Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas "Pētniecība un izglītība" aktivitātes "Baltijas pētniecības programma" un aktivitātes "Stipendijas" īstenošanas noteikumi

Veids Noteikumi
Publicēts 2020-06-02
Statuss Spēkā esošs
Izdevējs Ministru kabinets
Avots likumi.lv
panti Not indexed
Grozījumu vēsture JSON API
Plānotie rezultāti un iznākumi Sasniedzamie programmas rezultāti vai iznākumi Rādītāji Mērvienība Pārbaudes avots Pārskatu sniegšanas biežums Sākuma stadija Sākuma gads Mērķa vērtība
Baltijas pētniecības programmas rezultāts Starptautiskā līmenī uzlabots Baltijas pētniecības sniegums Kopīgi1 iesniegto recenzēto zinātnisko publikāciju skaits (sadalījumā pa donorvalstīm un zinātnisko publikāciju veidiem2) Skaits Pierādījums par iesniegto publikāciju Katru gadu 0 N/A 50
Baltijas pētniecības programmas rezultāts Starptautiskā līmenī uzlabots Baltijas pētniecības sniegums Kopīgo projekta iesniegumu skaits turpmākajam finansējumam (sadalījumā pa donorvalstīm un pieteikumu tipiem) Skaits Iesnieguma kopija finansējuma piešķiršanai Katru gadu 0 N/A 16
Baltijas pētniecības programmas rezultāts Starptautiskā līmenī uzlabots Baltijas pētniecības sniegums Kopīgi reģistrēto pieteikumu skaits intelektuālā īpašuma aizsardzībai (sadalījumā pa donorvalstīm) Skaits Iesniegto pieteikumu kopijas, atsauce uz reģistrāciju Katru gadu 0 N/A 3
Baltijas pētniecības programmas iznākums Veikta pētniecības zināšanu apmaiņa Atbalstīto zinātnieku skaits (sadalījumā pa saņēmējvalstīm3, dzimumiem, izglītības pakāpēm4) Skaits Līdzfinansējuma saņēmēja pārskati Divreiz gadā 0 N/A 44
Stipendiju programmas rezultāts Uzlabotas studējošo un akadēmiskā un administratīvā personāla prasmes un kompetences augstākās izglītības un zinātnes jomā Studējošo skaits ar Eiropas kredītu pārneses sistēmas (ECTS) kredītpunktiem Skaits Līdzfinansējuma saņēmēja pārskati Katru gadu 0 N/A 30
Stipendiju programmas iznākums Veicināta mācību mobilitāte augstākās izglītības jomā (studējošie un akadēmiskais un administratīvais personāls) starp saņēmējvalsti un donorvalstīm Akadēmiskais un administratīvais personāls no donorvalstīm, kas piedalījās mobilitātē (skaits, sadalījumā pa formātiem (klātienes mobilitāte, tai skaitā saīsinātā, vai tiešsaistes mobilitāte), dzimumiem un donorvalstīm) Skaits Līdzfinansējuma saņēmēja pārskati Divreiz gadā 0 N/A 20
