LegalizeZaudējis spēku - Par Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.–2030. gadam
| Rīcības virziens | Rīcība | Rīcības īss apraksts |
|---|---|---|
| EMISIJU IEROBEŽOŠANAS PASĀKUMI | EMISIJU IEROBEŽOŠANAS PASĀKUMI | EMISIJU IEROBEŽOŠANAS PASĀKUMI |
| Emisiju robežvērtības lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām (virs 50 MW) | MK noteikumi par sadedzināšanas iekārtām | Normatīvais regulējums.Minētie MK noteikumi nosaka minimālās prasības, kuras piemēro tikai atkāpju gadījumā, jo pamats emisiju robežvērtību noteikšanai lielajām sadedzināšanas iekārtām ir Labāko pieejamo tehnisko paņēmienu Atsauces dokumentā iekļautās robežvērtības. |
| Īpašās vides prasības A kategorijas piesārņojošām darbībām | Secinājumi par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem | Normatīvais regulējums.Emisiju līmeņi, kas jāievēro un noteiktie labākie pieejamie tehniskie paņēmieni dažādām A kategorijas darbībām noteikti šādos Eiropas Komisijas īstenošanas lēmumos:- Komisijas 2016. gada 30. maija Īstenošanas lēmums (ES) 2016/902, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES pieņem secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz vispārizmantojamām notekūdeņu/atlikumgāzu attīrīšanas/apsaimniekošanas sistēmām ķīmiskās rūpniecības nozarē- Komisijas 2016. gada 13. jūnija Īstenošanas lēmums (ES) 2016/1032, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES pieņem secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz krāsaino metālu ražošanu;- Komisijas 2017. gada 21. novembra Īstenošanas lēmums (ES) 2017/2117, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES pieņem secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz lielapjoma organisko ķimikāliju ražošanu;- Komisijas 2015. gada 20. novembra Īstenošanas lēmums (ES) 2015/2119, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES nosaka labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumus par koksnes materiālu plātņu ražošanu;- Komisijas 2014. gada 9. oktobra Īstenošanas lēmums , ar ko pieņem labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumus par minerāleļļas un gāzes pārstrādi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām;- Komisijas 2013. gada 9. decembra Īstenošanas lēmums, ar ko pieņem labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumus par hlora un sārmu rūpniecību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām;- Komisijas 2017. gada 15. februāra Īstenošanas lēmums (ES) 2017/302, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES nosaka secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz mājputnu vai cūku intensīvo audzēšanu;- Komisijas 2018. gada 10. augusta Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1147, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES pieņem secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz atkritumu apstrādi |
| Emisiju robežvērtības JAUNĀM vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām (1-50 MW) | MK noteikumi par sadedzināšanas iekārtām | Normatīvais regulējums.Emisiju robežvērtības jaunajām iekārtām stājas spēkā 2018. gada 20. decembrī. |
| Emisiju robežvērtības ESOŠĀM vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām (1-50 MW) | MK noteikumi par sadedzināšanas iekārtām | Normatīvais regulējums.Vispārīgā gadījumā attiecībā uz jaunām iekārtām stājas spēkā 2018. gada 20. decembrī, bet esošajām – 2025. un 2030. gadam atkarībā no iekārtas jaudas. |
| Emisiju robežvērtības mazas jaudas (C kategorijas) sadedzināšanas iekārtām | MK 2004. gada 14. decembra Noteikumi Nr. 1015 "Vides prasības mazo katlumāju apsaimniekošanai" | Normatīvais regulējums.Esošais regulējums: emisija no mazajām katlumājām nedrīkst pārsniegt emisijas robežvērtības, kas noteiktas esošajām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām |
| Gaistošo organisko savienojumu emisiju izplatīšanās no darbībām ostu teritorijās | Likums "Par piesārņojumu" 24. pants. | Normatīvais regulējums.Tiek noteiktas prasības kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmu uzstādīšanai, darbībai un monitoringam36 |
| Vides aizsardzības prasības degvielas uzpildīšanas stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām | MK 2012. gada 12. jūnija noteikumi Nr. 409 "Noteikumi par vides aizsardzības prasībām degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām" | Normatīvais regulējums.Noteikumi nosaka degvielas uzpildes staciju, naftas bāzu un pārvietojamo cisternu ekspluatācijai noteiktās vides aizsardzības prasības. |
| ENERGOEFEKTIVITĀTES UN AER PASĀKUMI | ENERGOEFEKTIVITĀTES UN AER PASĀKUMI | ENERGOEFEKTIVITĀTES UN AER PASĀKUMI |
