LegalizePar Valsts civilās aizsardzības plānu
| Nr.p.k. | Kritērijs | Pamatojums un pašnovērtējums |
|---|---|---|
| 1. | Ir sagatavots valsts vai reģionālais katastrofu risku pārvaldības plāns, kas atbilst spēkā esošajām stratēģijām attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un kas ietver:1. Galveno risku aprakstu, kas novērtēts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1313/2013/ES (2013.gada 17.decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu 6.panta "a" apakšpunktu: "līdz 2015.gada 22.decembrim un turpmāk ik pēc trim gadiem izstrādā riska novērtējumus valsts vai attiecīgā vietējā līmenī un dara Komisijai pieejamu šo novērtējumu attiecīgo elementu kopsavilkumu", atspoguļojot pašreizējo un mainīgo riska profilu. Novērtējumā, ņemot vērā ar klimatu saistītos riskus, tiek izstrādātas klimata pārmaiņu prognozes un scenāriji. | Ir izstrādāts un Ministru kabinetā apstirpināts Valsts civilās aizsardzības plāns. Valsts civilās aizsardzības plāns satur vairāku apdraudējumu riska novērtējuma rezultātus attiecībā uz iespējamiem apdraudējumiem/ riskiem, tajā skaitā klimata apdraudējumiem, kurus ir identificējušas un novērtējušas atbildīgās iestādes attiecīgajā kompetences jomā (ministrijas), kā arī katram apdraudējumam/riskam noteikti katastrofu riska pārvaldības pasākumi (preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi). Katastrofu pārvaldīšanas subjekti (ministrijas), novērtējot esošos apdraudējumus/riskus, tos uzskata par būtiskiem riskiem. Latvijā ir veikta priekšizpēte par katastrofu postījumu un zaudējumu datubāzes/sistēmas izstrādi1 (kas atbilst Valsts civilās aizsardzības plānā un Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā laika posmam līdz 2030.gadam noteiktajam pasākumam), lai apzinātu tā ieviešanas potenciālos risinājumus un to izmaksas. Šādas sistēmas/risinājuma ieviešana nepieciešama, lai iestādes varētu efektīvāk veikt katastrofu riska novērtēšanu, lai tā būtu balstīta uz uzkrātajiem vēsturiskajiem datiem par apdraudējumu/risku atkārtošanās varbūtību un to radītajām sekām (ietekme cilvēkam, videi, īpašumam, ekonomikai, nozarei u.c.), kā arī tas mazinātu riska novērtēšanas nenoteiktību. Tas ļaus precīzāk identificēt un noteikt prioritāros riskus, iedalīt īstermiņa, vidēja termiņa vai ilgtermiņa apdraudējumos. |
| 2. | Ir sagatavots valsts vai reģionālais katastrofu risku pārvaldības plāns, kas atbilst spēkā esošajām stratēģijām attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un kas ietver:2. Katastrofu novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas pasākumu aprakstu, lai novērstu galvenos identificētos riskus. Pasākumus prioritāri nosaka proporcionāli riskiem un to ekonomiskajai ietekmei, jaudas/spēju trūkumiem vai nepietiekamībai, efektivitātei un lietderībai, ņemot vērā iespējamās alternatīvas. | Ar klimatu saistītie riski tika analizēti vairākās projektu iniciatīvās ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu mehānisma un Norvēģijas finanšu mehānismu programmas atbalstu. Šie pētījumi sniedz sākotnējos priekšlikumus turpmākai valsts pielāgošanās stratēģijas izstrādei, tostarp zinātnisko datu un pasākumu identificēšanai attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, ietekmi un izmaksu novērtēšanu. Šajās projektu iniciatīvās tika analizēti dažādi klimata pārmaiņu scenāriji un raksturoti dažādie klimata rādītāji pagātnē (pamatojoties uz meteoroloģisko novērojumu staciju datiem par 50 gadiem), un nākotnes klimata pārmaiņu prognozes tika izstrādātas līdz 2100.gadam. Turpmākajam laika posmam klimata mainīgās izmaiņas tiek prognozētas saskaņā ar diviem siltumnīcefekta gāzu emisijas scenārijiem, kas pazīstami kā RCP4.5 un RCP8.5.2021.gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ar sadarbības partneriem ir uzsākusi projekta īstenošu "Klimata pārmaiņu politikas integrācija nozaru un reģionālajā politikā" ar mērķi uzlabot klimata pārmaiņu politikas plānošanas konsekvenci un atbilstību valstiskā līmenī, kā arī palielināt tās integrāciju nozaru un reģionālajā politikā, tajā skaitā paredzot atjaunot un uzlabot Latvijas klimata pārmaiņu scenārijus līdz 2100. gadam, ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes sesto izvērtēšanas ziņojumu, lai nodrošinātu politikas plānošanu atbilstoši jaunākajām prognozēm2.Lai nodrošinātu priekšnosacījumu skaidrāku ieviešanu, izstrādāts Valsts civilās aizsardzības plāna pielikums (projekts), kurā iekļauta metodika/pieeja, ar kuru tiks novērtēti Valsts civilās aizsardzības novēršanas un sagatavotības pasākumi (katram apdraudējumam), tos identificējot prioritāros īstenošanas pasākumos, ņemot vērā apdraudējumu ekonomisko ietekmi, jaudas/spēju trūkumus, pasākuma efektivitāti un ieviešanas lietderību3. Valsts civilās aizsardzības plānā īstenojamie katastrofas pārvaldīšanas pasākumi tiks īstenoti sinerģijā un saskaņotībā ar Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030.gadam. |
| 3. | Ir sagatavots valsts vai reģionālais katastrofu risku pārvaldības plāns, kas atbilst spēkā esošajām stratēģijām attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un kas ietver:3. Informācija par finansēšanas resursiem un mehānismiem, lai segtu darbības un uzturēšanas izmaksas, kas saistītas ar profilaksi, gatavību un reaģēšanu. | Latvijas Republikas normatīvajos aktos ir noteikts finansējuma piešķiršanas process, kas tiks piemērots arī Valsts civilās aizsardzības plāna pasākumu īstenošanai. Atbilstoši kompetencei, atbildīgā ministrija, ja nepieciešams, var iesniegt priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem, kuri tiek izskatīti Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu un likumprojekta par vidējā termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem, tajā skaitā norādot, kurus pasākumus plānots ieviest, izmantojot jau plānoto valsts un pašvaldību budžeta finansējumu un ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļus, un kuru īstenošanai nepieciešams papildu finansējums. Šāda pieeja arī tiks īstenota attiecībā uz katastrofas pārvaldīšanas pasākumiem, kas iekļauti Valsts civilās aizsardzības plānā.Ministrijām finanšu līdzekļi tiek piešķirti konkrētiem darbības mērķiem, valsts budžeta programmās un apakšprogrammās, kas ir sadalītas starp ministriju nozarēm, un finanšu asignējumi ir paredzēti noteikto pamatuzdevumu īstenošanai vai attīstībai, bet uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas gada budžetā kā pamata izdevumi vai bāzes finansējums (attiecīgajā ministrijas budžetā). |
| Apdraudējuma iespējamība | Potenciālā ekonomiskā ietekme | Punktu vērtība |
| --- | --- | --- |
| Apdraudējums novērtēts kā ļoti augsts risks | vairāk par 2 miljardiem euro | 5 |
| Apdraudējums novērtēts kā augsts risks | 200 milj. euro līdz 2 miljardiem euro | 4 |