Stipendiju programmas iznākums Veicināta mācību mobilitāte augstākās izglītības jomā (studējošie un akadēmiskais un administratīvais personāls) starp saņēmējvalsti un donorvalstīm Akadēmiskais un administratīvais personāls no Latvijas, kas piedalījās mobilitātē (skaits, sadalījumā pa formātiem (klātienes mobilitāte, tai skaitā saīsinātā, vai tiešsaistes mobilitāte), dzimumiem un donorvalstīm) Skaits Līdzfinansējuma saņēmēja pārskati Divreiz gadā 0 N/A 35
Stipendiju programmas iznākums Veicināta mācību mobilitāte augstākās izglītības jomā (studējošie un akadēmiskais un administratīvais personāls) starp saņēmējvalsti un donorvalstīm Studējošie no donorvalstīm, kas piedalījās mobilitātē (skaits, sadalījumā pa formātiem (klātienes mobilitāte, tai skaitā saīsinātā, vai tiešsaistes mobilitāte), dzimumiem un donorvalstīm) Skaits Līdzfinansējuma saņēmēja pārskati Divreiz gadā 0 N/A 8
Stipendiju programmas iznākums Veicināta mācību mobilitāte augstākās izglītības jomā (studējošie un akadēmiskais un administratīvais personāls) starp saņēmējvalsti un donorvalstīm Studējošie no Latvijas, kas piedalījās mobilitātē (skaits, sadalījumā pa formātiem (klātienes mobilitāte, tai skaitā saīsinātā, vai tiešsaistes mobilitāte), dzimumiem un donorvalstīm) Skaits Līdzfinansējuma saņēmēja pārskati Divreiz gadā 0 N/A 28
Divpusējās sadarbības rezultāts Uzlabota sadarbība starp programmā iesaistītajām saņēmējvalstu un donorvalstu organizācijām Apmierinātība ar partnerību (līmenis) (sadalījumā pa valstu tipiem) Mērījums no 1 līdz 7 Aptauju rezultāti Katru gadu 6,375 2021 4,56
Divpusējās sadarbības rezultāts Uzlabota sadarbība starp programmā iesaistītajām saņēmējvalstu un donorvalstu organizācijām Uzticības līmenis starp sadarbībā iesaistītajām saņēmējvalstu un donorvalstu organizācijām (sadalījumā pa valstu tipiem) Mērījums no 1 līdz 7 Aptauju rezultāti Katru gadu 6,245 2021 4,56
Divpusējās sadarbības rezultāts Uzlabota sadarbība starp programmā iesaistītajām saņēmējvalstu un donorvalstu organizācijām Sadarbībā iesaistīto organizāciju daļa, kuras izmanto no divpusējām partnerattiecībām iegūtās zināšanas (sadalījumā pa valstu tipiem) Procenti Aptauju rezultāti Katru gadu N/A N/A ≥ 50 % un pieaugums salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli
Divpusējās sadarbības iznākums Veicināta sadarbība starp donorvalstīm un saņēmējvalsti Projektu skaits, kuru ietvaros noteikta sadarbība ar donorvalsts projekta partneri (sadalījumā pa donorvalstīm) Skaits Līgums, kas noslēgts ar līdzfinansējuma saņēmēju (kopija).Partnerības līgums, kas noslēgts starp līdzfinansējuma saņēmēju un projekta partneriem (kopija) Divreiz gadā 0 N/A 21

