Zaudējis spēku - Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

1. pants. (1) Likuma mērķis ir sabiedrības drošības interesēs nodrošināt nepārtrauktu un efektīvu valsts institūciju darbību saistībā ar Covid-19 izplatību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā.

(2) Likums nosaka valsts institūciju darbības pamatprincipus un atsevišķas valsts institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumus ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai.

2. pants. (1) Šajā likumā paredzētais regulējums piemērojams saistībā ar Covid-19 izplatību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, ja vien šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Valsts institūcijas darbojas atbilstoši savai kompetencei, ievērojot šo likumu, likumu "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli", kā arī citus ārējos normatīvos aktus. Valsts institūcijas savā darbībā ievēro šādus pamatprincipus:

1) darbu organizē tā, lai pēc iespējas nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpildi;

2) pastiprināti koordinē savu darbību un savstarpēji sadarbojas, atturoties no juridiskā formālisma un resorisma;

3) darba organizācija tiek pielāgota ārkārtējās situācijas apstākļiem (piemēram, tiešu savstarpējo kontaktu ierobežošana, attālināta darba režīms, izvērsta darbība elektroniskajā vidē).

3. pants. (1) Iesniegumu administratīvā akta izdošanai, iestādes nodoma mainīšanai attiecībā uz tās faktisko rīcību, uzziņas saņemšanai vai iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu var iesniegt tikai rakstveidā. Ārkārtējās situācijas laikā iestāde atsevišķos gadījumos var pieņemt telefonisku iesniegumu par administratīvā akta izdošanu, ja iestādei ir citas iespējas identificēt iesniedzēju un viņa izteikto prasījumu. Uzziņas par likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" un tam pakārtoto normatīvo aktu piemērošanu neizsniedz.

(2) Iestāde var pagarināt administratīvā akta izdošanas termiņu uz laiku, ne ilgāku par diviem mēnešiem pēc ārkārtējās situācijas beigām, par to paziņojot iesniedzējam, ja objektīvu iemeslu dēļ likumā noteikto administratīvā akta izdošanas termiņu nav iespējams ievērot un iestāde ir izmantojusi Administratīvā procesa likumā vai citā likumā paredzētās termiņa pagarināšanas iespējas. Lēmumu par termiņa pagarināšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā.

(3) Administratīvā akta izpildes noilguma termiņā neieskaita ārkārtējās situācijas laiku. Administratīvā akta piespiedu izpildi, kas uzsākta līdz ārkārtējās situācijas izsludināšanai, aptur uz ārkārtējās situācijas laiku, izņemot Administratīvā procesa likuma 360. panta otrajā un trešajā daļā noteiktos gadījumus, tostarp gadījumus, kad veicama Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas pieņemto lēmumu piespiedu izpilde.

(4) Šā panta trešās daļas noteikumus nepiemēro nodokļu administrācijas administratīvo aktu piespiedu izpildei.

(5) Valsts ieņēmumu dienests var apturēt uzsāktos nodokļu un muitas kontroles pasākumus (arī tad, ja uzsāktais administratīvais process ir apstrīdēšanas stadijā) uz laiku, kamēr valsts teritorijā ir spēkā ārkārtējā situācija. Minētais laikposms netiek ieskaitīts nodokļu kontroles pasākumu veikšanai noteiktajos termiņos.

(6) Administratīvā procesa dalībnieks var lūgt procesuālā termiņa pagarināšanu vai atjaunošanu, ja procesuālā termiņa beigas iestājas ārkārtējās situācijas laikā, izņemot gadījumu, kad iepriekš noteiktā procesuālā termiņa ievērošana ir nepieciešama Covid-19 izplatības apkarošanai vai demokrātiskas valsts iekārtas pastāvēšanai ārkārtējās situācijas laikā. Iestāde, tiesa vai tiesnesis pagarina vai atjauno procesuālo termiņu, ja atzīst nokavējuma iemeslu par attaisnojošu. Lūgumu par termiņa atjaunošanu iesniedz, tiklīdz ir beigušies objektīvie apstākļi, kas kavēja izpildīt procesuālo darbību.

