Zaudējis spēku - Talsu novada noteikumi

Talsu novada domes saistošie noteikumi Nr. 9Talsos 2020. gada 25. jūnijā (prot. Nr. 18, 22. p., lēmums Nr. 267)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"21. panta pirmās daļas 16. punktu un 43. panta pirmās daļas2., 4., 5., 6., 9., 10. un 11. punktu un trešo daļu,Pirotehnisko izstrādājumu aprites likuma 17. panta piekto daļu,Atkritumu apsaimniekošanas likuma 8. panta pirmās daļas 3. punktu,Dzīvnieku aizsardzības likuma 8. panta trešo un ceturto daļu,Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu Nr. 906"Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi" 4. punktu,Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500"Vispārīgie būvnoteikumi" 158.2. apakšpunktu,Ministru kabineta 2011. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 491"Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība" 3. un 11. punktu,Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumu Nr. 266"Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai,tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs,kā arī suņa apmācībai" 13. punktu

Pirmā nodaļa1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

Talsu novada domes saistošie noteikumi (turpmāk tekstā – Noteikumi) nosaka prasības, lai nodrošinātu Talsu novada administratīvajā teritorijā sabiedrisko kārtību, teritorijas un būvju sakoptību, sanitāro tīrību, apstādījumu aizsardzību un kopšanu, sadzīves atkritumu savākšanu, transportēšanu un apsaimniekošanu, suņu, kaķu un citu mājas (istabas) dzīvnieku turēšanu, kāda jāievēro Talsu novadā, paredzot administratīvo atbildību par šo Noteikumu neievērošanu.

1.1. Noteikumos lietoto terminu skaidrojums:

1.1.1. Apstādījumi – dabīgā vai mākslīgā veidā apaudzētas un koptas platības, kurās neiegūst produkciju pārtikai, koksni, grieztus ziedus un citu produkciju. Apstādījumi ietver parkus, skvērus, dārzus, alejas, dzīvžogus, iekšpagalmu un ielu apstādījumus, zaļās zonas, dzīvojamo un rūpniecisko teritoriju apstādījumus, kapsētas, piemiņas vietas, ūdenstilpņu stādījumus, nogāžu nostiprinājumus. Apstādījumu elementi ir koki, krūmi, vīteņaugi, puķu stādījumi, zālieni.

1.1.2. Būve – ķermeniska lieta, kas tapusi cilvēka darbības rezultātā un ir saistīta ar pamatni (zemi vai gultni);

1.1.3. Ceļš – jebkura satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela un tamlīdzīgas teritorijas visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas). Ceļa kompleksā ietilpst ceļš, mākslīgās būves (tilti, satiksmes pārvadi, tuneļi, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises, atbalsta sienas un citas būves), ceļu inženierbūves (pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas un paviljoni, bremzēšanas un paātrinājuma joslas, transportlīdzekļu stāvvietas, atpūtas laukumi, veloceliņi un ietves, ceļu sakaru un apgaismojuma līnijas un citas inženierbūves), satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi (ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, gājēju barjeras, vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi un citi tehniskie līdzekļi).

1.1.4. Dzīvojamo ēku koplietošanas telpas – daudzdzīvokļu māju kāpņu telpas, gaiteņi, pagrabi, bēniņi, mantu glabātuves un funkcionāli ar ēku saistītie objekti.

1.1.5. Ēka – atsevišķi lietojamas apjumtas būves, kurās var iekļūt cilvēki un kuras ir noderīgas vai paredzētas cilvēku un dzīvnieku patvērumam vai priekšmetu turēšanai.

1.1.6. Ietve – ceļa daļa, kas paredzēta gājējiem. Ietve piekļaujas brauktuvei vai ir atdalīta no tās.

1.1.7. Inženierbūves – inženierbūves ir visas būves, kurām nav ēku pazīmju;

1.1.8. Izklaides vietas – kafejnīcas, tējnīcas bāri, restorāni, klubi, spēļu nami, azartspēļu zāles, diskotēkas, deju zāles un citas vietas, kurās tiek piedāvāti izklaides pasākumi (izklaidējošie televīzijas raidījumi, priekšnesumi, spēles, atrakcijas, dejas u.c.).

