Preču zīmju likums

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

I nodaļaVispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs, Eiropas Savienības birojs — Eiropas Savienības aģentūra, kas veic Eiropas Savienības preču zīmju un Kopienas dizainparaugu reģistrāciju, kā arī pilda citas ar intelektuālā īpašuma aizsardzību saistītas funkcijas Eiropas Savienībā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 14. jūnija regulai (ES) 2017/1001 par Eiropas Savienības preču zīmi (turpmāk — regula (ES) 2017/1001) un citiem Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem;

2) Eiropas Savienības preču zīme — preču zīme, kas reģistrēta attiecībā uz Eiropas Savienību saskaņā ar regulu (ES) 2017/1001 vai saskaņā ar agrāk spēkā bijušo Eiropas Savienības regulējumu par Kopienas preču zīmēm;

3) ģeogrāfiskās izcelsmes norāde — aizsargāts lauksaimniecības produkta, pārtikas, vīna, stipro alkoholisko dzērienu, amatniecības vai rūpniecības ražojuma nosaukums, kas apzīmē produktu, kura kvalitāte, reputācija vai citas īpašības saistītas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi;

4) kolektīvā zīme — preču zīme, kuru lieto ražošanas, tirdzniecības vai pakalpojumu komersantu un saimnieciskās darbības veicēju apvienības, asociācijas vai tamlīdzīgas organizācijas preču vai pakalpojumu apzīmēšanai un atšķiršanai;

5) Parīzes konvencija — 1883. gada 20. marta Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību;

6) Parīzes savienība — Parīzes konvencijas dalībvalstu savienība;

7) Preču un pakalpojumu starptautiskā klasifikācija (turpmāk — Nicas klasifikācija) — klasifikācija, kas iedibināta ar 1957. gada 15. jūnija Nicas nolīgumu par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām;

8) preču zīme — apzīmējums, kuru lieto, lai kādas personas preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem;

9) preču zīmes īpašnieks — persona, kurai ir tiesības uz preču zīmi un kura iekļauta preču zīmju reģistra datos kā šo tiesību īpašnieks;

10) preču zīmes pieteicējs — persona, kas iesniedz pieteikumu preču zīmes reģistrācijai, pretendējot kļūt par preču zīmes īpašnieku;

11) preču zīmes starptautiskā reģistrācija — preču zīmes reģistrācija, kas veikta saskaņā ar 1891. gada 14. aprīļa Madrides nolīgumu par zīmju starptautisko reģistrāciju vai saskaņā ar Madrides nolīguma par zīmju starptautisko reģistrāciju 1989. gada 27. jūnija protokolu;

12) Starptautiskais birojs — Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskais birojs, kas veic preču zīmju starptautisko reģistrāciju un kārto preču zīmju starptautisko reģistru;

13) TRIPS līgums — 1994. gada 15. aprīļa Līgums par ar tirdzniecību saistītajām intelektuālā īpašuma tiesībām (Marakešas līguma par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu 1. C pielikums).

2. pants. Likuma mērķis un darbības joma

(1) Likuma mērķis ir nodrošināt tiesisko aizsardzību tiesībām uz preču zīmi, sertifikācijas zīmi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

(2) Likums regulē tiesiskās attiecības preču zīmju, kolektīvo zīmju un sertifikācijas zīmju reģistrācijas un aizsardzības, kā arī ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības jomā.

(3) Preču zīmju, kolektīvo zīmju, sertifikācijas zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanu papildus šā likuma noteikumiem regulē arī citi normatīvie akti. Vispārīgo regulējumu, kas attiecas uz reģistrācijas un pēcreģistrācijas procedūrām Patentu valdē, nosaka Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likums.

3. pants. Teritorialitātes un prioritātes principi

(1) Ar preču zīmi saistītās tiesības aizsargā, ievērojot teritorialitātes un prioritātes principus.

(2) Ar preču zīmes reģistrāciju preču zīmes īpašnieks iegūst izņēmuma tiesības uz reģistrācijai pieteikto preču zīmi tajā jurisdikcijā, kurā vai attiecībā uz kuru tiek veikta preču zīmes reģistrācija (teritorialitātes princips).

(3) Salīdzinot tiesības uz preču zīmi savstarpēji vai ar citām tiesībām, kuras var pretstatīt preču zīmes reģistrācijai, ņem vērā to, kuras no šīm tiesībām ir agrākas (prioritātes princips). Prioritātes pierādīšana ir agrāko tiesību īpašnieka pienākums.