| Apdraudējums novērtēts kā vidējs risks | 20 milj. euro līdz 200 milj. euro | 3 |
| Apdraudējums novērtēts kā nozīmīgs risks | 6 milj. euro līdz 20 milj. euro | 2 |
| Apdraudējums novērtēts kā maznozīmīgs risks | 2 milj. euro līdz 6 milj. euro | 1 |
| Pasākuma raksturojums | Punktu vērtība | |
| --- | --- | |
| Īstenošanai nepieciešams daudzkārtējs finanšu ieguldījums, lai īstenotu nepieciešamo strukturālu (būvniecība u.c.) vai tehnisku un tehnoloģisku pasākuma ieviešanu | 5 | |
| Īstenošanai nepieciešams daudzkārtējs finanšu ieguldījums, lai īstenotu nepieciešamo organizatorisku pasākuma ieviešanu | 4 | |
| Īstenošanai nepieciešams vienreizējais finanšu ieguldījums, lai īstenotu strukturālu (būvniecība u.c.) vai tehnisku un tehnoloģisku pasākuma ieviešanu | 3 | |
| Īstenošanai nepieciešams vienreizējs finanšu ieguldījums, lai īstenotu nepieciešamo organizatorisku (apmācība, tiesību aktu izstrāde u.c.) pasākuma ieviešanu | 2 | |
| Pasākuma ieviešanai vai īstenošanai nav nepieciešams jauns finanšu ieguldījums | 1 | |
| Pasākuma raksturojums | Novērtējuma raksturojums | Punktu vērtība |
| --- | --- | --- |
| Apdraudējuma vidējā ekonomiskā ietekme attiecībā pret pasākuma īstenošanas izmaksu indikatīvo vērtību* | Pasākuma ieviešanas vai īstenošanas indikatīvās izmaksas ir nezināmas | 1 |
| Apdraudējuma vidējā ekonomiskā ietekme attiecībā pret pasākuma īstenošanas izmaksu indikatīvo vērtību* | No vidējās ekonomiskās ietekmes vērtības jāatņem pasākuma īstenošanas indikatīvā izmaksu vērtība = rezultāts ir negatīvsPiemērs: ja atbilstoši katastrofu riska novērtēšanas metodikai vidējā ekonomiskā ietekme (vērtība) ir 110 mij. euro, bet pasākuma indikatīvās izmaksas ir 15 milj. euro, tad novērtējuma rezultāts: 110-150 = -40 milj. euro | 2 |
| Apdraudējuma vidējā ekonomiskā ietekme attiecībā pret pasākuma īstenošanas izmaksu indikatīvo vērtību* | No vidējās ekonomiskās ietekmes vērtības jāatņem pasākuma īstenošanas indikatīvā izmaksu vērtība = rezultāts ir nulle (neitrāls)Piemērs: ja atbilstoši katastrofu riska novērtēšanas metodikai vidējā ekonomiskā ietekme (vērtība) ir 110 mij. euro, bet pasākuma indikatīvās izmaksas ir 110 milj. euro, tad novērtējuma rezultāts: 110-110 = 0 euro | 3 |
| Apdraudējuma vidējā ekonomiskā ietekme attiecībā pret pasākuma īstenošanas izmaksu indikatīvo vērtību* | No vidējās ekonomiskās ietekmes vērtības jāatņem pasākuma īstenošanas indikatīvā izmaksu vērtība = rezultāts ir pozitīvsPiemērs: ja atbilstoši katastrofu riska novērtēšanas metodikai vidējā ekonomiskā ietekme (vērtība) ir 110 mij. euro, bet pasākuma indikatīvās izmaksas ir 15 milj. euro, tad novērtējuma rezultāts: 110-15 = 95 euro | 4 |
* Apdraudējuma vidējā ekonomiskā ietekme – tā ir vērtība, kas ņemta no riska kopsavilkuma (riska matricas) attiecībā pret skaitlisko lielumu (euro), kas noteikta katastrofu riska novērtēšanas metodikā. Piemēram, ja riska kopsavilkumā (riska matricā) apdraudējums ir novērtēts kā risks ar "Vidējām sekām", tad atbilstoši katastrofu riska metodikai, šis apdraudējums var radīt ekonomiskos zaudējumus 20 milj. euro līdz 200 milj. euro apmērā. Bet vidējā ekonomiskā ietekme (vērtība) ir 110 mij. euro.** Pasākuma īstenošanas izmaksu indikatīvā vērtība – tā ir pasākuma ieviešanas apzināta vērtība, kura nepieciešama pasākuma ieviešanai (pētījums, informatīvais ziņojums, citu valstu pieredzes piemērs, cenu aptauja vai iepirkuma procedūru u.c.).