1.1.9. Necieņa – cieņas trūkums, nevērība, izturēšanās, kas neatbilst sabiedrībā pieņemtām prasībām.

1.1.10. Novada teritorija – Talsu novada administratīvā teritorija.

1.1.11. Piegulošā teritorija – publiskā lietošanā esoša teritorija starp nekustamo īpašumu un brauktuves tuvāko malu (t.i. piebrauktuves, gājēju ietves (izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas), grāvji, caurtekas, zālieni u.c. apstādījumi).

1.1.12. Priekšdārzs – teritorijas daļa, kas atrodas pie mājas ieejas un kas ir redzama no ielas puses.

1.1.13. Privātie apstādījumi – apstādījumu teritorijas uz privātā īpašumā esošas zemes

1.1.14. Publiska vieta – jebkura vieta, kura neatkarīgi no tās faktiskās izmantošanas vai īpašuma formas kalpo sabiedrības kopējo vajadzību un interešu nodrošināšanai un kura par maksu vai bez maksas ir pieejama ikvienai fiziskajai personai, kas nav attiecīgās vietas īpašnieks, tiesiskais valdītājs, turētājs, algots darbinieks vai cita persona, kuras atrašanās attiecīgajā vietā ir saistīta ar darba pienākumu izpildi, pasākuma organizēšanu vai ir uz uzņēmuma līguma pamata.

1.1.15. Publiskie apstādījumi – visai sabiedrībai brīvi pieejamas apstādījumu platības uz pašvaldības, valsts vai privātā īpašumā esošas zemes.

1.1.16. Publisks pasākums – fiziskas vai juridiskas personas plānots un organizēts, sabiedrībai pieejams svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākums publiskā vietā neatkarīgi no īpašuma piederības.

1.1.17. Pirotehniskais izstrādājums – izstrādājums, kas satur sprādzienbīstamas vielas vai sprādzienbīstamus vielu maisījumus, un kas paredzēts karstuma, gaismas, skaņas, gāzes vai dūmu, vai šādu efektu kombinācijas radīšanai ar pašpietiekamu eksotermisku ķīmisku reakciju.

1.1.18. Sabiedriska vieta – ceļi (jebkura satiksmei izbūvēta teritorija, kas sastāv no braucamās daļas, ietves, nomales, sadalošās joslas, saliņas), laukumi, stāvlaukumi, sabiedriskā transporta pieturas, dzelzceļa stacija, kā arī dzīvojamo ēku koplietošanas telpas, daudzdzīvokļu namu pagalmi, valsts un pašvaldības iestāžu teritorijas telpas, parki un citas speciāli iekārtotas un publiski pieejamas brīvdabas atpūtas vietas, ūdenstilpņu tauvas josla, neapbūvētas vai citādi neiekārtotas valsts vai pašvaldības zemes un ēkas, kā arī citas novada teritorijā publiskai lietošanai, publiskiem pasākumiem paredzētas teritorijas neatkarīgi no īpašuma piederības.

1.1.19. Transportlīdzeklis – ierīce, kas pēc savas konstrukcijas paredzēta braukšanai pa ceļiem ar motora palīdzību vai bez motora.

1.1.20. Zaļā zona – novada pilsētas un ciema teritorijā mākslīgā ceļā izveidoti vai dabīgi izveidojušies apstādījumi, zālieni, meži.

1.2. Noteikumu mērķis un uzdevumi:

1.2.1. Noteikumu uzdevums ir nodrošināt Talsu novadā sabiedrisko kārtību, uzturēt sanitāro tīrību, aizsargāt personu tiesības un likumīgās intereses, nodrošināt teritorijas un būvju sakoptību, apstādījumu aizsardzību un kopšanu, sadzīves atkritumu savākšanu, transportēšanu un apsaimniekošanu, suņu, kaķu un citu mājas (istabas) dzīvnieku turēšanu atbilstoši labturības prasībām, ierobežot alkoholisko un citu apreibinošo vielu lietošanu, veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu un dzīvošanu sakoptā, veselīgā un drošā vidē, kā arī sekmēt morāles un vispārpieņemto uzvedības normu ievērošanu.

