Zaudējis spēku - Par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas ierobežošanu ārkārtējās situācijas laikā

Veselības ministra rīkojums Nr. 59Rīgā 2020. gada 25. martā

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta2020. gada 12. marta rīkojuma Nr. 103"Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"2.11. apakšpunktu

Ņemot vērā esošo epidemioloģisko situāciju un iespējamos epidemioloģiskos riskus, lai samazinātu Covid-19 infekcijas izplatīšanos un pamatojoties uz Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojuma Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" 2.11. apakšpunktā noteiktām tiesībām veselības ministram:

1. Pārtraukt veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, izņemot:

1.1. neatliekamo medicīnisko un akūto palīdzību, tai skaitā nepieciešamos izmeklējumus un konsultācijas;

1.2. ģimenes ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus;

1.3. vakcinācijas pakalpojumus, izveidojot atsevišķas plūsmas bērniem un pieaugušajiem;

1.4. veselības aprūpes pakalpojumus mājās;

1.5. zobārstniecības pakalpojumus akūtos un neatliekamos gadījumos;

1.6. pakalpojumus, lai nodrošinātu terapijas nepārtrauktību – ķīmijterapija, bioloģiskie medikamenti, orgānu aizstājējterapija, staru terapija, dienas stacionāra pakalpojumi hematoloģijā, metadona un buprenorfīna aizvietojošā terapija, kā arī pacientiem, kuriem jāturpina vai jāpabeidz stacionāri neatliekamā kārtā uzsākta ārstēšana;

1.7. onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte;

1.8. pakalpojumus "Zaļā koridora" ietvaros;

1.9. veselības aprūpes pakalpojumus saistībā ar šādu slimību grupu ārstēšanu – onkoloģija; HIV/AIDS; tuberkuloze; psihiatrija; lipīgās ādas slimības un seksuāli transmisīvās slimības; traumatoloģija;

1.10. grūtnieču aprūpi;

1.11. akūtās un subakūtās rehabilitācijas pakalpojumus personām, kurām šī pakalpojumu atlikšana var radīt invalidizācijas risku vai darbaspēju zaudēšanu, tai skaitā bērniem, kuriem rehabilitācijas pakalpojumu atlikšana saistīta ar ievērojamu funkcionēšanas traucējumu pasliktināšanos;

1.12. valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" Jūrnieku reģistra atzīta jūrnieku ārsta veiktas veselības pārbaudes, izmantojot minētās ārstniecības personas rīcībā esošas medicīniskās ierīces un nepieciešamības gadījumā attālinātās konsultācijas ar citiem speciālistiem;

1.13. medicīniskās pārbaudes alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes noteikšanai un ķīmiski-toksikoloģiskie izmeklējumus ārstnieciskā procesa nodrošināšanai;

1.14. neatliekamas ambulatori veicamas tiesu psihiatriskās un tiesu psiholoģiskās ekspertīzes pieaugušām personām;

1.15. no 2020. gada 20. aprīļa šādus plānveida veselības aprūpes pakalpojumus:

1.15.1. sekundārajā veselības aprūpē:

1.15.1.1. valsts organizētā krūts vēža skrīninga izmeklējumus (mamogrāfiju);

1.15.1.2. ar ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nosūtījumu ehokardiogrāfijas, ultrasonogrāfijas, rentgenoloģijas, datortomogrāfijas, doplerogrāfijas, kodolmagnētiskās rezonanses, elektrokardiogrāfijas (tai skaitā Holtera monitorēšanas), veloergometrijas un elektroencefalogrāfijas izmeklējumu veikšanu;

1.15.1.3. pirmreizējas endokrinologa, kardiologa, reimatologa, pneimonologa, oftalmologa un neirologa konsultācijas;

1.15.1.4. diabētiskās pēdas aprūpi;

1.15.2. zobārstniecībā:

1.15.2.1. uzsākto zobu slimību ārstēšanas procesa un iesākto protezēšanas darbu pabeigšanu;

1.15.2.2. ortodontisko ārstēšanu;

1.16. no 2020. gada 13. maija šādus plānveida veselības aprūpes pakalpojumus:

1.16.1. sekundārajā ambulatorajā veselības aprūpē:

1.16.1.1. speciālistu sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus;

1.16.1.2. izmeklējumus – endoskopiju, scintigrāfiju, neirogrāfiju, mamogrāfiju, miogrāfiju, osteodensitometriju;

