Zaudējis spēku - Par Latvijas Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.–2030. gadam

1 https://likumi.lv/ta/id/306691-par-valdibas-ricibas-planu-deklaracijas-par-artura-krisjana-karina-vadita-ministru-kabineta-iecereto-darbibu-istenosanai2 http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-169-2014-INIT/lv/pdf3 http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-14459-2015-INIT/lv/pdf4 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32018R1999&from=EN5 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32018R1999&from=LV6 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52018DC0773&qid=1575363669558&from=LV7 Regulas 2018/1999 1.panta 2.punkts8 Normālrakstā iekļauti jau šobrīd spēkā esošie mērķi, kas ir noteikti saistošos ES tiesību aktos, citos Latvijas politikas plānošanas dokumentos vai tiesību aktos, slīprakstā ir atzīmēti Plānā nosakāmie indikatīvie mērķi, treknrakstā ir atzīmēti Plānā nosakāmie saistošie mērķi9 KEP2020 un pakārtotie ES tiesību akti vai KEPS203010 KEPS2030 un pakārtotie ES tiesību akti11 SEG emisiju samazināšanas un CO2 piesaistes mērķis ZIZIMM uzskaites kategorijās 2030. gadā12 Mērķis sasniedzams nosakot pienākumu degvielas piegādātājiem, kura ietvaros drīkst tikt izmantota modernā biodegviela un/vai biogāze, kas ražota no Direktīvas 2018/2001 IX pielikumā uzskaitītajām izejvielām, no AER iegūta elektroenerģija, no AER iegūts ūdeņradis, pārstrādāta oglekļa degvielas, kā arī citas biodegvielas vai biomasas degvielas, kas nav ražotas no pārtikas vai dzīvnieku barības kultūraugiem13 Modernajai biodegvielai & biogāzei jābūt ražotai no Direktīvas 2018/2001 IX pielikuma A daļā minētajām izejvielām, piemēram, kūtsmēsliem, notekūdeņu dūņām, salmiem, dažādiem atkritumiem u.c.14 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52011DC0112&from=LV15 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?qid=1485341914564&uri=CELEX:52016DC0860%2801%2916 http://polsis.mk.gov.lv/documents/332317 Datu avots: EUROSTAT18 Datu avots: EUROSTAT19 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32018L2001&from=EN20 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32018L2002&from=EN21 http://polsis.mk.gov.lv/documents/424722 http://polsis.mk.gov.lv/documents/484923 Biodegvielas ir šķidrā vai gāzveida degviela, ko izmanto transportā un iegūst no biomasas (Direktīvas 2018/2001 2.panta 28. un 33.punkts). Biodegvielas uzskatāmas par AER, ja tās atbilst ES tiesību aktos noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem24 https://likumi.lv/doc.php?id=207119; https://likumi.lv/doc.php?id=74746; https://likumi.lv/doc.php?id=74749; https://likumi.lv/doc.php?id=79100; https://likumi.lv/doc.php?id=22805125 https://bankwatch.org/wp-content/uploads/2019/03/NECP-in-8-CEE-countries-1.pdf26 https://europeanclimate.org/wp-content/uploads/2019/05/Planning-for-Net-Zero.-Assessing-the-draft-NECPs.pdf27 http://www.caneurope.org/docman/climate-energy-targets/3477-time-to-pick-up-the-pace-insights-into-the-draft-national-energy-and-climate-plans/file28 MK sēdes protokollēmums "Informatīvais ziņojums "Par Nacionālā enerģētikas un klimata plāna izstrādi"" (MK 2018.gada 26.jūnija protokola Nr.30 50.§)29 Tautsaimniecības padomes Enerģētikas komiteja ir izveidota saskaņā ar MK 2010.gada 23.marta noteikumu Nr.271 "Ekonomikas ministrijas nolikums 6.11., 7.2. un 17.punktu un Ekonomikas ministrijas 2012.gada 9.novembra Nr.1-7-32 "Tautsaimniecības padomes nolikums 12. punktu30 https://em.gov.lv/lv/par_ministriju/notikumu_kalendars/21866-konference-nacionalais-energetikas-un-klimata-plans-2021-2030gadam-energetikas-attistiba-un-klimata-parmainu-mazinasana31 https://em.gov.lv/lv/nozares_politika/nacionalais_energetikas_un_klimata_plans/32 https://em.gov.lv/lv/nozares_politika/nacionalais_energetikas_un_klimata_plans/33 Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentu sadarbība34 https://op.europa.eu/en/publication/-/publikācija/9590 cdee-cd30-11e9-992f-01 aa75ed71a1/language-en35 