4. pants. (1) Mutvārdu tiesas sēdes tiesās tiek noturētas lietās, kas saistītas ar nozīmīgu personas tiesību aizskārumu un objektīvu steidzamību, kā arī lietās, kuras izskatot ir iespējams nodrošināt Ministru kabineta noteiktās prasības attiecībā uz pulcēšanos iekštelpās un noteiktos ierobežojumus ieslodzīto konvojēšanai. Par mutvārdu tiesas sēžu pārcelšanu tiesa laikus informē procesā iesaistītās personas.

(2) Civillietas tiesa izskata rakstveida procesā, ja ir iespējams nodrošināt lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu un tiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Par civillietas iztiesāšanu rakstveidā tiesa laikus informē lietas dalībniekus, nosakot termiņu papildu paskaidrojumu vai citu procesuālo lūgumu iesniegšanai.

(21) Ja civillietā procesuālā termiņa beigas iestājas ārkārtējās situācijas laikā, tiesa papildus Civilprocesa likumā noteiktajam pēc lietas dalībnieka motivēta pieteikuma var pagarināt vai atjaunot procesuālo termiņu, ja tā, pamatojoties uz ārkārtējās situācijas laikā noteiktajiem ierobežojumiem, atzīst procesuālā termiņa nokavējuma vai pagarinājuma iemeslus par attaisnojošiem, jo tie būtiski apgrūtina, kavē vai padara neiespējamu lietas dalībnieka procesuālo tiesību izmantošanu likumā vai tiesas noteiktajā termiņā.

(3) Krimināllietu apelācijas kārtībā var iztiesāt rakstveida procesā arī citos Kriminālprocesa likumā neminētos gadījumos, ja pret to neiebilst prokurors vai persona, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskar.

(4) Augstākās tiesas priekšsēdētājs, konsultējoties ar apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētājiem, var noteikt tiesas procesa organizēšanas kārtību ārkārtējās situācijas laikā.

(5) Ārkārtējai situācijai beidzoties, tiesa nodrošina to lietu izskatīšanu ārpus kārtas, kurās saistībā ar ārkārtējo situāciju iztiesāšana tika atlikta vai iztiesāšanā tika izsludināts pārtraukums.

5. pants. (1) Ja administratīvā pārkāpuma lietu neizskata uzreiz pēc pārkāpuma konstatēšanas, administratīvā pārkāpuma protokolu var sastādīt bez tās personas klātbūtnes, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un institūcija (amatpersona) administratīvā pārkāpuma lietu izskata un lēmumu lietā pieņem rakstveida procesā, pamatojoties uz lietā esošajiem dokumentiem. Izskatot lietu rakstveida procesā, institūcija (amatpersona) rakstveida procesa būtībai atbilstošā veidā procesa dalībniekiem nodrošina to pašu tiesību apjomu, ko mutvārdu procesā.

(2) Tiesa administratīvo pārkāpumu lietas izskata rakstveida procesā.

(3) Institūcija (amatpersona), kas izskata administratīvā pārkāpuma lietu, var pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu, bet ne ilgāk par diviem mēnešiem pēc ārkārtējās situācijas beigām. Šādā gadījumā uzskatāms, ka attiecīgi pagarinās arī administratīvā pārkāpuma lietvedības noilguma termiņš.

(4) Iepazīšanās ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem tiek nodrošināta attālināti pēc attiecīga personas parakstīta pieteikuma nosūtīšanas iestādei, uz personas norādīto e-pasta adresi triju darbdienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas nosūtot skenētas lietas materiālu kopijas.

(5) Lieta par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu bērnam tiek izskatīta rakstveida procesā, pamatojoties uz lietā esošajiem dokumentiem. Izskatot lietu rakstveida procesā, administratīvā komisija rakstveida procesa būtībai atbilstošā veidā nodrošina procesa dalībniekiem tādu pašu tiesību apjomu kā mutvārdu procesā. Administratīvā komisija var pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu, bet ne ilgāk par diviem mēnešiem pēc ārkārtējās situācijas beigām. Šādā gadījumā uzskatāms, ka attiecīgi pagarinās arī lēmuma pieņemšanas noilguma termiņš.

6. pants. (1) Procesa virzītājs uz valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laiku var apturēt kriminālprocesu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 378. pantā noteikto kārtību, ja ir veiktas visas procesuālās darbības, kas iespējamas bez aizdomās turētā vai apsūdzētā, un ja ir noskaidroti apstākļi, kas liedz aizdomās turētajam vai apsūdzētajam piedalīties kriminālprocesā saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju.

