Dzelzceļa savstarpējās izmantojamības noteikumi

60. Par apakšsistēmas izveides pārbaudi atbildīgā paziņotā institūcija regulāri veic uzraudzības pārbaudes (auditu), lai pārliecinātos par atbilstību attiecīgajām savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām. Ar uzraudzības pārbaudes (audita) ziņojumu iepazīstina pasūtītāju, ražotāju vai to pilnvaroto pārstāvi, kas atbild par apakšsistēmas izveidi. Ja nepieciešams, paziņotā institūcija pieprasa pasūtītāja, ražotāja vai to pilnvarota pārstāvja norīkotu personu klātbūtni noteiktās būvdarbu vai ražošanas stadijās.

61. Paziņotās institūcijas pārstāvji drīkst apmeklēt būvlaukumu vai ražošanas darbnīcas (cehus) bez brīdinājuma. Šādu apmeklējumu laikā paziņotā institūcija veic pilnu vai daļēju uzraudzības pārbaudi (auditu). Ar apmeklējuma protokolu vai ar uzraudzības pārbaudes (audita) ziņojumu iepazīstina pasūtītāju, ražotāju vai to pilnvaroto pārstāvi, kas atbild par apakšsistēmas izveidi.

62. Ja atbilstīgajā savstarpējas izmantojamības tehniskajā specifikācijā iekļauta šāda prasība, paziņotā institūcija uzrauga apakšsistēmu, kurā ir uzstādīts savstarpējas izmantojamības komponents, lai novērtētu tā piemērotību lietošanai paredzētajā dzelzceļa sistēmā.

63. Ja ir izsniegts starpposma verifikācijas apliecinājums, par apakšsistēmas verifikāciju kopumā atbildīgā paziņotā institūcija ņem to vērā un pirms verifikācijas sertifikāta izsniegšanas:

63.1. pārbauda, vai starpposma verifikācijas apliecinājums pareizi aptver visas savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecīgās prasības;

63.2. pārbauda visus aspektus, ko neaptver starpposma verifikācijas apliecinājums;

63.3. veic visas apakšsistēmas vispārējās darbības pārbaudi.

64. Par apakšsistēmas verifikāciju kopumā atbildīgā paziņotā institūcija izvērtē apakšsistēmas projektu, izveidi un vispārējās darbības pārbaudi, kā arī sagatavo "EK" verifikācijas sertifikātu, kas paredzēts pasūtītājam, ražotājam vai to pilnvarotam pārstāvim, kurš savukārt sagatavo "EK" verifikācijas deklarāciju. Verifikācijas sertifikātā norāda atsauci uz savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām, atbilstība kurām ir izvērtēta. Paziņotā institūcija "EK" verifikācijas sertifikātu sastāda saskaņā ar regulas (ES) 2019/250 prasībām, tostarp izmantojamo dokumentu veidnēm, un attiecīgajām savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju prasībām. Ja verifikācijas sertifikātu izdod konkrētām apakšsistēmas daļām, šīs nodaļas prasības, ciktāl tās ir piemērojamas apakšsistēmu verifikācijai, piemēro arī apakšsistēmu daļu verifikācijai.

65. Ja nav izvērtēta apakšsistēmas atbilstība visām attiecīgajām savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām (piemēram, ja ir atkāpes no konkrētiem parametriem, ja savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju piemēro daļēji modernizācijai vai atjaunošanai, savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas piemērošanas pārejas posmā vai īpašā gadījumā), verifikācijas sertifikātā norāda precīzu atsauci uz savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām vai to daļām, atbilstību kurām paziņotā institūcija verifikācijas procedūras gaitā nav pārbaudījusi.

66. Pasūtītājs, ražotājs vai to pilnvarots pārstāvis sagatavo apakšsistēmas "EK" verifikācijas deklarāciju. Pasūtītājs, ražotājs vai to pilnvarots pārstāvis uzņemas atbildību un apliecina, ka attiecīgajai apakšsistēmai ir piemērotas attiecīgās verifikācijas procedūras un tā atbilst tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, kā arī nacionālajām prasībām un vietējiem nosacījumiem. "EK" verifikācijas deklarāciju un pavaddokumentus datē un paraksta pasūtītājs, ražotājs vai to pilnvarots pārstāvis.

67. Pasūtītājs, ražotājs vai to pilnvarots pārstāvis sastāda "EK" verifikācijas deklarāciju saskaņā ar regulas (ES) 2019/250 prasībām, tostarp izmantojamo dokumentu veidnēm, un attiecīgajām savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju prasībām.