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:31991L0676&from=LV36 CSP37 Energosistēmu attīstības un SEG emisiju analīzē un prognozēšanā izmantotās metodes ir iekļautas Plāna 6.pielikumā38 Plānā iekļautais bāzes scenārijs ir scenārijs, kurā ir apvienotas "īstenotās rīcībpolitikas un pasākumi", "pieņemtās rīcībpolitikas un pasākumi", kā arī daļēji ir iekļautas "plānotās rīcībpolitikas un pasākumi". Plāna projektā visi pasākumi, kas attiecas uz ES struktūrfondu atbalsta programmām ir "plānotās rīcībpolitikas un pasākumi", jo finansējums šiem pasākumiem tiks sadalīts tikai pēc Plāna apstiprināšanas Latvijā (2019.gadā tikai notiks kopējā finansējuma pārdale ES dalībvalstīm).39 EM40 2018.gada dati ir aptuvenās SEG inventarizācijas dati (izslēdzot kopējās aptuvenās CO2 ekvivalenta emisijas un piesaisti no zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas 749/2014 17.pantu), kuri ir aprēķināti, ņemot vērā sākotnējos statistikas datus, un kurus nav pārbaudījuši vai apstiprinājuši EK un UNFCCC Sekretariāta eksperti. Šajā nodaļā 2018.gada aptuvenās SEG inventarizācijas par 2018.gadu dati ir iekļauti aptuvenai 2018.gada situācijas raksturošanai41 https://unfccc.int/documents/19481242 https://cdr.eionet.europa.eu/lv/eu/mmr/art08_proxy/envxta4zg43 Ne-ETS darbībām, uz kurām attiecas Lēmums 406/2009/EK, SEG emisiju aprēķins veikts, izmantojot EK formulu – kopējais SEG emisiju apjoms mīnus ES ETS operatoru verificētais CO2 emisiju apjoms mīnus vietējās aviācijas CO2 emisiju apjoms44 SEG emisiju aprēķins veikts, izmantojot EK noteikto formulu – kopējais valsts SEG emisiju apjoms mīnus ES ETS operatoru verificētais oglekļa dioksīda emisiju apjoms mīnus vietējās aviācijas oglekļa dioksīda emisiju apjoms saskaņa ar Lēmumu 406/2009/EK45 Attīstības prognozes ir indikatīvas un var mainīties46 VARAM veiktie SEG emisiju aprēķini47 VARAM48 Datu avots: CSP49 Datu avots: CSP50 Datu avots: CSP51 AER izmantojuma transportā īpatsvara aprēķinam elektroenerģijas izmantojums tiek ieskaitīts kā AER tikai tādā apjomā, kāds ir AER īpatsvars elektroenerģijā, piemēram, ja AER īpatsvars elektroenerģijā ir 54%, tad tikai 54% no transportā izmantotās elektroenerģijas tiek ieskaitīta kā AER izmantojums transportā52 CSP, EUROSTAT53 https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/dir_2009_0028_action_plan_latvia.zip54 Direktīva 2009/28/EK55 https://www.em.gov.lv/files/nozares_politika/EMZino_AER_030518.pdf.56 FEI57 FEI58 Direktīvas 2012/27/ES (un Direktīvas 2018/2002) izpratnē (direktīvā noteikto definīciju aptvērumā)59 CSP60 Datu avots: EUROSTAT, CSP61 Direktīvas 2012/27/ES (un Direktīvas 2018/2002) izpratnē (direktīvā noteikto definīciju aptvērumā)62 Datu avots: CSP63 CSP64 https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/lv_annual_report_2019_lv.zip65 https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/energoefektivitate_un_siltumapgade/zinojumi_eiropas_komisijai/66 FEI67 FEI68 FEI69 Ministru kabineta 2019.gada 25.jūnija noteikumi Nr.280 " Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-19 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"70 Ministru kabineta 2013.gada 9.jūlija noteikumu Nr.383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju" 6.1.3., 6.1.4., 6.1.5., 6.1.6., 6.1.7., 6.1.8. un 6.1.9.apakšpunktā minētie ēku veidi)71 Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis, energoefektivitātes novērtējums apkurei jaunbūvēm. Ēku energoefektivitātes minimālo pieļaujamo līmeni (klasi) jaunbūvēm nepiemēro, ja attiecīgo prasību piemērošana nav tehniski vai funkcionāli iespējama vai ja izmaksu un ieguvumu analīze par attiecīgās ēkas kalpošanas laiku norāda uz zaudējumiem72 Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis, energoefektivitātes novērtējums apkurei atjaunojamām un pārbūvējamām ēkām73 Enerģētiskā atkarība parāda, cik lielā mērā valsts ir atkarīga no energoresursu importa, lai apmierinātu savas enerģētiskās vajadzības. Šis indikators tiek aprēķināts, atņemot no energoresursu importa rādītāja