Zaudējis spēku - Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

1. pants. Likuma mērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, īpašos atbalsta mehānismus, kā arī izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanu.

2. pants. Ministru kabinets nosaka nozares, kurām sakarā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija (turpmāk — krīzes skartās nozares), un kārtību, kādā ir piemērojami šā likuma 3., 13. un 14. pantā noteiktie pasākumi un īpašie atbalsta mehānismi. Ministru kabinets, izvērtējot ekonomisko situāciju, nosaka kritērijus un kārtību šā likuma 3., 13. un 14. pantā noteikto pasākumu un īpašo atbalsta mehānismu piemērošanai arī citu nozaru uzņēmumiem.

2.1 pants. No valsts atbalsta un valsts garantēto atbalsta pasākumu saņēmēju loka (izņemot dīkstāves pabalstu saņēmējus) tiek izslēgti pretendenti, kas ir ārzonā Publisko iepirkumu likuma izpratnē reģistrētas juridiskās personas vai personu apvienības vai kas ir Latvijā reģistrētas juridiskās personas, kurās vairāk nekā 25 procentu kapitāla daļu (akciju) īpašnieks vai turētājs ir ārzonā reģistrēta juridiskā persona vai personu apvienība.

2.2 pants. Par droša un attālināta darba nodrošināšanu valsts pārvaldē ir atbildīga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

3. pants. (1) Nodokļu maksātājam, kuru skārusi krīze saistībā ar Covid-19 izplatību, ir tiesības pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam, kā arī lūgt piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir pagarināts saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. pantu, ja termiņa kavējums radies Covid-19 izplatības dēļ. Nodokļu maksātājs ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai šā likuma spēkā stāšanās dienas iesniedz nodokļu administrācijai pamatotu iesniegumu. Nodokļu administrācijai ir tiesības nokavēto nodokļu maksājumu samaksu sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas.

(2) (Izslēgta ar 03.04.2020. likumu)

(3) Nokavētajam nodokļu maksājumam, attiecībā uz kuru ir piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums saskaņā ar šā panta pirmo daļu, netiek aprēķināta likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29. panta otrajā daļā noteiktā nokavējuma nauda.

(4) Ja nodokļu maksātājam šajā pantā noteiktajā kārtībā ir piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums, informācija par nodokļu maksātāju netiek iekļauta Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē.

(5) Nodokļu administrācijai ir tiesības atcelt lēmumu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, ja nodokļu maksātājs:

1) neievēro lēmumā par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu noteiktos termiņus;

2) neveic kārtējos nodokļu maksājumus pilnā apmērā nodokļu likumos noteiktajos termiņos;

3) noteiktajos termiņos neveic nodokļu maksājumus, kuru samaksas termiņš pagarināts likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. pantā noteiktajā kārtībā;

4) neveic nodokļu maksājumus, attiecībā uz kuriem nodokļu administrācija ir pieņēmusi lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi.

(6) Ja tiek atcelts lēmums par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, nesamaksātajai pamatparāda daļai par visu kavējuma periodu tiek aprēķināta nokavējuma nauda vispārējā kārtībā un nokavētie nodokļu maksājumi tiek piedzīti likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā.

4. pants. Pašvaldībām 2020. gadā ir tiesības noteikt citus nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņus, kas atšķiras no likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" noteiktajiem, tos pārceļot uz vēlāku laiku 2020. gada ietvaros.

5. pants. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs par 2020. taksācijas gadu neveic likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 18. pantā noteiktos iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma. Šis nosacījums attiecināms uz avansa maksājumiem, sākot ar 2020. gada 1. janvāri. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma par 2020. taksācijas gadu var veikt labprātīgi.

5.1 pants. Par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja ar saimniecisko darbību saistītiem izdevumiem laikposmā no dienas, kad izsludināta ārkārtējā situācija saistībā ar Covid-19 izplatību, līdz 2020. gada 31. decembrim uzskatāmi preču un pakalpojumu dāvinājumi ārkārtējās situācijas negatīvi ietekmētām sociālajām grupām (nepersonificējot saņēmēju iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanas mērķiem), kā arī personām, kuru pamatdarbība ir medicīnas pakalpojumu sniegšana, izglītības nodrošināšana, labdarība, palīdzība sociāli maznodrošinātajiem, personām ar invaliditāti vai bērniem, ja vienlaikus ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) dāvinājuma saņēmējs nav ar nodokļu maksātāju saistīta persona;

2) informācija par dāvinājumu ir darīta publiski zināma;

3) informācija par dāvinājuma saņēmēju un atbalsta summu tiek iesniegta Valsts ieņēmumu dienestam kopā ar pārskata gada pēdējā mēneša deklarāciju.

