Zaudējis spēku - Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr. 1/6Rīgā 2020. gada 18. jūnijā (prot. Nr. 26, 1. p.)

Izdota saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma8. panta sesto daļu, 16. panta pirmo daļu,likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"9. panta pirmās daļas 2. punktu un 25. panta pirmo daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Elektroenerģijas pārvades sistēmas (turpmāk – pārvades sistēma) pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika (turpmāk – metodika) nosaka kārtību, kādā aprēķina un nosaka pārvades sistēmas pakalpojumu tarifus (turpmāk – tarifi).

2. Metodikā lietoti šādi termini un mērvienības:

2.1. atļautie ieņēmumi – ieņēmumi, kuri sedz ar pārvades sistēmas pakalpojumiem saistītās ekonomiski pamatotās izmaksas un kurus pārvades sistēmas operators ir tiesīgs saņemt konkrētā regulatīvajā periodā;

2.2. diferencētie tarifi – tarifi, pēc kuriem par pārvades sistēmas pakalpojumiem norēķinās pārvades sistēmas lietotāji, tajā skaitā elektroenerģijas ražotāji, kuru elektrostacijas tieši pieslēgtas pārvades sistēmai;

2.3. elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām – pārvades sistēmas operatora darbības tehnoloģisko procesu nodrošināšanai izlietotā elektroenerģija;

2.4. elektroenerģijas zudumi – pārvades sistēmai pievadīto un no pārvades sistēmas aizvadīto elektroenerģijas apjomu starpība attiecīgā laika periodā, neskaitot elektroenerģijas patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām;

2.5. elektroietaise – vairākas savstarpēji saistītas elektroiekārtas vienotu uzdevumu veikšanai;

2.6. elektroietaises piederības robeža – piederības robeža starp pārvades sistēmas operatora un pārvades sistēmas lietotāja īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošām elektroietaisēm;

2.7. izmaksas – pārvades sistēmas operatora tehnoloģiski un ekonomiski pamatotas izmaksas, kas nepieciešamas efektīvai pārvades sistēmas pakalpojuma sniegšanai;

2.8. komercuzskaites mēraparāts – elektroenerģijas uzskaites mēraparāts vai mēraparātu sistēma elektroenerģijas daudzuma uzskaitei komercnorēķinu veikšanai;

2.9. pārvades sistēmas lietotāji – šīs metodikas izpratnē elektroenerģijas sadales sistēmas operatori, galalietotāji un ražotāji, kuru elektroietaises tieši pieslēgtas pārvades sistēmai;

2.10. pārvades tarifs – atbilstoši izmaksām noteikts pārvades sistēmas pakalpojumu tarifs noteiktā pieslēguma punktā;

2.11. plānotie ieņēmumi – uz tarifu periodu attiecināta atļauto ieņēmumu daļa;

2.12. regulatīvais periods – periods, kuram nosaka atļautos ieņēmumus;

2.13. regulatīvais rēķins – rēķins, kurā ietver nepietiekami vai pārmērīgi atgūtos pārvades sistēmas pakalpojumu ieņēmumus un šajā metodikā noteikto plānoto un faktisko izmaksu atšķirības;

2.14. regulējamo aktīvu bāze (RAB) – pārvades sistēmas operatora aktīvi vai to daļa, kas nepieciešami efektīvai pārvades sistēmas pakalpojuma sniegšanai;

2.15. tarifu periods – periods, kurā ir piemērojami diferencētie tarifi;

2.16. EUR/kWh – euro par kilovatstundu.

3. Regulatīvā perioda ilgums ir no diviem līdz pieciem gadiem. Tarifu perioda ilgums ir viens gads. Iesniedzot tarifu projektu, pārvades sistēmas operators iesniedz pamatojumu tarifu aprēķinā izmantotajam regulatīvajam periodam un nepieciešamības gadījumā tarifu periodam. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – regulators) ar lēmumu nosaka regulatīvo periodu un var lemt par tarifu perioda pagarināšanu.

4. Ja regulatīvajā periodā ir vairāki tarifu periodi, uz katru no tarifu periodiem tiek attiecināta vienāda atļauto ieņēmumu daļa (turpmāk – plānotie ieņēmumi). Plānotie ieņēmumi nemainās, izņemot, ja mainās uz tarifu periodu attiecināmie šīs metodikas 38.punktā norādītie lielumi.

5. Pārvades sistēmas operators lieto izmaksu attiecināšanas modeli, kura pamatprincipus un ieviešanu saskaņo ar regulatoru.

