Zaudējis spēku - Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

I nodaļaVispārīgie noteikumi

1. pants. (1) Likuma mērķis ir noteikt tiesisko kārtību Covid-19 infekcijas izplatības laikā, paredzot atbilstošu pasākumu kopumu, kas nodrošina ar sabiedrības veselības un drošības interesēm samērīgu privātpersonu tiesību un pienākumu apjomu un efektīvu valsts un pašvaldību institūciju (turpmāk — valsts institūcijas) darbību.

(2) Likums nosaka valsts institūciju darbības pamatprincipus, kā arī valsts institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumus valsts apdraudējuma novēršanai un pārvarēšanai Covid-19 infekcijas izplatības laikā.

(3) Nosakot nepieciešamo pasākumu kopumu, tiek piemēroti šādi vispārējie principi:

1) cilvēktiesību ierobežošanas minimizēšana — personu tiesības tiek ierobežotas tikai tad, ja nav citu alternatīvu pasākumu, kas efektīvi aizsargā sabiedrības veselību un drošību;

2) sabiedrības veselības apdraudējuma mazināšana — piesardzības pasākumi tiek noteikti, izvērtējot Covid-19 infekcijas izplatības draudus Latvijā un ārvalstīs, un tiek īstenoti, izvērtējot visus pastāvošos riskus, lai mazinātu Covid-19 infekcijas atkārtotas izplatības draudus;

3) publisku un sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu pieejamības ierobežošana ir pieļaujama tikai tādā mērā, cik tas nepieciešams sabiedrības veselības un drošības nodrošināšanai, kā arī pakalpojumu sniegšanā un saņemšanā iesaistīto personu veselībai un drošībai.

2. pants. (1) Valsts institūcijas nodrošina darbību un sniedz pakalpojumus atbilstoši normatīvajiem aktiem, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību un Ministru kabineta noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus. Privātpersonas sniedz pakalpojumus, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus.

(2) Valsts institūcijas izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā atliktās lietas izskata prioritāri, ja vien vēlāk saņemta lieta nav skatāma steidzami.

II nodaļaPersonu tiesību ierobežojumi

3. pants. Saskaņā ar šo likumu privātpersonu tiesību ierobežojumus var noteikt vienīgi tad, ja sabiedrības drošības riskus saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību nav iespējams efektīvi novērst, piemērojot vispārējā tiesiskajā kārtībā noteiktos tiesiskos līdzekļus. Ja vairs nepastāv objektīva nepieciešamība saglabāt personas ierobežojošos pasākumus, šie tiesību ierobežojumi ir atceļami.

4. pants. (1) Covid-19 infekcijas izplatīšanās vai izplatīšanās draudu gadījumā Ministru kabinets epidemioloģiskās drošības nolūkos var noteikt:

1) pulcēšanās prasības, tai skaitā ierobežojumus, iekštelpās un ārtelpās organizētos publiskos pasākumos (saskaņā ar Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteikto definīciju), sapulcēs, gājienos un piketos (saskaņā ar likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" noteiktajām definīcijām), organizētās reliģiskās darbībās, kas veicamas pulcējoties, un privātos pasākumos;

11) publisko personu un privātpersonu sniegto pakalpojumu un šā panta 1. un 11. punktā paredzēto pasākumu ierobežojumus vai aizliegumu saskaņā ar šā panta otro daļu;

12) prasības attiecībā uz tirdzniecību un citiem saimniecisko pakalpojumu veidiem;

2) noteikumus par kultūras, reliģisku darbību veikšanas vietu, izklaides, sporta un citu atpūtas vietu darbību;

3) prasības, tai skaitā ierobežojumus, personām, atrodoties publiskās vietās;

4) prasības, tai skaitā ierobežojumus, pasažieru pārvadājumu pakalpojumu un pašpārvadājumu pakalpojumu sniegšanai un izmantošanai;

5) prasības, tai skaitā ierobežojumus, pasažieriem, transportlīdzekļiem, transportlīdzekļu vadītājiem un apkalpes locekļiem;

6) pārvadājumu pakalpojumu organizētāju, sniedzēju un pasažieru tiesības un pienākumus;

7) īpašus epidemioloģiskās drošības pasākumus, kurus personām nepieciešams veikt;