eksporta apjomu un dalot ar kopējo energoresursu patēriņu. Šādu indikatoru iespējams aprēķināt jebkuram energoresursu produktam.74 EUROSTAT75 Avots: AS "Augstsprieguma tīkls"76 N-1 ir teorētisks aprēķins, kas raksturo gāzes infrastruktūras tehnisko spēju apmierināt gāzes kopējo pieprasījumu aprēķinātajā platībā, ja rodas traucējumi vienotajā lielākajā gāzes infrastruktūrā dienā, kad ir ārkārtīgi liels gāzes pieprasījums, kas statistiski iespējams reizi 20 gados.77 Saskaņā ar regulas Nr. 2017/1938 prasībām N – 1 ≥ 100 %78 Avots: a/s "Conexus Baltic Grid" (http://www.conexus.lv/uploads/filedir/parvades_operatora_zinojums_2018.pdf)79 Avots: AS "Augstspriegumu tīkls"80 LV-Latvijas tirdzniecības apgabals, LT-Lietuvas tirdzniecības apgabals, EE-Igaunijas tirdzniecības apgabals, FI-Somijas tirdzniecības apgabals, SE4-Zviedrijas ceturtais tirdzniecības apgabals, LBI-Lietuvas-Baltkrievijas importa tirdzniecības apgabals81 Noslogotība = mēneša summārā komercplūsmas kWh / mēneša summārā neto pārvades jauda kWh ("Net Transfer Capacity" NTC).82 Nord Pool Spot ir Ziemeļvalstu elektroenerģijas birža, kurā, balstoties uz tirgus principiem, tiek noteikta Latvijas tirdzniecības apgabala elektroenerģijas cena83 https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/energy-union-factsheet-latvia_en.pdf; https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/report_of_the_commission_expert_group_on_electricity_interconnection_targets.pdf; https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/2nd_report_ic_with_neighbouring_countries_b5.pdf84 EK starpsavienojumu ekspertu grupā ir ieteikts DV ar <30% kādā no rādītājiem steidzami pētīt papildu starpsavienojumu iespējas un ikgadēji ziņot augsta līmeņa reģionālajām grupām un Infrastruktūras forumam par šādas izpētes rezultātiem. Jebkurš projekts, kas palīdz DV sasniegt 30% slieksni, ir jāiesniedz iekļaušanai desmit gadu tīklu attīstības plānā (Ten-Year Network Development Plan) un turpmākajos KĪP sarakstos. DV ar >30%, bet <60% kādā no rādītājiem tiek prasīts pētīt izstrādāt papildu starpsavienojumu projektus. Tādiem projektiem būtu jāapsver iespēja pieteikties iekļaušanai TYNDP un turpmākajos PCI sarakstos85 Avots: AS "Augstspriegumu tīkls"86 http://www.conexus.lv/uploads/filedir/parvades_operatora_zinojums_2018.pdf87 http://www.ast.lv/content/elektroenergijas-parvades-sistemas-attistibas-plans88 http://tyndp.entsoe.eu/89 http://www.conexus.lv/uploads/filedir/pso_zinojums_2018.pdf90 CSP91 Aprēķinam izmantota vidējā Nord Pool elektroenerģijas cena – 0,0348EUR/kWh92 http://ec.europa.eu/eurostat/data/database93 https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/quarterly_report_on_european_gas_markets_q4_2017_final_20180323.pdf94 https://www.iub.gov.lv/lv/iubsearch/q/dabasg%C4%81ze/95 http://www.ast.lv/sites/default/files/editor/PSO_Zinojums_2018.pdf96 https://www.energypoverty.eu/about/what-energy-poverty97 https://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=ilc_mdes01&lang=en; https://data1.csb.gov.lv:443/sq/3293198 https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__nabadz_nevienl__matnenodr/MNG010.px/table/tableViewLayout1/; https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__nabadz_nevienl__matnenodr/MNG020.px/table/tableViewLayout1/99 Tabulā iekļauti tie mājsaimniecību veidi, kur atšķirības ar ES-28 vidējo rādītāju ir vairāk kā 4 procentpunkti.100 Nabadzības riskam pakļauts101 https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/valsts_petijumu_programma__energetika_/konkurss__ilgtspejiga_energetikas_infrastruktura_un_tirgus_/102 Avots: AS "Latvijas gāze"103 Avots: AS "Sadales tīkls", izņemto pārējos mazos sadales sistēmas operatorus104 Avots: SPRKAttēls neatspoguļo reālās proporcijas, bet demonstrē tarifu sastāvdaļu ietekmes apjomu105 Piemērota pēc dabasgāzes augstākās siltumietilpības106 Piemērota pēc dabasgāzes augstākās siltumietilpības107 Etilspirts, kas iegūts no lauksaimniecības izejvielām un kas ir dehidrēts (ar spirta saturu