5.2 pants. Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, kas veicis ziedojumus, lai mazinātu Covid-19 izplatības dēļ radušās sekas, laikposmā no dienas, kad izsludināta ārkārtējā situācija saistībā ar Covid-19 izplatību, līdz 2020. gada 31. decembrim atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12. pantā noteiktajam ir tiesīgs palielināt minētā panta pirmās daļas 1. punktā noteikto taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē neiekļaujamo ziedojumu summu vēl par trim procentpunktiem no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem.

6. pants. (1) Laikposmā no 2020. gada 1. aprīļa līdz 2020. gada 31. decembrim pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa atmaksas kārtību nosaka šis likums, un minētajā laikposmā nav piemērojama Pievienotās vērtības nodokļa likuma 109. un 110. pantā noteiktā kārtība.

(2) Valsts ieņēmumu dienests, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, atmaksā apstiprināto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu, kas uzrādīta pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā, kura ir iesniegta Valsts ieņēmumu dienestam pēc 2020. gada 31. marta, 30 dienu laikā pēc:

1) Pievienotās vērtības nodokļa likuma 118. pantā noteiktā pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņa;

2) pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas, ja tā ir iesniegta pēc Pievienotās vērtības nodokļa likuma 118. pantā noteiktā pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņa;

3) precizētās pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas, ja ir iesniegta precizēta pievienotās vērtības nodokļa deklarācija.

(3) Valsts ieņēmumu dienests pirms apstiprinātās pārmaksātās pievienotās vērtības nodokļa summas atmaksāšanas sedz nodokļu maksātāja Valsts ieņēmumu dienesta administrētos nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā.

(4) Valsts ieņēmumu dienests apstiprināto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu, kas radusies pievienotās vērtības nodokļa grupai, atmaksā galvenajam uzņēmumam.

(5) Valsts ieņēmumu dienests apstiprināto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu, kas radusies personai, kura ir izslēgta no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, atmaksā 30 dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par reģistrētā pievienotās vērtības nodokļa maksātāja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

(6) Līdz 2020. gada 31. martam apstiprināto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu, kas pārcelta uz nākamo taksācijas periodu līdz taksācijas gada beigām vai kas radusies personai, kura ir izslēgta no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, Valsts ieņēmumu dienests atmaksā līdz 2020. gada 14. aprīlim.

(7) Valsts ieņēmumu dienests, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, atmaksā apstiprināto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu, kas uzrādīta pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā, kura ir iesniegta Valsts ieņēmumu dienestam līdz 2020. gada 31. martam un nav apstiprināta līdz 2020. gada 31. martam, 30 dienu laikā pēc pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestam.

(8) Ja līdz 2020. gada 31. martam pārmaksātās pievienotās vērtības nodokļa summas apstiprināšanas termiņš tika pagarināts saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 110. pantu, Valsts ieņēmumu dienests atmaksā apstiprināto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc pārmaksātās pievienotās vērtības nodokļa summas pamatotības apstiprināšanas.

7. pants. Ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā:

1) likuma "Par akcīzes nodokli" 16. panta pirmajā daļā noteiktais atbrīvojums ir piemērojams arī nedenaturētajam spirtam, kas tiek izmantots spirtu saturošu dezinfekcijas līdzekļu ražošanā, ja denaturētā spirta iegāde vai ražošana Covid-19 izplatības dēļ ir būtiski apgrūtināta vai nav iespējama. Šādā gadījumā spirta apritē ievēro normatīvo aktu par kārtību, kādā alkoholiskajiem dzērieniem piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu. Spirta iegādei nepieciešams saņemt Valsts ieņēmumu dienesta atļauju alkoholisko dzērienu iegādei;

2) likumā "Par akcīzes nodokli" noteiktais īslaicīgi reģistrētais saņēmējs, kuram ir izsniegta Valsts ieņēmumu dienesta atļauja alkoholisko dzērienu iegādei un kurš vēlas ievest un (vai) saņemt spirtu no citas dalībvalsts, iesniedz likuma "Par akcīzes nodokli" 31. panta otrās daļas 1. punktā noteikto akcīzes nodokļa nodrošinājumu, piemērojot samazinājumu 100 procentu apmērā;

3) Valsts ieņēmumu dienests var piešķirt komersantiem, kuriem ir speciālā atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai un kuri veic spirta ražošanu, likuma "Par akcīzes nodokli" 31. panta otrās daļas 2. punktā noteiktā vispārējā akcīzes nodokļa nodrošinājuma samazinājumu līdz 90 procentiem. Šie komersanti, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu, informē Valsts ieņēmumu dienestu par spirta ražošanas procesa uzsākšanu ne vēlāk kā vienu darbdienu pirms tā uzsākšanas.