| Kurināmā izmantošanas efektivitātes nodrošināšana centralizētajās siltumpiegādes sistēmās | MK 2016. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 243 "Noteikumi par energoefektivitātes prasībām licencēta vai reģistrēta energoapgādes komersanta valdījumā esošām centralizētām siltumapgādes sistēmām un to atbilstības pārbaudes kārtību" | Normatīvais regulējumsNoteikumi nosaka normatīvās prasības centralizētās siltumapgādes sistēmu enerģijas ražošanas tehnoloģiju un tīklu efektivitātei |
| Kurināmā izmantošanas efektivitātes nodrošināšana centralizētajās siltumpiegādes sistēmās | Atbalsts investīcijām:ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums | Ekonomiskais instruments.ES fondu 2014 - 2020. gada plānošanas perioda, DP "Izaugsme un nodarbinātība",4.3.1. SAM "Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē" |
| Kurināmā izmantošanas efektivitātes nodrošināšana centralizētajās siltumpiegādes sistēmās | Nodokļu piemērošana par gaisa piesārņošanu | Dabas resursu nodoklis par gaisa piesārņošanu |
| Dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšana | MK 2013. gada 9. jūlija noteikumi Nr. 383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju" | Normatīvais regulējums.Nosaka energoefektivitātes klases dzīvojamām ēkām,Nosaka ēku energosertifikācijas veikšanas obligātos gadījumusF klases ēkām (energoefektivitātes rādītājs apkurei pārsniedz 150 kWh/m2 gadā) ir nepieciešama energoefektivitātes uzlabošanaNosaka ēku energoefektivitātes minimālo pieļaujamo līmeni pārbūvējamām vai atjaunojamām dzīvojamām ēkām un jaunbūvēmNo 01.01.2021 ir noteikta jauno dzīvojamo ēku atbilstība gandrīz nulles enerģijas ēkas kritērijiem37 |
| Dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšana | Atbalsts investīcijām daudzdzīvokļu māju energoefektivitātei:ES ERAF līdzfinansējums | Ekonomiskais instruments.ES fondu 2014-2020. gada plānošanas perioda, DP "Izaugsme un nodarbinātība",4.2.1.1. pasākums "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās". |
| Dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšana | Informatīvā kampaņa | Informatīvais instruments.Informatīvā kampaņa "Dzīvo siltāk" |
| Dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšana | Īpašniekam individualizēta siltumenerģijas patēriņa uzskaite, pamatojoties uz galalietotāju telpās uzstādīto mērierīču (mēriekārtu) rādījumiem.MK 2008. gada 21. oktobra noteikumi Nr. 876 "Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi" | Informatīvais instruments.Veicina siltumenerģijas taupību un efektīvu izmantošanu. Prasības attiecas uz ēkām, kurām būvatļauja izdota pēc 2016. gada 1. janvāra un kurām siltumapgāde ir nodrošināta no kopīga siltuma avota vai no centralizētās siltumapgādes sistēmas, un kuras: (i) ir jaunbūves vai tiek pārbūvētas, (ii) tiek atjaunotas par ES fondu, valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem. Prasība tiek piemērota ar 2016. gada 31. decembri. |
| Dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšana | Nodokļu atlaižu politika | Fiskālais instruments.Vairākas Latvijas pašvaldības ir noteikušas nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi par veiktu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas energoefektīvu renovāciju |
| Nedzīvojamo ēku, tai skaitā publisko ēku, energoefektivitātes paaugstināšana | Energopārvaldības sistēmas valsts tiešās pārvaldes iestādēs (Energoefektivitātes likums: 5. panta trešā daļa) | Normatīvais regulējums.valsts tiešās pārvaldes iestādes, kuru īpašumā vai valdījumā ir ēkas ar 10 000 m2 vai lielāku kopējo apkurināmo platību, ievieš energopārvaldības sistēmu. |
| Nedzīvojamo ēku, tai skaitā publisko ēku, energoefektivitātes paaugstināšana | Energopārvaldības sistēmas pašvaldībās (Energoefektivitātes likums: 5. panta otrā un trešā daļa) | Normatīvais regulējums.Energopārvaldības sistēmu ievieš:republikas pilsētu pašvaldības;novadu pašvaldības, kuru teritorijas attīstības līmeņa indekss ir 0,5 vai lielāks un iedzīvotāju skaits ir 10 000 vai lielāks;pārējās novadu pašvaldības var ieviest energopārvaldības sistēmu brīvprātīgi |
| Nedzīvojamo ēku, tai skaitā publisko ēku, energoefektivitātes paaugstināšana | MK Noteikumi Nr. 383 (2013) "Noteikumi par ēku energosertifikāciju" | Normatīvais regulējums.Nosaka energoefektivitātes klases nedzīvojamām ēkām,nosaka ēku energosertifikācijas veikšanas obligātos gadījumus.Nosaka ēku energoefektivitātes minimālo pieļaujamo līmeni pārbūvējamām vai atjaunojamām nedzīvojamām ēkām un jaunbūvēm.No 01.01.2021 ir noteikta jauno nedzīvojamo ēku atbilstība gandrīz nulles enerģijas ēkas kritērijiem, savukārt ēkām, kuras ir valsts īpašumā un valsts institūciju valdījumā šī atbilstība ir noteikta no 2019. gada 1. janvāra. |