vismaz 99,5 tilpumprocenti) un absolūtā spirta saturs veido 5,0 tilpumprocentus no kopējā produktu daudzuma108 Nodokli par 1000 litriem aprēķina 30 % apmērā no likmes svinu nesaturošam benzīnam109 Etilspirts, kas iegūts no lauksaimniecības izejvielām un ir dehidratēts (ar spirta saturu vismaz 99,5 tilpumprocenti) un absolūtā spirta saturs veido no 70,0 līdz 85,0 tilpumprocentus no kopējā produktu daudzuma110 Absolūtā spirta saturs no 70 līdz 85 tilpumprocentiem111 Absolūtā spirta saturs no 70 līdz 85 tilpumprocentiem112 Biodīzeļdegviela vai rapšu sēklu eļļa veido no 5 līdz 30 (neieskaitot) tilpumprocentiem no kopējā naftas produktu daudzuma113 Biodīzeļdegviela vai rapšu sēklu eļļa veido vismaz 30 tilpumprocentus no kopējā naftas produktu daudzuma114 Biodīzeļdegviela, kas pilnībā iegūta no rapšu sēklu eļļas un rapšu sēklu eļļa, kuru realizē vai izmanto par kurināmo vai degvielu115 Degvieleļļai, kuras kolometriskais indekss ir mazāks par 2,0 un kinemātiskā viskozitāte 50o C ir mazāka par 25 mm²/s, tās aizstājējproduktiem un komponentiem116 Ja piegādā izmantošanai par kurināmo - 0 EUR117 Nodokli par 1000 litriem aprēķina 15 % apmērā no likmes dīzeļdegvielai118 Dīzeļdegviela (gāzeļļa) un tāda dīzeļdegviela (gāzeļļa), kurai pievienota no rapšu sēklām iegūta biodīzeļdegviela un kuru izmanto atbilstoši likuma "Par akcīzes nodokli" 18.panta piektajā daļā minētajam veidam, mērķiem un nosacījumiem (lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei, kā arī tādas meža vai purva zemes apstrādei, kur kultivē dzērvenes vai mellenes un zemes zem zivju dīķiem apstrādei, ja ir nodrošināti minimālie ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas)un tiek iezīmēti (marķēti)119 Nacionālā zinātniskās darbības informācijas sistēma (NZDIS) Zinātniskajās institūcijās akadēmiskajos amatos ievēlēto personu reģistrs, (dati uz 08.08.2019.) https://sciencelatvia.lv120 Eiropas Patentu birojs, https://www.epo.org/121 Viedo inženiersistēmu, transporta un enerģētikas Kompetences centrs, http://www.vitekc.lv/122 http://polsis.mk.gov.lv/documents/4294123 https://unfccc.int/sites/default/files/english_paris_agreement.pdf; https://unfccc.int/sites/default/files/resource/docs/2015/cop21/eng/10a01.pdf; https://likumi.lv/doc.php?id=288575124 https://unfccc.int/documents/194812125 Normālrakstā iekļauti jau šobrīd spēkā esošie mērķi, kas ir noteikti saistošos ES tiesību aktos, citos Latvijas politikas plānošanas dokumentos vai tiesību aktos, treknrakstā ir atzīmēti Plānā nosakāmie saistošie mērķi126 Informatīvais ziņojums "Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam"127 Ievērojot Regulas 2018/842 2018/842 5., 7., 10. un 11.pantu128 SEG emisiju samazināšanas un CO2 piesaistes mērķis ZIZIMM uzskaites kategorijās 2030. gadā129 Ievērojot Regulas 2018/841 12.pantu130 Regula 2018/841; Regula 2018/842131 Tabulā minētie lielumi ir indikatīvi, jo aprēķiniem tiks izmantota 2020. gadā iesniegtās un pārbaudītās SEG inventarizācijas dati 2005.gadam un 2016., 2017. un 2018.gadam132 Ne-ETS darbību SEG emisiju aprēķins veikts, izmantojot EK noteikto formulu – kopējais valsts SEG emisiju apjoms mīnus ES ETS operatoru verificētais oglekļa dioksīda emisiju apjoms mīnus vietējās aviācijas oglekļa dioksīda emisiju apjoms. Datu avoti: https://unfccc.int/documents/194812; https://cdr.eionet.europa.eu/lv/eu/mmr/art08_proxy/envxta4zg133 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32017D1471&from=EN;https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32013D0634&from=EN134 Aprēķināts saskaņā ar Regulas 2018/842 4.panta 2.punkta 2.teikumā minētajām 2 aprēķinu metodēm: lineārā trajektorijā, kuras izejas punkts ir 2016., 2017. un 2018.gada vidējais SEG emisiju apjoms, bet beigu punkts – 2030. gadā noteiktais ierobežojums, un lineārās trajektorijas izejas punkts ir 1) piecās divpadsmitajās daļās no laika perioda starp 2019. un 2020.gadu; 2) 2020.gadā – atkarībā no tā, kurš no abiem attiecīgajai dalībvalstij aprēķina rezultātā dod mazāku sadales apjomu135 http://polsis.mk.gov.lv/documents/6507136 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32018L2001&from=EN137 Normālrakstā iekļauti jau šobrīd spēkā esošie mērķi, kas ir noteikti saistošos ES tiesību aktos, citos Latvijas politikas plānošanas dokumentos vai tiesību aktos, slīprakstā ir atzīmēti Plānā nosakāmie indikatīvie mērķi, treknrakstā ir atzīmēti Plānā nosakāmie saistošie mērķi138 2022., 2025., 2027.g. indikatīvās mērķrādītāja vērtības noteiktas saskaņā ar Regulas 2018/1999 4.panta (a) apakšpunkta 2.punktā iekļautajiem nosacījumiem139 2022.