1.2.2. Noteikumu mērķis ir veicināt sabiedriskās kārtības ievērošanu, atturēt pārkāpēju no jaunu pārkāpumu izdarīšanas, kā arī atturēt citas personas no pārkāpumiem.

1.3. Atbildība par Noteikumu neievērošanu:

1.3.1. Noteikumi ir saistoši visām fiziskām un juridiskām personām, kuras dzīvo, uzturas vai darbojas Talsu novada administratīvajā teritorijā.

1.3.2. Pie administratīvās atbildības ir saucama fiziskā persona, kura līdz administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdim sasniegusi 14 gadu vecumu.

1.3.3. Nepilngadīgajiem vecumā no 14 līdz 18 gadiem par administratīvajiem pārkāpumiem piemēro audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Administratīvo sodu nepilngadīgajam vecumā no 14 līdz 18 gadiem piemēro, ja audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošana konkrētajā gadījumā nav lietderīga.

1.3.4. Ja administratīvo pārkāpumu izdarījis bērns vecumā no 11 līdz 14 gadiem un ir jāizlemj jautājums par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu, amatpersona uzsāk administratīvā pārkāpuma procesu un pārbauda faktus par izdarīto administratīvo pārkāpumu Administratīvās atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

1.4. Administratīvo sodu veidi par šo Noteikumu neievērošanu:

1.4.1. Brīdinājums;

1.4.2. Naudas sods.

1.5. Naudas sods ir noteikta naudas summa, kas administratīvi sodītajai personai jāmaksā par izdarītu administratīvo pārkāpumu.

1.6. Vienas naudas soda vienības apmēru nosaka Administratīvās atbildības likums.

1.7. Minimālais naudas sods fiziskajām un juridiskajām personām ir divas naudas soda vienības.

1.8. Maksimālais naudas sods fiziskajām personām ir 100 naudas soda vienību, bet juridiskajām personām –300 naudas soda vienību.

1.9. Nepilngadīgajiem piemēro pusi no tā naudas soda, kas par tādos pašos apstākļos izdarītu administratīvo pārkāpumu būtu piemērojams pilngadīgai personai.

1.10. Administratīvā soda piemērošana neatbrīvo sodīto personu no tā pienākuma izpildīšanas, par kura nepildīšanu piemērots administratīvais sods.

1.11. Amatpersonas, kuras ir pilnvarotas veikt administratīvo procesu:

1.11.1. Talsu novada pašvaldības policijas amatpersonas;

1.11.2. Valsts policijas amatpersonas;

1.11.3. Talsu novada būvvaldes vadītājs, Talsu novada būvinspektors.

1.12. Kompetence sodu piemērošanā par šo noteikumu pārkāpumiem ir:

1.12.1. Talsu novada Administratīvā komisijai;

1.12.2. Talsu novada pašvaldības policijas priekšniekam vai viņa prombūtnes laikā vietniekam;

1.12.3. Talsu novada būvvaldes vadītājam un Talsu novada būvinspektoram.

1.13. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība:

1.13.1. Talsu novada Administratīvās komisijas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt rajona tiesā, fiziskā persona atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai, bet juridiskā persona – atbilstoši juridiskajai adresei. Ja personai nav deklarētās dzīvesvietas Latvijā vai juridiskās personas adrese neatrodas Latvijā, lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā atbilstoši administratīvā pārkāpuma konstatēšanas vietai;

1.13.2. Talsu novada pašvaldības policijas priekšnieka vai viņa prombūtnes laikā – vietnieka pieņemto lēmumu var pārsūdzēt rajona tiesā, fiziskā persona atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai, bet juridiskā persona – atbilstoši juridiskajai adresei. Ja personai nav deklarētās dzīvesvietas Latvijā vai juridiskās personas adrese neatrodas Latvijā, lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt rajona tiesā atbilstoši administratīvā pārkāpuma konstatēšanas vietai;

1.13.3. Talsu novada būvvaldes vadītāja un Talsu novada būvinspektora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt rajona tiesā, fiziskā persona atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai, bet juridiskā persona – atbilstoši juridiskajai adresei. Ja personai nav deklarētās dzīvesvietas Latvijā vai juridiskās personas adrese neatrodas Latvijā, lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt rajona tiesā atbilstoši administratīvā pārkāpuma konstatēšanas vietai.

Otrā nodaļa2. ĒKU UN BŪVJU UZTURĒŠANA, KOPŠANA UN INŽENIERBŪVJU AIZSARDZĪBA

2.1. Noteikumi ir saistoši visām juridiskām un fiziskām personām, valsts un pašvaldību institūcijām.

2.2. Nekustamā īpašuma un tam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas – gājēju ietvju, (izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas), grāvju, caurteku un zālienu līdz brauktuves malai (turpmāk – piegulošā teritorija) – kopšanu nodrošina:

2.2.1. nekustamā īpašuma īpašnieks vai faktiskais valdītājs;

2.2.2. būves īpašnieks, ja nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala un būves, kas pieder dažādām personām, un ja saskaņā ar zemes nomas līgumu nav noteikta cita kārtība. Ja būves īpašnieks nav noskaidrojams, nekustamā īpašuma un tam piegulošās teritorijas kopšanu nodrošina zemes īpašnieks;

2.2.3. daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieks vai cita mājas īpašnieka noteikta persona, ja nekustamā īpašuma sastāvā ir daudzdzīvokļu māja;

2.2.4. dalītā īpašuma gadījumā būves īpašniekam un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldniekam vai citai mājas īpašnieka noteiktai personai ir pienākums kopt tikai ēkai noteikto (piesaistīto) funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu, kā arī šim zemesgabalam piegulošo teritoriju. Kopt ēkām funkcionāli nepiesaistīto zemesgabala daļu un šim zemesgabalam piegulošo teritoriju ir zemes īpašnieka pienākums.

2.3. Valsts un pašvaldības institūcijām, juridiskām un fiziskām personām, kā arī to pilnvarotām personām, kuru īpašumā, valdījumā, turējumā (faktiskā valdījumā), lietošanā vai nomā Talsu novadā ir ēkas, ēku daļas vai dzīvokļi, jāveic to tehniskā uzturēšana.

2.4. Kārtību, kādā lietojamas dzīvojamās telpas, nosaka Dzīvokļa īpašuma likums, likums "Par dzīvojamo telpu īri", īres līgums, Latvijas Republikas būvnormatīvi un mājas īpašnieka vai dzīvojamās mājas pārvaldnieka noteiktā kārtība. Īrniekiem jānodrošina dzīvojamo telpu saglabāšana, jāsaudzē sanitārtehniskās iekārtas, nav pieļaujama to bojāšana.

2.5. Uz ietvēm, ielām, parkos, skvēros un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmos, kā arī citās sabiedriskās vietās aizliegts glabāt taru, malku, būvmateriālus, metāllūžņus un būvgružus.

2.6. Nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības novietot īpašumam piegulošajā teritorijā materiālus (melnzemi, malka, celtniecības materiāli u.c.) ievērojot sekojošo:

2.6.1. Īpašnieks bez pašvaldības saskaņojuma ir tiesīgs piegulošajā teritorijā īslaicīgi (ne ilgāk kā septiņas dienas) novietot materiālus, nodrošinot, lai tie netraucētu transporta vai gājēju kustību;

2.6.2. Ilglaicīga (ilgāka par septiņām dienām) materiālu novietošana īpašumam piegulošajā teritorijā īpašniekam jāsaskaņo ar attiecīgās teritorijas pilsētas vai pagasta pārvaldes vadītāju;

2.6.3. Šo noteikumu 2.6.1. un 2.6.2. gadījumā, kad ir novietoti materiāli Piegulošajā teritorijas daļā ir jāizvieto attiecīgas brīdinājumu (drošības) zīmes.

2.7. Namos, kuros nav šķūņu, malku atļauts glabāt īpašnieka vai valdītāja norādītajā teritorijā (vietā).

2.8. Ēkas, kuras uz nenoteiktu laiku ir neapdzīvotas un kurās nenotiek saimnieciska darbība, ir cieši noslēdzamas (ieejas un pagrabu durvis aizslēgtas, logi aizvērti un aizsisti) un to teritorijas iežogojamas tādā veidā, lai novērstu nepiederošu personu uzturēšanos un iekļūšanu tajās. Minētās ēkās jāievēro sanitārās normas un ugunsdrošības noteikumi, nav pieļaujama atkritumu uzkrāšanās un antisanitāri apstākļi. Šīs ēkas nedrīkst būt par traucēkli blakus esošo ēku un zemes īpašniekiem, kā arī citiem iedzīvotājiem.

2.9. Dzīvojamo ēku pagrabi un bēniņi ir cieši noslēdzami, nav pieļaujama to piegružošana un nepiederošu personu iemitināšanās vai atrašanās tajos.

2.10. Nodrošināt nekustamajā īpašumā esošo žogu, vārtu un vārtiņu uzturēšanu tehniskā un vizuālā kārtībā, to savlaicīgu atjaunošanu, krāsošanu, remontēšanu, pārbūvi vai nojaukšanu, un saskaņā ar normatīvo aktu prasībām būvniecības jomā pirms minēto darbību veikšanas, saņemot atbilstošu saskaņojumu (atļauju) Talsu novada Būvvaldē.

2.11. Ēku fasāžu un (vai) jumta ieseguma krāsošana jāveic saskaņā ar Talsu novada Būvvaldē saskaņotu fasādes krāsu pasi vai būvprojektā akceptētu krāsojumu.

2.12. Īpašnieki nodrošina ēku/būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju savlaicīgu atjaunošanu un krāsošanu atbilstoši būves arhitektoniskajam stilam un apkārt esošajai pilsētvides ainavai, nepieļaujot nesakoptas fasādes stāvokli – fasādi, kurai ir bojāts krāsojums (samelnējis, plankumains vai pilnīgi zudis), ir atsegts ārējo konstrukciju pamatmateriāls, plaisas, izdrupumi vai apdares materiālu atslāņojumi.

2.13. Nepieļaut namu dzīvojamo telpu, iekārtu un inženierkomunikāciju (ūdensvada, kanalizācijas) ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, bojāšanu, iznīcināšanu, atbildīgo personu uzlikto aizzīmogojumu – ūdens un siltumenerģijas skaitītāju, dzīvojamo ēku koplietošanas telpu elementu bojāšanu vai iznīcināšanu.

2.14. Nepieļaut sabiedrisko ēku, publisko būvju, daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un to saimniecisko telpu patvaļīgu pieslēgšanu/atslēgšanu siltumapgādes tīkliem, elektrotīkliem, ūdensvadam, kanalizācijai, gāzei.

2.15. Nodrošināt zemesgabala un tam piegulošās teritorijas uzturēšanu kārtībā celtniecības darbu laikā. Pārkāpuma gadījumā Administratīvo sodu piemēro zemesgabala īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai nomniekam (apsaimniekotājam).