1.16.1.3. ambulatoro rehabilitāciju, izņemot dienas stacionāra pakalpojumus;

1.16.1.4. dienas stacionārā:

1.16.1.4.1. koronarogrāfiju, kororonāro angioplastiju, invazīvās radioloģijas pakalpojumu;

1.16.1.4.2. acu operācijas, kas bez ķirurģiskas iejaukšanās draud ar aklumu;

1.16.1.4.3. invazīvu ārstēšanu pacientiem ar sirds ritma traucējumiem;

1.16.1.4.4. sejas žokļu ķirurģijā;

1.16.2. sekundārajā stacionārajā veselības aprūpē:

1.16.2.1. izgulējumu, tai skaitā komplicētu ar osteomielītu un ilgstoši nedzīstošu, hronisku ādas, mīksto audu čūlu mikroķirurģiska ārstēšanu;

1.16.2.2. acu operācijas, kas bez ķirurģiskas iejaukšanās draud ar aklumu, ja nepieciešama stacionāra ārstēšana;

1.16.2.3. invazīvu ārstēšanu pacientiem ar sirds ritma traucējumiem;

1.16.2.4. kohleāro implantāciju;

1.16.2.5. orgānu transplantāciju;

1.16.2.6. locītavu endoprotezēšanu;

1.16.3. zobārstniecības pakalpojumus;

1.17. no 2020. gada 20. maija dienas stacionāra pakalpojumus, kuros nevajag izmantot vispārējo anestēziju (endotraheālo anestēziju vai laringeālo masku);

1.18. no 2020. gada 29. maija sekundārajā veselības aprūpē:

1.18.1. dienas stacionārā sniegtos plānveida veselības aprūpes pakalpojumus;

1.18.2. izmeklējumus;

1.19. no 2020. gada 3. jūnija plānveida stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus.

1.1. neatliekamo medicīnisko un akūto palīdzību, tai skaitā nepieciešamos izmeklējumus un konsultācijas;

1.2. ģimenes ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus;

1.3. vakcinācijas pakalpojumus, izveidojot atsevišķas plūsmas bērniem un pieaugušajiem;

1.4. veselības aprūpes pakalpojumus mājās;

1.5. zobārstniecības pakalpojumus akūtos un neatliekamos gadījumos;

1.6. pakalpojumus, lai nodrošinātu terapijas nepārtrauktību – ķīmijterapija, bioloģiskie medikamenti, orgānu aizstājējterapija, staru terapija, dienas stacionāra pakalpojumi hematoloģijā, metadona un buprenorfīna aizvietojošā terapija, kā arī pacientiem, kuriem jāturpina vai jāpabeidz stacionāri neatliekamā kārtā uzsākta ārstēšana;

1.7. onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte;

1.8. pakalpojumus "Zaļā koridora" ietvaros;

1.9. veselības aprūpes pakalpojumus saistībā ar šādu slimību grupu ārstēšanu – onkoloģija; HIV/AIDS; tuberkuloze; psihiatrija; lipīgās ādas slimības un seksuāli transmisīvās slimības; traumatoloģija;

1.10. grūtnieču aprūpi;

1.11. akūtās un subakūtās rehabilitācijas pakalpojumus personām, kurām šī pakalpojumu atlikšana var radīt invalidizācijas risku vai darbaspēju zaudēšanu, tai skaitā bērniem, kuriem rehabilitācijas pakalpojumu atlikšana saistīta ar ievērojamu funkcionēšanas traucējumu pasliktināšanos;

1.12. valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" Jūrnieku reģistra atzīta jūrnieku ārsta veiktas veselības pārbaudes, izmantojot minētās ārstniecības personas rīcībā esošas medicīniskās ierīces un nepieciešamības gadījumā attālinātās konsultācijas ar citiem speciālistiem;

1.13. medicīniskās pārbaudes alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes noteikšanai un ķīmiski-toksikoloģiskie izmeklējumus ārstnieciskā procesa nodrošināšanai;

1.14. neatliekamas ambulatori veicamas tiesu psihiatriskās un tiesu psiholoģiskās ekspertīzes pieaugušām personām;

1.15. no 2020. gada 20. aprīļa šādus plānveida veselības aprūpes pakalpojumus:

1.15.1. sekundārajā veselības aprūpē:

1.15.1.1. valsts organizētā krūts vēža skrīninga izmeklējumus (mamogrāfiju);