68. Pasūtītājs, ražotājs vai to pilnvarots pārstāvis atbild par tehniskās dokumentācijas sagatavošanu un pievieno to "EK" verifikācijas deklarācijai. Minētajā tehniskajā dokumentācijā ir visi nepieciešamie dokumenti, kas atspoguļo apakšsistēmas parametrus un, ja nepieciešams, visi dokumenti, kas apliecina savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību. Tajā ir iekļauti arī visi dati par izmantošanas nosacījumiem un ierobežojumiem, kā arī apkalpošanas, pastāvīgas vai periodiskas uzraudzības, noregulēšanas un apkopes norādījumi.

69. Katra paziņotā institūcija, kas iesaistīta apakšsistēmas verifikācijā, attiecībā uz šo noteikumu 68. punktā minēto dokumentāciju sagatavo dokumentu, kurā norāda tās veikto darbību apjomu.

70. Tehnisko dokumentāciju, ko pievieno "EK" verifikācijas deklarācijai, nokomplektē pasūtītājs, ražotājs vai to pilnvarots pārstāvis, un tajā iekļauj šādu informāciju:

70.1. ar projektu saistīto tehnisko raksturojumu, tostarp darbu izpildei vajadzīgos kopskata un detalizācijas rasējumus, elektriskās un hidrauliskās shēmas, strāvas vadības ķēdes shēmas, datu apstrādes un automatizēto sistēmu aprakstu, kas ir pietiekami detalizēts veiktās atbilstības verifikācijas dokumentēšanai, kā arī ekspluatācijas un tehniskās apkopes dokumentāciju un citu informāciju, kas attiecas uz konkrēto apakšsistēmu;

70.2. apakšsistēmā iekļauto savstarpējas izmantojamības komponentu uzskaitījumu, uz kuriem attiecas Eiropas specifikācijas (ietverot Eiropas standartus), kas ir vajadzīgas, lai panāktu savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmā;

70.3. šo noteikumu 68. punktā minēto dokumentāciju, ko apkopojusi katra apakšsistēmas verifikācijā iesaistītā paziņotā institūcija un kurā ietilpst:

70.3.1. to "EK" verifikācijas deklarāciju kopijas un, ja nepieciešams, "EK" deklarāciju kopijas par piemērotību lietošanai, kas sagatavotas šo noteikumu 70.2. apakšpunktā minētajiem savstarpējas izmantojamības komponentiem, pēc vajadzības pievienojot attiecīgo aprēķinu piezīmes un to testu un pārbaužu protokolu kopijas, kurus paziņotās institūcijas veikušas, pamatojoties uz kopējām tehniskajām specifikācijām;

70.3.2. verifikācijas sertifikātam pievienotie starpposma verifikācijas apliecinājumi (ja tādi ir), kā arī paziņotās institūcijas veiktās starpposma verifikācijas apliecinājumu derīguma pārbaudes rezultāti;

70.3.3. paziņotās institūcijas izsniegts verifikācijas sertifikāts (kopā ar attiecīgo aprēķinu piezīmēm), kas apstiprināts ar parakstu un kurā norādīts, ka apakšsistēma atbilst attiecīgo savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju prasībām (minot visas iebildes, kas radušās verifikācijas procesa laikā un vēl nav atsauktas). Verifikācijas sertifikātam pievieno arī pārbaudes un audita ziņojumus, ko sastādījusi attiecīgā paziņotā institūcija saskaņā ar šo noteikumu 60. un 61. punktā noteiktajām prasībām;

70.3.4. atbilstības novērtēšanas sertifikāti, kas izdoti saskaņā ar apakšsistēmai piemērotajiem normatīvajiem aktiem uz dzelzceļa sistēmu tieši neattiecinātās jomās;

70.3.5. ja, ievērojot šo noteikumu 101.3. un 119.3. apakšpunktu, nepieciešama drošas integrācijas verifikācija, attiecīgajā tehniskajā dokumentācijā iekļauj novērtētāja ziņojumu par riska novērtēšanas kopīgās drošības metodes piemērošanu saskaņā ar Komisijas 2013. gada 30. aprīļa Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 402/2013 par kopīgo drošības metodi riska noteikšanai un novērtēšanai un par Regulas (EK) Nr. 352/2009 atcelšanu (turpmāk – regula (ES) Nr. 402/2013).

71. Dokumentāciju noformē un saraksti saistībā ar "EK" verifikācijas procedūras norisi veic tās Eiropas Savienības dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā reģistrēts ražotājs, pasūtītājs vai to pilnvarots pārstāvis, vai Eiropas Savienības oficiālajā valodā, kuras izmantošanai piekritis ražotājs, pasūtītājs vai to pilnvarots pārstāvis.