(2) Valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā var nepiemērot Kriminālprocesa likuma 140. panta 2.1, piekto un septīto daļu, ja procesa virzītājam ir iespējams ar tehniskiem līdzekļiem pārliecināties par citā telpā vai ēkā esošās personas identitāti.

7. pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome un Latvijas Zvērinātu notāru padome var noteikt ierobežojumus apmeklētāju pieņemšanai klātienē vai lemt par tās pārtraukšanu zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu notāru prakses vietās. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome un Latvijas Zvērinātu notāru padome var noteikt nosacījumus, atbilstoši kuriem zvērināts tiesu izpildītājs un zvērināts notārs var lemt par amata darbības atlikšanu, ja tās izpilde nav saistīta ar nozīmīgu tiesību aizskārumu vai objektīvu steidzamību un tās izpilde var būt saistīta ar paaugstinātu risku iesaistītajām personām inficēties ar Covid-19.

7.1 pants. Zvērinātam notāram ārkārtējās situācijas laikā var piešķirt atvaļinājumu līdz 12 mēnešiem. Zvērināts notārs iesniegumā par atvaļinājumu norāda, ka tā pamatā ir ārkārtējā situācija saistībā ar Covid-19 izplatību, un pamato nespēju uzturēt praksi. Šādā gadījumā Notariāta likuma 176. panta otrajā daļā minētās darbības tiek veiktas nekavējoties.

8. pants. (1) Ja Latvijas Republikā izsniegtam personu apliecinošam dokumentam beidzies derīguma termiņš, šis personu apliecinošais dokuments joprojām ir izmantojams personas identificēšanai Latvijas Republikā ārkārtējās situācijas laikā un divus mēnešus pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas. Personu apliecinoša dokumenta turētājs dokumentus jauna personu apliecinoša dokumenta izsniegšanai iesniedz divu mēnešu laikā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas.

(2) Persona, kurai personas apliecība nepieciešama elektroniskai identitātes pārbaudei, kā arī droša elektroniskā paraksta radīšanai, var saņemt pagaidu personas apliecību, attālināti piesakoties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Pagaidu personas apliecībā iekļauj iepriekš izsniegtajā personu apliecinošajā dokumentā iekļautos biometrijas datus un informāciju, kas nepieciešama personas apliecības turētāja elektroniskai identitātes pārbaudei, kā arī droša elektroniskā paraksta radīšanai. Pagaidu personas apliecību var lietot ārkārtējās situācijas laikā un divus mēnešus pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas. Pagaidu personas apliecības turētājs pagaidu personas apliecību nodod izdevējiestādei divu mēnešu laikā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas.

9. pants. (1) Ārzemnieki, kuriem valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā beidzies uzturēšanās termiņš, drīkst turpināt uzturēties Latvijas Republikā bez jaunas uzturēšanās atļaujas vai vīzas saņemšanas, saglabājot tiesības uz nodarbinātību, ja tādas bija noteiktas, un 30 dienu laikā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas izceļo no Latvijas Republikas vai iesniedz dokumentus uzturēšanās atļaujas vai vīzas saņemšanai Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ārzemnieki valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā dokumentus ilgtermiņa vīzu saistībā ar nodarbinātību vai mācībām, kā arī uzturēšanās atļauju pieprasīšanai vai reģistrēšanai Latvijas Republikā iesniedz elektroniski, pieteikumu un pievienotos dokumentus apstiprinot ar drošu elektronisko parakstu vai nosūtot pa pastu.

9.1 pants. Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņi un personas, kuras pastāvīgi dzīvo šajās valstīs un kurām Latvijas Republikā izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā beidzies personu apliecinoša dokumenta vai pastāvīgās uzturēšanās tiesības apliecinoša dokumenta derīguma termiņš, var ieceļot Latvijas Republikā un izceļot no tās, izmantojot dokumentu, kura derīguma termiņš ir beidzies, lai atgrieztos savā mītnes valstī Latvijas Republikā izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā un 30 dienu laikā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas.