8) izglītības procesa organizēšanas nosacījumus un kārtību, tai skaitā mācību procesa nodrošināšanai attālināti;

9) kārtību, kādā attālinātā mācību procesa ietvaros piešķir un izlieto valsts budžetā ēdināšanai paredzētos līdzekļus 1., 2., 3. un 4. klases izglītojamiem, kuri klātienē apgūst pamatizglītības programmu;

10) kārtību, kādā attālinātā mācību procesa ietvaros izlieto speciālās izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumu segšanai piešķirto valsts budžeta mērķdotāciju izglītojamo ēdināšanai;

11) sporta treniņu (nodarbību), kā arī sporta pasākumu organizēšanas un norises nosacījumus un kārtību;

12) mācību procesa norisi un epidemioloģiskās drošības prasības valsts aizsardzības mācības nometnēs;

13) Covid-19 infekcijas izplatības laikā higiēnas prasības pārtikas tirdzniecības uzņēmumiem un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem papildus normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

14) Covid-19 infekcijas izplatības laikā piemērojamos atvieglojumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par primāro pārtikas produktu apriti nelielā apjomā;

15) veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas ierobežojumus (saglabājot tos veselības aprūpes pakalpojumus, kuri ir dzīvību glābjošie un kuriem nepieciešams nodrošināt terapijas nepārtrauktību);

16) kārtību, kādā attālinātā mācību procesa ietvaros finansē asistenta pakalpojumu izglītojamiem ar invaliditāti, kuriem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirts no valsts budžeta finansēts asistenta pakalpojums izglītības iestādē pārvietošanās atbalstam un pašaprūpes veikšanai;

17) nosacījumus sociālo pakalpojumu saņemšanai;

18) kārtību, kādā finansē no valsts budžeta finansētu asistenta pakalpojumu un pavadoņa pakalpojumu pašvaldībā, kā arī augstskolās un koledžās studējošajiem;

19) kārtību, kādā tiek pagarināts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas iepriekš izdotā administratīvā akta darbības termiņš, ja persona nav iesniegusi nepieciešamos dokumentus invaliditātes ekspertīzes veikšanai;

20) derīguma termiņu pirmās palīdzības sniegšanas apguvi apliecinošiem dokumentiem, kuri noteikti normatīvajos aktos par apmācību pirmās palīdzības sniegšanā un kuru derīguma termiņš beidzies ārkārtējās situācijas laikā;

21) aizliegumu ievest Latvijas Republikas teritorijā pret Covid-19 infekciju uzņēmīgu dzīvnieku sugas un šo sugu dzīvnieku produkciju;

22) derīguma termiņu traktortehnikas vadītāja apliecībām, kuru derīguma termiņš beidzies ārkārtējās situācijas laikā.

(2) Ministru kabinets, lemjot par šā panta pirmās daļas 1.1 punktā paredzēto pakalpojumu vai pasākumu ierobežojumiem vai aizliegumu:

1) īpaši izvērtē ierobežojumu vai aizlieguma samērīgumu un nepieciešamību, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju konkrētajā teritorijā vai nozarē;

2) izvērtē ierobežojumu vai aizlieguma ietekmi uz tiesiskās vienlīdzības principa ievērošanu (proti, vai ir noteiktas sabiedrības grupas, kas tiek īpaši negatīvi ietekmētas), kā arī cilvēktiesību ierobežojumu;

3) izvērtē nepieciešamību paredzēt atbalsta pasākumus tām personu grupām, kuru tiesības un likumiskās intereses ierobežojumu vai aizlieguma rezultātā tiks ierobežotas, ņemot vērā, kādas tiesības un kādā apjomā tiks ierobežotas.

(3) Ministru kabinets informē Saeimu par tādu šā panta pirmajā daļā paredzēto ierobežojumu noteikšanu, kuri skar personu tiesības un likumiskās intereses vai kuri var ietekmēt valsts ekonomiku. Saeimas noteiktā komisija Ministru kabinetam var ierosināt pārskatīt paredzētos ierobežojumus, ja, tās ieskatā, sabiedrības drošības riskus saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību iespējams efektīvi novērst ar personu tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem, kā arī ekonomiku mazāk ietekmējošiem pasākumiem.