–2030.gada minimālās indikatīvās mērķrādītāja vērtības noteiktas saskaņā ar Direktīvas 2018/2001 23.panta 1. un 2.punktu. Vērtības tiks pārrēķinātas 2021.gadā, ņemot vērā 2020.gada indikatīvo AER īpatsvaru siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražošanā, jo saskaņā ar Direktīvas 2018/2001 23.panta 1.punktu aprēķinā kā atsauces vērtība ir jāizmanto 2020.gada vērtība140 Direktīvas 2018/2001 25.pantā noteiktā minimālā mērķa vērtība141 No modernajām biodegvielām un biogāzes iegūtu enerģijas daudzumu var uzskatīt par divkāršu, ja tās iegūtas no izejvielām, kas minētas Direktīvas 2018/2001 IX pielikuma A un B daļā, kur B daļā minēto izejvielu izmantošanas apjoms ir ierobežots līdz 1,7% (bez divkāršās uzskaites) no transporta galapatēriņa (pēc enerģijas daudzuma)142 Normālrakstā iekļauti jau šobrīd spēkā esošie mērķi, kas ir noteikti saistošos ES tiesību aktos, citos Latvijas politikas plānošanas dokumentos vai tiesību aktos, slīprakstā ir atzīmēti Plānā nosakāmie indikatīvie mērķi, treknrakstā ir atzīmēti Plānā nosakāmie saistošie mērķi143 EUROSTAT, CSP144 Aprēķināts, balstoties uz EUROSTAT datiem145 2016.–2017.g. – EUROSTAT, 2018.g. – CSP146 Normālrakstā iekļauti jau šobrīd spēkā esošie mērķi, kas ir noteikti saistošos ES tiesību aktos, citos Latvijas politikas plānošanas dokumentos vai tiesību aktos, slīprakstā ir atzīmēti Plānā nosakāmie indikatīvie mērķi, treknrakstā ir atzīmēti Plānā nosakāmie saistošie mērķi147 https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/lv_annual_report_2019_lv.zip148 Maksimālā prognoze par periodu no 2014.gada līdz 2020.gadam, jo mērķis mainās ikgadēji. Kopējais mērķis līdz 2017.gada beigām ir 392 010 m2.149 Maksimālā prognoze par periodu no 2020.gada līdz 2030.gadam.150 Normālrakstā iekļauti jau šobrīd spēkā esošie mērķi, kas ir noteikti saistošos ES tiesību aktos, citos Latvijas politikas plānošanas dokumentos vai tiesību aktos, treknrakstā ir atzīmēti Plānā nosakāmie saistošie mērķi151 Normālrakstā iekļauti jau šobrīd spēkā esošie mērķi, kas ir noteikti saistošos ES tiesību aktos, citos Latvijas politikas plānošanas dokumentos vai tiesību aktos, treknrakstā ir atzīmēti Plānā nosakāmie saistošie mērķi152 http://www.ast.lv/sites/default/files/editor/Gada_parsk_2017_parakstits_Final_print_arvaku_.pdf153 Elektroenerģijas neto sistēma ir kārtība, kādā veicami maksājumi par patērēto elektroenerģiju un kādā sadales sistēmas operators veic ieskaitu par lietotāja, kas ražo elektroenerģiju savām vajadzībām no AER, patērēto elektroenerģiju un saražoto elektroenerģiju, kas nodota sadales sistēmas operatora tīklā154 Aizsargātais lietotājs ir trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas), daudzbērnu ģimenes vai ģimenes (personas), kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti, personas ar I invaliditātes grupu, kura izlieto elektroenerģiju savā mājsaimniecībā pašas vajadzībām (galapatēriņam)155 Stratēģiskās ekosistēmas tiks veidotas kā nacionālās pētniecības un inovācijas sistēmas pamatelementi, kuri tiks attīstīti veidojot mērķtiecīgu sasaisti starp izglītības, pētniecības un uzņēmējdarbības aktivitātēm un veidojot atbilstošu finanšu sistēmu un regulējumu.156 https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/communication-euco-mff-oct2019_en.pdf157 Normālrakstā iekļauti jau šobrīd spēkā esošie mērķi, kas ir noteikti saistošos ES tiesību aktos, citos Latvijas politikas plānošanas dokumentos vai tiesību aktos, treknrakstā ir atzīmēti Plānā nosakāmie saistošie mērķi158 2016.g. apjoms (https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/uzn/uzn__inovac/ING021.px/table/tableViewLayout1/)159 2014.