| Pasākuma raksturojums | Punktu vērtība |
|---|---|
| Pasākuma ieviešanas nepieciešamība nav noteikta nacionālā un reģionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentos, politikas plānošanas dokumentos un informatīvajos ziņojumos | 1 |
| Pasākuma ieviešanas nepieciešamība ir noteikta normatīvajos aktos (likumi, Ministru kabineta noteikumi) | 2 |
| Pasākuma ieviešanas nepieciešamība ir noteikta nacionālā un reģionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentos, politikas plānošanas dokumentos un informatīvajos ziņojumos | 3 |
| Pasākuma ieviešanas nepieciešamība ir noteikta ES tiesību aktos, starptautiskajās konvencijās un citu starptautisko organizāciju nolīgumos, kurām pievienojusies Latvija | 4 |
| Nr.p.k. | Pasākuma nosaukums |
| --- | --- |
| Nr.p.k. | Pasākuma nosaukums |
| Preventīvie un gatavības pasākumi | Preventīvie un gatavības pasākumi |
| 1. | Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegāde (skaits): 2023.gadā – 40 gab. 2024.gadā – 40 gab. 2025.gadā – 40 gab. |
| 2. | Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību tīkla (ugunsdzēsības depo) attīstība: |
| 2. | jaunu depo būvniecība (katastrofu pārvaldīšanas centri) Kandavā, Saulkrastos, Dagdā, Iecavā, Ilūkstē, Priekulē, Rūjienā, Aizputē; |
| 2. | jaunu depo būvniecība (katastrofu pārvaldīšanas centri) Salacgrīvā, Līvānos, Madonā, Alūksnē, Talsos, Tukumā, Daugavpilī, Liepājā, Alsungā un Viļānos; |
| 2. | jaunu depo būvniecība (katastrofu pārvaldīšanas centri) Aizkrauklē, Balvos, Dobelē, Jūrmalā (Dzintari un Kauguri), Krāslavā, Kuldīgā, Limbažos, Ludzā, Preiļos, Rēzeknē, Rīgā (Bolderāja), Saldus, Siguldā |
| 2. | jauna depo (administratīvais centrs) būvniecība Jelgavā |
| 3. | Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mācību poligona izveide un nodrošināšana |
| 4. | Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas pilnveidošana, ieviešot šūnu apraidi |
| 5. | Katastrofu zaudējumu un bojājumu datu bāzes vai sistēmas izveidošana un uzturēšana, un to lietotāju apmācība |
| 6. | Vienota kontaktu centra platformas izveide operatīvo dienestu darba atbalstam un publisko pakalpojumu piegādei, un to lietotāju apmācība |
| 7. | Dzelzceļa transportlīdzekļu, speciālās tehnikas un materiāltehniskā (aprīkojuma) iegāde un uzturēšana, zemes nogruvumu, klimata pārmaiņu ietekmes uz publiskās dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļu radīto seku likvidēšanai |
| 8. | Pretplūdu pasākumu organizēšanu esošo hidrotehnisko būvju, tehnoloģisko iekārtu un pārgāžņu pārbūve un atjaunošana |
| 9. | Meliorācijas sistēmu uzturēšana un būvniecība |
| 10. | Jaunu pretplūdu aizsargbūvju būvniecība un ierīkošana, pamatojot ar hidroloģiskiem un hidrauliskiem aprēķiniem |
| 11. | Virszemes noteces un lietus ūdeņu novadīšanas infrastruktūras būvju būvniecība un pārbūve |
| 12. | Kopīgas agrīnas (uz ietekmi vērstas) hidrometeoroloģisko brīdinājumu sagatavošanas un izplatīšanas sistēmas pilnveidošana, nodrošinot informāciju gan par gaidāmajām meteoroloģiskajām un hidroloģiskajām parādībām, gan to ietekmi un nepieciešamo rīcību |
| 13. | Hidrometeoroloģiskā monitoringa tehnisko iekārtu un plūdu riska informācijas sistēmas (PRIS) uzturēšana |
