Kadastrālās vērtēšanas noteikumi

72.1 Ēkām, kas reti nonāk nekustamā īpašuma tirgū, bāzes vērtību nosaka, salīdzinot savstarpējo proporcionālo atbilstību ar tām ēku apakšgrupām, kur ir pirkuma darījumi un bāzes vērtību iespējams noteikt ar tirgus salīdzināmo darījumu pieeju, to koriģējot atbilstoši izmaksu pieejai, analizējot būvniecības izmaksu savstarpējās attiecības un būvniecības izmaksu un nekustamā īpašuma vidējā tirgus cenu līmeņa attiecību nekustamo īpašumu grupās dažādos teritoriālos griezumos iegūtajās proporcijās starp grupām. Bāzes vērtības pārbauda, aprēķinot ēku kadastrālo vērtību un to salīdzinot ar pirkuma darījumiem vai ar vērtībām, ko iegūst, izmantojot nomas informāciju (ienākumu pieeju – tiešās kapitalizācijas metodi).

6. Inženierbūvju kadastrālo vērtību bāzes izstrāde

73. Inženierbūvju kadastrālo vērtību bāzes rādītājs ir inženierbūves tipa bāzes vērtība.

74. Inženierbūves tipa bāzes vērtību nosaka kā vienas apjoma vienības vērtību euro, analizējot:

74.1. informāciju par inženierbūves tiešajām būvizmaksām;

74.2. Centrālās statistikas pārvaldes publicētos būvniecības izmaksu indeksus un apkopotās vidējās būvniecības resursu cenas;

74.3. tiešo būvizmaksu un būvju klasifikācijā ietverto rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu vidējā tirgus cenu līmeņa attiecību valstī.

75. Inženierbūvju tipiem, par kuriem nav šo noteikumu 74.1. apakšpunktā minētās informācijas, bāzes vērtību noteikšanai izmanto pēdējās ar Ministru kabineta noteikumiem apstiprinātās inženierbūvju tipu bāzes vērtības, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes noteiktos būvniecības izmaksu indeksus.

7. Zemes kadastrālās vērtības aprēķins

7.1. Zemes kadastrālās vērtības aprēķina vispārīgie nosacījumi

76. Zemes vienībai atbilstoši apstiprinātajiem vērtību zonējumiem nosaka attiecīgo zonējumu vērtību zonas numuru. Zemes vienības daļai piemēro zemes vienībai noteikto attiecīgo zonējumu vērtību zonas numuru.

77. Ja pēc vērtību zonējuma apstiprināšanas zemes vienībai pievieno blakus esošo zemes vienību vai tās daļu, kas atrodas citā vērtību zonā, par apvienotās zemes vienības vērtību zonu nosaka to vērtību zonu, kurā atrodas zemes vienības lielākā platības daļa.

78. Zemes vienībai, kuru saskaņā ar šo noteikumu 26. punktu var šķērsot vērtību zonas robeža, atbilstošo vērtību zonu nosaka pēc tā, kurā vērtību zonā atrodas zemes vienības lielākā platības daļa.

79. Zemes vienības un zemes vienības daļas kadastrālās vērtības aprēķinā:

79.1. lauku apvidu teritorijās izmanto:

79.1.1. lauku zemes vērtības aprēķina formulu, ja Kadastra informācijas sistēmā reģistrēts lauku zemei atbilstīgs lietošanas mērķis;

79.1.2. apbūves zemes vērtības aprēķina formulu, ja Kadastra informācijas sistēmā reģistrēts apbūves zemei atbilstīgs lietošanas mērķis;

79.1.3. lauku zemes vērtības aprēķina formulu un apbūves zemes vērtības aprēķina formulu, ja Kadastra informācijas sistēmā reģistrēts gan lauku, gan apbūves zemei atbilstīgs lietošanas mērķis;

79.2. pilsētu teritorijās izmanto apbūves zemes vērtības aprēķina formulu neatkarīgi no Kadastra informācijas sistēmā reģistrētā lietošanas mērķa.

80. Apgrūtinājumus zemes vienībai un zemes vienības daļai, ņemot vērā Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā reģistrētās apgrūtinātās teritorijas un Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos apgrūtinājumus, izvērtē atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam proporcionāli apgrūtinājumu aizņemtajai platībai, kas noteikta, ņemot vērā savstarpējo pārklāšanos, samazinot apgrūtinātās platības vērtību par 45 %. Zemes kadastrālās vērtības aprēķinā izvērtējamo kopējo apgrūtināto platību zemes vienībā un zemes vienības daļā lauku zemei, dzīvojamās apbūves zemei un pārējās apbūves zemei reģistrē Kadastra informācijas sistēmā.

81. Apgrūtinājumu korekcijas koeficientu (Kapgr) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Kapgr – apgrūtinājumu korekcijas koeficients ar precizitāti divas zīmes aiz komata;

Papgr – zemes vienības vai zemes vienības daļas apgrūtinājumu platība kvadrātmetros (Papgr nevar pārsniegt zemes vienības vai zemes vienības daļas kopplatību);

P – zemes vienības vai zemes vienības daļas kopplatība kvadrātmetros.

82. Zemes vienības platībai un zemes vienības daļas platībai, kurai reģistrēts apgrūtinājums "Piesārņota vieta", līdz piesārņojuma likvidēšanai kadastrālo vērtību samazina par 100 %.