II nodaļaPreču zīmes un to reģistrācijas ierobežojumi

4. pants. Apzīmējums, kas var veidot preču zīmi

(1) Preču zīmi var veidot apzīmējums, kas atbilst šādām prasībām:

1) tam piemīt atšķirtspēja — tāds raksturīgo īpašību kopums, kas attiecīgo preču vai pakalpojumu patērētājiem nodrošina iespēju atšķirt ar šo preču zīmi marķētās preces vai pakalpojumus no tādiem, kuriem ir cita izcelsme. Apzīmējuma atšķirtspēja ir atkarīga no apzīmējuma rakstura, no attiecīgo preču vai pakalpojumu rakstura, saimnieciskās darbības nozares īpatnībām, kā arī no šo preču vai pakalpojumu patērētāja uztveres;

2) to preču zīmju reģistrā var atveidot tā, ka var skaidri un nepārprotami noteikt, kas ir preču zīmes īpašniekam piešķirtās aizsardzības priekšmets.

(2) Preču zīme it īpaši var būt šāda veida apzīmējums:

1) vārdiska zīme, ja to veido tikai vārdi vai burti, cipari vai citas standarta tipogrāfiskās zīmes vai to kombinācija;

2) figurāla zīme, ja tajā izmantotas nestandarta rakstzīmes, īpaša stilizācija vai izkārtojums, vai grafisks elements vai krāsa. Šajā kategorijā ietilpst zīmes, kas sastāv tikai no grafiskiem elementiem, un zīmes, kas sastāv no vārdiskiem un grafiskiem elementiem;

3) telpiska zīme, ja to veido telpisks apjoms, preces vai tās iesaiņojuma forma vai tā šādu objektu ietver;

4) novietojuma zīme, ja to veido īpašais veids, kādā tā novietota uz preces vai piestiprināta pie tās;

5) ornamenta zīme, ja to veido tikai regulāri atkārtoti elementi;

6) krāsu zīme, ja to veido tikai viena noteikta krāsa bez kontūrām (krāsa pati par sevi) vai krāsu salikums bez kontūrām;

7) skaņu zīme, ja to veido noteikta skaņa vai skaņu kombinācija;

8) kustību zīme, ja to veido tās elementu kustība vai stāvokļa maiņa vai tā šādus elementus ietver;

9) multivides zīme, ja to veido attēla un skaņas kombinācija vai tā šādus elementus ietver;

10) hologrāfiska zīme, ja to veido elementi ar hologrāfiskām pazīmēm.

5. pants. Preču zīmes reģistrācijas atteikums vai atzīšana par spēkā neesošu

(1) Preču zīmes reģistrāciju var atteikt vai atzīt par spēkā neesošu, pamatojoties uz absolūtajiem vai relatīvajiem pamatiem.

(2) Absolūtais pamats preču zīmes reģistrācijas atteikumam vai atzīšanai par spēkā neesošu aizsargā sabiedrības, valsts un starptautiskās intereses un ir piemērojams neatkarīgi no citu personu tiesiskajām interesēm un iniciatīvas.

(3) Relatīvais pamats preču zīmes reģistrācijas atteikumam vai atzīšanai par spēkā neesošu aizsargā citu personu tiesības un tiesiskās intereses un, izņemot šajā likumā īpaši norādītos gadījumus, ir piemērojams pēc ieinteresēto personu pieprasījuma.

6. pants. Absolūtie pamati preču zīmes reģistrācijas atteikumam vai atzīšanai par spēkā neesošu

(1) Preču zīmi nereģistrē, bet, ja tā reģistrēta, šo reģistrāciju atzīst par spēkā neesošu, ja reģistrācijai pieteiktais apzīmējums:

1) neatbilst šā likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkta prasībām;

2) ir tāds, kam trūkst jebkādas atšķirtspējas attiecībā uz pieteiktajām precēm vai pakalpojumiem;

3) sastāv vienīgi no tādiem apzīmējumiem vai norādēm, ko var izmantot saimnieciskajā apritē, lai apzīmētu attiecīgo preču vai pakalpojumu veidu, kvalitāti, daudzumu, lietojumu (funkcionālo uzdevumu), vērtību, ģeogrāfisko izcelsmi, preču izgatavošanas vai pakalpojumu sniegšanas laiku vai citas preču vai pakalpojumu īpašības;

