Zaudējis spēku - Mārupes novada pašvaldības nolikums

84. Ja balsošana notiek aizklāti, tad no deputātiem tiek ievēlēta balsu skaitīšanas komisija 3 (trīs) cilvēku sastāvā. Šajā gadījumā balsu skaitīšanas komisija balsu skaitīšanas rezultātus iesniedz domes priekšsēdētājam, kurš paziņo balsošanas rezultātus.

85. Pašvaldības deputāts, kurš ir piedalījies lēmuma pieņemšanā un ir izteicis pretēju priekšlikumu vai balsojis pret priekšlikumu, ir tiesīgs lūgt nofiksēt tā atšķirīgo viedokli sēdes protokolā. Rakstveida viedokļi, kuri saņemti pirms protokola parakstīšanas, ir pievienojami protokolam. Personas, kuras ir balsojušas pret priekšlikumu nav atbildīgas par pieņemto lēmumu.

86. Domes sēdēs pieņemtie lēmumi un protokoli ir brīvi pieejami. Informācijas pieejamību nodrošina domes sekretariāts.

87. Deputātiem ir tiesības iepazīties ar domes sēdes protokolu pēc tā parakstīšanas un 5 (piecu) dienu laikā izteikt pretenzijas par to. Ja 5 (piecu) dienu laikā, pēc iepazīšanās ar protokolu, pretenzijas netiek izteiktas, tad deputāts nevar prasīt izdarīt protokolā labojumus, taču var izmantot likuma "Par pašvaldībām" 37. panta trešajā daļā noteiktās tiesības un nākamajā kārtējā domes sēdē pieprasīt protokolā veiktā ieraksta precizēšanu.

88. Atbildīgais administrācijas darbinieks pēc domes sēdes, normatīvajos aktos noteiktajā laikā, sagatavo un deputātiem dara brīvi pieejamas sēžu protokola un tam pievienoto lēmumu kopijas.

89. Deputātam ir tiesības iesniegt pieprasījumus un iesniegumus. Tos iesniedz domes sekretariātā. Deputātu pieprasījumu izpildes organizēšanas kārtību nosaka domes priekšsēdētājs.

89.1. Atbilde uz deputāta iesniegumu jāsniedz 15 (piecpadsmit) darba dienu laikā, bet, ja atbildes sagatavošanai nepieciešams ilgāks laiks, tad atbilde jāsniedz ne ilgāk kā 21 (divdesmit vienas) dienas laikā, par to paziņojot iesniedzējam.

89.2. Atbilde var tikt sniegta pa pastu, izsniegta personīgi, vai nosūtīta elektroniski, atbildi parakstot ar drošu elektronisko parakstu.

90. Pašvaldības saistošos noteikumus 3 (triju) dienu laikā pēc parakstīšanas elektroniski un rakstveidā nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai. Pēc pozitīva atzinuma saņemšanas vai ja pašvaldībai likumā noteiktajā termiņā atzinums nav nosūtīts, saistošos noteikumus publicē Mārupes novada informatīvajā izdevumā "Mārupes Vēstis" un tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas, ja tajos nav noteikts vēlāks spēkā stāšanās laiks. Pieņemtos saistošos noteikumus publicē pašvaldības tīmekļa vietnē www.marupe.lv.

91. Pašvaldības nolikums un saistošie noteikumi par pašvaldības budžetu 3 (trīs) dienu laikā no to pieņemšanas elektroniski un rakstveidā jānosūta zināšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, un tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc parakstīšanas, ja saistošajos noteikumos nav noteikts cits to spēkā stāšanās laiks.

92. Ja pašvaldības dome ir pieņēmusi administratīvo aktu, kas var skart trešo personu likumīgās tiesības un intereses, tad šo personu informēšanai par pieņemto administratīvo aktu pašvaldības domes priekšsēdētājs vai administratīvā akta projekta izstrādātājs var ierosināt informāciju par tā pieņemšanu publicēt Mārupes novada informatīvajā izdevumā "Mārupes Vēstis".

VI. KĀRTĪBA, KĀDĀ PAŠVALDĪBAS AMATPERSONAS RĪKOJAS AR PAŠVALDĪBAS MANTU UN FINANŠU RESURSIEM

93. Pašvaldība pārvalda, lieto savu īpašumu un rīkojas ar to normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Finanšu līdzekļus izlieto atbilstoši apstiprinātajiem Pašvaldības budžeta noteikumiem.

94. Pašvaldības amatpersonas ar Pašvaldības mantu un finanšu resursiem rīkojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, Pašvaldības budžeta noteikumiem un domes lēmumiem. Amatpersona, kurai ir piešķirtas pirmā paraksta tiesības saskaņā ar nolikuma 19., 22. un 24. punktu, atbild patstāvīgi par katru tās parakstīto dokumentu.