72. "EK" verifikācijas deklarācijai pievienotās tehniskās dokumentācijas kopiju pasūtītājs, ražotājs vai to pilnvarots pārstāvis glabā visu apakšsistēmas ekspluatācijas laiku. Pēc pieprasījuma pasūtītājs, ražotājs vai to pilnvarots pārstāvis to nosūta Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai, inspekcijai vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei.

73. Paziņotā institūcija publicē Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras savstarpējas izmantojamības un drošības datubāzē (ERADIS) informāciju par:

73.1. saņemtajiem verifikācijas un starpposma verifikācijas pieteikumiem;

73.2. pieteikumiem novērtēt savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību un piemērotību lietošanai;

73.3. izsniegtajiem starpposma verifikācijas apliecinājumiem;

73.4. atteikumiem izsniegt starpposma verifikācijas apliecinājumu;

73.5. izsniegtajiem atbilstības sertifikātiem un "EK" sertifikātiem par piemērotību lietošanai;

73.6. atteikumiem izsniegt atbilstības sertifikātu vai "EK" sertifikātu par piemērotību lietošanai;

73.7. izsniegtajiem verifikācijas sertifikātiem;

73.8. atteikumiem izsniegt verifikācijas sertifikātu.

74. Ja apakšsistēmai tiek piemērotas nacionālās prasības, šo noteikumu 20. punktā minētā nacionālo prasību novērtēšanas institūcija pēc pasūtītāja, ražotāja vai to pilnvarota pārstāvja pieprasījuma pārbauda un apliecina, ka apakšsistēma atbilst nacionālajām prasībām, kuras paziņotas Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai.

75. Nacionālo prasību novērtēšanas institūcija pilda šo noteikumu 52., 53., 54., 55., 56., 57., 58., 59., 60., 61., 62., 63., 64. un 69. punktā minētās prasības, attiecinot institūcijas pienākumus uz nacionālajām prasībām un vietējiem nosacījumiem, nevis savstarpējās izmantojamības tehniskajām specifikācijām.

76. Nacionālo prasību novērtēšanas institūcija sagatavo verifikācijas sertifikātu, kas paredzēts pieteikuma iesniedzējam. Sertifikātā ietver precīzu atsauci uz nacionālajām prasībām un vietējiem nosacījumiem, kuru atbilstību nacionālo prasību novērtēšanas institūcija pārbaudījusi verifikācijas procesā.

77. Ja nacionālās prasības attiecas uz ritekli veidojošām apakšsistēmām, nacionālo prasību novērtēšanas institūcija sertifikātu iedala divās daļās, vienā daļā ietverot atsauces uz nacionālajām prasībām, kas precīzi attiecas uz ritekļa un konkrētā dzelzceļa tīkla tehnisko savietojamību, bet otrā daļā – atsauces uz pārējām nacionālajām prasībām.

78. Nacionālo prasību novērtēšanas institūcija sagatavo dokumentāciju, ko pievieno verifikācijas sertifikātam par atbilstību nacionālajām prasībām. Ražotājs, pasūtītājs vai to pilnvarots pārstāvis, piemērojot nacionālās prasības, to ietver šo noteikumu 68. punktā minētajā tehniskajā dokumentācijā, kas tiek pievienota "EK" verifikācijas deklarācijai. Šajā dokumentācijā sniedz tehniskos datus, kas ir būtiski, izvērtējot apakšsistēmas atbilstību nacionālajām prasībām.

79. Ritošā sastāva apakšsistēmai, kurai nav piemērojamas savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas, pasūtītājs, ražotājs vai to pilnvarots pārstāvis sagatavo tehnisko dokumentāciju atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumā minētajām prasībām. Apakšsistēmas atbilstības novērtēšanu veic nacionālo prasību novērtēšanas institūcija, novērtējot visu šo noteikumu 4. pielikumā iekļauto pamatparametru atbilstību nacionālajām prasībām un vietējiem nosacījumiem.

80. Šo noteikumu 79. punktā minētās ritošā sastāva apakšsistēmas atbilstības novērtēšanu nacionālo prasību novērtēšanas institūcija veic atbilstoši savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās izmantojamiem atbilstības novērtēšanas procedūru moduļiem. Jebkurā gadījumā atļauts izmantot moduļu kombināciju – tipa pārbaude kopā ar vienības verifikāciju.

81. Ja citas Eiropas Savienības dalībvalsts atbilstības novērtēšanas institūcijas izsniegtā 1520 mm sliežu ceļa platuma kravas vagona, pasažieru vagona vai speciālā ritekļa tipa apstiprinājuma sertifikātā nav apliecināta ritekļa atbilstība Latvijas nacionālajām prasībām, ritekļa tipa atbilstību nacionālajām prasībām un izmantojamai infrastruktūrai nacionālo prasību novērtēšanas institūcija var apliecināt šo noteikumu 83. punktā minētajā kārtībā.