| 14. | Vadlīnijas jūras krasta erozijas seku mazināšanai ieviešana, balstoties uz erozijas klasēm, un dažāda veida krasta preterozijas risinājumu īstenošana |
| 15. | Meža mineralizēto joslu ierīkošana un uzturēšana ugunsgrēku izcelšanos un izplatības ierobežošanai |
| 16. | Apauguma un pielūžņojuma novākšana un risu izlīdzināšana kas dziļākas par 0,25 metriem dabiskajās brauktuvēs mežā, kvartālstigās un grāvju atbērtnēs, kas var tikt izmantotas ugunsdzēsības vajadzībām |
| 17. | Mežu šķērsojošo ceļu risu izlīdzināšana, kas dziļākas par 0,25 metriem |
| 18. | Ceļu un piebrauktuvju sakārtošana ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietām un uzturēšana tādā stāvoklī, lai nodrošinātu ugunsdzēsības automobiļu piekļūšanu |
| 19. | Ūdens ņemšanas vietas ierīkošana un atjaunošana |
| 20. | Meža ugunsdrošības profilaktisko pasākumu pilnveidošana un attīstīšana (ugunsnovērošanas torņu būvniecība, pārbūve un atjaunošana; meža ugunsdrošības sakaru aprīkojuma izveidošana un pilnveidošana; novērošanas iekārtu tīkla izveidošana un pilnveidošana) |
| 21. | Valsts meža dienesta speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu, speciālo tehniku un materiāltehnisko (aprīkojuma) iegāde un uzturēšana, meža un kūdras purvu ugunsgrēku klimatu pārmaiņu un ietekmes uz vidi radīto seku likvidēšanai |
| 22. | Valsts meža dienesta struktūrvienību tīklu (ugunsdzēsības depo) būvniecība, renovācija un rekonstrukcija |
| 23. | Apkārtējās vides objektu (t.sk. gaisa, ūdeņu, augsnes, bīstamo ķīmisko vielu u.c.) paraugu ņemšanas un vides mērījumu pilnveidošana, kā arī laboratorijas analītisko spēju un testēšanas analīžu uzlabošana un pilnveidošana (t.sk. cilvēkresursu apmācība), lai nodrošinātu avārijas rezultātā vides piesārņojumu noteikšanu un monitoringu |
| 24. | Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu, operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu, speciālās tehnikas un materiāltehnisko (aprīkojuma) iegāde un uzturēšana bioloģisko vielu noplūdes seku likvidēšanai (t.sk. notikuma vietas dezinfekcijas un dekontaminācijas veikšanai, laboratorijas aprīkojums klīnisko izmeklējumu veikšanai u.c.) |
| 25. | Sadales tīkla kailvadu gaisvadu elektrotīkla īpatsvara pakāpenisku samazināšana, veicot elektrolīniju un elektroietaišu pārbūvi |
| 26. | Elektrotīkla vadības un automatizācijas risinājumu pilnveidošana (vienota dispečervadības sistēma, bojājumu vietas noteicēji, attālināti vadāmi jaudas slēdži un citu tehniski risinājumi) |
| 27. | Valsts drošības dienesta un Valsts policijas speciālo transportlīdzekļu, speciālās tehnikas un materiāltehnisko līdzekļu (aprīkojuma) iegāde un uzturēšana |
| 28. | Valsts drošības dienesta un Valsts policijas struktūrvienību ēku būvniecība, renovācija un rekonstrukcija |
1 Saite: https://ec.europa.eu/echo/funding-novērtējums/finansējums-civilā-aizsardzības-europe/atlasītie-projekti/track-i-feasibility-study_en2 Tiešsaiste: https://klimatam.lv/norvegijas-grantu-projekts/par-projektu/3 Komentārs – izveidotā priekšnosacījumu ieviešanas metodika/pieeja, kura tiks iekļauta Valsts civilās aizsardzības plāna (VCAP) pielikumā ir saskaņota ar Eiropas Komisiju.
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)