83. Zemes vienībai un zemes vienības daļai, kurai Kadastra informācijas sistēmā reģistrēts apgrūtinājums "Piesārņota vieta", aprēķinot kadastrālo vērtību, piemēro piesārņojuma korekcijas koeficientu (Kp), kuru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Kp – piesārņojuma korekcijas koeficients;

Pp – piesārņotā platība kvadrātmetros;

P – zemes vienības vai zemes vienības daļas kopplatība kvadrātmetros.

84. Valsts zemes dienests, konstatējot zemes vienībām neatbilstošus lietošanas mērķus, informē par to attiecīgo vietējo pašvaldību un zemes īpašnieku. Vietējā pašvaldība mēneša laikā pēc minētās informācijas saņemšanas izvērtē noteikto lietošanas mērķu atbilstību normatīvo aktu prasībām un, ja nepieciešams, maina iepriekš noteikto lietošanas mērķi.

7.2. Kadastrālās vērtības aprēķins apbūves zemei un lauku zemei pilsētās

85. Kadastrālās vērtības aprēķinā apbūves zemei un lauku zemei pilsētās izmanto šādus Kadastra informācijas sistēmā reģistrētus datus:

85.1. zemes vienības un zemes vienības daļas lietošanas mērķi un tam piekrītošo zemes platību;

85.2. zemes vienībai un zemes vienības daļai noteiktos apgrūtinājumus, kas ietekmē zemes vērtību, un to aizņemtās zemes platības.

86. Kadastrālo vērtību apbūves zemei un lauku zemei pilsētās aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Kv – kadastrālā vērtība euro;

Bv – zemes bāzes vērtība lietošanas mērķim euro par kvadrātmetru;

PLM – lietošanas mērķim piekrītošā platība kvadrātmetros;

Ksamaz – platības korekcijas koeficients;

Kapgr – apgrūtinājumu korekcijas koeficients atbilstoši lietošanas mērķim;

Kp – piesārņojuma korekcijas koeficients;

0,8 – vērtību attiecības koeficients.

87. Platības korekcijas koeficientu (Ksamaz) izmanto zemes platībām, kas pārsniedz standartplatību, un to aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Ksamaz – platības korekcijas koeficients;

Pst – zemes standartplatība lietošanas mērķim vērtību zonā kvadrātmetros;

PLM – lietošanas mērķim piekrītošā platība kvadrātmetros;

Kst – standartplatības korekcijas koeficients lietošanas mērķim vērtību zonā.

88. Apbūvētai daudzdzīvokļu apbūves zemei standartplatību aprēķina, ja uz zemes vienības atbilstoši Kadastra informācijas sistēmas grafiskajai daļai reģistrēta daudzdzīvokļu ēka un apbūves laukuma daļa nav mazāka par 50 kvadrātmetriem.

89. Apbūvētai daudzdzīvokļu apbūves zemei zemes standartplatību aprēķina šādi:

89.1. vispirms nosaka daudzdzīvokļu mājai teorētiski nepieciešamo zemes platību, ēkas kopējo platību reizinot ar apbūves intensitātes ietekmes koeficientu, ņemot vērā ēkas virszemes stāvu skaitu (4. pielikums), bet ne mazāku kā attiecīgās zonas individuālās apbūves zemes standartplatību;

89.2. ja daudzdzīvokļu māja atrodas uz vairākām zemes vienībām, noteikto teorētiski nepieciešamo zemes platību sadala starp attiecīgajām zemes vienībām proporcionāli Kadastra informācijas sistēmas telpiskajos datos reģistrētajam ēkas apbūves laukumam;

89.3. summē uz zemes vienības vai zemes vienības daļas esošo daudzdzīvokļu māju un to daļu teorētiski nepieciešamās zemes platības. Apbūvētai daudzdzīvokļu apbūves zemei zemes standartplatību kadastrālās vērtības aprēķinā piemēro, ja tā ir mazāka par daudzdzīvokļu apbūves zemes lietošanas mērķiem piekrītošo zemes platību summu.

90. Apbūvētai daudzdzīvokļu apbūves zemei zemes standartplatību aktualizē, ja Kadastra informācijas sistēmas teksta un telpiskajos datos tiek reģistrētas izmaiņas standartplatību ietekmējošajos rādītājos (daudzdzīvokļu apbūves zemes lietošanas mērķim piekrītošā platība, ēkas kopplatība, apbūves laukums un stāvu skaits, telpiski izmainīta daudzdzīvokļu ēkas vai šķērsojošā zemes vienības robeža).

91. Pilsētu teritorijā zemes vienībai, par kuru no Valsts meža dienesta atbilstoši šo noteikumu 100. punktam saņemta informācija par meža zemi, kadastrālās vērtības aprēķinā lietošanas mērķiem no grupas "Mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar normatīvo aktu" un lietošanas mērķim "Dabas pamatnes, parki, zaļās zonas un citas rekreācijas nozīmes objektu teritorijas, ja tajās atļautā saimnieciskā darbība nav pieskaitāma pie kāda cita klasifikācijā norādīta lietošanas mērķa" piemēro samazinošo koeficientu 0,55, ja zemes vienībā esošajam mežam noteikti ciršanas ierobežojumi.