| Nedzīvojamo ēku, tai skaitā publisko ēku, energoefektivitātes paaugstināšana | Atbalsts investīcijām valsts ēku energoefektivitātei:ES ERAF līdzfinansējums | Ekonomiskais instruments.ES fondu 2014-2020. gada plānošanas perioda, DP "Izaugsme un nodarbinātība",4.2.1.2. pasākums "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās". |
| Nedzīvojamo ēku, tai skaitā publisko ēku, energoefektivitātes paaugstināšana | Atbalsts investīcijām pašvaldības ēku energoefektivitātei:ES ERAF līdzfinansējums | Ekonomiskais instruments.ES fondu 2014-2020. gada plānošanas periods, DP "Izaugsme un nodarbinātība",4.2.2. SAM "Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un AER izmantošanu pašvaldību ēkās". |
| Nedzīvojamo ēku, tai skaitā publisko ēku, energoefektivitātes paaugstināšana | Atbalsts investīcijām augstas energoefektivitātes ēku būvniecībai: nacionālais ar emisiju kvotu izsolīšanas instrumenta instruments | Ekonomiskais instruments.Ar Emisiju kvotu izsolīšanas instrumenta atbalstu jaunceltajām vai pārbūvētajām zema (gandrīz nulles) enerģijas patēriņa ēkām ir nozīmīga demonstrācijas vērtība un tiek veikti sabiedrības informēšanas pasākumi |
| Energoefektivitātes paaugstināšana ražošanas sektorā | Uzņēmumu, kuri atbilst dalības kritērijiem, dalība ES ETS | ES ETS sistēmas attīstība ir vērsta uz bezmaksas SEG emisiju kvotu piešķiršanas samazināšanu. SEG emisiju samazināšanas pasākumi, ko veic uzņēmumi, ir saistāmi ar energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem vai AER izmantošanu. |
| Energoefektivitātes paaugstināšana ražošanas sektorā | Energoaudita vai energopārvaldības sistēmas ieviešanas pienākums lielajiem uzņēmumiem un lielajiem elektrības patērētājiem(Energoefektivitātes likums, IV nodaļa) | Energoefektivitātes likums nosaka pienākumu ieviest vismaz trīs energoauditā vai sertificētas energopārvaldības sistēmas ierosinātos energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus: lielajam uzņēmumam ieviest līdz 2020. gada 1. aprīlim, lielajam elektrības patērētājam – līdz 2022. gada 1. aprīlim. Minētie uzņēmumi katru gadu ziņo par ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un to rezultātā sasniegto enerģijas ietaupījumu |
| Energoefektivitātes paaugstināšana ražošanas sektorā | Atbalsts investīcijām apstrādes rūpniecības sektora energoefektivitātes (ražošanas ēkas un tehnoloģijas) paaugstināšanaiES Kohēzijas Fonda līdzfinansējums | 2014-2020. plānošanas periods, DP "Izaugsme un nodarbinātība",4.1.1. SAM "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" |
| Energoefektivitātes paaugstināšana ražošanas sektorā | Atbalsts investīcijām pārtikas pārstrādes sektora energoefektivitātes (ražošanas ēkas un tehnoloģijas) paaugstināšanaiLauku attīstības programmas līdzfinansējums | Lauku Attīstības programma 2014.-2020. gadam, 4.pasākuma "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" 4.2 apakšpasākuma "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē" ietvarā. |
| TRANSPORTA SEKTORS | TRANSPORTA SEKTORS | TRANSPORTA SEKTORS |
| Emisiju ierobežošana no esošajiem transportlīdzekļiem | MK 2017. gada 30. maija noteikumi Nr. 295 "Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa" | Normatīvais regulējumsSistemātiska automašīnu tehniskā stāvokļa pārbaude, nodrošina ekspluatēto transportlīdzekļu dzinēju emisiju atbilstības normatīviem kontroli. |
| Emisiju ierobežošana no esošajiem transportlīdzekļiem | MK 2009. gada 13. janvāra noteikumi Nr. 30 "Noteikumi par traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem" | Normatīvais regulējumsnodrošina ekspluatēto traktortehnikas dzinēju emisiju atbilstības normatīviem kontroli. |
| Emisiju ierobežošana no esošajiem transportlīdzekļiem | MK 2017. gada 28. marta noteikumi Nr. 180 "Tiešās pārvaldes iestāžu rīkotajos iepirkumos izvirzāmās preču un pakalpojumu energoefektivitātes prasības" | Normatīvais regulējums.Publiskais iepirkums riepām: energoefektīvu riepu iegāde |
| Emisiju ierobežošana no autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas motoriem | MK 2005. gada 27. decembra noteikumi Nr. 1047 "Noteikumi par autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā" | Normatīvais regulējums. |
