā pensiju fonda dibinātāja vai vairāku dibinātāju darbinieki.

(3) Atklātam pensiju fondam var būt viens vai vairāki pensiju plāni. Par šo pensiju plānu dalībnieku uz līguma pamata var kļūt ikviena fiziskā persona šajā likumā noteiktajā kārtībā.

5. pants. Pensiju fonda firma

Pensiju fonda firmā ietver vārdkopu "pensiju fonds" ar norādi, vai tas ir slēgts vai atklāts pensiju fonds. Tikai tiem pensiju fondiem, kas dibināti šajā likumā noteiktajā kārtībā, ir tiesības izmantot savā firmā minēto vārdkopu.

II nodaļaPensiju fonda dibināšana

6. pants. Pensiju fonda akcionāri vai dalībnieki

(1) Par slēgta pensiju fonda akcionāriem vai dalībniekiem var būt tikai tādas personas (darba devēji), kas ar pensiju fondu noslēdz kolektīvās dalības līgumu.

(2) Par atklāta pensiju fonda akcionāriem vai dalībniekiem var būt tikai:

1) kredītiestāde, kura ir saņēmusi licenci kredītiestādes darbības veikšanai dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī;

2) dzīvības apdrošināšanas sabiedrība, kura ir saņēmusi licenci dzīvības apdrošināšanas veikšanai dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī;

3) ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, kura ir saņēmusi licenci pārvaldes pakalpojumu sniegšanai dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī.

(3) Persona, kas vēlas iegādāties pensiju fonda kapitāla daļu, vismaz mēnesi pirms darījuma veikšanas par to informē Latvijas Banku, norādot kapitāla daļu un personu, kura to pārdos. Latvijas Banka mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas var pieprasīt lēmuma pieņemšanai nepieciešamo papildu informāciju vai aizliegt veikt šādu darījumu.

(4) Ja pēc atklāta pensiju fonda darbības uzsākšanas tā akcionārs vai dalībnieks vairs neatbilst šā panta otrās daļas prasībām, tam piederošās kapitāla daļas atsavināmas Komerclikumā noteiktajā kārtībā. Ja neviens no atklāta pensiju fonda akcionāriem vai dalībniekiem vairs neatbilst šā panta otrās daļas prasībām, Latvijas Banka nosaka termiņu, līdz kuram akcionāriem vai dalībniekiem ir pienākums atsavināt kapitāla daļas tādai personai, kura atbilst šā panta otrajā daļā atklāta pensiju fonda akcionāriem vai dalībniekiem noteiktajām prasībām, vai nosaka citus pasākumus, kas veicami šā pensiju fonda darbības turpināšanai.

7. pants. Pensiju fonda statūti

(1) Pensiju fonda dibinātāji izstrādā un paraksta pensiju fonda statūtus saskaņā ar šo likumu un Komerclikumu.

(2) Pensiju fonda statūtu grozījumi nedrīkst pasliktināt pensiju plānu dalībnieku vai trešo personu stāvokli un ierobežot tās tiesības, kuras faktiski iegūtas līdz attiecīgo statūtu grozījumu pieņemšanai.

8. pants. Pensiju fonda licencēšana

(1) Pensiju fonda darbības veikšanai ir nepieciešama licence, kuru izsniedz Latvijas Banka. Pensiju fonds, kurš reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā un kura vadība (sabiedrības sēdeklis) atrodas Latvijas Republikā, ir tiesīgs uzsākt darbību tikai pēc šādas licences saņemšanas. Pensiju fonds ir tiesīgs piedāvāt pensiju plānu, kas atbilst licences nosacījumiem. Licences nosacījumos norāda pensiju plāna veidu un informāciju par to, vai šajā pensiju plānā var ietvert garantēto ienesīgumu vai paredzēt biometrisko risku segumu.

(2) Licence tiek izsniegta bez termiņa ierobežojuma. Ja Latvijas Banka pensiju fondam ir anulējusi licenci, tā netiek atjaunota.