95. Pašvaldības amatpersonas savu darbību veic sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras Pašvaldības amatpersonas, tās radinieku vai darījuma partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz Pašvaldības amatpersonas darbību.

96. Rīcība ar Pašvaldības mantu, tajā skaitā finanšu līdzekļiem, ir saprotama kā lēmuma sagatavošana vai pieņemšana par Pašvaldības mantas iegūšanu, tās nodošanu īpašumā, lietošanā vai atsavināšanu citām personām, kā arī par Pašvaldības finanšu līdzekļu pārdali.

97. Rīkojoties ar Pašvaldības mantu un finanšu līdzekļiem, Pašvaldības amatpersonām savā darbībā ir jāizvērtē korupcijas riski un apstākļi saskaņā ar normatīvo aktu nosacījumiem.

98. Pasākumi, kuriem finansējums nav paredzēts Pašvaldības budžetā, nevar tikt uzsākti, kamēr dome nav piešķīrusi nepieciešamos finanšu līdzekļus un izdarījusi attiecīgus grozījumus budžeta noteikumos. Ja šādi pasākumi ir paredzēti ar likumu vai citu ārēju normatīvu aktu, tad tie var tikt uzsākti ar domes priekšsēdētāja rīkojumu bez domes iepriekšēja pilnvarojuma, bet pēc tam nekavējoši šāda atļauja jāsaņem.

VII. DOKUMENTU APRITE PAŠVALDĪBĀ

99. Dokumentu aprite domē norit saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 41. panta pirmās daļas 2. punktu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72. panta pirmās daļas 2. punktu, kā arī Mārupes novada domes nolikumu "Par dokumentu apriti Mārupes novada domē".

VIII. LĪGUMU NOSLĒGŠANAS PROCEDŪRA

100. Domes priekšsēdētājs, domes priekšsēdētāja vietnieks, izpilddirektors slēdz līgumus, pamatojoties uz domes lēmumu, kā arī:

100.1. uzņēmuma un citus saimnieciskos līgumus par pakalpojumiem pašvaldībai;

100.2. iepirkumu līgumus, pamatojoties uz Iepirkumu komisijas lēmumu, Publisko iepirkumu likumā atrunātajā kārtībā, ja līguma cena nepārsniedz iepriekš ar domes lēmumu akceptēto paredzamo līgumcenu šim nolūkam atvēlētā pašvaldības budžeta ietvaros;

100.3. cita veida līgumus.

101. (Svītrots ar Mārupes novada domes 25.09.2019. saistošajiem noteikumiem Nr. 21/2019)

IX. IEDZĪVOTĀJU PIEŅEMŠANA UN IESNIEGUMU IZSKATĪŠANAS KĀRTĪBA

102. Domes priekšsēdētājs un izpilddirektors pieņem apmeklētājus katru pirmdienu no plkst. 9.00 līdz plkst. 18.00. Priekšsēdētāja vietnieks pieņem apmeklētājus katru ceturtdienu no plkst. 9.00 līdz plkst. 18.00. Pašvaldības administrācijas darbinieki pieņem apmeklētājus katru pirmdienu un ceturtdienu no plkst. 9.00 līdz plkst. 18.00.

103. Domes deputāti pieņem iedzīvotājus, pieņemšanas laiku un vietu nosakot personīgi, ja vien tas nav noteikts ar domes lēmumu savādāk. Informāciju par domes deputātu pieņemšanas kārtību var saņemt domes administrācijā.

104. Domei vai tās administrācijai adresētos iesniegumus persona var iesniegt Mārupes novada domes darba laikā domes sekretariātā. Elektroniski sagatavotus iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus persona var nosūtīt uz oficiālo pašvaldības elektronisko pastu marupe.info@marupe.lv.

105. Ikvienai personai ir tiesības iepazīties ar pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem, noslēgtajiem līgumiem un domes sēžu protokoliem, iesniedzot domes priekšsēdētājam adresētu pieprasījumu, norādot konkrēti ar kādu dokumentu persona vēlas iepazīties:

105.1. personai ir tiesības saņemt no Pašvaldības uzziņu par savām tiesībām konkrētajā tiesiskajā situācijā;

105.2. informācijas pieejamību nodrošina domes administrācijas darbinieki, neskaidrību gadījumā saskaņojot konkrēti sniedzamo informāciju ar Pašvaldības izpilddirektoru vai domes priekšsēdētāju;

105.3. ja informācijas kopums, ko vēlas saņemt pieprasītājs, ietver ierobežotas pieejamības informāciju, Pašvaldība izsniedz tikai to informācijas daļu, kas ir vispārpieejama;

105.4. ierobežotas pieejamības informāciju sniedz normatīvajos tiesību aktos noteiktajā kārtībā. Pieprasītājam rakstiski jāpamato savs pieprasījums, norādot informācijas izmantošanas mērķi.