6. Pārvades sistēmas operators visas izmaksas uzrāda tūkstošos euro [tūkst. EUR] ar precizitāti līdz vienai zīmei aiz komata un pārvadītās elektroenerģijas daudzumu ar precizitāti līdz 0,5 miljoniem kilovatstundu [milj. kWh].

7. Ņemot vērā, ka 110 kilovoltu [kV] un 330 kV pārvades tīkli darbojas paralēli, lai nodrošinātu pārvades sistēmas darbības drošumu, pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksas pārvades sistēmas lietotājiem, kuru elektroietaises pieslēgtas 110 kV vai 330 kV sprieguma līmenim, nav noteiktas atšķirīgas.

2. Pārvades sistēmas elektroenerģijas bilance

8. Pārvades sistēmas operatora elektroenerģijas bilance ir pārvades sistēmā saņemtā elektroenerģijas daudzuma Latvijas lietotāju elektroapgādei atbilstība lietotājiem pārvadītajam elektroenerģijas daudzumam un elektroenerģijas patēriņam tehnoloģiskām vajadzībām, un elektroenerģijas zudumiem pārvades sistēmā.

9. Pārvades tarifu aprēķināšanai pārvades sistēmas operators sastāda elektroenerģijas bilanci saskaņā ar šādu formulu:

EPSO pārv – prognozējamais pārvades sistēmā saņemtās elektroenerģijas daudzums Latvijas lietotāju elektroapgādei [kWh];

EPSO SSO – prognozējamais elektroenerģijas sadales sistēmas operatoriem no 110/6-20 kV apakšstacijām pārvadītais elektroenerģijas daudzums [kWh];

EPSO nod liet 110 līn – prognozējamais nodotās elektroenerģijas daudzums pārvades sistēmas lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV līnijas [kWh];

EPSO nod liet 110 kop – prognozējamais nodotās elektroenerģijas daudzums pārvades sistēmas lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV kopnes [kWh];

EPSO tehn – elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām (t.sk. šunta reaktoru patēriņš, sinhrono kompensatoru patēriņš un kondensatoru bateriju patēriņš) [kWh];

EPSO zud – elektroenerģijas zudumi: no elektroenerģijas ražotājiem un ārvalstīm saņemto un elektroenerģijas sadales sistēmas operatoriem un elektroenerģijas tirgotājiem pārvadīto elektroenerģijas apjomu starpība gada laikā, neskaitot elektroenerģijas patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām un ar tranzītu saistītos zudumus [kWh].

10. Prognozējamais pārvades sistēmas lietotājiem nodotās elektroenerģijas daudzums tiek aprēķināts saskaņā ar šādu formulu:

3. Atļauto ieņēmumu aprēķinā iekļaujamās izmaksas

11. Pārvades sistēmas pakalpojumu atļautie ieņēmumi sedz uz regulatīvo periodu attiecināmās tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas, kas tiek aprēķinātas saskaņā ar šādu formulu:

IPSO – tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas [EUR];

Ikap – kapitāla izmaksas [EUR];

Ieksp – ekspluatācijas izmaksas [EUR];

Inod – nodokļu izmaksas [EUR];

IPSO ef – izmaksu apmērs, kas pārvades sistēmas operatoram jāsamazina, uzlabojot pamatlīdzekļu un citu resursu izmantošanas un saimnieciskās darbības efektivitāti [EUR];

Ikor – izmaksu korekcija, kas saistīta ar iepriekšējo periodu prognožu novirzēm [EUR].

12. Regulators, ņemot vērā salīdzināmus Eiropas Savienības pārvades sistēmas operatoru efektivitātes rādītājus, kā arī inflācijas, atalgojuma izmaiņu prognozes regulatīvajam periodam un citus pamatotus, objektīvus rādītājus, var noteikt izmaksu efektivitātes koeficientu regulatīvajam periodam. Nosakot izmaksu efektivitātes koeficientu, regulators ņem vērā pārvades sistēmas operatora pamatotu viedokli par izmaksu efektivitātes koeficienta apmēru un tā ietekmi uz pārvades sistēmas drošu darbību. Izmaksu efektivitātes koeficientu piemēro pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksām, lai noteiktu šo izmaksu apmēru, kāds pārvades sistēmas operatoram jāsasniedz līdz nākamā regulatīvā perioda sākumam un kāds tiks piemērots pārvades tarifu noteikšanā nākamajā regulatīvajā periodā. Pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksu apmēru, kas pārvades sistēmas operatoram jāsamazina, uzlabojot pamatlīdzekļu un citu resursu izmantošanas un saimnieciskās darbības efektivitāti, aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

Kef – izmaksu efektivitātes koeficients.