| Prasības transportlīdzekļos izmantojamām degvielām | Degvielas kvalitātes nodrošināšanaMK 2000. gada 26. septembra noteikumi Nr. 332 "Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu"MK 2005. gada 18. oktobra noteikumi Nr. 772 "Noteikumi par biodegvielas kvalitātes prasībām, atbilstības novērtēšanu, tirgus uzraudzību un patērētāju informēšanas kārtību " | Normatīvais regulējums.Iekļautas normas par sēra maksimālo robežvērtību, svina maksimālo robežvērtību, kā arī ogļūdeņražu maksimālo procentuālo īpatsvaru un metālu piedevas MMT (metilciklopentadiēnilmangāna trikarbonils) maksimālo saturu benzīnā un policiklisko aromātisko ogļūdeņražu maksimālo procentuālo īpatsvaru un sēra maksimālo robežvērtību dīzeļdegvielā |
| Tīro transportlīdzekļu izmantošanas veicināšana | Nodokļu politika | Fiskālie instrumenti.Fiskālo instrumentu mērķis ir veicināt strukturālas izmaiņas transportlīdzekļu parkā, to rezultātā sekmējot degvielas patēriņa ekonomiju un emisiju samazināšanu:Akcīzes nodoklis naftas produktiem un dabasgāzei (Likums "Par akcīzes nodokli")Transportlīdzekļa ikgadējais ekspluatācijas nodoklis (Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums) |
| Tīro transportlīdzekļu izmantošanas veicināšana | Informatīvais instruments MK 2004. gada 20. jūlija noteikumi Nr. 608 "Noteikumi par marķējumā un reklāmas publikācijās patērētājiem sniedzamo informāciju par jaunu vieglo automobiļu degvielas patēriņu un CO2 izplūdi" | Informatīvais instruments.Informācija par jaunu vieglo automobiļu degvielas patēriņu un specifiskajām oglekļa dioksīda emisijām |
| Tīro transportlīdzekļu izmantošanas veicināšana | Atbalsts investīcijām ETL uzlādes infrastruktūrā:ES ERAF līdzfinansējums | Ekonomiskais instruments.2014-2020. gadu plānošanas periods, DP "Izaugsme un nodarbinātība" 4.4.1. SAM "Attīstīt ETL uzlādes infrastruktūru Latvijā", nosakot 150 līdzstrāvas ātrās uzlādes stacijas ar jaudu vismaz 50 kW ieviešanu un nodrošinot vienota nacionāla līmeņa uzlādes infrastruktūras pārklājumu un ETL lietošanas iespēju visā Latvijas teritorijā. |
| Videi draudzīga sabiedriskā transporta veicināšana | Tīro (zaļo) publisko transportlīdzekļu iepirkums(Publisko iepirkumu likums, Sabiedriskā transporta likums) | Normatīvais regulējums unInformatīvais instruments.Veicot iepirkumu, izvērtē emisiju gaisā apjomu. |
| Videi draudzīga sabiedriskā transporta veicināšana | Atbalsts investīcijām sabiedriskajam transportam:ES Kohēzijas Fonda līdzfinansējums | Ekonomiskais instruments.ES fondu 2014-2020. gadu plānošanas periods, DP "Izaugsme un nodarbinātība", 4.5.1. SAM "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru" paredz: (i) tramvaju maršrutu tīklu attīstību Daugavpilī un Liepājā, (ii) nacionālās nozīmes attīstības centros, kuros nav tramvaju maršrutu tīkla – jaunu videi draudzīgu autobusu iegāde, esošo autobusu aprīkošana to videi draudzīgākai darbībai, saistītās uzlādes/uzpildes infrastruktūras izveidi. |
| Videi draudzīga sabiedriskā transporta veicināšana | Nodokļu politika | Fiskālais instruments.Elektroenerģijas nodokļa likums nosaka: no nodokļa ir atbrīvota elektroenerģija, kuru izmanto preču pārvadājumiem un sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem, tajā skaitā dzelzceļa transportā un pilsētu sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos |
| LAUKSAIMNIECĪBA | LAUKSAIMNIECĪBA | LAUKSAIMNIECĪBA |
| Kūtsmēslu apsaimniekošana un iestrāde augsnē | MK 2014. gada 23. decembra noteikumi Nr. 829 "Īpašās prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs" | Normatīvais regulējums.Noteikumi nosaka, ka šķidro un pusšķidro kūtsmēslu un vircas krātuves ir slēgta tipa vai ar pastāvīgu dabisku vai mākslīgu peldošu segslāni, kas samazina iztvaikošanu. Peldošais segslānis nepārtraukti nosedz krātuves virsmu. |
| Kūtsmēslu apsaimniekošana un iestrāde augsnē | MK 2014. gada 23. decembra noteikumi Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta" | Normatīvais regulējums.Noteikumi nosaka, ka pakaišu kūtsmēslus un fermentācijas atliekas (izņemot separētu fermentācijas atlieku šķidro frakciju) pēc izkliedēšanas iestrādā augsnē 24 stundu laikā, bet šķidros kūtsmēslus, vircu un separētu fermentācijas atlieku šķidro frakciju – 12 stundu laikā. Šķidros kūtsmēslus, vircu un fermentācijas atliekas (izņemot separētu fermentācijas atlieku cieto frakciju) neiestrādā augsnē, ja tos lieto kā papildmēslojumu. |
| 2017 | 2020 | |
| --- | --- | --- |
| Iedzīvotāju skaits, miljons | 1,986 | 1,884 |
| Privātais patēriņš, salīdzināmās cenās (2010), miljardi euro | 13,266 | 16,158 |
| IKP, salīdzināmās cenās (2010), miljardi euro | 21,328 | 25,230 |
| 2020 | 2030 | |
| --- | --- | --- |
| Aramzeme, tūkst. ha | 1312 | 1327 |
| Slāpekļa min.mēsli, tūkst.t | 83.3 | 90.5 |