7.1 pants. (1) Atļaujas, kas saņemtas uz šā likuma 7. panta 1. punkta pamata, zaudē spēku nākamajā dienā pēc ārkārtējās situācijas beigām.

(2) Pēc ārkārtējās situācijas beigām nodokļu maksātājs (izņemot ārstniecības un veterinārmedicīnas iestādes un aptiekas) dienā, kad atļauja, kas saņemta uz šā likuma 7. panta 1. punkta pamata, zaudē spēku, veic nedenaturētā spirta atlikumu inventarizāciju un konstatēto atlikumu deklarē Valsts ieņēmumu dienestam, papildus norādot plānotās darbības ar nedenaturēto spirtu. Viena mēneša laikā no dienas, kad atļauja ir zaudējusi spēku, nodokļu maksātājs minēto nedenaturētā spirta atlikumu:

1) bez Valsts ieņēmumu dienesta atļaujas nosūta atpakaļ piegādātājam;

2) ar Valsts ieņēmumu dienesta atļauju pārvieto vai realizē akcīzes preču noliktavas turētājam, kuram ir tiesības veikt darbības ar spirtu. Lai saņemtu minēto atļauju, pievieno līgumu par nedenaturētā spirta realizāciju attiecīgajam akcīzes preču noliktavas turētājam;

3) iznīcina Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas klātbūtnē;

4) nodod denaturēšanai akcīzes preču noliktavas turētājam, kuram ir tiesības denaturēt spirtu, un saņem atļauju denaturētā spirta iegādei dezinfekcijas līdzekļu ražošanai.

8. pants. Ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā ir aizliegts organizēt azartspēles un izlozes, izņemot interaktīvās azartspēles, skaitļu izlozes un momentloterijas.

9. pants. Uz šā likuma darbības laiku Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija aptur visas azartspēļu organizēšanas licences gan fiziskajās azartspēļu organizēšanas vietās (kazino licence, spēļu zāles licence, bingo zāles licence), gan interaktīvajā vidē un (vai) izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību.

10. pants. Atļauts realizēt akcīzes preces, izmantojot distances līgumu, izņemot tabakas izstrādājumus un elektroniskajās cigaretēs izmantojamos šķidrumus. Aizliegts realizēt alkoholiskos dzērienus personām, kuras jaunākas par 18 gadiem, un laikā no pulksten 22.00 līdz 8.00.

11. pants. Izvērtējot faktisko iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu izpildi par iepriekšējo ceturksni salīdzinājumā ar prognozēto atbilstoši likumā "Par valsts budžetu 2020. gadam" noteiktajam procentuālajam sadalījumam, Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par kārtību un apmēru, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozes neizpilde kompensējama pašvaldībām.

12. pants. Valsts ieņēmumu dienests 2020., 2021., 2022. un 2023. gadā ir tiesīgs nepieņemt negatīvu lēmumu attiecībā uz padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem, ja tos ir ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze un tie nodrošina objektīvo apstākļu esības pierādījumus.

13. pants. (1) Valsts un pašvaldību iestādes, kā arī atvasinātas publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības, brīvostas un speciālās ekonomiskās zonas uz šā likuma darbības laiku atbrīvo komersantus un citus saimnieciskās darbības veicējus, biedrības un nodibinājumus, kurus ietekmējusi sakarā ar Covid-19 izplatību noteiktā ārkārtējā situācija, no publiskas personas mantas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas vai lemj par nomas maksas samazinājumu un par publiskas personas mantas izmantošanu, kā arī nepiemēro kavējuma procentus un līgumsodus samaksas kavējuma gadījumā, izņemot naudu par patērētajiem pakalpojumiem — elektroenerģiju, siltumenerģiju, ūdensapgādi un citiem īpašuma uzturēšanas pakalpojumiem.

(2) (Izslēgta ar 28.05.2020. likumu)

(3) Izmaksas, kas rodas, piešķirot šajā pantā paredzēto atbalstu, iznomātājam netiek tieši kompensētas no valsts budžeta.