-2016.g. periodā (https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/uzn/uzn__inovac/ING051.px/table/tableViewLayout1/)160 ES struktūrfondu un nacionālā budžeta finansējums161 Dati par 2014.–2019.g. periodu (Apvārsnis2020)162 Zaļā krāsā atzīmētas Latvijas P&I prioritātes 2014.–2018.g. periodā163 https://em.gov.lv/lv/nozares_politika/nacionalais_energetikas_un_klimata_plans/164 Atbilstoši gadskārtējam valsts budžeta likumam pašvaldībām nav tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības atbilstoši likuma "Par pašvaldību budžetiem" 22.pantam, izņemot saistības: 1) līdz pieciem gadiem pašvaldību autonomo funkciju nodrošināšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem, datortehnikas, sakaru un citas biroja tehnikas iegādei; 2) ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai; 3) likumā par gadskārtējo valsts budžetu minēto investīciju projektu īstenošanai; 4) Publiskās un privātās partnerības likumā noteiktajā kārtībā akceptēto publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanai.165 Nacionālā zinātniskās darbības informācijas sistēma (NZDIS) Zinātniskajās institūcijās akadēmiskajos amatos ievēlēto personu reģistrs, (dati uz 08.08.2019.) https://sciencelatvia.lv166 Valsts budžeta un ES struktūrfondu finansētās pētniecības un inovācijas programmas un ES pētniecības un inovāciju programma "Apvārsnis2020"167 Joint Research centre, Smart specialisation platform, http://s3platform.jrc.ec.europa.eu/168 https://ec.europa.eu/commfrontoffice/publicopinion/index.cfm/ResultDoc/download/DocumentKy/87717169 https://ec.europa.eu/commfrontoffice/publicopinion/index.cfm/survey/getsurveydetail/instruments/standard/surveyky/2253170 http://klimatam.lv/171 Kopējais SEG emisiju apjoms cilvēkam, notikumam, komersantam, vai produktam, kas rodas no preču un pakalpojumu izmantošanas. Kopējā SEG emisiju daudzums noteiktā populācijā, sistēmā vai darbībā mērījums, ņemot vērā visus attiecīgos SEG emisiju avotus, CO2 piesaistes un CO2 uzglabāšanu populācijas, sistēmas vai darbības teritoriālās un laika robežas172 https://www.eumayors.eu/en/173 FM, VID174 Likmes, kas piemērojamas sākot ar 01.01.2020 (https://www.vid.gov.lv/lv/akcizes-nodokla-likmes-0)175 http://www.meteo.lv/fs/files/CMSP_Static_Page_Attach/00/00/00/02/03/1548165912_CO2_met_2019.pdf176 CO2 emisiju no ceļa transporta faktiskais aprēķins tiek veikts ar COPERT 5 modeli (www.emisia.com), kas nodrošina emisiju faktorus degvielas patēriņam un visām SEG inventarizācijā iekļautajām izplūdes gāzu sastāvdaļām.177 https://www.csdd.lv/transportlidzekla-ekspluatacijas-nodoklis/likme-vieglajiem-auto-nodokla-likmes-no-01-01-2019178 DRN maksātājs ir noteikts Dabas resursu nodokļa likuma 3.panta pirmajā daļā. Šajā gadījumā tas ir persona, kura ir saņēmusi atļauju A vai B kategorijas piesārņojošās darbības veikšanai vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājumu (iekārta ar nominālo siltuma jaudu vienādu vai lielāku ar 0,2MW)179 CSP180 Valsts zemes dienesta sniegtie Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas dati uz 2017.gada 1.janvāri.181 Būvniecības informācijas sistēmas Ēku energosertifikātu reģistra apkopojums uz 2019.gada 5.septembri182 Valsts ēku saraksta - tiek apkopoti dati par Valsts institūciju īpašumā, valdījumā un lietošanā esošās ēkām ar kopējo platību virs 250 m2, dati par 2017.gada enerģijas patēriņiem: https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/majokli/eku_energoefektivitate/no_direktivas_2012_27_es_par_energoefektivitati_izrietosas_prasibas/183 Centrālās valdības ēku definīcija noteikta MK 2013.gada 2.decembra rīkojumā Nr.587 "Par Koncepciju par Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK, prasību pārņemšanu tiesību aktos184 https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/vide/vide__energetika__ikgad/ENG100.px/table/tableViewLayout1/https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/vide/vide__energetika__ikgad/ENG130.px/table/tableViewLayout1/185 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 22.oktobra regula Nr. 1009/2008 par enerģētikas statistiku A pielikuma 3.2.punkts186 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 22.oktobra regula Nr. 1009/2008 par enerģētikas statistiku A pielikuma 3.4.punkts187 Regulas 1009/2008188 https://www.rdpad.lv/wp-content/uploads/2016/10/AIZSARGJOSLAS/6_pielikums.pdf189 skatīt, piemēram: IRENA (2019), Renewable Power Generation Costs in 2018, International Renewable Energy Agency, Abu Dhabi, https://www.irena.org/publications/2019/May/Renewable-power-generation-costs-in-2018190 https://solargis.com/maps-and-gis-data/download/europe191 https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/9590cdee-cd30-11e9-992f-01aa75ed71a1/language-en/format-PDF/source-107469700192 Elektroenerģijas tirgus likuma 30.1 pants, skatīt: https://likumi.lv/ta/id/108834#p30.1193 AS "Sadales tīkls"194 Naftas un gāzveida produktu pārvade cauruļvados, kur enerģija tiek izmantota pārvades nodrošināšanai195 CSP196 2019. gada SEG inventarizācija un aptuvenā SEG inventarizācija par 2018. gadu197 CSDD, CSP198 https://www.csb.gov.lv/sites/default/files/publication/2019-08/Nr_21_Latvijas_energobilance_2018_%2819_00%29_LV.pdf199 Izteiktu CO2 tonnās uz TJ200 http://www.meteo.lv/fs/files/CMSP_Static_Page_Attach/00/00/00/02/03/1548165912_CO2_met_2019.pdf201 Saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK nosacījumiem (aprēķinu metodiku)202 Autotransporta direkcija203 SKDS aptaujas, 2017–2019204 Krievijas vienotā energosistēma/Ukrainas, Baltkrievijas, Kazahstānas, Kirgizstānas, Azerbaidžānas, Gruzijas, Tadžikistānas, Moldovas un Mongolijas integrētā energosistēma205 Saīsinājums no: Belarus, Russia, Estonia, Latvia, Lithuania206 MK 2013.gada 30.aprīļa noteikumos Nr.240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi"207 Agregators ir tirgus dalībnieks, kas summē vairāku klientu nepatērēto jaudu vai saražoto elektroenerģiju pārdošanai, iepirkumiem, izsolei vai jebkādam regulētam elektroenerģijas tirgum. Neatkarīga agregatora (tāda, kurš nav piesaistīts nevienam elektroenerģijas tirgotājam vai citam tirgus dalībniekam) gadījumā, gala patērētājam jāslēdz divi līgumi – piegādes līgums ar elektroenerģijas tirgotāju un "elastības līgums" ar agregatoru. Elastības līgums agregatoram nodrošina tiešu pieeju gala patērētāja jaudai un iekārtām un tirgus nepieciešamības gadījumā, agregators, kontrolēti samazina lietotāja patēriņu, ar šo nepatērēto elektroenerģiju pēc tam piedaloties tirgū. Atsevišķs norēķinu mehānisms regulē, kā un vai agregators kompenesē tirgotājam pārvadīto gala patērētāja ietaupīto vai virslimita elektroenerģiju, ar ko operējis agregators. Tirgotājam piesaistīts agregators pilda savu funkciju, ar kontroles mehānismiem rezervējot tirgotāja definētu elektroenerģijas ietaupījumu gala patērētājam. Tādējādi tirgotājam ir zināma elektroenerģijas rezerve, ko nepieciešamības gadījumā tas var izmantot tirgus balansēšanai vai augstas elektroenerģijas cenas apstākļos. Gala patērētājs slēdz vienu līgumu – tikai ar tirgotāju. Agregators var apvienot elektroenerģijas patēriņa samazinājumu/pieaugumu, elektroenerģijas ražošanas samazinājumu/pieaugumu vai kombinēt abu šo procesu gaitā radušos elektroenerģiju.208 https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/valsts_petijumu_programma__energetika_/konkurss__ilgtspejiga_energetikas_infrastruktura_un_tirgus_/209 http://www.zrea.lv/lv/jaunumi_5/ar_starptautiska_projekta_step_palidzibu_lpiaa_noteiks_energijas_nabadzibas_kriterijus_3030/210 Latvijas SEG inventarizācijas ziņojums par 1990.