(3) Lai saņemtu licenci, pensiju fonds iesniedz Latvijas Bankai šādus dokumentus:

1) iesniegumu licences saņemšanai, kurā norādīti tam pievienotie dokumenti;

2) dokumentu, kas apliecina sākotnējā kapitāla samaksu;

3) pensiju fonda akcionāru vai dalībnieku sarakstu, norādot to firmu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru un vietu. Ārvalstīs reģistrētas juridiskās personas iesniedz arī reģistrācijas dokumentu atbilstoši Dokumentu legalizācijas likumā noteiktajam;

4) paziņojumu, kuru aizpilda katrs pensiju fonda padomes (ja tāda izveidota) un valdes loceklis, par risku pārvaldības funkciju atbildīgā persona, par iekšējā audita funkciju atbildīgā persona, par aktuāro funkciju atbildīgā persona, kā arī persona, kura ir pilnvarota pieņemt lēmumus pensiju fonda vārdā. Paziņojumā persona norāda šādu informāciju:

5) šīs daļas 4. punkta ievaddaļā minēto personu identificējoša dokumenta apliecinātu kopiju;

6) izrakstu no Sodu reģistra par šīs daļas 4. punkta ievaddaļā minēto personu vai, ja persona ir citas tādas dalībvalsts pilsonis, kurā nav sodu reģistra, tam līdzvērtīgu dokumentu, ko izsniegusi tās dalībvalsts kompetentā tiesu vai administratīvā iestāde vai zvērināts notārs, kuras pilsonis ir attiecīgā persona;

7) organizatoriskās un vadības struktūras aprakstu, kurā skaidri norādītas padomes (ja tāda izveidota) locekļa, valdes locekļa un citu šīs daļas 4. punkta ievaddaļā minēto personu tiesības un pienākumi;

8) grāmatvedības politikas aprakstu, kurā norādīti uzskaites organizācijas galvenie principi;

9) vadības informācijas sistēmas aprakstu;

10) digitālās darbības noturības stratēģiju un informācijas drošības politiku saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra regulas (ES) 2022/2554 par finanšu nozares digitālās darbības noturību un ar ko groza regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr. 909/2014 un (ES) 2016/1011 (turpmāk — Regula Nr. 2022/2554) un Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likuma prasībām;

11) iekšējās kontroles sistēmas aprakstu;

12) aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas procedūras aprakstu;

13) darbības plānu turpmākajiem trim gadiem, kurā norāda katra pensiju plāna dalībnieku skaita prognozi, iemaksu un izmaksu apmēra prognozes, atsevišķi norādot iemaksu un izmaksu apmēra prognozi biometrisko risku segumam, pensiju fonda administratīvo izdevumu prognozi un to segšanas avotus;

14) šā likuma 21. panta devītās daļas prasībām atbilstošu līgumu ar līdzekļu pārvaldītāju;

15) šā likuma 22. panta četrpadsmitās daļas prasībām atbilstošu līgumu ar līdzekļu turētāju;

16) atbilstoši šā likuma 12. panta prasībām izstrādātu pensiju plānu. Minēto pensiju plānu iesniedz vienā no šādām formām:

17) atbilstoši šā likuma 27. panta otrās daļas prasībām katram pensiju plānam izstrādātas ieguldījumu politikas aprakstu;

18) individuālās dalības līguma paraugu, ja pensiju fonda pensiju plānā paredzēta dalībnieku tieša dalība, noslēdzot individuālās dalības līgumu;

19) tās kārtības aprakstu, kādā pensiju fonds reģistrē un uzskaita individuālās un kolektīvās dalības līgumus (turpmāk arī — dalības līgums). Dalības līgumu reģistrāciju un uzskaiti veic tikai elektroniski, nodrošinot iespēju trešām personām izsekot grozījumu izdarīšanu reģistra ierakstos. Par dalības līgumu tūlītēju reģistrāciju un uzskaiti atbilstoši apstiprinātajai kārtībai ir atbildīgs pensiju fonds. Dalības līguma noteikumi un nosacījumi nedrīkst būt pretrunā ar pensiju plāna noteikumiem;

20) šā likuma 20. panta četrpadsmitajā daļā minētajā gadījumā — pensiju fonda izstrādātas interešu konflikta novēršanas politikas aprakstu;

21) dokumentu, kurā aprakstīts un skaidrots, kā pensiju plāna ieguldījumu stratēģijā tiek iekļauta akcionāra tiesību izmantošana akciju sabiedrības pārvaldē (turpmāk — iesaistīšanās politika), ja pensiju plāna ieguldījumu politika paredz pensiju plāna aktīvus ieguldīt tādas akciju sabiedrības akcijās, kuras juridiskā adrese ir dalībvalstī un kuras akcijas iekļautas dalībvalsts regulētajā tirgū;

22) atklātā pensiju fonda pensiju plāna dalībniekam paredzētās pamatinformācijas dokumentu.