Zaudējis spēku - Par sociālajiem pakalpojumiem Jūrmalas pilsētas pašvaldībā

Jūrmalas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr. 16Jūrmalā 2020. gada 18. jūnijā (prot. Nr. 8, 30. p.)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"43. panta trešo daļu, Sociālo pakalpojumu unsociālās palīdzības likuma 3. panta trešo daļu,Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumu Nr. 275"Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas samaksaskārtība un kārtība, kādā pakalpojumu izmaksastiek segtas no pašvaldību budžeta" 6. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka:

1.1. Jūrmalas pilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) finansēto/līdzfinansēto sociālo pakalpojumu (turpmāk – pakalpojumi) veidus, apjomu;

1.2. pakalpojumu piešķiršanas/atteikšanas, saņemšanas/pārtraukšanas un samaksas kārtību;

1.3. kārtību kādā persona vai viņas likumīgais pārstāvis pieprasa pakalpojumus pašvaldībā.

2. Pakalpojumi tiek piešķirti personām, kuras savu pamata dzīvesvietu ir deklarējušas Jūrmalas pilsētā, kā arī citām normatīvos aktos noteiktajām personām, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir Jūrmalas pilsētā un tās ir sasniedzamas Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, ja tās nonākušas krīzes situācijā. Pakalpojumu persona pieprasa vēršoties Jūrmalas pilsētas domes Labklājības pārvaldē (turpmāk – Pārvalde) vai pie pakalpojuma sniedzēja noteikumos, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

3. Pārvalde pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu personai, ja nodrošināt pakalpojumu ir pašvaldības kompetencē vai lēmumu par pakalpojuma nepieciešamību un nosūta to Sociālās integrācijas valsts aģentūrai, ja nodrošināt pakalpojumu ir valsts kompetence, vai atteikumu piešķirt pakalpojumu, ja nav ievērotas noteikumos minētās prasības, par to rakstiski informējot personu.

4. Pieņemot lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu, Pārvalde:

4.1. izvērtē personas vai tās ģimenes locekļu līdzdarbības iespējas, un lēmumā norāda pakalpojuma finansētāju un pašvaldības finansējuma apjomu;

4.2. izvērtē pašvaldības iespējas sniegt personas vajadzībām atbilstošu pakalpojumu vai nepieciešamību slēgt līgumu ar citas pašvaldības sociālo pakalpojumu sniedzēju par pakalpojuma sniegšanu un samaksu.

5. Pašvaldība sniedz šādus pakalpojumus:

5.1. aprūpe mājās;

5.2. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

5.3. dienas aprūpes centrs personām ar garīgas veselības traucējumiem;

5.4. naktspatversme;

5.5. speciālā transporta pakalpojumi;

5.6. dienas centrs bērniem;

5.7. īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem (Krīzes centrs "Paspārne");

5.8. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem (Bērnu un jauniešu māja);

5.9. dienas centrs pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti;

5.10. īslaicīgs sociālās un veselības aprūpes pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām;

5.11. higiēnas centra pakalpojums;

5.12. specializētās darbnīcas pakalpojums;

5.13. pavadoņa pakalpojums;

5.14. dienas aprūpes centra pakalpojums bērniem ar funkcionāliem traucējumiem;

5.15. servisa dzīvokļa pakalpojums;

5.16. grupu dzīvokļa pakalpojums.

6. Lai noteiktu personai 5.1., 5.2., 5.3., 5.15. vai 5.16. apakšpunktā noteiktā pakalpojuma nepieciešamību, Pārvalde nosaka personas aprūpes līmeni atbilstoši normatīvajam aktam, kas nosaka sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtību.

7. Ja iesniegumu un noteikumos noteiktos dokumentus pakalpojuma saņemšanai Pārvaldē iesniedz personas likumiskais pārstāvis, iesniegumam tiek pievienota pārstāvības tiesības apliecinoša dokumenta kopija.

8. Par pakalpojumiem dienas centrā bērniem, naktspatversmē (līdz septiņām naktīm), īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā bērniem (Krīzes centrā "Paspārne"), dienas centrā pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti lēmumu pieņem pakalpojuma sniedzējs.