Piezīmes.1. Ar vārdu "kopīgi" šā rezultāta ietvaros saprot Baltijas valstu un donorvalstu kopīgo darbu, kurā piedalās vismaz viena Baltijas valsts un vismaz viena donorvalsts. Rezultātus šiem rādītājiem aprēķina, pamatojoties uz Latvijas projektu iesniedzēju īstenotajiem projektiem. 2. Atvērtā "zelta" piekļuve (Golden Open Access), plānotā atvērtā piekļuve (pending Open Access) u. c.3. Igaunija, Latvija, Lietuva.4. Šo noteikumu ietvaros ar izglītības pakāpēm saprotams: 1) doktorants; 2) zinātniskā grāda pretendents; 3) pēcdoktorants; 4) zinātnieks.5. Bāzes līnijas novērtējumu veic Finanšu instrumenta birojs.6. Mērķa vērtība ir ≥ 4,5 un bāzes vērtības pieaugums.

4. pielikumsMinistru kabineta2020. gada 2. jūnijanoteikumiem Nr. 333

Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas "Pētniecība un izglītība" aktivitātes "Baltijas pētniecības programma" atklātā konkursa projektu iesniegumu tēmas un apakštēmas

1. tēma. Sabiedrības veselība un e-veselībaProjektam šajā tematiskajā jomā jārada jaunas zināšanas par slimību profilaksi un veselības aprūpi, kas vērsta uz pacientu 1. tēma. Sabiedrības veselība un e-veselībaProjektam šajā tematiskajā jomā jārada jaunas zināšanas par slimību profilaksi un veselības aprūpi, kas vērsta uz pacientu
1.1. apakštēma Populācijā balstīti pētījumi par uzvedības faktoriem saistībā ar veselību (alkohola un apreibinošo vielu lietošana un atkarība, fiziskā aktivitāte, sēdošs dzīvesveids un diēta, garīgā veselība) un to ietekmi uz slimību profilaksi
1.2. apakštēma E-veselība un integrētā aprūpe
1.3. apakštēma Sirds un asinsvadu slimību vai vēža profilakse, to personalizēta, uz pacientu vērsta aprūpe
2. tēma. Migrācija un sociālā iekļaušanaProjektam šajā tematiskajā jomā jāsniedz ieguldījums migrācijas procesu izpētē un migrācijas radīto sabiedrības izaicinājumu risināšanā, kā arī citu, ar sociālo iekļaušanu un nevienlīdzību saistītu izaicinājumu risināšanā.Tiek sagaidīts, ka papildu imigrācijas radīto izaicinājumu pētījumos tiek apskatītas arī emigrācijas sekas, piemēram "smadzeņu aizplūde" un iedzīvotāju skaita samazināšanās.Pētījumam jāveido ietekme uz rīcībpolitiku, sniedzot rekomendācijas rīcībpolitikai un izmantojot arī citus ceļus 2. tēma. Migrācija un sociālā iekļaušanaProjektam šajā tematiskajā jomā jāsniedz ieguldījums migrācijas procesu izpētē un migrācijas radīto sabiedrības izaicinājumu risināšanā, kā arī citu, ar sociālo iekļaušanu un nevienlīdzību saistītu izaicinājumu risināšanā.Tiek sagaidīts, ka papildu imigrācijas radīto izaicinājumu pētījumos tiek apskatītas arī emigrācijas sekas, piemēram "smadzeņu aizplūde" un iedzīvotāju skaita samazināšanās.Pētījumam jāveido ietekme uz rīcībpolitiku, sniedzot rekomendācijas rīcībpolitikai un izmantojot arī citus ceļus
2.1. apakštēma Sociālās iekļaušanas pētniecība, kas ietver nevienlīdzības modeļu un tendenču analīzi plašākā mērogā, piemēram, pētot ekonomisko nevienlīdzību, nevienlīdzību izglītībā, ģeogrāfisko vai minoritāšu un majoritāšu nevienlīdzību
2.2. apakštēma Pētījums, kas koncentrējas uz trešo valstu valstspiederīgo* migrāciju uz Eiropas Ekonomikas zonas valstīm (EEZ)/Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīm, kā arī migrāciju EEZ/EBTA iekšienē
2.3. apakštēma Migrācijas pētniecība starp Baltijas valstīm un Skandināvijas valstīm
3. tēma. Kiberdrošība un sabiedrības drošībaProjektam šajā tematiskajā jomā jāpalīdz risināt pētniecības izaicinājumus, kas saistīti ar publisko un privāto infrastruktūru (jo īpaši kritisko infrastruktūru) un vispārējo digitālo drošību EEZ/EBTA valstīs, jo īpaši, lai aizsargātu cilvēkus no ļaunprātīgām kiberdarbībām 3. tēma. Kiberdrošība un sabiedrības drošībaProjektam šajā tematiskajā jomā jāpalīdz risināt pētniecības izaicinājumus, kas saistīti ar publisko un privāto infrastruktūru (jo īpaši kritisko infrastruktūru) un vispārējo digitālo drošību EEZ/EBTA valstīs, jo īpaši, lai aizsargātu cilvēkus no ļaunprātīgām kiberdarbībām