82. Ja 1520 mm sliežu ceļa platuma kravas vagons, pasažieru vagons vai speciālais riteklis ir būvēts ārpus Eiropas Savienības un tipa apstiprinājuma sertifikātu ir izsniegusi Dzelzceļu sadarbības organizācijas (OSJD) līgumslēdzējas puses valsts atbilstības novērtēšanas institūcija, ritekļa tipa atbilstību nacionālajām prasībām un izmantojamai infrastruktūrai nacionālo prasību novērtēšanas institūcija var apliecināt šo noteikumu 83. punktā minētajā kārtībā.

83. Pretendents, kas vēlas laist tirgū šo noteikumu 81. un 82. punktā minētos ritekļa tipus, nodrošina nacionālo prasību novērtēšanas institūcijai pieeju attiecīgā ritekļa dokumentācijai, lai varētu precīzi noteikt ritekļa izcelsmi un atbilstību izmantojamai infrastruktūrai un nacionālajām prasībām. Nacionālo prasību novērtēšanas institūcija novērtējumu veic, pamatojoties uz pieejamo dokumentāciju. Ja dokumentācijas apjoms nav pietiekams apliecinājuma izsniegšanai, nacionālo prasību novērtēšanas institūcija, vienojoties ar ritekļa īpašnieku vai lietotāju, veic 1520 mm sliežu ceļa platuma kravas vagona, pasažieru vagona vai speciālā ritekļa tipam atbilstoša ritekļa pārbaudes ar nesagraujošām kontroles metodēm.

84. Ja 1520 mm sliežu ceļa platuma kravas vagons, pasažieru vagons vai speciālais riteklis ir būvēts Dzelzceļu sadarbības organizācijas (OSJD) līgumslēdzējas puses valstī ārpus Eiropas Savienības un atbilst saskaņā ar šo noteikumu 82. punktu novērtētam ritekļa tipam, nacionālo prasību novērtēšanas institūcija apliecina konkrētā ritekļa atbilstību ritekļa tipam, pārbaudot tikai ritekļa atbilstību nacionālajām prasībām, kas tika novērtētas, veicot šo noteikumu 83. punktā minēto apliecināšanu.

85. Šo noteikumu 81., 82. un 84. punktā minētajos gadījumos 1520 mm sliežu ceļa platuma kravas vagonu atbilstību nacionālajām prasībām bez nacionālo prasību novērtēšanas institūcijas iesaistes drīkst apliecināt valsts akciju sabiedrība, kas pārvalda 1520 mm sliežu ceļa platuma valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju un kravas vagona dokumentāciju.

86. Iesniegumu stacionāro iekārtu ekspluatācijas atļaujas saņemšanai kopā ar iesniedzamo dokumentāciju sagatavo latviešu valodā. Lai saņemtu atļauju ritekļa laišanai tirgū Latvijā, inspekcija vai Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra var pieprasīt, lai kopā ar iesniegumu iesniegto dokumentu daļas tiktu pārtulkotas latviešu valodā. Nacionālo prasību novērtēšanas institūcija dokumentāciju sagatavo latviešu valodā.

87. Ja apakšsistēmā, par kuru ir sagatavota "EK" verifikācijas deklarācija, veic pārveidojumu, kas nav remonts, un ražotājs vai pasūtītājs, kas veic šo pārveidojumu, pierāda, ka pārveidojums neietekmē tos apakšsistēmas konstrukcijas galvenos raksturlielumus, kuri ir būtiski, lai nodrošinātu apakšsistēmas pamatparametru atbilstību prasībām, ražotājs vai pasūtītājs atjauno atsauces uz dokumentiem, kas iekļauti "EK" verifikācijas deklarācijai pievienotajā tehniskajā dokumentācijā. Jaunu "EK" verifikācijas deklarāciju nesagatavo.

88. Ja apakšsistēmā, par kuru ir sagatavota "EK" verifikācijas deklarācija, veic pārveidojumu, kas nav remonts, un ražotājs vai pasūtītājs, kas veic šo pārveidojumu, norāda, ka pārveidojums ietekmē tos apakšsistēmas galvenos konstruktīvos raksturlielumus, kuri ir būtiski, lai nodrošinātu apakšsistēmas pamatparametru atbilstību prasībām:

88.1. paziņotā institūcija un nacionālo prasību novērtēšanas institūcija veic tikai būtiskās un nepieciešamās pārbaudes un izvērtē vienīgi tās apakšsistēmas daļas, kas ir pārveidotas, un to saskarni ar apakšsistēmas nepārveidotajām daļām;

88.2. ražotājs, pasūtītājs vai viņu pilnvarots pārstāvis sagatavo jaunu "EK" verifikācijas deklarāciju.