II. Aprūpes mājās pakalpojumu saņemšanas kārtība

9. Aprūpes mājās pakalpojums ietver personas minimāli nepieciešamo aprūpi, izvērtējot katras personas pašaprūpes spējas. Ja personai ir noteikts pirmais, otrais vai trešais aprūpes līmenis, tad aprūpes mājās pakalpojuma apjoms tiek noteikts atbilstoši šādiem līmeņiem:

9.1. I līmenis: produktu, medikamentu, dažādu saimniecības preču piegāde, maksājumu veikšana, ūdens ienešana un iznešana;

9.2. II līmenis: produktu, medikamentu, dažādu saimniecības preču piegāde, maksājumu veikšana, ūdens ienešana un iznešana, palīdzība krāsns kurināšanā un malkas ienešanā, ēdiena gatavošanā, medicīnas darbinieku izsaukšana;

9.3. III līmenis: produktu, medikamentu, dažādu saimniecības preču piegāde, maksājumu veikšana, ūdens ienešana un iznešana, krāsns kurināšana un malkas ienešana, ēdiena gatavošana, medicīnas darbinieku izsaukšana, mājokļa uzkopšana (grīdas tīrīšana, putekļu slaucīšana, atkritumu iznešana, reizi gadā logu mazgāšana, lietu novietošana tā, lai tās neapgrūtinātu aprūpējamās personas pārvietošanos u.tml.), veļas mazgāšana vai nodošana tīrīšanai, pastaigas;

9.4. IV līmenis: produktu, medikamentu, dažādu saimniecības preču piegāde, maksājumu veikšana, ūdens ienešana un iznešana, krāsns kurināšana un malkas ienešana, ēdiena gatavošana, medicīnas darbinieku izsaukšana, mājokļa uzkopšana (grīdas tīrīšana, putekļu slaucīšana, atkritumu iznešana, reizi gadā logu mazgāšana, lietu novietošana tā, lai tās neapgrūtinātu aprūpējamās personas pārvietošanos u.tml.), veļas mazgāšana vai nodošana tīrīšanai, pastaigas; palīdzība personīgās higiēnas nodrošināšanai (t.sk. palīdzība mazgāties vannā vai ar dušu), iekļūšana gultā un izkļūšana no gultas, palīdzība ģērbjoties un fizioloģisko procesu norisē, t.sk. inkontinences līdzekļu nomaiņā.

10. Noteikumu 9. punktā noteiktie aprūpes mājās pakalpojumi personai tiek sniegti darba dienās un:

10.1. I līmenī – ne vairāk kā 16 stundas mēnesī;

10.2. II līmenī – ne vairāk kā 32 stundas mēnesī;

10.3. III līmenī – ne vairāk kā 60 stundas mēnesī;

10.4. IV līmenī – ne vairāk kā 100 stundas mēnesī.

11. Lai saņemtu aprūpes mājās pakalpojumu, persona Pārvaldē iesniedz iesniegumu rakstveidā, elektroniskā veidā, izmantojot elektronisko parakstu vai tiešsaistes formas, kas pieejamas Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā (www.latvija.lv) vai var izteikt mutvārdos, un:

11.1. iesniedz dokumenta kopiju, kas apliecina politiski represētas personas statusu;

11.2. iesniedz ģimenes ārsta izziņu, kurā iekļauta normatīvajos aktos noteiktā informācija;

11.3. iesniedz normatīvajos aktos par kārtību, kādā ģimeni (personu) atzīst par trūcīgu, noteikto iztikas līdzekļu deklarāciju ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanai (turpmāk visā tekstā – iztikas līdzekļu deklarācija);

11.4. iesniedz psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālo (psihiatrisko) kontrindikāciju neesību aprūpes mājas pakalpojumu saņemšanai, ja aprūpes mājas pakalpojumu vēlas saņemt persona ar garīga rakstura traucējumiem.

12. Pārvalde sākotnēji izvērtē, kādas iespējas nodrošināt nepieciešamo aprūpi ir ar šo personu kopā dzīvojošajiem ģimenes locekļiem vai citām personām, ar kurām tai ir kopēji izdevumi par uzturu un mitekli.

13. Ja aprūpes mājās pakalpojums ir nepieciešams vairākiem ģimenes locekļiem, pakalpojums tiek piešķirts katram ģimenes loceklim atsevišķi, izvērtējot katra ģimenes locekļa individuālās vajadzības un nosakot katram ģimenes loceklim aprūpes līmeni.

14. Aprūpes mājās pakalpojumi nepieciešamajā līmenī personai tiek piešķirti uz noteiktu laiku līdz 12 mēnešiem. Pēc noteiktā laika perioda beigām personai pēc nepieciešamības ir tiesības atkārtoti pieprasīt aprūpes mājās pakalpojumu šajos noteikumos noteiktā kārtībā.

15. Aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu pakalpojumu sniedzējs uzsāk ne vēlāk, kā 10 darba dienu laikā pēc lēmuma par attiecīgā pakalpojuma piešķiršanu pieņemšanas dienas, noslēdzot līgumu ar personu vai tās apgādnieku Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma izpratnē (turpmāk – likumīgais apgādnieks) par pakalpojumu saņemšanas kārtību.

16. Lēmumu par aprūpes mājās pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu vai atteikumu piešķirt pakalpojumu Pārvalde pieņem, ja:

16.1. normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, novērtējot personas pašaprūpes spējas, tiek konstatēts, ka persona var nodrošināt pašaprūpi pati saviem spēkiem, vai ja ar šo personu kopā dzīvojošie ģimenes locekļi vai citas personas, ar kurām tai ir kopēji izdevumi par uzturu un mitekli, var nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi;

16.2. aprūpes mājās pakalpojumu apjoms saskaņā ar 9. punktu pārsniedz personai nepieciešamo sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju;

16.3. persona ilgāk par vienu mēnesi saņem sociālo vai ārstniecības pakalpojumu institūcijā, kā ietvaros tiek nodrošināta personas aprūpe;

16.4. persona ir noslēgusi uztura līgumu, kā ietvaros uztura devēja pienākumos ietilpst nodrošināt personu ar aprūpi mājās pilnā apmērā, kādu nodrošinātu aprūpes mājās pakalpojums;

16.5. persona lūdz pārtraukt aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu.

17. Lēmumu par aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu var pieņemt pakalpojumu sniedzējs par to informējot Pārvaldi, ja:

17.1. persona, ar kuru noslēgts līgums par aprūpes mājās pakalpojumu saņemšanas kārtību, sistemātiski pārkāpj līguma nosacījumus;

17.2. personas, kura saņem aprūpes mājās pakalpojumus, vainas dēļ rodas vai netiek novērsti apstākļi, kas ir bīstami aprūpētāja drošībai un/vai veselībai;

17.3. persona lūdz pārtraukt aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu.

18. Pakalpojuma sniegšana tiek apturēta no dienas, kad persona sāk saņemt sociālo vai ārstniecības pakalpojumu institūcijā, kura ietvaros tiek nodrošināta personas aprūpe, un atsākts, kad persona atgriežas dzīvesvietā. Pakalpojuma sniedzējs informē Pārvaldi par pakalpojuma sniegšanas apturēšanu vai pārtraukšanu.

III. Aprūpes mājās pakalpojumu finansēšanas kārtība

19. Personas vai viņa likumīgā apgādnieka pienākums ir veikt samaksu par saņemtajiem aprūpes mājās pakalpojumiem. Pārvalde izvērtē personas iespējas samaksāt par aprūpes mājās pakalpojumu, pamatojoties uz personas iztikas līdzekļu deklarāciju un saskaņā ar 20., 21., 22. punktos noteiktiem nosacījumiem. Aprūpes mājās pakalpojumi var tik finansēti:

19.1. no personas vai tās likumīgo apgādnieku finanšu līdzekļiem;

19.2. no personas vai tās likumīgo apgādnieku līdzekļiem ar noteikta apmēra pašvaldības līdzfinansējumu;

19.3. no pašvaldības budžeta līdzekļiem pilnā apmērā.

20. Pēc aprūpes mājās pakalpojumu samaksas personu rīcībā esošie līdzekļi nedrīkst būt mazāki par summu, kas rēķināta valstī noteikto minimālo darba algu reizinot ar koeficientu 1,5 uz pirmo ģimenes locekli (vai uz personu, kas dzīvo viena), un reizinot ar koeficientu 1,0 – uz katru nākamo ģimenes locekli.

21. Aprūpi mājās ar pakalpojuma finansējumu no pašvaldības budžeta līdzekļiem pilnā apmērā var piešķirt:

21.1. personām, kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz 20. punktā noteikto ienākumu līmeni un personai nav likumīgie apgādnieki;

21.2. personām, kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz 20. punktā noteikto ienākumu līmeni un personas likumīgie apgādnieki, kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz 20. punktā noteikto ienākumu līmeni;

21.3. ja persona ir politiski represēta.

22. Aprūpi mājās pakalpojuma finansējumu ar personas vai tās likumīgo apgādnieku līdzfinansējumu piešķir:

22.1. personām, kuru ienākumi mēnesī pārsniedz 20. punktā noteikto ienākumu līmeni;

22.2. personām, kuras nevar segt izdevumus par aprūpi mājās, un to likumīgiem apgādniekiem ienākumi pārsniedz 20. punktā noteikto ienākumu līmeni.