(4) Ja tas nepieciešams Covid-19 infekcijas izplatīšanās vai izplatīšanās draudu novēršanas pasākumu efektīvai ieviešanai Ministru kabineta izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, Ministru kabinets atbilstoši kārtībai, kāda paredzēta Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos, paziņo starptautiskajām organizācijām par atkāpšanos no atsevišķām Latvijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā.

5. pants. Šā likuma 4. panta 1. punktā paredzēto publisko pasākumu, sapulču, gājienu un piketu organizatori pasākuma rīkošanas pieteikumā norāda, kādā veidā pasākumā tiks nodrošināta epidemioloģiskā drošība un piesardzība. Šā likuma 4. panta 1. punktā paredzēto reliģisko pasākumu organizatori šajā pantā minēto informāciju norāda pasākuma organizatoriskajos dokumentos, piemēram, iekšējās kārtības noteikumos, nolikumā, informatīvās norādēs un tamlīdzīgos dokumentos.

6. pants. Veselības inspekcijai, veicot to personu uzraudzību, kurām noteikta mājas karantīna vai izolācija saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likumu, ir tiesības iesaistīt Valsts policiju un pašvaldības policiju.

6.1 pants. (1) Covid-19 infekcijas izplatības draudu mazināšanai un šā likuma 6. pantā minēto personu uzraudzības nodrošināšanai izmanto personu uzraudzības informācijas sistēmu.

(2) Ministru kabinets nosaka personu uzraudzības informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu, iekļaušanas kārtību un glabāšanas termiņu, kā arī institūcijas, kurām piešķir piekļuvi sistēmā iekļautajām ziņām.

6.2 pants. Ja ir pamats uzskatīt, ka transportlīdzeklī esošai personai ir pienākums iekļaut ziņas personu uzraudzības informācijas sistēmā, Valsts policijas darbiniekam, pašvaldības policijas darbiniekam un robežsargam ir tiesības apturēt transportlīdzekli, lai pārbaudītu, vai šis pienākums ir izpildīts.

6.3 pants. (1) Lai noteiktu personas, kuras atradušās paaugstināta inficēšanās riska apstākļos, un brīdinātu par iespējamu kontaktu ar Covid-19 slimnieku, kā arī nodrošinātu minimālā datu kopuma pārrobežu apmaiņu Eiropas federatīvajā vārtejā ar citu valstu nacionālajām kontaktu noteikšanas un brīdināšanas sistēmām, izmanto kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas informācijas sistēmu. Eiropas federatīvā vārteja ir Eiropas Komisijas izveidota un uzturēta datu apmaiņas platforma, kuras mērķis ir nodrošināt nacionālo kontaktu izsekošanas un brīdināšanas mobilo lietotņu sadarbspēju, ar drošiem informācijas tehnoloģiju rīkiem saņemot, uzglabājot un darot pieejamu minimālu personas datu kopumu dalībvalstu kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas informācijas sistēmu pārziņiem.

(2) Ministru kabinets nosaka kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas informācijas sistēmas pārzini un Eiropas federatīvās vārtejas kopīgo pārzini Latvijā, minēto pārziņu tiesības un pienākumus, kā arī kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu un iekļaušanas kārtību, informācijas apmaiņas apjomu un kārtību, kā arī informācijas glabāšanas termiņu.

6.4 pants. (1) Vakcinācijas informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma, kas izveidota nolūkā nodrošināt sabiedrības intereses sabiedrības veselības jomā, organizējot un nodrošinot vakcināciju pret Covid-19 infekciju, tostarp organizējot iepriekšēju pieteikšanos vakcinācijai pret Covid-19 infekciju, veidojot vakcinējamo sarakstus un veicot centralizētu vakcinējamo personu rindu vadību, kā arī iekļaut informāciju par personām, kuras vakcinētas pret Covid-19 infekciju.

(2) Ministru kabinets nosaka vakcinācijas informācijas sistēmas pārzini, šajā sistēmā iekļaujamo datu apjomu, to iekļaušanas, saņemšanas un apstrādes kārtību un glabāšanas termiņu, kā arī institūcijas, kuras iekļaus, saņems un apstrādās datus vakcinācijas informācijas sistēmā.

6.5 pants. Lai nodrošinātu personu apziņošanu par iespēju pieteikties vakcinācijai, Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz Nacionālā veselības dienesta sniegto informāciju (personas vārds, uzvārds, personas kods), nosūta personām paziņojumu, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu.

6.6 pants. Lai padziļināti analizētu epidemioloģisko situāciju un iegūtu datus inficēšanās vietu un veidu noskaidrošanai un lai ieviestu attiecīgus aizsardzības pasākumus, Slimību profilakses un kontroles centrs nodrošina datu apmaiņu ar Valsts ieņēmumu dienestu. Valsts ieņēmumu dienests nodod Slimību profilakses un kontroles centram informāciju par tās personas nodarbinātību, kura atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra rīcībā esošajiem datiem ir saslimusi ar Covid-19.

6.7 pants. (Izslēgts ar 04.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 06.11.2021.)

6.8 pants. Lai padziļināti analizētu epidemioloģisko situāciju un pieņemtu lēmumus par aizsardzības un atbalsta pasākumiem un to efektivitātes uzlabošanu, Centrālā statistikas pārvalde (turpmāk — Pārvalde) no Slimību profilakses un kontroles centra saņem datus par personām, kas inficētas ar koronavīrusu SARS-CoV-2, un veic šo datu apstrādi, tos apvienojot ar Pārvaldes rīcībā esošajiem Pilsonības un migrācijas pārvaldes Iedzīvotāju reģistra informācijas sistēmas, Valsts zemes dienesta Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Nodarbinātības valsts aģentūras datiem par šīm personām, kā arī nodrošina apvienoto datu pseidonimizēšanu un drošu attālinātu piekļuvi Ekonomikas ministrijai, Slimību profilakses un kontroles centram un Pārresoru koordinācijas centram šo datu analīzei.

6.9 pants. (1) Lai varētu atļaut izmantot izņēmumus no epidemioloģiskās drošības pasākumiem personām, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 infekciju, to pārslimojušas vai kurām veiktie Covid-19 testi ir negatīvi, šādām personām tiek izsniegti sadarbspējīgi sertifikāti, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu vai informāciju par veiktā testa rezultātu. Personai, uzrādot minēto sadarbspējīgo sertifikātu, ir pienākums uzrādīt arī personu apliecinošu dokumentu, transportlīdzekļa vadītāja apliecību, skolēna apliecību, studenta apliecību, pensionāra apliecību vai izdienas pensijas saņēmēja apliecību.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pieprasāmi, sagatavojami, izsniedzami, apturami, anulējami, atjaunojami, pārbaudāmi un izmantojami šā panta pirmajā daļā minētie sadarbspējīgie sertifikāti, kā arī sertifikātā iekļaujamās informācijas apjomu un tās informācijas apjomu, kura ir pieejama institūcijām un pakalpojumu sniedzējiem.

7. pants. (1) Kultūras, izklaides un sporta pakalpojuma sniedzējam, kurš iepriekš plānotos un pārdošanā izliktos pakalpojumus nevar sniegt Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai noteikto pulcēšanās ierobežojumu dēļ, ir tiesības pārcelt pasākumu uz citu tā norisei piemērotu laiku, par to paziņojot ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc ierobežojumu atcelšanas dienas. Pasākumam jānotiek ne vēlāk kā gada laikā pēc ierobežojumu atcelšanas dienas.

(2) Ja patērētājs pamatotu iemeslu dēļ nevar apmeklēt pasākumu pārceltajā datumā (piemēram, patērētājs nevar atrasties valstī, kurā notiek pasākums, patērētājam pasākumu liedz apmeklēt būtiski veselības ierobežojumi), pakalpojuma sniedzējs pēc pieprasījuma atmaksā naudu termiņā, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem pēc attiecīgo ierobežojumu atcelšanas dienas.

(3) Ja pakalpojuma sniedzējs nevar nodrošināt iepriekš plānotā pasākuma pārcelšanu, tam ir tiesības piedāvāt patērētājam citu līdzvērtīgu pasākumu vai arī, ja patērētājs atsakās no piedāvājuma, pakalpojuma sniedzējs atmaksā naudu termiņā, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem pēc attiecīgo ierobežojumu atcelšanas dienas.

7.1 pants. (Izslēgts ar 04.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 06.11.2021.)