10. pants. Īslaicīgās brīvības atņemšana soda un kriminālsoda — arests — izciešanas uzsākšana brīvības atņemšanas iestādēs tiek atlikta.

11. pants. Administratīvā soda — administratīvais arests — izpilde neatkarīgi no soda izciešanas noilguma termiņa tiek atlikta. Administratīvais arests, kurš šā iemesla dēļ netiks izpildīts un kuram iestājies noilgums, pēc ārkārtējās situācijas beigām nav izpildāms.

12. pants. Ieslodzīto pārņemšana no ārvalstīm un ieslodzīto nodošana ārvalstīm var tikt atlikta.

13. pants. Ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka rīkojumu var tikt ierobežotas likumā noteiktās ieslodzīto tiesības, tostarp grozīta notiesāto pirmstermiņa atbrīvošanas procedūra kriminālsodu izpildes iestādēs un tās izpildes termiņi.

14. pants. (1) Valsts probācijas dienesta vadītājam ir tiesības pagarināt normatīvajos aktos noteikto pēc tiesas, prokurora vai brīvības atņemšanas iestādes pieprasījuma iesniedzamā izvērtēšanas ziņojuma sagatavošanas termiņu, ja izvērtēšanas ziņojumu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā sagatavot nav iespējams. Valsts probācijas dienesta vadītājs informē tiesu, prokuroru vai brīvības atņemšanas iestādes priekšnieku par termiņa pagarināšanu.

(2) Ar Valsts probācijas dienesta vadītāja rīkojumu var tikt ierobežotas likumā noteiktās probācijas klientu tiesības, tostarp tiesības izbraukt no valsts.

(3) Ar Valsts probācijas dienesta vadītāja rīkojumu var tikt apturēta vai ierobežota atsevišķu Valsts probācijas dienesta funkciju īstenošana.

15. pants. Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 14. pantā noteiktie ziedojumu un lēmumu pieņemšanas ierobežojumi nav attiecināmi uz gadījumiem, kad publisku personu institūcijas pieņem lēmumu attiecībā uz ziedotāju, kas ārkārtējās situācijas laikā ziedojumu atvēlējis Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku likvidēšanai, un nav nepieciešama arī augstākas institūcijas (amatpersonas) atļauja ziedojuma pieņemšanai.

16. pants. Ja Nodrošinājuma valsts aģentūrai iznīcināšanai nodoti spirtu saturoši šķidrumi ar spirta saturu virs 70 procentiem, attiecībā uz kuriem saskaņā ar spēkā stājušos nolēmumu izlemta galīgā rīcība kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma lietā, kas neparedz minēto spirtu saturošo šķidrumu atdošanu vai to vērtības atlīdzināšanu, iekšlietu ministram ir tiesības lemt par šo spirtu saturošo šķidrumu izmantošanu telpu un virsmu dezinfekcijai, nepiemērojot normatīvajos aktos par darbībām ar biocīdiem noteiktās prasības attiecībā uz inventarizācijas numura saņemšanu, vai nodošanu komersantam dezinfekcijas līdzekļu izgatavošanai, lai ierobežotu Covid-19 izplatību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā.

17. pants. (1) Ārkārtējās situācijas laikā ar atsevišķu lēmumu var apturēt valsts institūciju vai valsts kapitālsabiedrību izdotu sertifikātu, licenču, apliecinājumu, apliecību, caurlaižu, atļauju, reģistrācijas dokumentu un citu tamlīdzīgu dokumentu izsniegšanu.

(2) Ja atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem minēto dokumentu izsniegšana ir Ministru kabineta kompetencē, šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu pieņem Ministru kabinets. Ja atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem minēto dokumentu izsniegšana ir ministra vai ministra padotībā esošo iestāžu vai valsts kapitālsabiedrību kompetencē, šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu pieņem attiecīgais ministrs. Ja atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem minēto dokumentu izsniegšana ir valsts drošības iestādes vadītāja kompetencē, šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu pieņem attiecīgās valsts drošības iestādes vadītājs. Ja atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem minēto dokumentu izsniegšana ir pašvaldības vai neatkarīgas pilntiesīgas autonomas institūcijas kompetencē, šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu pieņem attiecīgi pašvaldība vai neatkarīgā pilntiesīgā autonomā institūcija.