23. Pašvaldības noteikto līdzfinansējumu veido starpība starp personas vai likumīgā apgādnieka veikto maksājumu par aprūpes mājās pakalpojumu un pilno pakalpojuma izmaksu. Persona vai likumīgais apgādnieks par piešķirto aprūpes mājās pakalpojumu no saviem ienākumiem maksā tik lielā apmērā, lai personas ienākumi pēc veiktās samaksas nebūtu mazāki kā 20. punktā noteiktais ienākumu līmenis.

24. Personas likumīgais apgādnieks sedz izdevumus par aprūpi mājās pakalpojumu pilnā apmērā, ja persona Pārvaldē neiesniedz savu iztikas līdzekļu deklarāciju.

25. Ceļa izdevumus un citus papildu izdevumus par materiāliem, kas nepieciešami aprūpētājam 9. punktā minēto pakalpojumu sniegšanai, sedz aprūpes mājās pakalpojuma sniedzējs.

26. Persona ir tiesīga pieprasīt papildus aprūpes mājās pakalpojumus, kuri nav ietverti 9. punktā minētajā pakalpojumu apjomā, izdevumus par sniegtajiem papildu pakalpojumiem sedzot no personīgiem līdzekļiem.

IV. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām pakalpojumu saņemšanas kārtība

27. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām (turpmāk – pieaugušo aprūpe institūcijā) ir pakalpojums institūcijā pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti no 18 gadu vecuma (turpmāk šajā nodaļā – personas), kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt un ja personai nepieciešamo sociālās aprūpes pakalpojumu apjoms pārsniedz aprūpes mājās vai dienas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā noteikto apjomu un personai ir noteikts otrais, trešais vai ceturtais aprūpes līmenis atbilstoši 9. punktā noteiktajam.

28. Pieaugušo aprūpe institūcijā nodrošina personu ar mājokli, sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju.

29. Lai saņemtu pieaugušo aprūpi institūcijā, persona iesniedz Pārvaldē iesniegumu rakstveidā vai elektroniskā veidā, izmantojot elektronisko parakstu vai tiešsaistes formas, kas pieejamas Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā (www.latvija.lv) vai var izteikt mutvārdos, un:

29.1. iesniedz ģimenes ārsta izziņu, kurā iekļauta normatīvajos aktos noteiktā informācija;

29.2. iesniedz psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālo (psihiatrisko) kontrindikāciju neesamību pakalpojuma saņemšanai, ja pakalpojumu vēlas saņemt persona ar garīga rakstura traucējumiem.

30. Lai noteiktu samaksas kārtību par pakalpojumu pieaugušo aprūpes institūcijā, persona Pārvaldē iesniedz iztikas līdzekļu deklarāciju.

31. Lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu piešķirt pakalpojumu pieaugušo aprūpes institūcijā personai pieņem Pārvalde, ja nav ievērotas šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

32. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija pilngadīgām personām (turpmāk – Sociālā institūcija) slēdz līgumus par ilgstošas un īslaicīgas sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu Sociālajā institūcijā, pamatojoties uz Pārvaldes lēmumu.

33. Lēmumu par pieaugušo aprūpes institūcijas pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu pieņem attiecīgās institūcijas vadītājs normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

34. Ja personai ir tiesības saņemt pieaugušo aprūpi institūcijā, bet pakalpojuma sniedzējam nav iespējas to nodrošināt, Pārvalde veic personu uzskaiti un reģistrē personu pakalpojuma saņēmēju rindā.

V. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām pakalpojuma finansēšanas kārtība

35. Personas vai tās likumīgo apgādnieku pienākums ir samaksāt par pieaugušo aprūpes institūcijā sniegtajiem pakalpojumiem, slēdzot līgumu ar pakalpojumu sniedzēju.

36. Pārvalde izvērtē personas iespējas samaksāt par pieaugušo aprūpes institūcijā saņemto pakalpojumu, pamatojoties uz iesniegto iztikas līdzekļu deklarāciju, ievērojot nosacījumus, ka persona sedz izdevumus par pieaugušo aprūpes institūcijā sniegtajiem pakalpojumiem no pensijas, piemaksas pie pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

37. Ja persona nevar segt pilnu maksu par pakalpojumu un viņai nav likumīgo apgādnieku, tad pašvaldība sedz summu līdz pilnai pakalpojuma maksai.