7.3. Lauku apvidu lauku zemes kadastrālās vērtības aprēķins

92. Lauku apvidu lauku zemes kadastrālās vērtības aprēķinā izmanto šādus Kadastra informācijas sistēmā reģistrētus zemes vienības datus:

92.1. zemes platības sadalījums pa zemes lietošanas veidiem;

92.2. apgrūtinājumi, kas ietekmē zemes vērtību, un to aizņemtās zemes platības;

92.3. lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējums ballēs;

92.4. meža zemes kvalitātes novērtējums ballēs.

93. Zemes vienības daļas kadastrālās vērtības aprēķinā ņem vērā Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto zemes vienības daļas platības sadalījumu pa zemes lietošanas veidiem.

94. Kadastrālās vērtības aprēķinā ievēro šādus Kadastra informācijas sistēmā zemes vienībai vai zemes vienības daļai reģistrētos zemes lietošanas veidus:

94.1. lauksaimniecībā izmantojamā zeme (aramzeme, pļava, ganības, augļu dārzs);

94.2. meža zeme;

94.3. zeme zem ēkām un pagalmiem;

94.4. zeme zem zivju dīķiem;

94.5. pārējā zeme (krūmājs, purvs, zeme zem ūdeņiem (izņemot zemi zem zivju dīķiem), zeme zem ceļiem un pārējās zemes).

95. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējumu ballēs pēc normatīvās produktivitātes nosaka Valsts zemes dienests bez izpētes uz vietas (kamerāli), izmantojot apstiprinātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējuma pamatkartes vai zemes kvalitātes vērtēšanas un augsnes kartēšanas materiālus.

96. Zemes vienībai lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitāti ballēs nosaka kā vidējo svērto kvalitatīvo novērtējumu. Zemes vienības daļai piemēro zemes vienībai noteikto lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējumu ballēs.

97. Ja, izvērtējot novērtējuma pamatkartes informāciju, konstatē, ka vērtējamā zemes vienībā salīdzinājumā ar pamatkarti ir apgūta lauksaimniecībā neizmantotā zeme vai mainījušies lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas veidi, zemes kvalitātes novērtējumu koriģē, izmantojot zemes vērtēšanas darba tabulas un augsnes tipa un mehāniskā sastāva apzīmējumus (7., 8. un 9. pielikums).

98. Ja ir saņemta informācija no meliorācijas kadastra par izmaiņām Meliorācijas kadastra informācijas sistēmā, lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitatīvo novērtējumu koriģē atbilstoši zemes vērtēšanas darba tabulām (7. un 8. pielikums) līdz 20 ballēm, bet ne zemāk par otrās (zem vidējās) zemes iekultivēšanas pakāpes maksimālo vērtību.

99. Teritorijās, kurās nav veikta augsnes kartēšana un atbilstoši tai nav izstrādāti zemes kvalitātes vērtēšanas un augsnes kartēšanas materiāli, lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitāti novērtē ar 20 ballēm.

100. Zemes vienībai meža zemes kvalitāti ballēs nosaka Valsts meža dienests atbilstoši meža inventarizācijas materiāliem, ņemot vērā meža augšanas apstākļu tipu (10. pielikums) un saimnieciskās darbības ierobežojumus. Informāciju par meža zemes novērtējumu un mežaudzes vērtību Valsts meža dienests sniedz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

101. Zemes vienības daļai piemēro zemes vienībai noteikto meža zemes kvalitātes novērtējumu ballēs.

102. Ja mežaudzei ir saimnieciskās darbības ierobežojumi (ciršanas ierobežojumi), meža zemes kvalitātes novērtējumu samazina:

102.1. par 100 %, ja aizliegta mežsaimnieciskā darbība vai galvenā cirte;

102.2. par 50 %, ja aizliegta kailcirte.

103. Lauku apvidū lauku zemes kadastrālo vērtību aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Kv – kadastrālā vērtība euro;

PLIZ – lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība hektāros;

BvLIZ – lauksaimniecībā izmantojamās zemes zonas bāzes vērtība euro par hektāru;

VMZ – meža zemes vērtība euro, kas aprēķināta, ņemot vērā mežaudzei noteiktos saimnieciskās darbības ierobežojumus;

PM – meža zemes platība hektāros;

BvM_III – meža zemes III kvalitātes grupas bāzes vērtība euro par hektāru;

PP_D – zemes platība zem zivju dīķiem hektāros;

BvLIZ_III – lauksaimniecībā izmantojamās zemes III kvalitātes grupas bāzes vērtība euro par hektāru;

PP_P – zemes platība zem ēkām un pagalmiem hektāros;

BvLIZ_IV – lauksaimniecībā izmantojamās zemes IV kvalitātes grupas bāzes vērtība euro par hektāru;

PPZ – pārējo zemju platība hektāros;

BvLIZ_I – lauksaimniecībā izmantojamās zemes I kvalitātes grupas bāzes vērtība euro par hektāru;

Cmaja – dzīvojamās mājas ietekmes konstante;

Kapgr – apgrūtinājumu korekcijas koeficients;

Kp – piesārņojuma korekcijas koeficients;

0,8 – vērtību attiecības koeficients.

104. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes bāzes vērtību piemēro atbilstoši attiecīgajā lauksaimniecībā izmantojamās zemes vērtību zonā noteiktajai zemes bāzes vērtībai tai zemes kvalitātes grupai, kurai atbilst attiecīgās zemes vienības lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējums.

105. Lai noteiktu zem zivju dīķiem esošās zemes vērtību, piemēro attiecīgās vērtību zonas bāzes vērtību lauksaimniecībā izmantojamās zemes III kvalitātes grupai.

106. Lai noteiktu zem ēkām un pagalmiem esošās zemes vērtību, piemēro attiecīgās vērtību zonas bāzes vērtību lauksaimniecībā izmantojamās zemes IV kvalitātes grupai.

107. Pārējās zemes vērtības (izņemot zemi zem zivju dīķiem, zemi zem ēkām un pagalmiem) noteikšanai izmanto attiecīgās vērtību zonas bāzes vērtību lauksaimniecībā izmantojamās zemes I kvalitātes grupai, piemērojot koeficientu 0,8.

108. Dzīvojamās mājas ietekmi (Cmaja) aprēķina, ja zemes vienībai bez lauku zemei atbilstošajiem lietošanas mērķiem nav noteikts vēl kāds cits lietošanas mērķis, bet uz zemes vienības ir savrupmāja vai daudzdzīvokļu ēka. Dzīvojamās mājas ietekmi (Cmaja) aprēķina šādi:

108.1. aprēķina zemes vienības kadastrālo vērtību, neņemot vērā dzīvojamās mājas un apgrūtinājumu ietekmi, aprēķināto kadastrālo vērtību pārrēķina uz vienu kvadrātmetru;

108.2. apbūves vērtību zonējuma zemes vienībai atbilstošajā vērtību zonā noteikto zemes bāzes vērtību lietošanas mērķim "Individuālo dzīvojamo māju apbūve" samazina par aprēķināto viena kvadrātmetra vērtību;

108.3. samazināto lietošanas mērķim "Individuālo dzīvojamo māju apbūve" noteikto zemes bāzes vērtību reizina ar 1000 kvadrātmetriem vai ar zemes vienības kopplatību, ja zemes vienības kopplatība ir mazāka par 1000 kvadrātmetriem.

109. Zemes vienības daļai dzīvojamās mājas ietekmes skaitlisko vērtību aprēķina proporcionāli zemes vienības daļas platībai attiecībā pret zemes vienības kopplatību.

110. Ja no Valsts meža dienesta saņemta informācija par meža zemes kvalitātes novērtējumu un mežaudzei noteiktiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem, tad meža zemes vērtību aprēķina, izmantojot šādu formulu:

VMZ – meža zemes vērtība euro;

Mkval – meža zemes kvalitātes novērtējums ballhektāros;

Msamaz – meža zemes kvalitātes novērtējuma samazinājums ballhektāros par mežaudzei noteiktajiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem;

PM – meža zemes platība hektāros;

BvM – meža zemes vērtību zonas bāzes vērtība euro par hektāru.

111. Meža zemes bāzes vērtību piemēro atbilstoši attiecīgajā meža zemes vērtību zonā noteiktajai bāzes vērtībai tai zemes kvalitātes grupai, kurai atbilst attiecīgās zemes vienības meža zemes kvalitātes novērtējums saskaņā ar Valsts meža dienesta iesniegto informāciju.

112. Ja no Valsts meža dienesta nav saņemta informācija par meža zemes kvalitātes novērtējumu, meža zemei nosaka III kvalitātes grupu.

113. Ja atsevišķas ar kokiem apaugušas platības nepārsniedz 0,5 hektārus un tajās atbilstoši normatīvo aktu prasībām neveic meža inventarizāciju, meža zemei nosaka II kvalitātes grupu.

8. Būves kadastrālās vērtības aprēķins

8.1. Būves kadastrālās vērtības aprēķina vispārīgie nosacījumi

114. Ēkas kadastrālās vērtības aprēķinam piemēro trīs vērtēšanas modeļus:

114.1. savrupmājas – ēku grupai "Savrupmājas";

114.2. daudzfunkcionālās ēkas – ēku apakšgrupām "Daudzdzīvokļu mājas", "Biroju ēkas", "Tirdzniecības ēkas", ja tajās ir vismaz viena dzīvojamo telpu grupa;

114.3. citas nedzīvojamās ēkas – visām pārējām ēkām, uz kurām neattiecas savrupmāju vai daudzfunkcionālo ēku vērtēšanas modeļi.

115. Vērtējamai ēkai būves nolietojuma korekcijas koeficientu (Ks) piemēro, izmantojot Kadastra informācijas sistēmā fiksēto vērtējamās ēkas nolietojuma grupu un tai atbilstošo būves nolietojuma korekcijas koeficientu (6. pielikums).

116. Vērtējamai ēkai būvniecības perioda ietekmes korekcijas koeficientu (Kbp) nosaka, izmantojot Kadastra informācijas sistēmā fiksēto vērtējamās ēkas būvniecības periodu un tam atbilstošo ēkas būvniecības perioda koeficientu, ievērojot ēkas vērtēšanas modeli, ēkas apakšgrupu un ēkas nolietojuma grupu (5. pielikums).