-2017. gadu https://unfccc.int/documents/194812211 Sadzīves un bīstamie atkritumi, to savākšana un pārstrāde https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/vide/vide__vide__ikgad/VIG040.px/table/tableViewLayout1/212 https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Waste_statistics/lv213 https://unfccc.int/documents/194812214 EUROSTAT215 Aprites ekonomika: vairāk pārstrādes, mazāk atkritumu poligonos http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2018/aprila_jaunumi_2018/atkritumu_skirosana.html216 N. Belmane (2013) Ievads ekodizainā https://www.liaa.gov.lv/files/liaa/attachments/01_namedabelmane_ievads-ekodizains.pdf217 https://www.vzd.gov.lv/lv/parskati-un-statistika/statistika/statistika-no-kadastra/ZLV/218 2019. gada Nacionālais meža monitorings219 2019. gada Latvijas SEG inventarizācija https://www.meteo.lv/fs/CKFinderJava/userfiles/files/Vide/Klimats/Majas_lapai_LVGMC_2019_seginvkopsavilkums.pdf220 Aprites ekonomikas princips. Saskaņā ar "kaskādes principu" koksni izmanto, ievērojot šādu prioritāro secību: koksnes izstrādājumu izmantošana, to kalpošanas laika pagarināšana, atkārtota izmantošana, pārstrāde, bioenerģijas ražošana un apglabāšana221 CSP datubāze http://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/lauks/lauks__agro/MGG010.px/table/tableViewLayout1/222 http://polsis.mk.gov.lv/documents/6100223 LLU "SEG emisijas samazinoši pasākumi" https://www.llu.lv/lv/seg-emisijas-samazinosi-pasakumi224 LLU "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas iespējas ar klimatam draudzīgu lauksaimniecību un mežsaimniecību Latvijā" EVIDEnT projekti. 2018.225 Padomes 1991.gada 12.decembra direktīva Nr. 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti226 2019.gada iesniegtā SEG inventarizācija (1990.-2017.gads): https://unfccc.int/documents/194812/ Kopsavilkums: https://www.meteo.lv/fs/CKFinderJava/userfiles/files/Vide/Klimats/Majas_lapai_LVGMC_2019_seginvkopsavilkums.pdf227 EM228 EM229 EM230 EM231 EM232 EM233 EM234 EM235 FEI236 FEI237 EM238 https://em.gov.lv/lv/nozares_politika/nacionalais_energetikas_un_klimata_plans/239 Šeit un turpmāk tiek salīdzināts ar 2017.gadu240 https://em.gov.lv/lv/nozares_politika/nacionalais_energetikas_un_klimata_plans/241 Eiropas Vides Aģentūras ziņojums No 12/2018 "Air Quality in Europe -2018 Report", ISSN 1977-8449, https://www.eea.europa.eu/publications/air-quality-in-europe-2018242 FEI243 FEI244 FEI245 FEI246 Darba vietu skaits aprēķināts, izmantojot starptautiskajos literatūras avotos pieejamo informāciju par darba vietu skaitu uz ieguldītām investīcijām (darba vietas/MEUR) vai ietaupīto enerģijas daudzumu (darba vietas/GWh). Novērtējums ir dots kā vidējais no abām pielietotajām metodēm.247 https://www.wwf.no/assets/attachments/84-wwf_a4_report___havvindrapport.pdf248 https://www.iea.org/offshorewind2019/249 https://www.graanulinvest.com/eng/frontpage250 https://www.baltpool.eu/lv/251 https://likumi.lv/ta/id/6075-par-piesarnojumu252 MK 2017.gada 12.decembra noteikumi Nr.737 "Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un prognožu sagatavošanas nacionālās sistēmas izveidošanas un uzturēšanas noteikumi" (https://likumi.lv/ta/id/295801-siltumnicefekta-gazu-inventarizacijas-un-prognozu-sagatavosanas-nacionalas-sistemas-izveidosanas-un-uzturesanas-noteikumi)253 Ņemot vērā bāzes scenārija investīcijas un papildu investīcijas papildu pasākumu īstenošanai, kur kopējās investīcijas veido gan ES struktūrfondu, gan valsts vai pašvaldību budžeta, gan finansējuma no emisijas kvotu izsolīšanas, gan privātā finansējuma apjoms254 Jautājums par šim fondam nepieciešamo valsts budžeta finansējumu ir skatāms valsts budžeta sagatavošanas procesā255 http://polsis.mk.gov.lv/documents/6456256 Informatīvais ziņojums par Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta darbības stratēģiju257 Berenberg, Clearblue, Commerzbank, Energy Aspects, Engie Global Markets, ICIS, MOL, Refinitiv, Vertis (publicēts 10.04.2019 ; http://carbon-pulse.com/72837)258 Emisijas kvotas vidējā cena 2019 gada aprīlī-jūnijā bija ap 25 eiro, taču februārī un martā 21–22 euro, savukārt 2018. gada vidējā cena primārajā tirgū bija vien 15,5 euro259 https://ec.europa.eu/clima/policies/innovation-fund_en