38. Ja persona nevar segt pilnu maksu par pakalpojumu un viņai ir likumīgie apgādnieki, tad atlikušo maksu līdz pilnai pakalpojuma maksai sedz personas likumīgie apgādnieki.

39. Ja, novērtējot personas likumīgā apgādnieka ienākumus un materiālo stāvokli, tiek konstatēts, ka tās rīcībā esošie līdzekļi pēc izdevumu par pieaugušo aprūpes institūcijā sniegtajiem pakalpojumiem samaksas ir mazāki par summu, kas rēķināta, valstī noteikto minimālo darba algu reizinot ar koeficientu 1,5 uz pirmo ģimenes locekli (vai uz personu, kas dzīvo viena) un reizinot ar koeficientu 1,0 – uz katru nākamo ģimenes locekli, tad starpību starp pilnu pakalpojuma izmaksu un personas veikto maksājumu sedz pašvaldība.

40. Ja, novērtējot personas likumīgā apgādnieka ienākumus un materiālo stāvokli, tiek konstatēts, ka tas rīcībā esošie līdzekļi pēc izdevumu par pieaugušo aprūpes institūcijā sniegtajiem pakalpojumiem samaksas ir lielāki par summu, kas rēķināta, valstī noteikto minimālo darba algu reizinot ar koeficientu 1,5 uz pirmo ģimenes locekli (vai uz personu, kas dzīvo viena) un reizinot ar koeficientu 1,0 – uz katru nākamo ģimenes locekli, tad likumīgais apgādnieks veic samaksu par pakalpojumu, lai viņa rīcībā esošie līdzekļi nebūtu mazāki par šajā punktā noteikto likumīgo apgādnieku rīcībā esoši līdzekļu līmeni. Šādā gadījumā Pārvalde informē pakalpojuma sniedzēju par naudas līdzekļiem, kas paliek likumīgo apgādnieku ģimenes rīcībā pēc iztikas līdzekļu deklarācijas izvērtējuma.

41. Personas likumīgais apgādnieks sedz izdevumus par pieaugušo aprūpes institūcijā sniegtajiem pakalpojumiem pilnā apmērā, ja persona Pārvaldē neiesniedz savu iztikas līdzekļu deklarāciju.

42. Ja persona nesaņem valsts pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un personai nav citu ienākumu, tad pakalpojumu finansē pašvaldība un/vai personas likumīgie apgādnieki, ievērojot 37. un 38. punkta nosacījumus.

VI. Higiēnas centra pakalpojuma saņemšanas kārtība

43. Higiēnas centra pakalpojums (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) ir pasākumu kopums personas higiēnas nodrošināšanai, lai uzlabotu tās sociālo funkcionēšanu.

44. Pakalpojums ietver:

44.1. dušas izmantošana ar funkcionālo pauzi (īslaicīgs, līdz vienai stundai, pasākums slodzes seku kompensēšanai, kuras laikā persona atrodas atpūtas telpā ar iespēju saņemt siltu dzērienu (tēju));

44.2. veļas mazgāšana un veļas žāvēšana pakalpojuma sniedzēja darbinieka vai sociālā aprūpētāja uzraudzībā;

44.3. matu griešana.

45. 44.1. un 44.2. apakšpunktā noteikto pakalpojumu ir tiesīgas saņemt personas, ja tām nav iespējas nodrošināt personīgo higiēnu dzīvesvietā un tā ir:

45.1. trūcīgas vai maznodrošinātās ģimenes (personas);

45.2. atsevišķi dzīvojošas personas ar invaliditāti;

45.3. atsevišķi dzīvojošas pensijas vecuma personas;

45.4. krīzes situācijā nonākušas personas;

45.5. šo saistošo noteikumu 2. punktā noteiktās personas.

46. 44.3. apakšpunktā noteikto pakalpojumu ir tiesīgas saņemt 45.1. un 45.5. apakšpunktā minētās personas.

47. Lai saņemtu pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis Pārvaldei iesniedz iesniegumu rakstveidā vai elektroniskā veidā, izmantojot elektronisko parakstu vai tiešsaistes formas, kas pieejamas Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā (www.latvija.lv) vai var izteikt mutvārdos, un par pakalpojuma piešķiršanu, norādot vēlamo 44. punktā noteikto pakalpojuma veidu.

48. Pārvalde izskata personas iesniegumu, pārbauda sniegto informāciju pašvaldības un valsts datu reģistros, ja ir nepieciešams, apseko personu dzīvesvietā un pieprasa papildu informāciju no citām institūcijām.

49. Pārvalde pieņem lēmumu par: