Rīgas valstspilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 3Rīgā 2020. gada 6. martā (prot. Nr. 2, 7. §)

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu unsociālās palīdzības likuma 3. panta trešo daļu unMinistru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumu Nr. 275"Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijaspakalpojumu samaksas kārtība un kārtība,kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtasno pašvaldības budžeta" 6. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka Rīgas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) sociālo pakalpojumu veidus, kā arī sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību.

2. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

2.1. ģimenes locekļi – laulātie un/vai personas, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī;

2.2. sociālie resursi – personas resursi (personiskie resursi (motivācija, nepieciešamās zināšanas un prasmes, izglītība, profesija u.tml.), klienta rīcībā esošie naudas līdzekļi vai manta, kā arī atbalsta sistēmas (klienta apgādnieki (laulātais, bērni, mazbērni, mazmazbērni), citi radinieki vai citas fiziskās/juridiskās personas, kuras apstiprinājušas, ka sniegs vai sniedz klientam nepieciešamo atbalstu un/vai palīdzību)), ko iespējams izmantot klienta sociālo problēmu risināšanā.

3. Sociālo pakalpojumu sniegšanas mērķis ir uzlabot personas, ģimenes, personu grupas un sabiedrības dzīves kvalitāti un uzlabot personu spējas sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā.

4. Sociālo pakalpojumu uzdevumi ir nodrošināt personai tiesības dzīvot pēc iespējas neatkarīgi sev ierastajā vidē, sniegt sociālo atbalstu atbilstoši personas funkcionēšanas spēju līmenim un veicināt personas atbildību par savu dzīvi.

5. Tiesības saņemt pašvaldības nodrošinātos sociālos pakalpojumus ir:

5.1. personai, kura deklarējusi savu pamata dzīvesvietu pašvaldības administratīvajā teritorijā (arī Rīgas patversmes/naktspatversmes adresē). Prasība par deklarēto dzīvesvietu pašvaldības administratīvajā teritorijā neattiecas uz pilngadīgu bāreni līdz dienai, kad tas sasniedz 24 gadu vecumu, ja Rīgas bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi;

5.2. personai, kurai saskaņā ar sociālā darba speciālista veiktu personas individuālo vajadzību un sociālo resursu novērtējumu nepieciešams noteikta veida sociālais pakalpojums vai sociālie pakalpojumi;

5.3. Ukrainas pilsonim un viņa ģimenes locekļiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas Federācijas izraisītā kara dēļ šī kara norises laikā (turpmāk – Ukrainas civiliedzīvotāji), ja tā dzīvesvieta ir pašvaldības administratīvajā teritorijā.

6. Papildus šo saistošo noteikumu 5. punktā noteiktajam tiesības saņemt pašvaldības nodrošinātos sociālos pakalpojumus ir personai, kura saņem pašvaldības grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu ārpus pašvaldības administratīvās teritorijas.

6.1 Sociālos pakalpojumus Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošina, pamatojoties uz Rīgas Sociālā dienesta sociālā darbinieka veiktu personas individuālo vajadzību novērtējumu, ārpus rindas (ja sociālā pakalpojuma nodrošināšana pašvaldībā tiek administrēta rindas kārtībā), nenosakot Ukrainas civiliedzīvotājam samaksu par sociālo pakalpojumu. Piešķirot sociālās rehabilitācijas pakalpojumus dzīvesvietā un institūcijā, kā atbilstības pamats var būt vajadzība pēc psiholoģiskā atbalsta un adaptācijas jaunajā sociālajā vidē.

II. Sociālo pakalpojumu veidi un saņemšanas kārtība

7. Pašvaldība sniedz vai nodrošina šādus sociālos pakalpojumus:

7.1. sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā vai dzīvesvietā:

7.1.1. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

7.1.2. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;

7.1.3. īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā vai dzīvesvietā pilngadīgām personām;

7.1.4. īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā vai dzīvesvietā bērniem;

7.2. sociālās aprūpes pakalpojumi personas dzīvesvietā:

7.2.1. aprūpe mājās;

7.2.2. aprūpētās dzīvesvietas pakalpojums;

7.2.3. pavadoņa – asistenta pakalpojums;