106. Par pašvaldības oficiālo dokumentu vai apliecinātu to kopiju izsniegšanu pašvaldība var iekasēt nodevu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

107. Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu reģistrēšanu organizē atbildīgais administrācijas darbinieks. Aizliegta dokumentu nodošana tālāk jebkuram pašvaldības darbiniekam vai pašvaldības institūcijai bez tā reģistrācijas. Kārtību, kādā notiek iesniegumu virzība pašvaldības struktūrvienībās un citās institūcijās, nosaka domes izdoti iekšējie normatīvie akti.

108. Mutvārdos izteiktos iesniegumus, sūdzības vai priekšlikumus, ja uz tiem nav iespējams sniegt atbildi tūlīt, darbinieks, kas tos pieņem, noformē rakstveidā (norādot vārdu, uzvārdu, dzīves vai uzturēšanās vietu) un ievēro tos pašus reģistrācijas un izskatīšanas noteikumus, kādi attiecas uz rakstveida iesniegumiem.

109. Saņemot anonīmu iesniegumu vai iesniegumu, kura noformējums neatbilst normatīvo aktu prasībām, attiecīgā pašvaldības darbinieka pienākums ir to noteiktajā kartībā virzīt reģistrēšanai. Pēc iesnieguma reģistrēšanas atbildīgā amatpersona izvērtē iesnieguma tālāku virzību. Ja pašvaldībai ir pienākums atbilstoši kompetencei reaģēt uz iesniegumā norādīto informāciju, tad pašvaldības darbinieks, kurš izskata attiecīgo iesniegumu, sastāda dienesta ziņojumu un par to informē tiešo vadītāju.

110. Izskatot iesniegumu, iegūt informāciju ir attiecīgās pašvaldību institūcijas vai amatpersonas pienākums, izņemot normatīvos aktos noteiktos gadījumus, kad informācijas iegūšana ir personas pienākums. Persona pēc iespējas piedalās informācijas iegūšanā un izvērtēšanā.

111. Ikvienai personai ir tiesības iegūt informāciju par viņa iesnieguma virzību pašvaldības institūcijās un tiesības iesniegt iesniegumam papildinājumus un precizējumus.

112. Par termiņu neievērošanu, izskatot iedzīvotāju iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus, ir atbildīgs darbinieks, kuram uzdots izskatīt iesniegumu un sagatavot atbildi. Gadījumā, ja, izskatot iesniegumu, darbinieks konstatē, ka atbilde uz iesniegumu nevar tikt sagatavota normatīvajos aktos noteiktajos termiņos, tam ir jāsagatavo starpatbilde, kurā jāinformē iesniedzējs par dokumenta turpmāko virzību.

113. Atbildes uz saņemtajiem iesniegumiem, sūdzībām un priekšlikumiem paraksta domes priekšsēdētājs, domes priekšsēdētāja vietnieks vai izpilddirektors. Ja uz iesnieguma pamata dome ir izdevusi administratīvo aktu, to saskaņā ar Administratīvā procesa likumu paraksta domes priekšsēdētājs. Pašvaldības iestāžu izdotos administratīvos aktus paraksta attiecīgas iestādes vadītājs.

X. PUBLISKĀS APSPRIEŠANAS KĀRTĪBA

114. Lai nodrošinātu iedzīvotāju līdzdalību īpaši svarīgu vietējās nozīmes jautājumu izlemšanā, kā arī gadījumos, kas noteikti Latvijas Republikas normatīvajos aktos, ar pašvaldības domes lēmumu visā pašvaldības teritorijā vai tās daļā, var tikt organizēta publiskā apspriešana.

115. Publiskā apspriešana nav rīkojama jautājumiem, kas:

115.1. saistīti ar amatpersonu iecelšanas vai atcelšanas un citiem personāla jautājumiem;

115.2. attiecas uz konkrētu fizisku vai juridisku personu, it sevišķi administratīvu aktu;

115.3. saistīti ar valsts pārvalde funkciju īstenošanu;

115.4. budžetu un nodokļu maksājumu atbrīvojumiem;

115.5. ir citu publisko institūciju kompetencē.

116. Par publiskās apspriešanas rīkošanu ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc attiecīga ierosinājuma saņemšanas attiecīgās pašvaldības dome var lemt:

116.1. pēc ne mazāk kā 2/3 (divām trešdaļām) deputātu iniciatīvas;

116.2. pēc pašvaldības iedzīvotāju iniciatīvas;

116.3. pēc pašvaldības domes priekšsēdētāja iniciatīvas;

116.4. citos likumā noteiktos gadījumos.