(3) Pieņemot šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu, vienlaikus tiek pieņemts lēmums, ar kuru tiek noteikts jau izsniegtā sertifikāta, licences, apliecinājuma, apliecības, caurlaides, atļaujas, reģistrācijas dokumenta un cita tamlīdzīga dokumenta izmantošanas termiņš, kas nevar būt ilgāks par trim mēnešiem pēc ārkārtējās situācijas beigām.

18. pants. (1) Vispārējās izglītības iestādēm, profesionālās izglītības iestādēm un eksaminācijas centriem (izņemot koledžas), kā arī vispārējās izglītības programmām un profesionālās izglītības programmām (izņemot profesionālās augstākās izglītības programmas), kurām akreditācijas termiņš beidzas līdz 2020. gada 31. augustam, akreditācijas termiņš tiek pagarināts līdz 2020. gada 31. decembrim.

(2) Licencēta vispārējās izglītības programma vai licencēta profesionālās izglītības programma (izņemot profesionālās augstākās izglītības programmu), kura akreditējama līdz 2020. gada 31. augustam, tiek pielīdzināta akreditētai izglītības programmai uz laiku līdz 2020. gada 31. decembrim, ja Izglītības kvalitātes valsts dienestā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai saņemts izglītības iestādes akreditācijas iesniegums un izglītības iestādē tiek īstenota cita akreditēta vispārējās izglītības programma vai profesionālās izglītības programma (izņemot profesionālās augstākās izglītības programmu). Izglītības iestāde, kura īsteno šādu izglītības programmu, ir tiesīga līdz 2020. gada 31. decembrim izsniegt valsts atzītus izglītības dokumentus par izglītības programmai atbilstošas izglītības ieguvi.

(3) Izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšana, kas veicama līdz 2020. gada 31. augustam, tiek pagarināta līdz 2020. gada 31. decembrim.

(4) Sporta speciālistiem un šaušanas instruktoriem, kuriem sertifikāta termiņš beidzas līdz 2020. gada 31. augustam, sertifikāta termiņš tiek pagarināts līdz 2020. gada 31. decembrim.

18.1 pants. (1) Vispārējās izglītības likuma 46. panta 2. punkts neattiecas uz 2019./2020. mācību gada ilgumu 12. klasei. 2019./2020. mācību gads 12. klases izglītojamiem ilgst līdz 2020. gada 7. jūlijam.

(2) 2019./2020. mācību gadā valsts pārbaudes darbi par vispārējās pamatizglītības ieguvi nenotiek, izņemot centralizēto eksāmenu latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās izglītojamiem, kuri šo eksāmenu vēlas kārtot.

(3) Izglītojamiem par vispārējās pamatizglītības ieguvi 2019./2020. mācību gadā tiek izsniegta apliecība par vispārējo pamatizglītību un sekmju izraksts. Izglītojamiem, kuri kārto šā panta otrajā daļā minēto eksāmenu, par vispārējās pamatizglītības ieguvi tiek izsniegts arī pamatizglītības sertifikāts.

19. pants. Ārkārtējās situācijas laikā ārlietu ministrs ar rīkojumu atbilstoši valstī vai uzņemošajās valstīs Covid-19 izplatības dēļ noteiktajiem ierobežojumiem nosaka Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likumā paredzētās konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu sniegšanas ierobežojumus, ja nepieciešams, pārtraucot to sniegšanu klātienē.

20. pants. Ar valsts institūcijas vadītāja lēmumu uz ārkārtējās situācijas laiku var pagarināt Iesniegumu likumā noteikto termiņu atbildes sniegšanai uz personas iesniegumu, ja iesniegums nav saistīts ar konkrētu personas tiesību aizskārumu vai interešu nodrošināšanu vai ārkārtējās situācijas apstākļiem.

21. pants. Ministru kabinetam ir tiesības noteikt ārkārtējā situācijā nepieciešamus pasākumus un valsts institūciju kompetenci papildus tam, kas noteikts likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 8. pantā, ja tas nepieciešams valsts apdraudējuma novēršanai vai tā seku pārvarēšanai, atbilst likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" paredzētajam pieļaujamam tiesību ierobežojumu apjomam un nerada Latvijas Republikas Satversmē minēto institūciju kompetences ierobežojumu.