13. Ja tarifu periods ir garāks par gadu, uz katru tarifu periodu tiek attiecināts pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksu apmērs, kāds pārvades sistēmas operatoram jāsamazina, uzlabojot pamatlīdzekļu un citu resursu izmantošanas un saimnieciskās darbības efektivitāti. Pēc pārvades sistēmas operatora pamatota lūguma regulators var atļaut piemērot atšķirīgu pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksu apmēru, kas pārvades sistēmas operatoram jāsamazina, uzlabojot pamatlīdzekļu un citu resursu izmantošanas un saimnieciskās darbības efektivitāti, attiecināšanai uz katru tarifu periodu regulatīvā perioda ietvaros.

14. Nodokļu izmaksas veido nekustamā īpašuma nodoklis, un to aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem tikai no RAB sastāvā iekļautajiem aktīviem.

3.1. Kapitāla izmaksas

15. Kapitāla izmaksas veido kapitāla atdeve, pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums, un tās tiek aprēķinātas saskaņā ar šādu formulu:

Inol – pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums [EUR];

PKA – kapitāla atdeve [EUR].

16. Pamatojoties uz kapitāla izmaksām, regulators analizē pārvades sistēmas operatora rentabilitāti un finanšu resursu pietiekamību. Pārvades sistēmas operators atbilstoši sniegtajiem pārvades sistēmas pakalpojumiem veido tādu kapitāla izmaksu un to attiecināšanas uzskaiti, kas dod skaidru un nepārprotamu priekšstatu par izmaksu izmaiņām.

3.1.1. Regulējamo aktīvu bāze

17. RAB vērtībā iekļauj pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanai efektīvi izmantojamos pamatlīdzekļus un nemateriālos ieguldījumus (turpmāk – aktīvi) vai to daļu, vai arī to prognozēto vērtību, ja regulatīvais periods ir garāks par diviem gadiem. RAB vērtībā neietilpst finanšu ieguldījumi, debitoru parādi, vērtspapīri un līdzdalība kapitālos, naudas līdzekļi, krājumi, pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas, kā arī aktīvu vērtības daļa, kas finansēta no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas finanšu palīdzības vai finanšu atbalsta, pamatlīdzekļi vai to vērtības daļa, kas iegūta par maksu (pieslēguma maksu), kura saņemta no pārvades sistēmas lietotāja, un pamatlīdzekļu vērtības daļa, kas finansēta no pārslodzes ieņēmumiem. RAB neiekļauj par citu pušu līdzekļiem izveidoto aktīvu vai to vērtības daļu pārvērtēšanas rezultātā radušās vērtības izmaiņas. RAB atbilst ilgtermiņa pakalpojumu sniegšanai piesaistītā kapitāla vērtībai (pašu kapitāls un ilgtermiņa kredīti). Lai nodrošinātu atbilstošus stimulus, kas piešķirti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.aprīļa Regulas (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009 13.pantu, RAB var iekļaut kopējo interešu projektos radušās pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas, ja, izstrādājot kopējo interešu projektu, tā virzītājs ir pamatojis šāda stimula nepieciešamību un iekļāvis šā stimula papildu ieguvumus projekta izmaksu un ieguvumu analīzē un regulators ir pieņēmis lēmumu par šāda stimula piešķiršanu. Pārvades sistēmas operators nodrošina RAB vēsturiskās vērtības izsekojamību.

18. Pārvades tarifu aprēķinā neiekļauj nolietojumu vai norakstījumu tādiem pamatlīdzekļiem un nemateriāliem ieguldījumiem vai to vērtības daļai, kas nav iekļauta RAB. No šiem aktīviem neplāno kapitāla atdevi.

19. Uzkrātie pārslodzes ieņēmumi tiek izmantoti jaunu aktīvu iegādes vai izveides finansēšanai.

20. Tarifu projekta izvērtēšanas gaitā RAB sastāvā iekļauto aktīvu vērtību regulators var noteikt atšķirīgu no attiecīgo aktīvu bilances vērtības. Lai noteiktu, vai RAB sastāvā iekļautie aktīvi nepieciešami pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanai efektīvā veidā un šo aktīvu vērtību, regulatoram ir tiesības uzdot pārvades sistēmas operatoram veikt RAB sastāvā iekļauto aktīvu pārvērtēšanu, ņemot vērā aktīvu tehniskā stāvokļa, kalpošanas ilguma un izmantošanas efektivitātes novērtējumu. Regulators saskaņo pārvērtēšanas darba uzdevumu un pieņem šī darba uzdevuma izpildi.