7.2.4. "drošības pogas" pakalpojums;

7.2.5. videovizītes pakalpojums;

7.2.6. silto pusdienu piegāde mājās;

7.2.7. dienas aprūpes centra pakalpojums;

7.2.8. pansijas pakalpojums;

7.3. sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā:

7.3.1. krīzes centra pakalpojums;

7.3.2. sociālās rehabilitācijas centra pakalpojums;

7.3.3. patversmes pakalpojums;

7.3.4. naktspatversmes pakalpojums;

7.3.5. īslaicīgas uzturēšanās mītnes pakalpojums;

7.4. sociālās rehabilitācijas pakalpojumi personas dzīvesvietā:

7.4.1. specializēto darbnīcu pakalpojums;

7.4.2. grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums;

7.4.3. atbalsta, pašpalīdzības un sociālo prasmju pilnveidošanas grupu pakalpojums;

7.4.4. konsultatīvā krīzes tālruņa, psiholoģiskā atbalsta un krīzes intervences pakalpojumi;

7.4.5. atbalsta ģimenes un uzticības personas pakalpojums;

7.4.6. sociālās rehabilitācijas programmas īstenošana;

7.4.7. dienas centra pakalpojums;

7.4.8. kopienas centra pakalpojums;

7.4.9. daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra pakalpojums;

7.4.10. ģimenes asistenta pakalpojums;

7.4.11. (svītrots ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 07.09.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-22-155-sn);

7.4.12. (svītrots ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 22.03.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-23-189-sn);

7.5. sociālā darba pakalpojums.

8. Sociālos pakalpojumus persona vai tās likumiskais pārstāvis pieprasa Rīgas Sociālajā dienestā (turpmāk – Sociālais dienests), bet, ja persona atrodas ārstniecības iestādē, tā vēršas pie ārstniecības iestādes sociālā darbinieka. Tiesību aktos noteiktajos gadījumos sociālā pakalpojuma saņemšanai persona vēršas tieši pie sociālā pakalpojuma sniedzēja.

8.1 Atbalsta grupas pakalpojuma vardarbībā cietušām personām saņemšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis vēršas pie sociālā pakalpojuma sniedzēja, un šāda pakalpojuma saņemšanai nav piemērojams saistošo noteikumu 9., 10. un 16. punkts.

9. Lai saņemtu sociālo pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis iesniedz dokumentus saskaņā ar Ministru kabineta noteikto sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību.

10. Sociālais dienests pēc iesnieguma un dokumentu saņemšanas:

10.1. reģistrē personas iesniegumu;

10.2. apmeklē personu dzīvesvietā, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai;

10.3. izvērtē personas vai tās ģimenes locekļu līdzdarbības iespējas un nepieciešamību noslēgt vienošanos par to;

10.4. novērtē personas vajadzības (ja nepieciešams, sadarbībā ar sociālā pakalpojuma sniedzēju) atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem novērtēšanas karšu paraugiem. Pilngadīgas personas novērtēšanas karti var piemērot arī individuālo vajadzību novērtēšanai bērnam no 16 gadu vecuma;

10.5. pieprasa no citiem speciālistiem lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju;

10.6. nepieciešamības gadījumā sastāda personas individuālo sociālās rehabilitācijas plānu;

10.7. lemj par personai piemērotāko sociālā pakalpojuma veidu, apjomu, ilgumu un pakalpojuma samaksas apmēru;

10.8. pamatojoties uz Sociālā dienesta sociālā darbinieka atzinumu, kurš ietver klienta sociālo vajadzību novērtējumu, var lemt par vairāku sociālo pakalpojumu piešķiršanu vienlaicīgi;

10.8.1 pamatojoties uz Sociālā dienesta sociālā darbinieka atzinumu, kurš ietver klienta vajadzību novērtējumu, var lemt par pilngadīgas personas sociālā pakalpojuma piešķiršanu bērnam no 16 gadu vecuma, ja to nav iespējams aizstāt ar bērna sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un bērnam piešķirtais pilngadīgas personas sociālais pakalpojums ir piemērotākais sociālā pakalpojuma veids;

10.9. pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

10.9.1. par sociālā pakalpojuma piešķiršanu;