3.1. apakštēma Pētījumi par kiberdrošību, kuros tiek pētīti jautājumi par datu aizsardzību un tiešsaistes darbību drošumu publiskām un privātām institūcijām/organizācijām un sabiedrībai kopumā
3.2. apakštēma Pētījums sabiedrības drošības jomā, kurā tiek vērsta uzmanība uz dažādu neatliekamās palīdzības pakalpojumu un krimināltiesību sistēmas funkciju optimizāciju
4. tēma. Reģionālā ekonomiskā attīstība, nodarbinātība, darba tirgus regulējums un sociālā politikaProjektam šajā tematiskajā jomā jāpalīdz risināt izaicinājumus, kas saitīti ar urbanizācijas, iedzīvotāju emigrācijas un sabiedrības novecošanas ietekmi uz ekonomiski mazāk attīstītiem reģioniem, kuros samazinās iedzīvotāju skaits, ekonomiskā aktivitāte, produktivitāte un sociālo pakalpojumu pieejamība un kvalitāte.Projektā īpaši gaidīta ir padziļināta kvantitatīvo metožu un plaša spektra datubāzu izmantošana 4. tēma. Reģionālā ekonomiskā attīstība, nodarbinātība, darba tirgus regulējums un sociālā politikaProjektam šajā tematiskajā jomā jāpalīdz risināt izaicinājumus, kas saitīti ar urbanizācijas, iedzīvotāju emigrācijas un sabiedrības novecošanas ietekmi uz ekonomiski mazāk attīstītiem reģioniem, kuros samazinās iedzīvotāju skaits, ekonomiskā aktivitāte, produktivitāte un sociālo pakalpojumu pieejamība un kvalitāte.Projektā īpaši gaidīta ir padziļināta kvantitatīvo metožu un plaša spektra datubāzu izmantošana
4.1. apakštēma Reģionu sociālās un ekonomiskās transformācijas izaicinājumi iedzīvotāju skaita samazināšanās, novecošanas un zemas produktivitātes kontekstā
4.2. apakštēma Kvalitatīvu sociālo pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas risinājumi, dzīvotspējīga un godīga darba tirgus politikas scenāriji
4.3. apakštēma Risinājumi reģionu labklājības stiprināšanai, veicot sociālās un darba tirgus rīcībpolitikas un tās ietekmes uz iedzīvotājiem un mājsaimniecībām salīdzinošo analīzi
5. tēma. Inovatīvi risinājumi efektīvai un ilgtspējīgai resursu izmantošanaiPētījumiem šajā tematiskajā jomā jāsniedz pienesums globāli aktuālo jautājumu risināšanā attiecībā uz energoefektivitātes uzlabošanu, dekarbonizāciju un atbildīgu resursu izmantošanu. Projekti var ietvert materiālu, tehnoloģiju, digitālo risinājumu vai sociālekonomisko aspektu izpēti vismaz vienā no apakštēmām 5. tēma. Inovatīvi risinājumi efektīvai un ilgtspējīgai resursu izmantošanaiPētījumiem šajā tematiskajā jomā jāsniedz pienesums globāli aktuālo jautājumu risināšanā attiecībā uz energoefektivitātes uzlabošanu, dekarbonizāciju un atbildīgu resursu izmantošanu. Projekti var ietvert materiālu, tehnoloģiju, digitālo risinājumu vai sociālekonomisko aspektu izpēti vismaz vienā no apakštēmām
5.1. apakštēma Efektīvas urbānās enerģijas sistēmas (ēkas, rūpniecība, pakalpojumi, transports un mobilitāte)
5.2. apakštēma Atjaunojamā enerģija vietējām enerģijas sistēmām
5.3. apakštēma Alternatīvās degvielas transportam un siltumapgādei
5.4. apakštēma Atkritumi kā resurss, atkritumu apritīgas izmantošanas risinājumi (var attiekties uz jebkura veida atkritumiem, piemēram, pārtika, materiāli, ūdens, tekstils)
5.5. apakštēma Drošas un ilgtspējīgas pārtikas sistēmas
5.6. apakštēma Ilgtspējīga ūdens un ūdens resursu apsaimniekošana

Piezīme. * Personas, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas un Šveices Konfederācijas valstspiederīgie.

Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska

Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.

Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci. likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)