89. Pirms tiek atjaunota vai modernizēta 1520 mm sliežu ceļa platuma ritošā sastāva apakšsistēma, kas veido kravas vai pasažieru vagonu, ritošā sastāva apakšsistēmas atjaunošanas vai modernizācijas veicējs, atjaunošanas vai modernizācijas pasūtītājs vai viņu pilnvarota persona iesniedz inspekcijā attiecīgā projekta tehniskā uzdevuma dokumentāciju un saņem no inspekcijas lēmumu par savstarpējās izmantojamības tehnisko specifikāciju nepiemērošanas nosacījumiem, kā arī par nosacījumiem ritekļa un ritekļa tipa laišanai tirgū atbilstoši šo noteikumu prasībām.

90. Atjaunojot vai modernizējot vairākas identiskas apakšsistēmas atbilstoši jau izsniegtajai atļaujai ritekļa tipa laišanai tirgū, šo noteikumu 89. punktā minēto lēmumu atkārtoti nepieprasa.

91. Darbspējas uzturēšanai un drošības līmeņa nodrošināšanai veic ritekli veidojošo apakšsistēmu remontu, paredzot apakšsistēmu mezglu un agregātu revīziju vai nomaiņu pret jauniem, regulēšanu un pārbaudes (turpmāk – ritekļa remonts). Veicot ritekļa remontu, atjauno pamatparametrus atbilstoši šo noteikumu 70. punktā un 3. pielikumā minētajā tehniskajā dokumentācijā norādītajām vērtībām un prasībām un tehniskās apkopes programmai, ievērojot periodiskumu un izpildot visus noteiktos darbus.

92. Ja ražotājs nav noteicis izmantošanas termiņu, uzskata, ka ritekļa izmantošanas termiņš ir 30 gadi. Lai pagarinātu ražotāja noteikto izmantošanas termiņu, veic ritekļa remontu. Šajā nolūkā komersants izvēlas nacionālo prasību novērtēšanas institūciju, kas novērtē ritekļa tehnisko stāvokli, lai noteiktu, vai iespējams pagarināt tā izmantošanas termiņu. Ja ritekļa nesošo konstrukciju stiprība ir pietiekama un izmantošanas termiņa pagarināšana ir iespējama, komersants nodrošina projekta izstrādi ritekļa remontam ar izmantošanas termiņa pagarināšanu, norādot vēlamo izmantošanas termiņu. Nacionālo prasību novērtēšanas institūcija novērtē projekta un veiktā remonta atbilstību šo noteikumu 70. punktā un 3. pielikumā minētajai tehniskajai dokumentācijai, pieņemot lēmumu par ritekļa izmantošanas termiņa pagarināšanu.

93. Ja atbilstoši tehniskās apkopes programmai pēc ritekļa remonta ir paredzētas pārbaudes (piemēram, ritošajai daļai, spēka iekārtām, saskarnēm ar infrastruktūru), tās nodrošina par ritekļa tehnisko apkopi atbildīgā struktūrvienība vietējos nosacījumos noteiktajā kārtībā.

94. Ritekļa remonta veikšanu apliecina par ritekļa tehnisko apkopi atbildīgā struktūrvienība vietējos nosacījumos noteiktajā kārtībā.

95. Inspekcija nepieprasa veikt pārbaudes, kas jau veiktas kā daļa no procedūras "EK" verifikācijas deklarācijas sastādīšanai vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, ja pārbaudīta atbilstība identiskām prasībām identiskos darbības apstākļos.

96. Inspekcija uzskata par pamatprasībām atbilstīgām tās dzelzceļa sistēmu veidojošās strukturālās apakšsistēmas, par kurām ir sagatavotas "EK" verifikācijas deklarācijas, kas atkarībā no konkrētās apakšsistēmas ir sagatavotas, piemērojot savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas un nacionālās prasības.

97. Ja Inspekcija konstatē, ka strukturālā apakšsistēma, par kuru ir sagatavota "EK" verifikācijas deklarācija un pievienota tehniskā dokumentācija, pilnībā vai daļēji neatbilst šo noteikumu prasībām, jo īpaši, ja apakšsistēma neatbilst pamatprasībām, inspekcija pieprasa veikt papildu pārbaudes.

98. Inspekcija nekavējoties informē Eiropas Komisiju par visām pieprasītajām papildu pārbaudēm, pamatojot savu rīcību. Inspekcija norāda, vai neatbilstību šo noteikumu prasībām rada:

98.1. pamatprasību vai kādas savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas neievērošana vai nepareiza piemērošana. Šādā gadījumā inspekcija aicina Eiropas Komisiju vērsties pret to Eiropas Savienības dalībvalsti, kurā reģistrēta persona, kas sagatavojusi "EK" verifikācijas deklarāciju, un pieprasīt šai dalībvalstij veikt attiecīgus pasākumus;

98.2. savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas neatbilstība prasībām.

99. Savstarpējas izmantojamības komponentus un apakšsistēmas, kas atbilst piemērojamo standartu vai to daļu prasībām, uz kurām Eiropas Komisijas paziņojuma formā publicētas atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, uzskatāmas par atbilstošām tām pamatprasībām, kuras aptver šie standarti.

VI. Atļauja nodot ekspluatācijā stacionārās iekārtas

100. Stacionāru iekārtu atļauts ekspluatēt tikai pēc tās nodošanas ekspluatācijā šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

100.1 Pirms jaunas stacionārās iekārtas izveides vai ekspluatācijā esošas stacionāras iekārtas atjaunošanas vai modernizācijas pasūtītājs identificē stacionāro iekārtu vai tās daļas, uz kurām attiecināma atļauja nodot ekspluatācijā, lai noteiktu atļaujas tvērumu un plānotos izveides, modernizācijas vai atjaunošanas procesus.

100.2 Pirms uzsākt ekspluatācijā esošas stacionāras iekārtas atjaunošanu vai modernizāciju, uz kuru attiecināma atļauja nodot ekspluatācijā, pasūtītājs iesniedz inspekcijā projekta dokumentāciju, kurā norāda attiecīgās stacionārās iekārtas aprakstu, mērķi, darbības jomu un plānotos modernizācijas vai atjaunošanas darbus, norādot plānotās izmaiņas apakšsistēmas veiktspējas parametros.

100.3 Ja tiek plānota esošas stacionāras iekārtas atjaunošana vai modernizācija, kas jāveic, nepārtraucot attiecīgās stacionārās iekārtas ekspluatāciju, projekta dokumentācijā norāda ekspluatācijā esošo stacionāro iekārtu, kuras ekspluatācija atjaunošanas vai modernizācijas laikā netiek pārtraukta, kā arī skaidrojumu par atbilstoši regulas (ES) Nr. 402/2013 prasībām novērtētiem pasākumiem, kas veicami, lai netraucētu attiecīgās stacionārās iekārtas pamatfunkcijas.

100.4 Inspekcija informē pasūtītāju, ka dokumentācija ir pilnīga, vai lūdz papildu informāciju, nosakot samērīgu termiņu tās iesniegšanai.

100.5 Inspekcija (attiecībā uz Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) stacionāro lauka iekārtu projektiem – inspekcija sadarbībā ar Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru) izskata šo noteikumu 100.2 un 100.3 punktā minēto dokumentāciju, lai noskaidrotu, vai plānotajam projektam ir nepieciešama jauna ekspluatācijas atļauja, un pieņem lēmumu par attiecīgo procesu piemērošanu, lai iegūtu atļauju nodot ekspluatācijā stacionāro iekārtu, ja:

100.51. paredzētie darbi var nelabvēlīgi ietekmēt attiecīgās stacionārās iekārtas vispārējo drošības līmeni;

100.52. tas prasīts attiecīgajās savstarpējās izmantojamības tehniskajās specifikācijās;

100.53. tas prasīts savstarpējās izmantojamības tehnisko specifikāciju ieviešanas plānos;

100.54. ir veiktas izmaiņas parametru vērtībās, uz kurām pamatojoties stacionārā iekārta ir nodota ekspluatācijā.

100.6 Ja paredzētie atjaunošanas vai modernizācijas darbi neietekmē šo noteikumu 100.5 punktā minētos kritērijus, inspekcija pieņem lēmumu, ka jauna atļauja nodot ekspluatācijā stacionāro iekārtu nav nepieciešama.

100.7 Ja pieņemts lēmums, ka nepieciešama atļauja nodot ekspluatācijā stacionāro iekārtu, inspekcija minētajā lēmumā identificē plānotās atļaujas tvērumu un norāda pasūtītāja pienākumu nodrošināt attiecīgo procesu, lai iegūtu atļauju nodot ekspluatācijā stacionāro iekārtu.

100.8 Lai iegūtu atļauju nodot ekspluatācijā stacionāro iekārtu un izpildītu šo noteikumu 101. punktā minētās prasības, jaunas, modernizētas vai atjaunotas stacionāras iekārtas pasūtītājs:

100.81. identificē stacionārajai iekārtai piemērojamās prasības:

100.81.1. šo noteikumu 1. pielikumā noteiktās pamatprasības;

100.81.2. savstarpējās izmantojamības tehnisko specifikāciju prasības;

100.81.3. jebkuru citu normatīvo aktu un tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasības;

100.81.4. prasības stacionārās iekārtas tehniskai savietojamībai ar dzelzceļa sistēmu, kurā tā tiek iekļauta;

100.81.5. prasības stacionārās iekārtas drošai integrācijai dzelzceļa sistēmā;

100.82. organizē stacionārās iekārtas atbilstības novērtēšanu atbilstoši šo noteikumu V nodaļas prasībām;

100.83. organizē riska novērtēšanu atbilstoši regulas (ES) Nr. 402/2013 prasībām;

100.84. organizē riska pārvaldības plānošanu, veicot stacionāras iekārtas testēšanu un izmantošanu pirms ekspluatācijas atļaujas saņemšanas, izmantojot dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja drošības pārvaldības sistēmu.

100.9 Ja ir paredzēta stacionāras iekārtas izmantošana pirms ekspluatācijas atļaujas saņemšanas (pagaidu ekspluatācija), pasūtītājs:

100.91. izvērtē stacionārās iekārtas izmantošanas pieļaujamību tās izveides, atjaunošanas vai modernizācijas laikā;

100.92. izstrādā stacionāras iekārtas pagaidu ekspluatācijas plānu, kas aptver visas veicamās darbības, tostarp praktiskās pārbaudes un testēšanu;

100.93. veic stacionāras iekārtas pagaidu ekspluatācijas riska novērtēšanu atbilstoši regulas (ES) Nr. 402/2013 prasībām. Lai nodrošinātu drošu stacionāras iekārtas pagaidu ekspluatāciju, riska novērtējumu veic attiecībā uz izmaiņām dzelzceļa sistēmā, pagaidu ekspluatāciju, tostarp praktiskām pārbaudēm un testēšanu, un to ietekmi uz drošību;

100.94. saņem no inspekcijas atļauju stacionāras iekārtas pagaidu ekspluatācijai.

100.10 Lai saņemtu atļauju stacionāras iekārtas pagaidu ekspluatācijai, pasūtītājs iesniedz inspekcijā iesniegumu, kuram pievieno:

100.101. detalizētu stacionārās iekārtas identifikāciju un informāciju par stacionāras iekārtas tehniskajiem parametriem;

100.102. dokumentāciju, kas apliecina stacionārās iekārtas tehnisko atbilstību pagaidu ekspluatācijas laikā (piemēram, izdotos apakšsistēmas starpposma verifikācijas apliecinājumus, izdotos verifikācijas sertifikātus savstarpējās izmantojamības komponentiem vai citu atbilstības novērtēšanas dokumentāciju, kas apliecina stacionāras iekārtas atbilstību pagaidu atļaujas pieprasījuma brīdī);

100.103. stacionāras iekārtas pagaidu ekspluatācijas plānu un stacionāras iekārtas pagaidu ekspluatācijas riska novērtēšanas dokumentāciju atbilstoši regulas (ES) Nr. 402/2013 prasībām;

100.104. ja praktiskajās pārbaudēs vai testēšanā tiek izmantoti ritekļi, – vienotā drošības sertifikāta vai drošības apliecības turētāja rakstisku apliecinājumu par iesaisti pārbaudēs vai testēšanā;

100.105. informāciju par plānoto pagaidu atļaujas darbības laikposmu.

100.11 Lēmumu par pagaidu atļaujas piešķiršanu inspekcija noformē ar atļauju, kurā norāda:

100.111. pasūtītāju;

100.112. stacionāras iekārtas identifikāciju;

100.113. dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju;

100.114. paziņoto institūciju;

100.115. nacionālo prasību novērtēšanas institūciju;

100.116. institūciju, kas novērtē risku atbilstoši regulas (ES) Nr. 402/2013 prasībām;

100.117. vienotā drošības sertifikāta vai drošības apliecības turētāju, kurš nodrošinās ritekļus praktisko pārbaužu vai testēšanas gadījumā;

100.118. stacionāras iekārtas izmantošanas nosacījumus un ierobežojumus;

100.119. drošības pasākumus;

100.1110. pagaidu atļaujas darbības laiku.

101. Lai nodotu ekspluatācijā stacionāru iekārtu, jaunas, modernizētas vai atjaunotas stacionāras iekārtas pasūtītājs inspekcijā iesniedz iesniegumu, kuram pievieno šādus dokumentus:

101.1. šo noteikumu V nodaļā minētās "EK" verifikācijas deklarācijas kopā ar saistīto tehnisko dokumentāciju;

101.2. dokumentus, kas pierāda apakšsistēmu tehnisko savietojamību ar dzelzceļa sistēmu, kurā tās tiek iekļautas, pamatojoties uz attiecīgajām savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām, nacionālajām prasībām un reģistriem;

101.3. dokumentus, kas pierāda apakšsistēmu drošu integrāciju, pamatojoties uz attiecīgajām savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām, nacionālajām prasībām un Dzelzceļa likumā minētajām kopīgajām drošības metodēm;

101.4. attiecībā uz vilcienu vadības un signalizācijas stacionārajām lauka apakšsistēmām, kurās izmanto Eiropas vilcienu kontroles sistēmu (ETCS) un (vai) dzelzceļa globālās mobilo komunikāciju sistēmas (GSMR) aprīkojumu:

101.4.1. Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras pozitīvu lēmumu, kas sniegts saskaņā ar šo noteikumu 102. punktu un regulas (ES) 2016/796 22. pantu;

101.4.2. dokumentus, kas apliecina atbilstību šo noteikumu 106. punktā un regulas (ES) 2016/796 30. panta 2. punktā minētās procedūras rezultātam, ja pēc Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras pozitīvā lēmuma saņemšanas ir mainīts publiskā iepirkuma specifikāciju projekts vai paredzēto tehnisko risinājumu apraksts.

102. Lai nodrošinātu Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) saskaņotu ieviešanu un savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā attiecībā uz vilcienu vadības un signalizācijas stacionārajām lauka apakšsistēmām, kurās izmanto Eiropas vilcienu kontroles sistēmu (ETCS) un (vai) dzelzceļa globālās mobilo komunikāciju sistēmas (GSMR) aprīkojumu, pasūtītājs vai tā pārstāvis (jebkura fiziska vai juridiska persona) pirms uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus publiskā iepirkuma procedūrā, kas ir saistīta ar Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) stacionārajām lauka iekārtām, iesniedz pieprasījumu Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras apstiprinājuma saņemšanai.

103. Šo noteikumu 102. punktā norādītajam pieprasījumam, kas attiecas uz atsevišķiem projektiem vai projektu kopumu, līniju, līniju grupu vai dzelzceļa tīklu, pievieno dokumentu, kas ietver:

103.1. publiskā iepirkuma specifikāciju projektu vai paredzēto tehnisko risinājumu aprakstu;

103.2. dokumentārus pierādījumus par nosacījumiem, kas vajadzīgi apakšsistēmu tehniskajai un ekspluatācijas savietojamībai ar ritekļiem, kurus paredzēts ekspluatēt attiecīgajā dzelzceļa tīklā;

103.3. dokumentārus pierādījumus par paredzēto tehnisko risinājumu atbilstību attiecīgajām savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām;

103.4. citus attiecināmus dokumentus, piemēram, inspekcijas atzinumu, verifikācijas deklarācijas vai atbilstības sertifikātus.

104. Šo noteikumu 102. punktā norādīto pieprasījumu iesniegšana Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras apstiprinājuma saņemšanai, dokumentu iesniegšana un aprite, visi informācijas pieprasījumi, kā arī lēmumu paziņošana notiek, izmantojot Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras kontaktpunktu.

105. Inspekcija sniedz atzinumu par šo noteikumu 102. punktā norādīto pieprasījumu:

105.1. pirms pieprasījuma iesniegšanas Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai, ja to lūdz pasūtītājs vai tā pārstāvis;

105.2. pēc pieprasījuma iesniegšanas Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai, ja to pieprasa Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra.

106. Ja pēc pozitīva Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras lēmuma publiskā iepirkuma specifikāciju projekts vai paredzēto tehnisko risinājumu apraksts tiek mainīts, pasūtītājs vai tā pārstāvis nekavējoties informē Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru un inspekciju, izmantojot Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras kontaktpunktu, piemērojot regulas (ES) 2016/796 30. panta 2. punkta procedūras.

107. Pirms izsniegt atļauju nodot ekspluatācijā stacionāro iekārtu, inspekcija pārbauda iesniegto dokumentāciju, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka jaunas, modernizētas vai atjaunotas stacionāras iekārtas pasūtītājs un pasūtītāja piesaistītās institūcijas ir izpildījušas savas saistības un pienākumus stacionāras iekārtas projektēšanas, izveides, verifikācijas un testēšanas posmos, tādējādi nodrošinot atbilstību šo noteikumu prasībām.

108. Ja stacionārā iekārta atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, inspekcija piešķir ekspluatācijas atļauju.

108.1 Dzelzceļa infrastruktūras objekta pieņemšana ekspluatācijā būvniecības jomas normatīvo aktu izpratnē nav uzskatāma par stacionāras iekārtas ekspluatācijas atļauju un neatļauj stacionāru iekārtu izmantot dzelzceļa sistēmā.

109. (Svītrots ar MK 16.07.2024. noteikumiem Nr. 465)

110. (Svītrots ar MK 16.07.2024. noteikumiem Nr. 465)