| Slaucamās govis, tūkst. skaits | 147.3 | 151.6 |
| Liellopi, tūkst. skaits | 443.9 | 480.2 |
| Aitas, tūkst. skaits | 124 | 154.9 |
| Cūkas, tūkst. skaits | 307.9 | 291.6 |
| Kazas, tūkst. skaits | 12.5 | 12.1 |
| Zirgi, tūkst. skaits | 7.8 | 5.9 |
| Mājputni, tūkst. skaits | 5011 | 5241 |
| Izslaukums, kg | 6898 | 8328 |
| Indikators | 2020 | 2025 |
| --- | --- | --- |
| Izmantotais slāpeklis ar minerālmēsliem, kopā, tūkst.t. (bāzes prognoze) | 83.3 | 87.8 |
| Izmantotais slāpeklis ar minerālmēsliem ar papildu pasākumiem, tūkst.t. | 78.9 | 77.6 |
| Relatīvais slāpekļa patēriņa samazinājums: (% samazinājums pret bāzes scenāriju) | Relatīvais slāpekļa patēriņa samazinājums: (% samazinājums pret bāzes scenāriju) | Relatīvais slāpekļa patēriņa samazinājums: (% samazinājums pret bāzes scenāriju) |
| Precīzā minerālmēslojuma lietošana | 0.1 % | 0.4 % |
| Mēslošanas plānošana | 0.8 % | 3.3 % |
| Tauriņzieži augu rotācijā | 4.4 % | 7.9 % |
| Kopējais izmantotā slāpekļa samazinājums pasākumu ietekmē | 5.3 % | 11.7 % |
| Parametrs | Dzīvnieku kategorija | Ar LPTP saistītais kopējais izdalītais slāpeklis(kg izdalītā N uz dzīvnieka vietu gadā) |
| --- | --- | --- |
| Kopējais izdalītais slāpeklis, izteikts kā slāpekļa | Atšķirtie sivēni | 1.5–4.0 |
| Kopējais izdalītais slāpeklis, izteikts kā slāpekļa | Audzējamās cūkas | 7.0–13.0 |
| Kopējais izdalītais slāpeklis, izteikts kā slāpekļa | Sivēnmātes (ar sivēniem) | 17.0–30.0 |
| Kopējais izdalītais slāpeklis, izteikts kā slāpekļa | Dējējvistas | 0.4–0.8 |
| Kopējais izdalītais slāpeklis, izteikts kā slāpekļa | Broileri | 0.2–0.6 |
| Kopējais izdalītais slāpeklis, izteikts kā slāpekļa | Pīles | 0.4–0.8 |
| Kopējais izdalītais slāpeklis, izteikts kā slāpekļa | Tītari | 1.0–2.3 |
| Indikators | Bioloģiskā lauksaimniecība | Konvencionālā lauksaimniecība |
| --- | --- | --- |
| Kopējā SEG emisija. kg CO2 ek. | 3636 | 4517 |
| NH3 emisija. kg NH3 | 16,2 | 53,3 |
| Izdalītais slāpeklis. kg slāpekļa | 74,3 | 119,24 |
| Pasākums | 1. klasteris | |
| --- | --- | --- |
| Slāpekļa mēslojuma izmantošana | Precīzā minerālmēslojuma lietošana | |
| Slāpekļa mēslojuma izmantošana | Mēslošanas plānošana | |
| Slāpekļa mēslojuma izmantošana | Slāpekļa piesaiste (tauriņziežu iekļaušana kultūraugu rotācijā) | X |
| Kūtsmēslu apsaimniekošana ārpus novietnes | Šķidro kūtsmēslu krātuvju nosegšana ar peldoša keramzīta granulu kārtu | X |
| Kūtsmēslu apsaimniekošana ārpus novietnes | Šķidro kūtsmēslu krātuvju nosegšana ar peldošu plastmasas plēves pārsegumu | X |
| Kūtsmēslu apsaimniekošana ārpus novietnes | Šķidro kūtsmēslu krātuvju nosegšana ar betona pārsegumu | X |
| Kūtsmēslu apsaimniekošana ārpus novietnes | Šķidro kūtsmēslu krātuvju nosegšana ar teltsveida pārklājumu | X |
| Kūtsmēslu apsaimniekošana ārpus novietnes | Lagūnas tipa krātuvju aizstāšana ar cilindriskajām krātuvēm | X |
| Kūtsmēslu apsaimniekošana ārpus novietnes | Biogāzes ražošanas veicināšana | X |
| Kūtsmēslu apsaimniekošana ārpus novietnes | Tieša šķidro kūtsmēslu iestrāde augsnē ar cauruļvadu izkliedēšanas sistēmu | X |
| Kūtsmēslu apsaimniekošana ārpus novietnes | Tieša šķidro kūtsmēslu iestrāde augsnē ar tiešas iestrādes izkliedētāju | X |
| Kūtsmēslu apsaimniekošana ārpus novietnes | Tieša šķidro kūtsmēslu iestrāde augsnē ar lentveida izkliedētāju ar nokarenām caurulēm | |
| Kūtsmēslu apsaimniekošana ārpus novietnes | Tieša šķidro kūtsmēslu iestrāde augsnē ar lentveida izkliedētāju ar nokarenām caurulēm, kas aprīkotas ar izkliedes uzgaļiem | |
| Kūtsmēslu apsaimniekošana ārpus novietnes | Šķidro kūtsmēslu samazināts iestrādes laiks (4 h) | X |
| Kūtsmēslu apsaimniekošana ārpus novietnes | Pakaišu kūtsmēslu samazināts iestrādes laiks (4 h) | X |
| Kūtsmēslu apsaimniekošana ārpus novietnes | Pakaišu kūtsmēslu samazināts iestrādes laiks (12 h) | |
| Mājputnu un cūku ēdināšanas pārvaldības plānu izstrāde | Mājputnu un cūku ēdināšanas pārvaldības plānu izstrāde | X |
| Bioloģiskās piena lopkopības veicināšana | Bioloģiskās piena lopkopības veicināšana | |
| Rādītājs | 1.klasteris | 2.klasteris |
| --- | --- | --- |
| Saimniecības, % no kopējā skaita | 0,4 % | 0,1 % |
| Izmantotā LIZ, % no kopējās platības | 15 % | 9 % |
| LIZ platība saimniecībā, ha | >400 vai 040 | >200 |
| Lauksaimniecības dzīvnieki | Lauksaimniecības dzīvnieki | Lauksaimniecības dzīvnieki |
| Liellopi (bez sl.govīm), % no kopējā skaita | 24 % | x |
| Liellopu skaits (bez sl.govīm) saimniecībā | >200 | x |
| Slaucamās govis, % no kopējā skaita | 66 % | x |
| Slaucamo govju skaits saimniecībā | >300 | x |