10.9.2. par personas uzņemšanu rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai;

10.9.3. par atteikumu piešķirt sociālo pakalpojumu, tostarp, ja persona pirms sociālā pakalpojuma piešķiršanas saistošo noteikumu 58. punktā noteiktajā kārtībā nav apmeklējusi izvēlēto sociālā pakalpojuma sniedzēja institūciju, ko apliecina Sociālajā dienestā saņemts pakalpojuma sniedzēja apliecinājums;

10.10. pieņem lēmumu par bērna ar garīga rakstura traucējumiem uzņemšanu rindā grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma sniegšanai, kā arī par šī sociālā pakalpojuma piešķiršanu pēc personas pilngadības sasniegšanas;

10.11. par pieņemto lēmumu informē sociālā pakalpojuma pieprasītāju.

10.1 Lai saņemtu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām pakalpojumu (turpmāk – pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojums) ar pašvaldības līdzfinansējumu, Sociālais dienests reģistrē personu vienā no pašvaldības elektroniskajā vidē izveidotām rindām:

10.11. rinda pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma saņemšanai pašvaldības institūcijā;

10.12. rinda pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma saņemšanai Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā pašvaldības izraudzīta pakalpojuma sniedzēja līgumorganizācijas institūcijā;

10.13. rinda pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma saņemšanai pašvaldības sadarbības līgumorganizācijas institūcijā.

10.2 Persona iesniegumā par pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma piešķiršanu norāda, kuru pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma sniedzēju tā izvēlas. Ja pēc pirmreizējās izvēles persona maina savu izvēlēto pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma sniedzēju izvēlētā pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma pašvaldības līdzfinansējuma veida (rindas) ietvaros, tad Sociālais dienests ieraksta reģistrā personas izvēlēto pakalpojuma sniedzēju, nemainot personas kārtas numuru attiecīgajā rindā. Ja pēc pirmreizējās izvēles persona maina savu izvēli attiecībā uz pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma sniedzēju, kas atbilst citam pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma pašvaldības līdzfinansējuma veidam (rindai), tad Sociālais dienests reģistrē personu attiecīgajā rindā no jauna.

11. Ja persona reģistrēta rindā pašvaldības līdzfinansēta sociālā pakalpojuma saņemšanai:

11.1. Sociālais dienests rindas kārtībā piešķir pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu, ievērojot šādus rindas virzību ietekmējošos faktorus:

11.1.1. personas dzimums;

11.1.2. personai ir/nav slimības diagnoze "demence";

11.1.3. brīva vieta personas izvēlētajā sociālā pakalpojuma sniedzēja institūcijā un tās atbilstība dzimumam un slimības diagnozei;

11.1.4. pieejamais finansējums pašvaldības budžetā;

11.2. Sociālais dienests rindas kārtībā piešķir grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu, ievērojot šādus rindas virzību ietekmējošos faktorus:

11.2.1. funkcionālo traucējumu veids – garīga rakstura traucējumi (smagi vai ļoti smagi izteikti psihiskie un uzvedības traucējumi vai viegli vai mēreni izteikti psihiskie un uzvedības traucējumi);

11.2.2. brīva vieta personas izvēlētajā sociālā pakalpojuma sniedzēja institūcijā (Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā pašvaldības izraudzīta pakalpojuma sniedzēja institūcija vai pašvaldības sadarbības līgumorganizācijas institūcija);

11.2.3. pieejamais finansējums pašvaldības budžetā;

11.3. Sociālais dienests saglabā personai vietu rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai, ja persona, iesniedzot iesniegumu, atliek sociālā pakalpojuma saņemšanu vai nav sasniedzama dzīvesvietā. Šādos gadījumos sociālo pakalpojumu piedāvā nākamajai rindā reģistrētajai personai. Ja persona atliek sociālā pakalpojuma saņemšanu, tā 10 darba dienu laikā pēc informācijas par pakalpojuma pieejamību saņemšanas iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu, kurā norāda periodu, līdz kuram tā atliek sociālā pakalpojuma saņemšanu. Sociālais dienests var atlikt sociālā pakalpojuma piedāvājumu personai uz sešiem mēnešiem, ja persona minēto 10 darba dienu laikā neiesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu un nav sasniedzama dzīvesvietā;