117. Ēku grupām, kurām šo noteikumu 5. pielikumā noteiktā būvniecības perioda ietekme netiek izvērtēta, kadastrālās vērtības aprēķinā piemēro būvniecības perioda korekcijas koeficientu Kbp = 1.

118. Ēkām, kurām nav reģistrēts ēkas ekspluatācijas uzsākšanas gads un nevar noteikt būvniecības periodu, kadastrālās vērtības aprēķinā piemēro būvniecības perioda korekcijas koeficientu Kbp = 1.

119. Būves apgrūtinājumu korekcijas koeficientu Kli = 0,65 piemēro būvei, kurai Kadastra informācijas sistēmā atbilstoši Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes sniegtajām ziņām reģistrēts apgrūtinājums, kas atbilst valsts, reģionālas vai vietējas nozīmes kultūras pieminekļa statusam, un kurai Kadastra informācijas sistēmā reģistrētais inženierbūves nolietojums ir lielāks par 35 % vai ēkai reģistrētā nolietojuma grupa ir "V4" vai "V5".

120. Telpu grupai savrupmājā, citā nedzīvojamā ēkā, kā arī inženierbūvē kadastrālo vērtību aprēķina no būves kadastrālās vērtības proporcionāli telpu grupas platībai, izmantojot šādu formulu:

TGKV – telpu grupas kadastrālā vērtība euro;

BKV – tās būves kadastrālā vērtība, kurā atrodas telpu grupa;

TGkopplat – telpu grupas kopējā platība kvadrātmetros;

Bkopplat – tās būves kopējā platība kvadrātmetros, kurā atrodas telpu grupa.

121. Telpu grupai savrupmājā, citā nedzīvojamā ēkā, kā arī inženierbūvē kadastrālo vērtību pārrēķina, ja mainās būves kadastrālā vērtība, kurā atrodas telpu grupa.

8.2. Savrupmājas kadastrālās vērtības aprēķins

122. Savrupmājas kadastrālās vērtības aprēķinā izmanto šādus Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus:

122.1. ēkas kopējā platība, tai skaitā ārtelpu platība, palīgtelpu platība;

122.2. ēkas labiekārtojums – elektrība, kanalizācija, apkure;

122.3. ēkas nolietojuma grupa;

122.4. ēkas būvniecības periods;

122.5. ēkas ārsienu materiāls;

122.6. ēkas apgrūtinājumi.

123. Palīgtelpu platību savrupmājā nosaka, summējot telpu platību, kuru nosaukums ietver nozīmi "Garāža", "Kūts", un zemāk par pirmo stāvu (pagrabstāvs) esošo telpu platību. Pie palīgtelpām nepieskaita visu veidu ārtelpas arī tad, ja to nosaukums ietver nozīmi "Garāža" vai "Kūts" vai tās atrodas zemāk par pirmo stāvu (pie ārtelpām pieskaita arī telpas, kuru nosaukums ietver nozīmi "Malkas šķūnis").

124. Ēkas ārtelpu, palīgtelpu un ēkas labiekārtojuma ietekmi izvērtē savrupmājai, kurai veikta pilna kadastrālā uzmērīšana.

125. Savrupmājas kadastrālo vērtību aprēķina, izmantojot šādu formulu:

ĒKV – kadastrālā vērtība euro;

ĒBv – bāzes vērtība euro par kvadrātmetru;

A – apjoma rādītājs kvadrātmetros;

Kkor – apjoma ietekmes korekcijas koeficients;

Klab – labiekārtojuma ietekmes korekcijas koeficients;

Ks – būves nolietojuma korekcijas koeficients;

Kli – būves apgrūtinājumu korekcijas koeficients;

Kām – ārsienu materiāla ietekmes korekcijas koeficients;

Kbp – būvniecības perioda korekcijas koeficients;

0,8 – vērtību attiecības koeficients.

126. Apjoma rādītāju nosaka atkarībā no ārtelpu un palīgtelpu platības, izmantojot šādu formulu:

A – apjoma rādītājs;

Al – to telpu kopējā platība, kuras neatbilst palīgtelpām un ārtelpām;

AĀ – ārtelpu kopējā platība;

Ap – palīgtelpu kopējā platība.

126.1 Apjoma ietekmes korekcijas koeficientu Kkor savrupmājām, kas pēc apjoma pārsniedz standartapjomu, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

A – vērtējamās ēkas apjoma rādītāja lielums kvadrātmetros;

Ast – ēkas standartapjoms kvadrātmetros;

Kapj – apjoma korekcijas koeficients.

127. Ja savrupmājai ir veikta pilna kadastrālā uzmērīšana un:

127.1. nav elektroapgādes, piemēro koeficientu Klab = 0,6;

127.2. ir elektroapgāde, bet nav kanalizācijas un apkures, piemēro koeficientu Klab = 0,7;

127.3. ir elektroapgāde, bet nav kanalizācijas vai apkures, piemēro koeficientu Klab = 0,8;

127.4. ir elektroapgāde, kanalizācija un apkure, piemēro koeficientu Klab = 1.

128. Ja savrupmājai nav veikta pilna kadastrālā uzmērīšana, piemēro labiekārtojuma ietekmes korekcijas koeficientu Klab = 1.