4) sastāv vienīgi no tādiem apzīmējumiem vai norādēm (vispārīgiem apzīmējumiem), kas attiecībā uz pieteiktajām precēm vai pakalpojumiem ir kļuvuši vispārpieņemti ikdienas valodā, ikdienas lietojumā vai godprātīgās un vispāratzītās saimnieciskās darbības paražās;

5) sastāv tikai no preču formas vai citām īpašībām, kuras:

6) ir pretrunā ar sabiedrisko kārtību vai vispārpieņemtajiem morāles principiem;

7) maldina vai varētu maldināt patērētājus, tostarp par preču vai pakalpojumu raksturu, kvalitāti vai ģeogrāfisko izcelsmi;

8) ietver apzīmējumu, kura reģistrācija noraidāma vai atzīstama par spēkā neesošu saskaņā ar Parīzes konvencijas 6. ter pantu, tostarp bez attiecīgas atļaujas ietver Parīzes savienības dalībvalsts ģerboni, karogu, oficiālu raudzes (proves), kontroles vai garantijas zīmi vai arī starptautiskas organizācijas emblēmu, karogu, nosaukumu vai tā saīsinājumu;

9) bez attiecīgas atļaujas ietver sabiedrībai nozīmīgu simbolu, emblēmu vai heraldiku, valsts apbalvojuma vai valsts dienesta atšķirības zīmes attēlu vai arī oficiālu kontroles, kvalitātes, garantijas vai preču lietošanas drošuma apzīmējumu, kuru attiecībā uz tām pašām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem lieto Latvijā vai Eiropas Savienībā;

10) ietver citu apzīmējumu ar augstu simbolisku vērtību, tostarp reliģisku simbolu, ja tam ir nozīme Latvijas sabiedrībā;

11) nav reģistrējams kā preču zīme saskaņā ar Eiropas Savienības vai Latvijas normatīvo aktu vai starptautisku nolīgumu, kura līgumslēdzēja puse ir Eiropas Savienība vai Latvija un kurā paredzēta cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība;

12) nav reģistrējams kā preču zīme saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvo aktu vai starptautisku nolīgumu, kura līgumslēdzēja puse ir Eiropas Savienība vai Latvija un kurā paredzēta vīnu tradicionālo apzīmējumu aizsardzība;

13) nav reģistrējams kā preču zīme saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvo aktu vai starptautisku nolīgumu, kura līgumslēdzēja puse ir Eiropas Savienība vai Latvija un kurā paredzēta garantētu tradicionālo īpatnību aizsardzība;

14) sastāv no agrāka augu šķirnes nosaukuma vai savos būtiskajos elementos atveido agrāku augu šķirnes nosaukumu, kurš ir reģistrēts saskaņā ar Eiropas Savienības vai Latvijas normatīvo aktu par augu šķirņu aizsardzību vai aizsargāts saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kura līgumslēdzēja puse ir Eiropas Savienība vai Latvija, ja pieteiktās preču zīmes aizsardzība attiecas uz tās pašas vai tuvu radniecīgas augu sugas šķirni.

(2) Preču zīmi nereģistrē, bet, ja tā reģistrēta, šo reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu arī tad, ja preču zīmes pieteicējs (preču zīmes īpašnieks) neatbilst šā likuma 13. panta prasībām.

(3) Preču zīmi nereģistrē, bet, ja tā reģistrēta, šo reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu arī tad, ja reģistrācijas pieteikums iesniegts ar negodprātīgu nolūku.

(4) Preču zīmes reģistrāciju nevar atteikt uz šā panta pirmās daļas 2., 3. vai 4. punkta pamata, ja pieteiktais apzīmējums tā lietošanas rezultātā attiecīgo patērētāju uztverē ir ieguvis atšķirtspēju attiecībā uz reģistrācijai pieteiktajām precēm vai pakalpojumiem pirms preču zīmes reģistrācijas datuma.

(5) Preču zīmes reģistrāciju nevar atzīt par spēkā neesošu uz šā panta pirmās daļas 2., 3. vai 4. punkta pamata, ja pirms attiecīga iesnieguma Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē vai prasības pieteikuma tiesā iesniegšanas datuma preču zīme ir ieguvusi atšķirtspēju.