II1 nodaļaEpidemioloģiskā drošība darba vidē

7.2 pants. (1) Darba devējs darbu organizē, ievērojot Ministru kabineta noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus, tostarp prasības par sadarbspējīga sertifikāta, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu (turpmāk — vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts), nepieciešamību darba (amata, dienesta) pienākumu pildīšanai.

(2) Par darba devēju šīs nodaļas izpratnē uzskatāma arī valsts institūcija vai amatpersona, kas ieceļ amatā šā likuma 7.3 pantā minētās amatpersonas.

7.3 pants. (1) Darba devējs nosaka darbinieku (amatpersonu) amatus vai kategorijas, uz kurām attiecas normatīvo aktu prasības un nosacījumi par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību, un informē par to darbiniekus (amatpersonas). Darbiniekiem (amatpersonām) ir pienākums informēt darba devēju par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta esību un uzrādīt minēto sertifikātu darba devējam tā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja darbinieks (amatpersona) nav ieguvis vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, kas nepieciešams darba (amata, dienesta) pienākumu pildīšanai, tas ir pietiekams pamats uzskatīt, ka attiecīgā persona neatbilst veicamajam darbam (amatam).

(3) Ja darba devējam normatīvajos aktos paredzēto prasību vai citu objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams pārcelt darbinieku (amatpersonu) citā piemērotā darbā (amatā) vai nodrošināt viņa darba (amata, dienesta) pienākumu veikšanu attālināti, darba devējam ir tiesības līdz brīdim, kad darbinieks (amatpersona) iegūst vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, atstādināt viņu no darba (amata, dienesta) vai noteikt dīkstāvi darbinieka vainas dēļ, par atstādināšanas vai dīkstāves laiku viņam neizmaksājot darba samaksu. Darba devējam, izņemot darba devēju valsts pārvaldē, ir tiesības par atstādināšanas laiku saglabāt darba samaksu. Aizliegts atstādināt darbinieku (amatpersonu) no darba (amata, dienesta) uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem.

(4) Ja pēc maksimālā atstādināšanas laika vai dīkstāves darbinieka vainas dēļ, kura ilgst vairāk par trim mēnešiem, darbinieks (amatpersona) bez attaisnojoša objektīva iemesla nav ieguvis vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, darba devējam ir tiesības nekavējoties izbeigt darba (dienesta) tiesiskās attiecības ar viņu, izmaksājot atlaišanas pabalstu viena mēneša darba algas (mēnešalgas) apmērā, bet, ja darbiniekam noteikta akorda alga, — viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā.

(5) Darbinieks, kurš nav ieguvis vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, ir tiesīgs uzteikt darba līgumu, neievērojot Darba likuma 100. panta pirmajā daļā noteikto termiņu. Amatpersona, kura nav ieguvusi vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, ir tiesīga nekavējoties izbeigt dienesta attiecības.

(51) Nacionālo bruņoto spēku komandierim ir tiesības profesionālā dienesta karavīriem un Nacionālajos bruņotajos spēkos nodarbinātajiem civilajiem darbiniekiem par obligātu amata prasību noteikt derīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta esību.

(6) Ja Nacionālo bruņoto spēku karavīrs bez attaisnojoša objektīva iemesla nav ieguvis vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris var izbeigt profesionālā dienesta līgumu ar karavīru pirms termiņa atbilstoši Militārā dienesta likuma normām. Ar Nacionālajos bruņotajos spēkos nodarbināto civilo darbinieku, kurš bez attaisnojoša objektīva iemesla nav ieguvis vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas atbilstoši šajā pantā noteiktajam.

(7) Darba devējam aizliegts izbeigt darba (dienesta) tiesiskās attiecības, pamatojoties uz šā panta ceturto daļu, ar grūtnieci, kā arī ar sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam. Ja grūtnieci, sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam, atbilstoši šā panta trešajai daļai nav iespējams pārcelt citā piemērotā darbā (amatā, dienestā), darba devējam ir pienākums uz laiku piešķirt šādai darbiniecei (amatpersonai) atvaļinājumu. Šādi piešķirta atvaļinājuma laikā darbiniecei (amatpersonai) tiek saglabāta iepriekšējā vidējā izpeļņa.

(8) Ministru kabinets nosaka izņēmumus attiecībā uz prasību par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta esību darba (amata, dienesta) pienākumu pildīšanai saistībā ar personas veselību.