| Aitas, % no kopējā skaita | x | x |
| Aitu skaits saimniecībā | x | x |
| Cūkas, % no kopējā skaita | 91 % | x |
| Cūku skaits saimniecībā | >1000 | |
| Mājputni, % no kopējā skaita | 88 % | x |
| Mājputnu skaits saimniecībā | >10 000 | x |
| Kazas, % no kopējā skaita | x | x |
| Zirgi, % no kopējā skaita | x | x |
| Vidējais piena izslaukums, t gadā-1 dzīvn. | 8,5 | x |
| Izslaukums, kg dienā | 41,3 | x |
| Ganību sezonas garums liellopiem, dienas | x | x |
| LIZ izmantošana | LIZ izmantošana | LIZ izmantošana |
| Pļavas un ganības, % no kopējās platības | 3 % | x |
| Ilggadīgie stādījumi, % no kopējās platības | x | x |
| Aramzeme, % no kopējās platības | 21 % | 13 % |
| t.sk. graudaugu sējumu platība, % no kopējās platības | 19 % | 21 % |
| Izmantotie slāpekļa minerālmēsli (pārrēķinot 100 % augu barības elementos), % no kopējā daudzuma valstī | 13 % | 25 % |
| Iestrādātais organiskais mēslojums, t ha-1 | 9 | 0 |
| Viegli ieviešams | – pasākums ir viegli ieviešams, jo nav nepieciešamas specifiskas zināšanas, un pasākuma ieviešana neprasa lielas investīcijas. | |
| --- | --- | |
| --- | --- | |
| Vidēji grūti ieviešams | – pasākums ir vidēji grūti ieviešams, jo zināšanas ir nepieciešamas, bet tās ir viegli apgūstamas, un investīcijas ir samērīgas. | |
| --- | --- | |
| Grūti ieviešams | – pasākums ir grūti ieviešams, jo nepieciešamas specifiskas zināšanas un ļoti lielas investīcijas. | |
| Pasākums | Attiecināmais pasākuma īstenošanas potenciāls | Pasākuma ieviešanas novērtējums |
| --- | --- | --- |
| Veicināt jauno tehnoloģiju izmantošanu, lai nodrošinātu precīzu minerālmēslu lietošanu | Mērķsaimniecības: 2. klasteris, kas veido 0,1 % no visām saimniecībām, apsaimnieko 9 % no LIZ, apsaimnieko 23 % no visām kviešu un 16 % no visām rapša platībām valstī, patērē 25 % no visiem slāpekļa minerālmēsliem.Mērķkultūras: kvieši, rapsis.Platības mērķis 2025. gadam: ~27 000 ha kviešu platības jeb ~5 % no kopējās kviešu platības valstī, ~1000 ha rapšu platības jeb ~1 % no kopējās rapšu platības valstī.2030. gadam: ~61 000 ha kviešu platības jeb ~11 % no kopējās kviešu platības valstī, ~4000 ha rapšu platības jeb ~4 % no kopējās rapšu platības valstī. | Grūti ieviešams, jo pasākuma ieviešana saistās ar lielām investīcijām un jaunu zināšanu apgūšanu |
| Izstrādāt un praktiski ieviest kultūraugu mēslošanas plānošanu, kas balstās uz augšņu agronomiskās izpētes rezultātiem un nodrošina optimālu kultūraugu mēslošanu tajās teritorijās, kur šobrīd šādas prasības nav noteiktas | Mērķsaimniecības: SEG emisiju samazinājuma potenciāla aprēķinam tika izmantoti tikai 3. klastera dati, jo pārējos klasteros slāpekļa patēriņš nav tik liels, lai mēslošanas plānošanas rezultātā veidotos slāpekļa ietaupījums. 3. klasteris veido 25 % no kopējā saimniecību skaita valstī, apsaimnieko 46 % no LIZ, izlieto 60 % no visiem slāpekļa minerālmēsliem.Mērķkultūras: visas kultūras.Platības mērķis 2025. gadam: ~109 000 ha LIZ jeb ~6 % no kopējās LIZ platības valstī.2030. gadam: ~246 000 ha LIZ jeb ~12 % no kopējās LIZ platības valstī. | Viegli ieviešams, jo pasākums neprasa lielas investīcijas |
| Veicināt tauriņziežu iekļaušanu kultūraugu rotācijā, lai nodrošinātu atmosfēras slāpekļa piesaisti un samazinātu slāpekļa minerālmēslojuma lietošanu | Mērķsaimniecības: 1., 2. un 3. klastera saimniecības, kas kopā patērē 98 % no visiem slāpekļa minerālmēsliem.Platības mērķis 2025. gadam: ~111 000 ha LIZ jeb ~6 % no kopējās LIZ platības valstī.2030. gadam: ~172 000 ha LIZ jeb ~9 % no kopējās LIZ platības valstī. | Viegli ieviešams, jo pasākums neprasa lielas investīcijas |
| Veicināt tiešo šķidro kūtsmēslu iestrādi augsnē (1. variants - ar cauruļvadu izkliedēšanas sistēmu) | Mērķsaimniecības: 1. klastera saimniecības, kas veido ap 0,3 % no visu saimniecību skaita, audzē 66,4 % no visām slaucamām govīm un 90,4 % no visām cūkām valstīm.Mērķkultūras: visas kultūras.Mērķdzīvnieku skaits, kuru kūtsmēsli tiek izmantoti tiešajai iestrādei ar cauruļvadu izkliedēšanas sistēmu (mērķis 2025. un 2030. gadam): slaucamās govis ~1000 sl.govis jeb 1 % no visām sl.govīm valstī; cūkas ~3 000 cūkas jeb 1 % no visām cūkām valstī. | Grūti ieviešams, jo pasākuma ieviešana saistās ar lielām investīcijām un jaunu zināšanu apgūšanu |
| Veicināt tiešo šķidro kūtsmēslu iestrādi augsnē (2. variants - ar tiešas iestrādes izkliedētāju) | Mērķsaimniecības: 1. klastera saimniecības, kas veido ap 0,3 % no visu saimniecību skaita, audzē 66,4 % no visām slaucamām govīm un 90,4 % no visām cūkām valstīm.Mērķkultūras: visas kultūras.Mērķdzīvnieku skaits, kuru kūtsmēsli tiek izmantoti tiešajai iestrādei ar tiešas iestrādes izkliedētāju (inžektoru) (mērķis 2025. un 2030. gadam): slaucamās govis ~9 000 jeb 6 % no visām sl.govīm; cūkas ~24 000 jeb 8 % no visām cūkām. | Grūti ieviešams, jo pasākuma ieviešana saistās ar lielām investīcijām un jaunu zināšanu apgūšanu |