7. pants. Agrāka preču zīme kā relatīvais pamats reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu

(1) Preču zīmes reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu, ja:

1) šī preču zīme ir identiska citas personas agrākai preču zīmei un preces vai pakalpojumi, kuriem tā reģistrēta, ir identiski precēm vai pakalpojumiem, kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme;

2) sakarā ar šīs preču zīmes identiskumu vai līdzību citas personas agrākai preču zīmei un attiecīgo preču vai pakalpojumu identiskumu vai līdzību pastāv iespēja, ka attiecīgie patērētāji minētās preču zīmes sajauc vai uztver kā savstarpēji saistītas.

(2) Agrāka preču zīme šā panta pirmās daļas izpratnē ir:

1) preču zīme, kas reģistrēta Latvijā vai attiecībā uz Latviju reģistrēta starptautiskās reģistrācijas procedūrā, vai Eiropas Savienības preču zīme, ja tās reģistrācijas pieteikuma datums ir agrāks par apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datumu, ņemot vērā arī šīm preču zīmēm pamatoti pieprasīto prioritāti;

2) Eiropas Savienības preču zīme, kuras reģistrācijas pieteikuma datums ir vēlāks, bet senioritātes datums — agrāks par apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datumu, ja tās senioritāte no preču zīmes, kas reģistrēta Latvijā, vai no preču zīmes, kura attiecībā uz Latviju reģistrēta starptautiskās reģistrācijas procedūrā, pieprasīta pamatoti, pat ja tās preču zīmes reģistrācija, no kuras pieprasīta senioritāte, ir dzēsta pēc īpašnieka iniciatīvas vai sakarā ar tās spēkā esības termiņa izbeigšanos;

3) šā panta otrās daļas 1. vai 2. punktā minētā reģistrācijai pieteiktā preču zīme (iesniegtais preču zīmes reģistrācijas pieteikums), ja tā tiek reģistrēta.

8. pants. Plaši pazīstama preču zīme kā absolūtais un relatīvais pamats reģistrācijas atteikumam vai atzīšanai par spēkā neesošu

(1) Preču zīmes reģistrāciju var atteikt, bet, ja preču zīme ir reģistrēta, šo reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu, ja šajā preču zīmē sajaucami atveidota, imitēta, tulkota vai transliterēta tāda preču zīme, kas pirms pieteiktās (apstrīdētās) preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma vai prioritātes datuma, ja tai pamatoti pieprasīta prioritāte, ir bijusi Latvijā plaši pazīstama preču zīme attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem. Plaši pazīstama preču zīme var arī nebūt reģistrēta.

(2) Preču zīmes reģistrāciju var atteikt vai atzīt par spēkā neesošu arī tad, ja preces vai pakalpojumi, kuriem pieteikta šīs zīmes reģistrācija, nav līdzīgi precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem lietota Latvijā plaši pazīstama preču zīme, bet ar nosacījumu, ka pieteiktās (apstrīdētās) preču zīmes lietošanu saistībā ar minētajām precēm vai pakalpojumiem patērētāji var uztvert kā norādi uz saistību starp šīm precēm vai pakalpojumiem un plaši pazīstamas preču zīmes īpašnieku un ka šāda lietošana var kaitēt plaši pazīstamas preču zīmes īpašnieka interesēm.

(3) Nosakot, vai preču zīme ir plaši pazīstama, ņem vērā šīs preču zīmes pazīstamību attiecīgajā patērētāju lokā Latvijā, tostarp tādu pazīstamību, kas radusies reklāmas pasākumu vai citu tās popularitāti veicinošu apstākļu rezultātā.

(4) Nosakot, kādos gadījumos reģistrācijai pieteiktam apzīmējumam vai reģistrētai preču zīmei piemērojami šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi, ņem vērā Parīzes konvencijas 6. bis panta noteikumus par plaši pazīstamu preču zīmi, arī noteikumu, kas paredz nepieļaut plaši pazīstamas preču zīmes atveidošanu vai imitēšanu citas preču zīmes būtiskā daļā, un ar nepieciešamajām izmaiņām šos noteikumus piemēro arī preču zīmēm, kas attiecas uz pakalpojumiem.

(5) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumus par reģistrācijas atteikumu ekspertīzes procedūrā nepiemēro, ja preču zīme pieteikta reģistrācijai ar plaši pazīstamas preču zīmes īpašnieka atļauju.