11.4. Sociālais dienests pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt sociālo pakalpojumu un personas izslēgšanu no rindas, ja persona atliek sociālā pakalpojuma saņemšanu vairāk par divām reizēm vai kopējais sociālā pakalpojuma saņemšanas atlikšanas periods pārsniedz sešus mēnešus;

11.5. Sociālais dienests pieņem lēmumu par izslēgšanu no rindas sociālā pakalpojuma saņemšanai, ja persona to lūdz, iesniedzot iesniegumu;

11.6. sociālā pakalpojuma sniedzējs nodrošina saistošo noteikumu 29. punktā minētā sociālā pakalpojuma piešķiršanu pašvaldības elektroniskajā vidē izveidotās rindas kārtībā.

12. Lēmumu par grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma piešķiršanu personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras nesaņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumu, Sociālais dienests pieņem saistošo noteikumu 10. punktā noteiktajā kārtībā, bet, ja minētās personas saņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, tad Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

13. Lēmumu par saistošo noteikumu 7.1.2. apakšpunktā minētā sociālā pakalpojuma sniegšanu pieņem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, bet nosūtījumu uz sociālā pakalpojuma sniedzēja institūciju izsniedz Sociālais dienests.

14. Ja personai sociālās aprūpes pakalpojums nepieciešams neatliekami (ir iestājušies nepārvaramas varas apstākļi, ārpus Sociālā dienesta darba laika, personai nav dzīvesvietas un patversmē nav iespējams nodrošināt personas aprūpi, u.c.), Sociālajam dienestam ir tiesības pieņemt lēmumu par sociālās aprūpes dzīvesvietā pakalpojuma vai sociālās aprūpes institūcijā pilngadīgām personām pakalpojuma īslaicīgu nodrošināšanu, neievērojot saistošo noteikumu 10. punktā minēto kārtību. Šādā gadījumā lēmums tiek pieņemts mutvārdos, to rakstveidā noformējot Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

15. Lēmumu par saistošo noteikumu 7.3.1., 7.3.3., 7.3.4., 7.4.7. un 7.4.8. apakšpunktā minēto sociālo pakalpojumu piešķiršanu pieņem sociālā pakalpojuma sniedzējs. Krīzes centra pakalpojuma sniedzējs 3 darba dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas rakstiski informē Rīgas bāriņtiesu (ja pakalpojumu saņem bērni) un Sociālo dienestu par pieņemto lēmumu.

15.1 (Svītrots ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 22.03.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-23-189-sn)

16. Pēc lēmuma pieņemšanas par sociālā pakalpojuma piešķiršanu Sociālais dienests izsniedz nosūtījumu sociālā pakalpojuma saņemšanai vai noslēdz līgumu ar sociālā pakalpojuma sniedzēju par sociālā pakalpojuma sniegšanu personai (ģimenei).

17. Sociālo pakalpojumu mērķa grupas, saturs un apjoms tiek noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem un līgumiem ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem.

III. Klienta tiesības un pienākumi

18. Klientam ir tiesības:

18.1. izvēlēties sociālā pakalpojuma sniedzēju, ja nepieciešamo sociālo pakalpojumu sniedz vairāki sociālo pakalpojumu sniedzēji;

18.2. iesniegt priekšlikumus sociālā pakalpojuma kvalitātes uzlabošanai.

19. Klientam ir pienākums:

19.1. aktīvi iesaistīties savas problēmas risināšanā, noslēdzot vienošanos par līdzdarbības pienākumiem;

19.2. sniegt patiesas un pilnīgas ziņas par savu sociālo situāciju;

19.2.1 gadījumā, ja atbilstoši saistošo noteikumu 19.5. pakšpunktam jāmaksā par sociālo pakalpojumu, sniegt patiesas un pilnīgas ziņas par savas mājsaimniecības ienākumiem;

19.3. noslēgt līgumu, lai saņemtu sociālo pakalpojumu;

19.4. ievērot sociālā pakalpojuma sniedzēja noteikto sociālā pakalpojuma saņemšanas kārtību un iekšējās kārtības noteikumus;

19.5. maksāt par sociālo pakalpojumu normatīvajos aktos un līgumā par sociālā pakalpojuma saņemšanu noteiktajā kārtībā;

19.6. sociālā pakalpojuma saņemšanas laikā neatrasties alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, kā arī neapdraudēt citu personu veselību un dzīvību;

19.7. piedalīties individuālā sociālās rehabilitācijas plāna izstrādē un pildīt tajā noteikto.