14. pants. (1) Ja krīzes skarto nozaru darba devējs nenodarbina darbinieku vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības (dīkstāve), darbiniekam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā tiek kompensēta atlīdzība līdz 75 procentiem no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā 700 euro par kalendāra mēnesi (dīkstāves pabalsts). Šādā gadījumā darba devējs var nepiemērot Darba likuma 74. pantu. Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Dīkstāves pabalsta izmaksa tiek pārtraukta, ja tā saņemšanas laikā darba devējs pieņem darbā jaunus darbiniekus. Lēmumu par atteikumu piešķirt dīkstāves pabalstu var apstrīdēt un pārsūdzēt administratīvā akta adresāts Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ministru kabinets var noteikt citus atbalsta pasākumus krīzes skartajās nozarēs.

(3) Ārstniecības iestāde, kura noslēgusi līgumu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un kurai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai ārkārtējās situācijas laikā tiek izmaksāts kompensācijas maksājums gatavības režīma nodrošināšanai, darbiniekam, ja ārstniecības iestāde viņu nenodarbina vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības (dīkstāve), izmaksā atlīdzību līdz 75 procentiem no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā trīskāršā Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajā valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmērā. Šādā gadījumā ārstniecības iestāde var nepiemērot Darba likuma 74. pantu.

14.1 pants. (1) Līdz 2020. gada 31. decembrim darba devējs, kurš atbilst Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam noteiktajiem kritērijiem un kuru ir negatīvi ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze, var:

1) samazināt darbiniekam Darba likuma 74. pantā noteikto atlīdzību par dīkstāvi līdz 70 procentiem no darbiniekam izmaksājamās algas, ievērojot šādus nosacījumus:

2) piešķirt darbiniekam neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, neievērojot Darba likuma 150. panta otrās daļas noteikumus.

(2) Darbiniekam, kurš nepiekrīt šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajam atlīdzības samazinājumam, ir tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot Darba likuma 100. panta pirmajā daļā minēto termiņu. Šādā gadījumā darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu Darba likuma 112. pantā noteiktajā apmērā.

14.2 pants. (1) Darba koplīgumā, kas noslēgts ar arodbiedrību, savstarpēji vienojoties un nesamazinot darbinieku kopējo aizsardzības līmeni, var paredzēt, ka īslaicīga ražošanas apjoma krituma gadījumā darbiniekam tiek noteikts nepilns darba laiks. Izmaiņas darba koplīgumā var būt spēkā uz laiku, ne ilgāku kā līdz 2020. gada 31. decembrim. Darbiniekam izmaksājamai atlīdzībai piemērojami šādi nosacījumi:

1) saglabājamās atlīdzības apmērs nevar būt mazāks par minimālo mēneša darba algu;

2) darbiniekam, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns vai bērns, kas turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet vēl nav sasniedzis 24 gadu vecumu, papildus šīs daļas 1. punktā noteiktajam saglabājami līdzekļi par katru apgādībā esošu bērnu valsts noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā.

(2) Darbiniekam, kurš nepiekrīt šā panta pirmajā daļā minētajai nepilna darba laika noteikšanai, ir tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot Darba likuma 100. panta pirmajā daļā minēto termiņu. Šādā gadījumā darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu Darba likuma 112. pantā noteiktajā apmērā.

14.3 pants. (1) Par nepatiesas informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam dīkstāves pabalsta saņemšanai piemēro naudas sodu fiziskajai personai vai valdes loceklim līdz trīssimt naudas soda vienībām, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

(2) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu veic Valsts ieņēmumu dienests.

14.4 pants. Lai nodrošinātu sabiedrības tiesības uz objektīvu informāciju par šajā likumā paredzēto atbalsta pasākumu atteikšanu, nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks) drīkst sniegt informāciju bez nodokļu maksātāja piekrišanas par iemesliem, kuru dēļ nodokļu maksātājam:

1) nav piešķirts šā likuma 3. panta pirmajā daļā minētais nodokļu samaksas termiņa pagarinājums vai atcelts lēmums par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu;

2) ir atteikts piešķirt šā likuma 14. pantā minēto dīkstāves pabalstu vai tas piešķirts, bet ir konstatēts, ka dīkstāves pabalsta pieprasīšana vai saņemšana nav bijusi pamatota.

15. pants. Finanšu ministram, ja nepieciešams, ir tiesības pagarināt Likuma par budžetu un finanšu vadību 30., 31. un 32. pantā un uz to pamata izdotajos normatīvajos aktos noteiktos pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas termiņus, kā arī termiņus atzinumu par pārskatu sniegšanai.

16. pants. (1) Komercķīlas likuma 42. panta sestajā daļā minēto lēmumu par komercķīlas izlietošanu komercķīlu reģistra turētājs pieņem 60 dienu laikā.