117. Pēc iedzīvotāju iniciatīvas publiskā apspriešana var notikt, ja ne mazāk kā 5 (pieci) procenti no attiecīgās teritorijas iedzīvotājiem šajā nolikumā noteiktā kārtībā vēršas pašvaldības domē. Šajā nolikumā noteiktā publiskās apspriešanas kārtība piemērojama ciktāl to neierobežo spēkā esošajos normatīvajos aktos atrunātā kārtība.

118. Publiskās apspriešanas rezultātiem ir konsultatīvs raksturs.

119. Iesniedzot ierosinājumu publiskās apspriešanas sarīkošanai, norāda:

119.1. tās datumu un termiņus;

119.2. paredzamā jautājuma iespējamo formulējumu;

119.3. publiskās apspriešanas rezultātu aprēķināšanas metodiku;

119.4. publiskās apspriešanas lapas formu;

119.5. minimālo iedzīvotāju skaitu, kuriem jāpiedalās publiskajā apspriešanā, lai publisko apspriešanu uzskatītu par notikušu.

120. Par publiskās apspriešanas rīkošanu un rezultātu apkopošanu atbildīgs ir domes izpilddirektors, kura pienākums ir nodrošināt pausto viedokļu apkopošanu, publicēt vietējā laikrakstā informatīvu ziņojumu (kopsavilkumu) par apspriešanas rezultātiem, kā arī publicēt pieņemto domes lēmumu, kurā izmantoti publiskās apspriešanas rezultāti. Domes lēmumā par publiskās apspriešanas uzsākšanu var tikt norādīta cita atbildīga amatpersona.

XI. ADMINISTRATĪVO AKTU APSTRĪDĒŠANAS KĀRTĪBA

121. Pašvaldības dome var deleģēt tiesības izdot administratīvos aktus autonomās kompetences jautājumos domes administrācijai un citām pašvaldības iestādēm, ja tas nav pretrunā ar augstāk stāvošajiem normatīvajiem aktiem.

122. Visos parējos gadījumos administratīvo aktu izdošana ir Mārupes novada domes kompetence.

123. Domes un citu pašvaldības iestāžu izdotos administratīvos aktus apstrīd novada domei, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

124. Iesniegums par domes administrācijas vai domes amatpersonas izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanu, iesniedzams domei viena mēneša laikā no akta spēkā stāšanās brīža.

125. Ja persona apstrīd administratīvo aktu un prasa atlīdzināt mantiskos zaudējumus vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, tad par to lemj pašvaldības dome.

126. Domes izdotos administratīvos aktus var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīva procesa likumā noteiktajos termiņos un kārtībā.

XII. PAŠVALDĪBAS SADARBĪBA AR MASU SAZIŅAS LĪDZEKĻIEM

127. Masu saziņas līdzekļu pieprasītā informācija tiek sniegta rakstveidā ar sabiedrisko attiecību speciālista starpniecību vai mutvārdos, ja to akceptējis novada domes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks vai izpilddirektors.

128. Izvērtējot pieprasīto informāciju sabiedrisko attiecību speciālists var nosūtīt masu saziņas līdzekļa jautājumu sagatavošanai konkrētai novada domes amatpersonai vai darbiniekam.

129. Informējot sabiedrisko attiecību speciālistu, masu saziņas līdzekļiem informāciju var sniegt arī citas novada domes amatpersonas un darbinieki, ja konkrēto jautājumu viņiem pāradresējis domes priekšsēdētājs vai izpilddirektors.

XIII. ĢĒRBOŅZĪMOGA LIETOŠANA

130. Novada domei ir zīmogs ar Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un novada domes pilnu nosaukumu valsts valodā.

131. Novada domes ģērboņzīmogu lieto dokumentiem, kuriem ģērboņzīmoga nospiedumu paredz normatīvie akti, kā arī uz dokumentiem, ievērojot to satura svarīgumu, un ja tos parakstījuši domes priekšsēdētājs vai izpilddirektors.

132. Saskaņā ar normatīvo aktu noteikumiem domes administrācijas darbiniekiem ir tiesības lietot novada domes ģērboņzīmogu, izsniedzot domes pieņemto dokumentu izrakstus un norakstus.

133. Domes administrācija nodrošina novada domes ģērboņzīmoga lietošanu un glabāšanu.

134. Ģērboņzīmogs glabājams ugunsdrošā seifā un par ģērboņzīmogu glabāšanu atbildīgās amatpersonas pienākums ir nepieļaut, ka ģērboņzīmogs tiktu bojāts vai nozaudēts.

XIV. NOSLĒGUMA JAUTĀJUMS

135. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē Mārupes novada domes 2009. gada 8. jūlija saistošie noteikumu Nr. 1/2009 "Mārupes novada pašvaldības nolikums".

Mārupes novada domes priekšsēdētājs M. Bojārs