9. pants. Preču zīme ar reputāciju kā relatīvais pamats reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu

Preču zīmes reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu, ja preču zīme ir identiska vai līdzīga agrākai un reģistrētai preču zīmei šā likuma 7. panta otrās daļas izpratnē, neatkarīgi no tā, vai preces vai pakalpojumi, attiecībā uz kuriem ir veikta apstrīdētās preču zīmes reģistrācija, ir identiski, līdzīgi vai nav līdzīgi tām precēm vai pakalpojumiem, kuriem reģistrēta agrāka preču zīme, ja agrākai preču zīmei pirms apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma vai prioritātes datuma, ja tai pamatoti pieprasīta prioritāte, ir bijusi reputācija Latvijā vai — agrākas Eiropas Savienības preču zīmes gadījumā — reputācija Eiropas Savienībā un vēlākās preču zīmes lietotājs bez pamatota iemesla varētu netaisnīgi gūt labumu no minētās agrākas preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas vai kaitēt agrākas preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai.

10. pants. Citas agrākas tiesības kā relatīvais pamats reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu

(1) Preču zīmes reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu, pamatojoties arī uz to, ka cita persona pirms pieteiktās (apstrīdētās) preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma vai prioritātes datuma, ja tai pamatoti pieprasīta prioritāte, ieguvusi kādas citas tiesības, kuras ļauj aizliegt šīs preču zīmes lietošanu. Reģistrāciju var apstrīdēt, ciktāl tā ir pretrunā ar šādām tiesībām:

1) tiesībām, kas saistītas ar sabiedrībā pazīstamas personas vārdu, uzvārdu, pseidonīmu, jebkuras personas portretu, paraksta atveidojumu, izņemot gadījumu, kad šī persona mirusi pirms 50 gadiem vai agrāk;

2) autortiesībām;

3) tiesībām, kas saistītas ar identiskā vai līdzīgā saimnieciskās darbības nozarē lietotu firmu, preču vai pakalpojumu komercapzīmējumu, plašsaziņas līdzekļa nosaukumu vai citu tamlīdzīgu apzīmējumu, ja firmas, preču vai pakalpojumu komercapzīmējuma, plašsaziņas līdzekļa nosaukuma vai cita tamlīdzīga apzīmējuma godprātīga un likumīga lietošana saimnieciskajā apritē Latvijā uzsākta pirms preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma vai — attiecīgā gadījumā — prioritātes datuma;

4) tiesībām, kas saistītas ar jau pirms preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma vai — attiecīgā gadījumā — prioritātes datuma Latvijā plaši pazīstamu Latvijas vai ārvalsts firmu, komercapzīmējumu, plašsaziņas līdzekļa nosaukumu vai citu tamlīdzīgu apzīmējumu, arī tad, ja tie lietoti atšķirīgā saimnieciskās darbības nozarē;

5) tiesībām, kas saistītas ar nereģistrētu preču zīmi vai citu apzīmējumu, kas lietots preču vai pakalpojumu atšķiršanai, tostarp ar domēna vārdu, ja nereģistrētā preču zīme, cits minētais apzīmējums vai domēna vārds pirms reģistrētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma vai — attiecīgā gadījumā — prioritātes datuma godprātīgi lietots Latvijā saimnieciskajā apritē saistībā ar identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem tik ilgi un tādā apjomā, ka reģistrētās preču zīmes lietošana var maldināt patērētājus par attiecīgo preču vai pakalpojumu izcelsmi;

6) tiesībām, kas saistītas ar agrāku un reģistrētu Latvijas vai Kopienas dizainparaugu vai nereģistrētu Kopienas dizainparaugu;

7) tiesībām, kas saistītas ar cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ja reģistrācijas pieteikums šo tiesību reģistrācijai Patentu valdē vai kompetentajā Eiropas Savienības institūcijā iesniegts pirms preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma vai — attiecīgā gadījumā — prioritātes datuma, ar nosacījumu, ka cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde tikusi reģistrēta, vai arī ja cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir aizsargāta Eiropas Savienībā vai Latvijā saskaņā ar starptautisku nolīgumu jau pirms minētā datuma;

8) tiesībām, kas saistītas ar Eiropas Savienībā vai Latvijā aizsargātu garantētu tradicionālo īpatnību vai vīnu tradicionālo apzīmējumu, ja garantēta tradicionālā īpatnība vai vīnu tradicionālais apzīmējums ir pieteikts aizsardzībai Eiropas Savienībā pirms preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma vai — attiecīgā gadījumā — prioritātes datuma vai arī ja garantēta tradicionālā īpatnība vai vīnu tradicionālais apzīmējums ir aizsargāts Eiropas Savienībā vai Latvijā saskaņā ar starptautisku nolīgumu jau pirms minētā datuma;