1.15.1.2. ar ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nosūtījumu ehokardiogrāfijas, ultrasonogrāfijas, rentgenoloģijas, datortomogrāfijas, doplerogrāfijas, kodolmagnētiskās rezonanses, elektrokardiogrāfijas (tai skaitā Holtera monitorēšanas), veloergometrijas un elektroencefalogrāfijas izmeklējumu veikšanu;

1.15.1.3. pirmreizējas endokrinologa, kardiologa, reimatologa, pneimonologa, oftalmologa un neirologa konsultācijas;

1.15.1.4. diabētiskās pēdas aprūpi;

1.15.2. zobārstniecībā:

1.15.2.1. uzsākto zobu slimību ārstēšanas procesa un iesākto protezēšanas darbu pabeigšanu;

1.15.2.2. ortodontisko ārstēšanu;

1.16. no 2020. gada 13. maija šādus plānveida veselības aprūpes pakalpojumus:

1.16.1. sekundārajā ambulatorajā veselības aprūpē:

1.16.1.1. speciālistu sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus;

1.16.1.2. izmeklējumus – endoskopiju, scintigrāfiju, neirogrāfiju, mamogrāfiju, miogrāfiju, osteodensitometriju;

1.16.1.3. ambulatoro rehabilitāciju, izņemot dienas stacionāra pakalpojumus;

1.16.1.4. dienas stacionārā:

1.16.1.4.1. koronarogrāfiju, kororonāro angioplastiju, invazīvās radioloģijas pakalpojumu;

1.16.1.4.2. acu operācijas, kas bez ķirurģiskas iejaukšanās draud ar aklumu;

1.16.1.4.3. invazīvu ārstēšanu pacientiem ar sirds ritma traucējumiem;

1.16.1.4.4. sejas žokļu ķirurģijā;

1.16.2. sekundārajā stacionārajā veselības aprūpē:

1.16.2.1. izgulējumu, tai skaitā komplicētu ar osteomielītu un ilgstoši nedzīstošu, hronisku ādas, mīksto audu čūlu mikroķirurģiska ārstēšanu;

1.16.2.2. acu operācijas, kas bez ķirurģiskas iejaukšanās draud ar aklumu, ja nepieciešama stacionāra ārstēšana;

1.16.2.3. invazīvu ārstēšanu pacientiem ar sirds ritma traucējumiem;

1.16.2.4. kohleāro implantāciju;

1.16.2.5. orgānu transplantāciju;

1.16.2.6. locītavu endoprotezēšanu;

1.16.3. zobārstniecības pakalpojumus;

1.17. no 2020. gada 20. maija dienas stacionāra pakalpojumus, kuros nevajag izmantot vispārējo anestēziju (endotraheālo anestēziju vai laringeālo masku);

1.18. no 2020. gada 29. maija sekundārajā veselības aprūpē:

1.18.1. dienas stacionārā sniegtos plānveida veselības aprūpes pakalpojumus;

1.18.2. izmeklējumus;

1.19. no 2020. gada 3. jūnija plānveida stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus.

2. Pacientu ar hroniskām saslimšanām veselības aprūpi iespēju robežās nodrošināt attālināti.

3. Ambulatoros konsilijus organizēt bez pacienta līdzdalības. Ja konsilijs nevar pieņemt lēmumu bez pacienta līdzdalības, noteikt, ka konsilija vadītājs ir atbildīgs par konsilija organizēšanu ar pacienta klātbūtni, ievērojot nepieciešamos epidemioloģiskās drošības pasākumus.

4. Šā rīkojuma 1.3., 1.4., 1.6., 1.7., 1.8., 1.9., 1.10., 1.11., 1.12. 1.13., 1.15., 1.16., 1.17., 1.18. un 1.19. apakšpunktā noteiktos veselības aprūpes pakalpojumus iespēju robežās nesniegt pacientiem ar respiratoro elpceļu simptomiem.

4.1 Šā rīkojuma 1.15., 1.16., 1.17., 1.18. un 1.19. apakšpunktā noteiktos veselības aprūpes pakalpojumus ārstniecības iestādes sniedz, nodrošinot atsevišķu pacientu plūsmu, ierobežojot pacientu skaitu, kas vienlaicīgi uzturas ārstniecības iestādes telpās, un nosakot precīzu ierašanās laiku veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai.