129. Savrupmājām, kurām Kadastra informācijas sistēmā reģistrēts tikai ārsienu materiāla veids "Kokmateriāli", piemēro ārsienu materiāla ietekmes korekcijas koeficientu Kām = 0,8. Pārējām savrupmājām piemēro ārsienu materiāla ietekmes korekcijas koeficientu Kām = 1.

8.3. Daudzfunkcionālās ēkas kadastrālās vērtības aprēķins

130. Daudzfunkcionālās ēkas kadastrālās vērtības aprēķinā izmanto šādus Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus:

130.1. ēkas nolietojuma grupa;

130.2. ēkas būvniecības periods;

130.3. ēkas ārsienu materiāls;

130.4. ēkas apgrūtinājumi;

130.5. ēkas platība šādā sadalījumā – dzīvojamo telpu grupa, nedzīvojamo telpu grupa un saimniecības telpu grupa;

130.6. telpu grupu piesaistes stāvs;

130.7. telpu grupu labiekārtojums.

131. Dzīvojamo telpu grupā ieskaita telpu grupas ar lietošanas veidu "Viena dzīvokļa mājas dzīvojamo telpu grupa, kods 1110", "Divu dzīvokļu mājas dzīvojamo telpu grupa, kods 1121", "Triju vai vairāku dzīvokļu mājas dzīvojamo telpu grupa, kods 1122".

132. Pie saimniecības telpu grupas daudzfunkcionālajā ēkā pieskaita telpu grupas ar lietošanas veidu "Koplietošanas telpu grupa, kods 1200", "Garāžas telpu grupa, kods 1242", kā arī "Cita, iepriekš neklasificēta telpu grupa, kods 1274", ja tās zemākais piesaistes stāvs ir zemāks par pirmo.

133. Nedzīvojamo telpu grupā ieskaita pārējās telpu grupas, kas nav iekļautas dzīvojamo vai saimniecības telpu grupā.

134. Daudzfunkcionālās ēkas kadastrālo vērtību aprēķina, summējot tajā ietilpstošo telpu grupu kadastrālās vērtības, izmantojot šādu formulu:

ĒKV – ēkas kadastrālā vērtība euro;

TGKV – telpu grupas kadastrālā vērtība euro.

135. Daudzfunkcionālās ēkas kadastrālo vērtību pārrēķina, ja mainās ēkā ietilpstošas telpu grupas kadastrālā vērtība.

136. Telpu grupas kadastrālo vērtību aprēķina, izmantojot šādu formulu:

TGKV – telpu grupas kadastrālā vērtība euro;

TGBv – daudzdzīvokļu mājas bāzes vērtība euro par kvadrātmetru;

A – telpu grupas kopējā vai par ārtelpām koriģētā platība;

Kkor – apjoma ietekmes korekcijas koeficients;

Kp – palīgtelpu ietekmes korekcijas koeficients;

Klab – labiekārtojuma ietekmes korekcijas koeficients;

Kst – stāva ietekmes korekcijas koeficients;

Ks – būves nolietojuma korekcijas koeficients;

Kli – būves apgrūtinājumu korekcijas koeficients;

Kām – ārsienu materiāla ietekmes korekcijas koeficients;

Kbp – būvniecības perioda korekcijas koeficients;

0,8 – vērtību attiecības koeficients.

137. Telpu grupas, izņemot saimniecības telpu grupu, kopējo platību koriģē, ņemot vērā ārtelpu platību, izmantojot šādu formulu:

A – kadastrālās vērtības aprēķinā izmantojamā telpu grupas platība;

Al – to telpu kopējā platība, kas neatbilst ārtelpām;

AĀ – ārtelpu kopējā platība.

137.1 Apjoma ietekmes korekcijas koeficientu Kkor dzīvojamai telpu grupai, kas pēc apjoma pārsniedz standartapjomu, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Kkor= (Ast + (A – Ast) × Kapj)/A, kur

Kkor – apjoma ietekmes korekcijas koeficients;

A – vērtējamās dzīvojamās telpu grupas apjoma rādītāja lielums kvadrātmetros;

Ast – dzīvojamās telpu grupas standartapjoms kvadrātmetros;

Kapj – apjoma korekcijas koeficients.

138. Saimniecības telpu grupai piemēro palīgtelpu ietekmes korekcijas koeficientu Kp = 0,3, visām pārējām telpu grupām piemēro korekcijas koeficientu Kp = 1.

139. Labiekārtojuma ietekmes korekcijas koeficientu dzīvojamo telpu grupai piemēro, ja:

139.1. nav kanalizācijas un sanitārā mezgla, – Klab = 0,6;

139.2. nav kanalizācijas vai sanitārā mezgla, – Klab = 0,8;

139.3. ir kanalizācija un sanitārais mezgls, bet nav apkures, – Klab = 0,9;

139.4. ir kanalizācija, sanitārais mezgls un apkure, – Klab = 1.

140. Nedzīvojamo telpu grupai labiekārtojuma ietekmes korekcijas koeficientu piemēro, ja:

140.1. nav apkures, – Klab = 0,9;

140.2. ir apkure, – Klab = 1.