2.16. Namu dzīvojamās telpas un koplietošanas telpas ir izmantojamas atbilstoši tam paredzētajiem mērķiem.

2.17. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās aizliegts:

2.17.1. novietot mājsaimniecības priekšmetus (lietas) uz balkona vai lodžijas atklātās daļas, kā arī koplietošanas telpās, pagrabos un kāpņu telpās, aizšķērsot izejas un rezerves izejas durvis ar dažādiem priekšmetiem;

2.17.2. purināt gultas veļu, segas, paklājus un citas lietas caur atvērtu logu vai balkona/lodžijas/terases malu;

2.17.3. karināt veļu balkonos (lodžijās) atsegti virs balkona (lodžijas) malas;

2.17.4. radīt antisanitārus apstākļus dzīvokļos un koplietošanas telpās;

2.17.5. uzglabāt ugunsnedrošus un sprādzienbīstamus priekšmetus vai vielas dzīvojamās telpās, uz balkoniem, lodžijām, terasēm, pagrabos, bēniņos;

2.17.6. veikt darbus, kuru dēļ tiek bojātas telpas vai traucēti mājas iedzīvotāji;

2.17.7. veikt dzīvojamo telpu vai koplietošanas telpu remontu darbadienās laikā no plkst. 20.00 līdz 08.00 un sestdienās, svētdienās un svētku dienās no plkst. 17.00 līdz 10.00.

2.18. Privātmāju īpašniekiem, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem vai īrniekiem jānodrošina apkalpojošo dienestu darbinieku piekļūšana ūdensvada tīkliem (līdz skaitītājam), kanalizācijas tīkliem, apkures sistēmai (ja ir centralizētā siltumapgāde), gāzes tīkliem, sakaru tīkliem un elektrotīkliem (līdz skaitītājam).

2.19. Šo saistošo noteikumu 2.3. punktā minētās personas būvēs (neatkarīgi no to funkcionālās nozīmes un izmantošanas veida) nodrošina sekojošas vispārējās prasības būvju uzturēšanā:

2.19.1. nodrošina koplietošanas telpu sakopšanu, atkritumu vadu tīrīšanu;

2.19.2. nodrošina sīkajiem atkritumiem un izsmēķiem paredzētu nedegoša materiāla urnu novietošanu pie būvju sienām (ik pēc 25 metriem), kā arī vienas papildu urnas novietošanu (izņemot būves, kas atrodas pagalmos) pie namīpašumu sētām, pie ieejām komerciāla rakstura objektos un citās sabiedriskās iestādēs, sabiedriskā transporta pieturvietās; kā arī nodrošina urnu uzturēšanu vizuālā un tehniskā kārtībā, nepieļaujot caurrūsējumus, bojājumus, netīrību, kā arī nodrošina to savlaicīgu iztukšošanu un atkritumu izvešanu. Šis apakšpunkts neattiecas uz viendzīvokļa māju īpašniekiem;

2.19.3. nodrošina sniega un ledus notīrīšanu no balkoniem, lodžijām, būvju jumtiem, lāsteku nolaušanu, lai nepieļautu sniega un ledus krišanu no jumtiem, dzegām, ūdens notekcaurulēm un balkoniem; situācijās, kad tiek apdraudēta gājēju un transportlīdzekļu drošība, nodrošināma bīstamo vietu norobežošana, steidzami veicot pasākumus sniega, ledus un lāsteku novākšanai no brauktuves, lietojot visus iespējamos drošības līdzekļus;

2.19.4. nodrošina informācijas par īpašuma pārvaldnieku izvietošanu ēkas kāpņu telpā, norādot arī kontaktinformāciju;

2.19.5. nodrošina nekustamajā īpašumā esošo žogu, vārtu un vārtiņu uzturēšanu tehniskā un vizuālā kārtībā, to savlaicīgu krāsošanu (krāsu risinājumam jāiekļaujas apkārt esošajā pilsētvides ainavā), atjaunošanu, remontēšanu vai nojaukšanu;

2.19.6. nodrošina nekustamajā īpašumā esošo labiekārtojuma elementu (soliņu, bērnu rotaļu ierīču, sporta aprīkojuma, atsevišķo laternu un apgaismes ķermeņu, karogu mastu, velosipēdu statīvu u.tml.) uzturēšanu tehniskā un vizuālā kārtībā.