4.2 Ārstniecības iestādes, sniedzot veselības aprūpes pakalpojumus, nodrošina:

4.21. individuālo aizsardzības līdzekļu izmantošanu ārstniecības personām un darbiniekiem, kā arī pacientiem, atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļa vietnē pieejamajiem ieteikumiem "Racionāla individuālo aizsardzības līdzekļu lietošana koronavīrusa slimības (COVID-19) gadījumā";

4.22. dezinfekcijas pasākumu veikšanu pēc katra pacienta un, atbilstoši ārstniecības iestādes higiēniskā un pretepidēmiskā režīma plānam, telpu vēdināšanu, durvju rokturu un virsmu dezinfekciju.

4.21. individuālo aizsardzības līdzekļu izmantošanu ārstniecības personām un darbiniekiem, kā arī pacientiem, atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļa vietnē pieejamajiem ieteikumiem "Racionāla individuālo aizsardzības līdzekļu lietošana koronavīrusa slimības (COVID-19) gadījumā";

4.22. dezinfekcijas pasākumu veikšanu pēc katra pacienta un, atbilstoši ārstniecības iestādes higiēniskā un pretepidēmiskā režīma plānam, telpu vēdināšanu, durvju rokturu un virsmu dezinfekciju.

4.3 Ārstniecības iestādes, sniedzot šā rīkojuma 1.16.1.4., 1.16.2., 1.17., 1.18. un 1.19. apakšpunktā minētos pakalpojumus, papildus 4.1 un 4.2 punktā noteiktajam nodrošina:

4.31. šādas informācijas par pacientu iegūšanu un norādīšanu medicīniskajā dokumentācijā:

4.31.1. vai pacientam ir šādi simptomi – paaugstināta temperatūra vai drudzis, akūtas elpceļu slimības simptomi (klepus, sāpes kaklā, iesnas, elpas trūkums), akūta caureja;

4.31.2. vai pacienta ģimenes loceklim ir bijuši 4.31.1. apakšpunktā minētie simptomi;

4.31.3. vai ir bijis kontakts ar personu, kurai ir bijuši 4.31.1. apakšpunktā minētie simptomi;

4.31.4. vai ir atradies ārpus Latvijas pēdējo 14 dienu laikā;

4.32. plānveida operāciju vai invazīvo manipulāciju gadījumā:

4.32.1. ja pacientam tiek sniegts plānveida veselības aprūpes pakalpojums, lēmumu par nepieciešamību veikt testu uz Covid-19 infekciju pieņem ārstējošais ārsts;

4.32.2. pēcoperācijas palātās pacienti viens no otra atrodas vismaz 2 metru attālumā.

4.31. šādas informācijas par pacientu iegūšanu un norādīšanu medicīniskajā dokumentācijā:

4.31.1. vai pacientam ir šādi simptomi – paaugstināta temperatūra vai drudzis, akūtas elpceļu slimības simptomi (klepus, sāpes kaklā, iesnas, elpas trūkums), akūta caureja;

4.31.2. vai pacienta ģimenes loceklim ir bijuši 4.31.1. apakšpunktā minētie simptomi;

4.31.3. vai ir bijis kontakts ar personu, kurai ir bijuši 4.31.1. apakšpunktā minētie simptomi;

4.31.4. vai ir atradies ārpus Latvijas pēdējo 14 dienu laikā;

4.32. plānveida operāciju vai invazīvo manipulāciju gadījumā:

4.32.1. ja pacientam tiek sniegts plānveida veselības aprūpes pakalpojums, lēmumu par nepieciešamību veikt testu uz Covid-19 infekciju pieņem ārstējošais ārsts;

4.32.2. pēcoperācijas palātās pacienti viens no otra atrodas vismaz 2 metru attālumā.

4.4 Stacionārās ārstniecības iestādes nodrošina iespēju nepieciešamības gadījumā organizēt atsevišķu Covid-19 un akūto pacientu plūsmu.

5. Ārstniecības iestādēm līdz 2020. gada 22. aprīlim neveikt pacientu pierakstu plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai. Atsākot pierakstu veikšanu plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, ārstniecības iestādes iespēju robežās sākotnēji nodrošina veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu personām, kam tie tika atcelti pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas.

6. Veselības inspekcijai veikt rīkojumā noteikto prasību ievērošanas uzraudzību.

7. Veselības ministrijai sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un Slimību profilakses un kontroles centru reizi nedēļa, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju un epidemioloģiskos riskus, veikt noteikto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas ierobežojumu izvērtējumu.

8. Rīkojums stājas spējā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Veselības ministre I. Viņķele