| Veicināt tiešo šķidro kūtsmēslu iestrādi augsnē (3. variants - ar lentveida izkliedētāju) | Mērķsaimniecības: 3. klastera saimniecības, kas veido ap 69,8 % no visu saimniecību skaita, apsaimnieko 46,2 % no LIZ, audzē 20,7 % no visām slaucamām govīm valstī.Mērķkultūras: visas kultūras.Mērķdzīvnieku skaits, kuru kūtsmēsli tiek izmantoti tiešajai iestrādei ar lentveida izkliedētāju (mērķis 2025. un 2030. gadam): slaucamās govis ~13 000 jeb 8 % no visām slaucamām govīm valstī. | Grūti ieviešams, jo pasākuma ieviešana saistās ar lielām investīcijām un jaunu zināšanu apgūšanu |
| Veicināt tiešo šķidro kūtsmēslu iestrādi augsnē (4. variants - ar lentveida izkliedētāju ar nokarenām caurulēm, kas aprīkotas ar izkliedes uzgaļiem) | Mērķsaimniecības: 3. klastera saimniecības, kas veido ap 69,8 % no visu saimniecību skaita, apsaimnieko 46,2 % no LIZ, audzē 20,7 % no visām slaucamām govīm valstī.Mērķkultūras: visas kultūras.Mērķdzīvnieku skaits, kuru kūtsmēsli tiek izmantoti tiešajai iestrādei ar lentveida izkliedētāju ar nokarenām caurulēm, kas aprīkotas ar izkliedes uzgaļiem (mērķis 2025. un 2030. gadam): slaucamās govis ~3 000 jeb 2 % no visām slaucamām govīm valstī. | Grūti ieviešams, jo pasākuma ieviešana saistās ar lielām investīcijām un jaunu zināšanu apgūšanu |
| Samazināt šķidro kūtsmēslu iestrādes laiku (līdz 4 h) | Mērķsaimniecības: 1. klastera saimniecības, kas veido ap 0,3 % no visu saimniecību skaita, audzē 23,5 % no visiem liellopiem, 66,4 % no visām slaucamām govīm, 88,3 % no visiem mājputniem un 90,4 % no visām cūkām valstīm.Mērķkultūras: visas kultūras.Mērķdzīvnieku skaits, kuru šķidrie kūtsmēsli tiek izmantoti ātrajai iestrādei (4h). Mērķis 2025. gadam: slaucamās govis ~52 000 jeb ~33 % no visām slaucamajām govīm valstī, cūkas ~90 000 jeb ~30 % no visām cūkām valstī;2030. gadam: slaucamās govis ~50 000 jeb ~33 % no visām slaucamajām govīm valstī, cūkas ~90 000 jeb ~31 % no visām cūkām valstī. | Grūti ieviešams, jo pilnīga šķidrmēslu iearšana augsnē prasa ilgu laiku, tāpēc saimniecību rīcībā ir jābūt pietiekami lielam tehnikas parkam |
| Samazināt pakaišu / bezpakaišu kūtsmēslu iestrādes laiku (līdz 4 h) | Mērķsaimniecības: 1. klastera saimniecības, kas veido ap 0,3 % no visu saimniecību skaita, audzē 88,3 % no visiem mājputniem.Mērķkultūras: visas kultūras.Mērķdzīvnieku skaits, kuru pakaišu kūtsmēsli tiek izmantoti ātrajai iestrādei (4h). Mērķis 2025. gadam: mājputni ~2 260 000. jeb ~44 % no kopējā mājputnu skaita valstī;2030. gadam: mājputni ~2 304 000 jeb ~44 % no visiem mājputniem valstī. | Grūti ieviešams, jo pilnīga šķidrmēslu iearšana augsnē prasa ilgu laiku, tāpēc saimniecību rīcībā ir jābūt pietiekami lielam tehnikas parkam |
| Samazināt pakaišu kūtsmēslu iestrādes laiku (līdz 12 h) | Mērķsaimniecības: 3. klastera saimniecības, kas veido ap 69,8 % no visu saimniecību skaita, apsaimnieko 46,2 % no LIZ, audzē 23,4 % no visiem liellopiem, 20,7 % no visām slaucamām govīm, 10,7 % no visiem mājputniem, 6,5 % no visām aitām, 5,3 % no visām cūkām, 42 % no visām kazām, 41 % no visiem zirgiem valstī.4. klastera saimniecības, kas veido ap 4,2 % no visu saimniecību skaita, apsaimnieko 9,9 % no LIZ, audzē 27,9 % no visiem liellopiem 7,5 % no visām slaucamām govīm, 6,1 % no visiem mājputniem, 26,4 % no visām aitām, 1,4 % no visām cūkām, 18,2 % no visām kazām, 8,8 % no visiem zirgiem valstī.Mērķkultūras: visas kultūras.Mērķdzīvnieku skaits, kuru pakaišu kūtsmēsli tiek izmantoti ātrajai iestrādei (12h). Mērķis 2025. gadam: liellopi ~171 000 jeb ~51 % no visiem liellopiem valstī, mājputni ~863 jeb ~17 % no visiem mājputniem, aitas ~46 000 jeb ~33 % no visām aitām, kazas ~7000 jeb ~57 % no visām kazām, zirgi ~3000 jeb 50 % no visiem zirgiem.2030. gadam: liellopi ~169 000 jeb ~51 % no visiem liellopiem valstī, mājputni ~880 jeb ~17 % no visiem mājputniem, aitas ~51 000 jeb ~36 % no visām aitām, kazas ~7000 jeb ~57 % no visām kazām, zirgi ~3000 jeb 50 % no visiem zirgiem. | Vidēji grūti ieviešams |