IV. Sociālā pakalpojuma sniedzēja tiesības

20. Sociālā pakalpojuma sniedzējam ir tiesības:

20.1. pieprasīt klientiem ievērot līguma nosacījumus un iekšējās kārtības noteikumus;

20.2. lauzt līgumu ar klientu, ja tas neievēro līguma nosacījumus un iekšējās kārtības noteikumus, pirms tam rakstiski informējot iestādi, kas pieņēmusi lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu;

20.3. noteikt klientam līdzdarbības pienākumus;

20.4. pieprasīt klientam veikt avansa maksājumu par sociālā pakalpojuma ar izmitināšanu sniegšanu;

20.5. izvērtēt sociālā pakalpojuma kvalitāti;

20.6. izstrādāt priekšlikumus jaunu sociālo pakalpojumu ieviešanai;

20.7. bez atlīdzības iegūt Rīgas domes vienotajā informācijas sistēmā reģistrētos datus, kuri nepieciešami pašvaldības pirkto sociālo pakalpojumu sniegšanai.

21. Sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuriem pašvaldība ir deleģējusi sociālo pakalpojumu sniegšanu, ir tiesības izdot administratīvos aktus, pildot deleģēšanas līgumā noteiktos pārvaldes uzdevumus.

V. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām

22. Pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojums nodrošina mājokli, sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju šāda tipa institūcijās:

22.1. vispārēja tipa institūcijā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos un līgumos ar pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma sniedzējiem noteiktajām prasībām;

22.2. ģimenes tipa institūcijā saskaņā ar saistošo noteikumu 22.1. apakšpunktā minētajām vispārēja tipa institūcijām piemērojamām prasībām, kā arī šādām papildu prasībām:

22.2.1. pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojums tiek sniegts Rīgā vai ne tālāk kā 40 kilometru attālumā no Rīgas robežas;

22.2.2. pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojums tiek sniegts jaunuzceltā vai renovētā ēkā/telpās, kas pielāgotas pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma organizēšanai grupā no 8 līdz 16 personām, nodrošinot ģimeniskai videi pietuvinātus sadzīves apstākļus;

22.2.3. ēkā var atrasties vairākas pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma saņēmēju grupas; katrai grupai nodrošināts atsevišķs telpu kopums, kas sastāv no guļamistabām, kurās izvietoti ne vairāk kā trīs klienti vienā guļamistabā, dzīvojamās–atpūtas telpas (dzīvojamām–atpūtas telpām), sanitārās telpas (sanitārajām telpām); attālums no klienta guļamistabas līdz dzīvojamai–atpūtas telpai un sanitārajai telpai ne vairāk kā 10 metru; virtuve vai virtuves zona un veļas telpa vai zona nodrošināta ne mazāk kā viena uz divām grupām;

22.2.4. telpas aprīkotas ar informācijas tehnoloģiju sistēmām un tehniskajiem palīglīdzekļiem efektīvai klientu uzraudzībai un maksimālai klientu neatkarības un pašaprūpes spēju saglabāšanai;

22.2.5. maksimāli ievēroti klientu pašnoteikšanās principi jeb griba, tai skaitā dienas režīms pielāgots katra klienta individuālajam režīmam.

23. Tiesības saņemt pašvaldības līdzfinansētu pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu ir pensijas vecuma personām un personām ar I un II grupas invaliditāti, kurām nepieciešamais aprūpes mājās pakalpojuma apjoms atbilst 25 un vairāk aprūpes stundām nedēļā, un persona ir izteikusi vēlmi saņemt pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu, ja vismaz 12 mēnešus līdz pakalpojuma pieprasīšanas dienai personas deklarētās dzīvesvietas adrese ir bijusi pašvaldības administratīvajā teritorijā.