141. Labiekārtojumu pārējām telpu grupām neizvērtē un piemēro labiekārtojuma ietekmes korekcijas koeficientu Klab = 1.

142. Stāva ietekmes korekcijas koeficientu piemēro:

142.1. dzīvojamo telpu grupai, kuras augstākais piesaistes stāvs ir pirmais, – Kst = 0,9;

142.2. dzīvojamo telpu grupai un telpu grupām ar lietošanas veidu "Viesnīcas telpu grupa, kods 1211", "Biroja telpu grupa, kods 1220", "Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības telpu grupa, kods 1230" un "Rūpnieciskās ražošanas telpu grupa, kods 1251", kuras augstākais piesaistes stāvs ir zemāks par pirmo, – Kst = 0,6;

142.3. pārējām telpu grupām – Kst = 1.

143. Telpu grupai piemēro būves nolietojuma korekcijas koeficientu Ks atbilstoši ēkas nolietojuma grupai un būvniecības perioda korekcijas koeficientu Kbp atbilstoši ēkas būvniecības periodam un ēkas nolietojuma grupai.

144. Telpu grupai piemēro ēkai noteikto būves apgrūtinājumu korekcijas koeficientu Kli.

145. Ārsienu materiāla ietekmes korekcijas koeficientu Kām = 1 piemēro visām telpu grupām, izņemot telpu grupu, kas atrodas ēkā, kurai Kadastra informācijas sistēmā reģistrēts tikai ārsienu materiāla veids "Kokmateriāli". Šajā gadījumā telpu grupai piemēro ārsienu materiāla ietekmes korekcijas koeficientu Kām = 0,8.

146. Ja daudzdzīvokļu ēkām nav veikta pilna kadastrālā uzmērīšana un Kadastra informācijas sistēmā nav reģistrētas telpu grupas, kadastrālās vērtības aprēķinā piemēro citas nedzīvojamās ēkas aprēķina modeli un "Sociālās dzīvojamās mājas" apakšgrupas ēkas bāzes vērtību.

8.4. Citas nedzīvojamās ēkas kadastrālās vērtības aprēķins

147. Citas nedzīvojamās ēkas kadastrālās vērtības aprēķinā izmanto šādus Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus:

147.1. ēkas apjoms;

147.2. ēkas platība šādā sadalījumā – iekštelpas un ārtelpas;

147.3. ēkas nolietojuma grupa;

147.4. ēkas būvniecības periods;

147.5. ēkas apgrūtinājumi.

148. Vērtējamai ēkai atbilstošo ēkas bāzes vērtību ĒBv nosaka pēc konkrētajai ēkai noteiktās ēkas apakšgrupas un atrašanās attiecīgajā vērtību zonā.

149. Kadastrālās vērtības aprēķinā ēkas apjoma rādītāju izvēlas, ņemot vērā mērvienību, kādā izteikta ēkas bāzes vērtība:

149.1. kopējo būvtilpumu, ja ēkas bāzes vērtība izteikta euro par kubikmetru;

149.2. kopējo platību, ja ēkas bāzes vērtība izteikta euro par kvadrātmetru.

150. Citai nedzīvojamai ēkai kadastrālo vērtību aprēķina, izmantojot šādu formulu:

ĒKV – ēkas kadastrālā vērtība euro;

ĒBv – ēkai atbilstošā ēkas bāzes vērtība euro par apjoma rādītāju;

A – ēkas apjoma rādītāja lielums kvadrātmetros vai kubikmetros;

Kkor – apjoma ietekmes korekcijas koeficients;

Ks – būves nolietojuma korekcijas koeficients;

Kli – būves apgrūtinājumu korekcijas koeficients;

Kbp – būvniecības perioda korekcijas koeficients;

0,8 – vērtību attiecības koeficients.

151. Citai nedzīvojamai ēkai kvadrātmetros reģistrēto kopējo platību koriģē (izņemot apjumtas estrādes), ņemot vērā ārtelpu platību, izmantojot šādu formulu:

A – kadastrālās vērtības aprēķinā izmantojamā ēkas platība (ēkas apjoma rādītāja lielums);

Al – to telpu kopējā platība, kas neatbilst ārtelpām;

AĀ – ārtelpu kopējā platība.

152. Apjoma ietekmes korekcijas koeficientu Kkor ēkām, kas pēc apjoma pārsniedz standartapjomu, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Kkor – apjoma ietekmes korekcijas koeficients;

A – vērtējamās ēkas apjoma rādītāja lielums kvadrātmetros vai kubikmetros;

Ast – ēkas standartapjoms kvadrātmetros vai kubikmetros;

Kapj – apjoma korekcijas koeficients.

8.5. Inženierbūves kadastrālās vērtības aprēķins

153. Inženierbūves kadastrālās vērtības aprēķinā izmanto Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos pēdējos kadastrālās uzmērīšanas datus:

153.1. inženierbūves tips;

153.2. inženierbūves apjoma rādītājs;

153.3. inženierbūves nolietojums;

153.4. inženierbūves apgrūtinājumi.

154. Inženierbūves kadastrālo vērtību aprēķina, izmantojot šādu formulu:

IBKV – inženierbūves kadastrālā vērtība euro;

IBBv – tipa bāzes vērtība euro;

A – tipa apjoma rādītāja lielums;

Ks – būves nolietojuma korekcijas koeficients inženierbūvēm (12. pielikums);

Kli – apgrūtinājumu korekcijas koeficients;

0,8 – vērtību attiecības koeficients.