| Šķidro kūtsmēslu krātuvju nosegšana (1. variants – peldoša keramzīta granulu kārta vai Hexa-Cover materiāls) | Mērķsaimniecības: 1. klastera saimniecības, kas veido ap 0,3 % no visu saimniecību skaita, audzē 23,5 % no visiem liellopiem, 66,4 % no visām slaucamām govīm, 88,3 % no visiem mājputniem un 90,4 % no visām cūkām valstīm.Mērķdzīvnieki, kuru kūtsmēsli tiek nosegti: slaucamās govis un cūkas.Mērķdzīvnieku skaits, kuru šķidrie kūtsmēsli tiek nosegti ar peldošu keramzīta granulu kārtu. Mērķis 2025. gadam: slaucamās govis ~12 000 jeb ~8 % no visām slaucamām govīm valstī; cūkas ~32 000 jeb ~11 % no visām cūkām valstī;2030. gadam: slaucamās govis ~20 000 jeb ~13 % no visām slaucamām govīm valstī; cūkas ~53 000 jeb ~18 % no visām cūkām valstī. | Vidēji grūti ieviešams |
| Šķidro kūtsmēslu krātuvju nosegšana (2. variants – peldošs plastmasas plēves pārsegums) | Mērķsaimniecības: 1. klastera saimniecības, kas veido ap 0,3 % no visu saimniecību skaita, audzē 23,5 % no visiem liellopiem, 66,4 % no visām slaucamām govīm, 88,3 % no visiem mājputniem un 90,4 % no visām cūkām valstīm.Mērķdzīvnieki, kuru kūtsmēsli tiek nosegti: slaucamās govis un cūkas.Mērķdzīvnieku skaits, kuru šķidrie kūtsmēsli tiek nosegti ar peldošu plastmasas plēves pārsegumu. Mērķis 2025. gadam: slaucamās govis ~12 000 jeb ~8 % no visām slaucamām govīm valstī; cūkas ~32 000 jeb ~11 % no visām cūkām valstī;2030. gadam: slaucamās govis ~20 000 jeb ~13 % no visām slaucamām govīm valstī; cūkas ~53 000 jeb ~18 % no visām cūkām valstī. | Vidēji grūti ieviešams |
| Šķidro kūtsmēslu krātuvju nosegšana (3. variants – betona pārsegums) | Mērķsaimniecības: 1. klastera saimniecības, kas veido ap 0,3 % no visu saimniecību skaita, audzē 23,5 % no visiem liellopiem, 66,4 % no visām slaucamām govīm, 88,3 % no visiem mājputniem un 90,4 % no visām cūkām valstīm.Mērķdzīvnieki, kuru kūtsmēsli tiek nosegti: slaucamās govis un cūkas.Mērķdzīvnieku skaits, kuru šķidrie kūtsmēsli tiek nosegti ar betonu. Mērķis 2025. gadam: slaucamās govis ~3000 jeb ~2 % no visām slaucamām govīm valstī; cūkas ~8000 jeb ~3 % no visām cūkām valstī;2030. gadam: slaucamās govis ~5000 jeb ~3 % no visām slaucamām govīm valstī; cūkas ~13 000 jeb ~4 % no visām cūkām valstī. | Grūti ieviešams, jo pasākuma ieviešana saistās ar lielām investīcijām |
| Šķidro kūtsmēslu krātuvju nosegšana (4. variants – teltsveida pārklājums) | Mērķsaimniecības: 1. klastera saimniecības, kas veido ap 0,3 % no visu saimniecību skaita, audzē 23,5 % no visiem liellopiem, 66,4 % no visām slaucamām govīm, 88,3 % no visiem mājputniem un 90,4 % no visām cūkām valstīm.Mērķdzīvnieki, kuru kūtsmēsli tiek nosegti: slaucamās govis un cūkas.Mērķdzīvnieku skaits, kuru šķidrie kūtsmēsli tiek nosegti ar teltsveida pārklājumu. Mērķis 2025. gadam: slaucamās govis ~9000 jeb ~6 % no visām slaucamām govīm valstī; cūkas ~24 000 jeb ~8 % no visām cūkām valstī;2030. gadam: slaucamās govis ~15 000. jeb ~10 % no visām slaucamām govīm valstī; cūkas ~34 000 jeb ~12 % no visām cūkām valstī. | Vidēji grūti ieviešams |
| Lagūnas tipa krātuvju aizstāšana ar cilindriskajām krātuvēm | Mērķsaimniecības: 1. klastera saimniecības, kas veido ap 0,3 % no visu saimniecību skaita, audzē 90,4 % no visām cūkām valstīm. 3. klastera saimniecības, kas veido ap 69,8 % no visu saimniecību skaita, apsaimnieko 46,2 % no LIZ, audzē 20,7 % no visām slaucamām govīm valstī.Mērķdzīvnieki: cūkas, slaucamas govis.Mērķdzīvnieku skaits: 1. klastera un 3. klastera saimniecības, kas nav ieviesušas iepriekš minētos pasākumus un apsaimnieko lagūnas tipa krātuves. | Grūti ieviešams, jo pasākuma ieviešana saistās ar lielām investīcijām un jaunu zināšanu apgūšanu |
| Biogāzes ražošanas veicināšana | Mērķsaimniecības: 1. klasteris, kas veido ap 0,3 % no visu saimniecību skaita, audzē 88,3 % no visiem mājputniem.Mērķdzīvnieki: mājputni.Mērķdzīvnieku skaits, kuru kūtsmēsli tiek nodoti biogāzei. Mērķis: 2025. gadam: mājputni ~408 000 jeb ~8 % no visiem mājputniem valstī;Mērķis 2030. gadam: mājputni ~922 000 jeb 18 % no visiem mājputniem valstī. | Grūti ieviešams, jo pasākuma ieviešana saistās ar lielām investīcijām un jaunu zināšanu apgūšanu |
| Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība | Mērķsaimniecības: 4. klasteris, kurā 2016. gadā iekļāvās 13 % no kopējā slaucamo govju skaita.Mērķdzīvnieki: slaucamās govis.Mērķdzīvnieku skaits: bioloģiskās piena lopkopības grupā jāiekļaujas 17 % slaucamo govju no kopējā govju skaita 2020. gadā, 21 % - 2025. gadā un 22 % - 2030. gadā. | Vidēji grūti ieviešams |
Vides aizsardzības unreģionālās attīstības ministrs J. Pūce
Pielikumā ir raksturoti Latvijas politikas plānošanas dokumentu mērķi un tie galvenie virzieni mērķu sasniegšanai, kuriem ir ietekme uz emisiju gaisā veidošanos.
Vides aizsardzības unreģionālās attīstības ministrs J. Pūce
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)