21. Papildus aktīvu pārvērtēšanai, lai noteiktu RAB, regulators var veikt korekcijas attiecībā uz kapitāla izmaksu noteikšanu, ja tiek konstatēts, ka pārvades sistēmas operators tarifu aprēķinos iekļāvis aktīvus vai to vērtības daļu, kuri netiek izmantoti pārvades sistēmas pakalpojumu efektīvai nodrošināšanai.

3.1.2. RAB nolietojums un vērtības norakstījums

22. RAB nolietojums un vērtības norakstījums tiek aprēķināts saskaņā ar šādu formulu:

Inol pam – RAB iekļauto pamatlīdzekļu nolietojums [EUR];

Inor nem – RAB iekļauto nemateriālo ieguldījumu izveidošanas izmaksu norakstījums [EUR].

23. RAB iekļauto pamatlīdzekļu nolietojumu aprēķina saskaņā ar starptautiskiem grāmatvedības standartiem un pārvades sistēmas operatora pieņemto grāmatvedības politiku.

24. Ja pamatlīdzekļi nav pilnībā noslogoti, noteikto indeksu koriģē atbilstoši pamatlīdzekļu lietderīgai izmantošanai.

25. RAB iekļauto nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu aprēķina pētniecības un pārvades sistēmas operatora attīstības izmaksām, koncesiju, patentu, licenču, preču zīmju un citu nemateriālo ieguldījumu izmaksām (izņemot pārvades sistēmas operatora nemateriālo vērtību) saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un pārvades sistēmas operatora pieņemto grāmatvedības politiku.

3.1.3. Kapitāla atdeve

26. Kapitāla izmaksu noteikšanai izmanto RAB un kapitāla atdeves likmi. Kapitāla atdeve tiek aprēķināta saskaņā ar šādu formulu:

RAB – RAB vērtība [EUR];

wacc – vidējā svērtā kapitāla atdeves likme [%].

27. Kapitāla atdeves likmi nosaka regulators saskaņā ar regulatora noteikto kapitāla atdeves likmes aprēķināšanas metodiku.

3.2. Ekspluatācijas izmaksas

28. Pārvades sistēmas operatora ekspluatācijas izmaksas tiek aprēķinātas saskaņā ar šādu formulu:

Itehn proc – uz Latvijas lietotāju elektroapgādes vajadzībām attiecināto elektroenerģijas pārvades sistēmas zudumu un tehnoloģiskā procesa (regulēšanas un avārijas rezervju jaudas) nodrošināšanas izmaksas [EUR];

Ikomp tr – ieņēmumu un izdevumu saldo par kompensācijām par tranzīta plūsmām [EUR];

Iakt uzt – pārvades sistēmas aktīvu uzturēšanas izmaksas [EUR];

Inoma – pārvades sistēmas aktīvu nomas maksa [EUR];

Isist palīgpak – ieņēmumu un izdevumu saldo par pārvades sistēmas palīgpakalpojumiem [EUR];

Ipers – personāla un sociālās izmaksas [EUR];

Isaimn – pārējās saimnieciskās darbības izmaksas [EUR].

29. Ar elektroenerģijas zudumiem un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanu pārvades sistēmā saistītās izmaksas tiek aprēķinātas saskaņā ar šādu formulu:

Izud – izmaksas par elektroenerģijas zudumiem pārvades sistēmā [EUR];

Itehn – izmaksas par elektroenerģijas patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām [EUR].

30. Maksa par elektroenerģijas zudumiem tiek aprēķināta saskaņā ar šādu formulu:

Ezud – prognozētie elektroenerģijas zudumi pārvades sistēmā [kWh];

Czud PSO – prognozētā vidējā tehnoloģiskā patēriņa un elektroenerģijas zudumu cena [EUR/kWh].

31. Maksa par elektroenerģijas patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām tiek aprēķināta saskaņā ar šādu formulu:

Etehn – prognozētais elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām [kWh].

32. Ieņēmumu un izdevumu saldo par kompensācijām par tranzīta plūsmām tiek aprēķināts saskaņā ar šādu formulu:

IENTSO-E komp tr – ieņēmumu un izdevumu saldo par savstarpēju elektroenerģijas tranzīta plūsmu nodrošināšanu starp Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu pārvades sistēmas operatoriem atbilstoši Eiropas pārvades sistēmu operatoru asociācijas (ETNSO-E) elektroenerģijas tranzīta plūsmu radīto zudumu kompensācijas metodikai [EUR];

Ine-EEZ komp tr – ieņēmumu un izdevumu saldo par savstarpēju elektroenerģijas tranzīta plūsmu nodrošināšanu ar valstu, kas neietilpst EEZ, pārvades sistēmas operatoriem [EUR];

Izud tr – elektroenerģijas izmaksas tranzīta zudumu segšanai [EUR].

33. Pārvades sistēmas aktīvu uzturēšanas izmaksās ietver pārvades sistēmas aktīvu uzturēšanas un apkalpošanas izmaksas. Šajā pozīcijā uzskaitītās izmaksas noraksta pārskata periodā, kurā tās radušās. Remontu nepieciešamību nosaka pienākums nodrošināt drošu un nepārtrauktu pārvades sistēmas darbību. Šajā pozīcijā iekļauj krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas atbilstoši plānotajam krājumu aprites ciklam, piemērojot pārvades sistēmas operatora faktisko aizņēmuma likmi. Krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas tiek novērtētas, ņemot vērā nepārtrauktu un drošības prasībām atbilstošu pārvades sistēmas pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo krājumu apjomu. Ja faktiskā aizņēmuma likme, ko piemēro krājumu finansēšanas izmaksu novērtēšanai, pārsniedz pēdējo sešu mēnešu vidējo Latvijas Bankas publicēto nefinanšu sabiedrībām izsniegto īstermiņa kredītu (euro) mainīgo procentu likmi (jaunajiem darījumiem) atbilstoši krājumu apjomiem, krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas tiek novērtētas, piemērojot pēdējo sešu mēnešu vidējo Latvijas Bankas publicēto nefinanšu sabiedrībām izsniegto īstermiņa kredītu (euro) mainīgo procentu likmi (jaunajiem darījumiem) atbilstoši krājumu apjomiem. Šajā pozīcijā neuzskaita ar kapitalizētu remontu un jaunu pamatlīdzekļu izveidi saistītās izmaksas un to veikšanai uzturēto krājumu finansēšanas izmaksas.

34. Pārvades tarifu aprēķinā iekļaujama tikai pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo aktīvu nomas maksa. Uz pārvades tarifu attiecināmā nomas maksa nedrīkst pārsniegt pamatotu nomas maksas apjomu. Nomas maksā atsevišķi uzrāda vismaz šādas pozīcijas: nolietojums, kapitāla atdeve, apdrošināšana, nodokļi. Pamatotas nomas maksā iekļautajam kapitāla atdeves aprēķinam izmanto regulatora noteikto kapitāla atdeves likmi.

35. Ieņēmumu un izdevumu saldo par pārvades sistēmas palīgpakalpojumiem ietver fiksēto maksu par iepriekš noteikta apjoma jaudas rezerves uzturēšanu atbilstoši noteiktām tehniskām prasībām un avārijas jaudas un regulēšanas rezervju realizācijas ieņēmumu un izdevumu saldo.

36. Personāla un sociālās izmaksas aprēķina saskaņā ar Darba likumu un sociālās apdrošināšanas jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

37. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas ietver ar pārvades sistēmas operatora saimniecisko darbību saistītās izmaksas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanu, un kas nav iekļautas citos izmaksu posteņos, kā arī ar obligātā iepirkuma komponentes iekasēšanu no galalietotājiem un administrēšanu saistītās izmaksas.

3.3. Ieņēmumu, izmaksu un pārvades sistēmas lietotājiem nodotās elektroenerģijas apjoma korekcija

38. Pārvades sistēmas operators izveido regulatīvo rēķinu, kurā divu mēnešu laikā pēc kalendārā gada beigām uzskaita:

38.1. starpību starp plānotajiem un faktiskajiem ieņēmumiem kalendārajā gadā;

38.2. starpību starp plānotajām elektroenerģijas zudumu izmaksām un faktiskajām elektroenerģijas zudumu izmaksām, kuru aprēķina, ņemot vērā faktisko elektroenerģijas cenu kalendārajā gadā, nemainoties plānotajam elektroenerģijas zudumu apjomam kalendārajā gadā;

38.3. starpību starp plānoto inflācijas radīto izmaksu pieaugumu regulatīvajā periodā un faktiskās inflācijas radīto izmaksu pieaugumu kalendārajā gadā, kuru aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

IIPkg – starpība starp plānoto inflācijas radīto izmaksu pieaugumu regulatīvajā periodā un faktiskās inflācijas radīto izmaksu pieaugumu kalendārajā gadā [EUR];

Ipers,t – tarifu aprēķinā iekļautās personāla un sociālās izmaksas, kas attiecināmas uz konkrēto tarifu periodu [EUR];

Isaimn,t – tarifu aprēķinā iekļautās pārējās saimnieciskās darbības izmaksas, kas attiecināmas uz konkrēto tarifu periodu [EUR];