155. Vērtējamās inženierbūves tipa bāzes vērtību IBBv nosaka atbilstoši vērtību zonā apstiprinātajai inženierbūves tipa bāzes vērtībai. Vērtību zonu nosaka atbilstoši tam, kurā apbūves zonējuma vērtību zonā atrodas zemes vienība, kurai ir piesaistīta inženierbūve.

9. Dzīvokļa īpašuma kadastrālās vērtības aprēķins

156. Dzīvokļa īpašuma kadastrālo vērtību aprēķina, summējot:

156.1. dzīvokļa īpašumu veidojošo telpu grupu (Dzīvokļa īpašuma likuma izpratnē – atsevišķa īpašuma) kadastrālās vērtības;

156.2. koplietošanas telpu grupu kadastrālās vērtības atbilstoši dzīvokļa īpašumā ietilpstošai kopīpašuma domājamai daļai – ēkās, kuru domājamās daļas ietilpst dzīvokļa īpašuma sastāvā;

156.3. zemes vienību, kuru domājamās daļas ietilpst dzīvokļa īpašuma sastāvā, kadastrālās vērtības atbilstoši dzīvokļa īpašumā ietilpstošai kopīpašuma domājamai daļai;

156.4. ar dzīvokļa īpašumu funkcionāli saistīto būvju kadastrālās vērtības atbilstoši dzīvokļa īpašumā ietilpstošai kopīpašuma domājamai daļai.

157. Dzīvokļa īpašuma kadastrālo vērtību aprēķina, izmantojot šādu formulu:

DZĪKV – dzīvokļa īpašuma kadastrālā vērtība euro;

TGKV – dzīvokļa īpašumu veidojošās telpu grupas (Dzīvokļa īpašuma likuma izpratnē – atsevišķa īpašuma) kadastrālā vērtība;

TG1200KV – koplietošanas telpu grupas kadastrālā vērtība ēkā, kuras kopīpašuma domājamās daļas ietilpst dzīvokļa īpašumā;

(d⁄d)B – kopīpašuma domājamās daļas ēkā, kurā atrodas dzīvokļa īpašums un kuras kopīpašuma domājamās daļas ietilpst dzīvokļa īpašuma sastāvā;

ZKV – kadastrālā vērtība tai zemes vienībai, kuras kopīpašuma domājamās daļas ietilpst dzīvokļa īpašuma sastāvā;

(d⁄d)z – kopīpašuma domājamās daļas tai zemes vienībai, kuras kopīpašuma domājamās daļas ietilpst dzīvokļa īpašuma sastāvā;

DZĪFSBKV – kadastrālā vērtība tai ar dzīvokļa īpašumu funkcionāli saistītajai būvei, kuras kopīpašuma domājamās daļas ietilpst dzīvokļa īpašuma sastāvā;

(d⁄d)DZĪFSBKV – kopīpašuma domājamās daļas tai ar dzīvokļa īpašumu funkcionāli saistītajai būvei, kuras kopīpašuma domājamās daļas ietilpst dzīvokļa īpašuma sastāvā.

158. Dzīvokļa īpašuma kadastrālo vērtību pārrēķina, ja mainās kāda no šo noteikumu 156. punktā minētā objekta kadastrālajām vērtībām vai dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas.

10. Noslēguma jautājumi

159. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006. gada 18. aprīļa noteikumus Nr. 305 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 72., 206. nr.; 2007, 158. nr.; 2008, 201. nr.; 2009, 206. nr.; 2010, 33. nr.; 2011, 29. nr.; 2013, 98., 189. nr.; 2015, 167. nr.; 2016, 201. nr.; 2017, 183. nr.).

160. Līdz apgrūtinājumu un to aizņemto platību reģistrācijai Kadastra informācijas sistēmā no Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas apgrūtinājumu aizņemto platību nosaka, neņemot vērā to savstarpējo pārklāšanos. Zemes vienības daļai apgrūtinājumu izvērtēšanā piemēro apgrūtinājuma korekcijas koeficientu un piesārņojuma korekcijas koeficientu, kas noteikti zemes vienībai, izņemot gadījumu, ja zemes vienības daļai ir reģistrēti savi apgrūtinājumi.

161. Šo noteikumu 7., 8. un 9. nodaļa universālās kadastrālās vērtības aprēķinam stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī.

162. Valsts zemes dienests no 2025. gada 1. janvāra kadastra objektam aprēķina divas kadastrālās vērtības:

162.1. universālo kadastrālo vērtību atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma pārejas noteikumu 43.2 punktā minētajai kadastrālo vērtību bāzei un šajos noteikumos apstiprinātajām kadastrālās vērtības aprēķina formulām;

162.2. fiskālo kadastrālo vērtību atbilstoši 2024. gada 31. decembrī spēkā esošajai kadastrālo vērtību bāzei un Ministru kabineta 2006. gada 18. aprīļa noteikumu Nr. 305 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" VIII, IX, X, XI, XII un XIII nodaļas normām, kā arī līdz 2025. gada 1. februārim – ievērojot Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma pārejas noteikumu 41. punktā minēto nosacījumu par koeficienta 0,7 piemērošanu zemei.

163. Lai aprēķinātu fiskālo kadastrālo vērtību: